Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 17. decembrī iesniedza Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) – Stichting Waternet/MG

(Lieta C-922/19)

(2020/C 103/16)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītāja: Stichting Waternet

Atbildētājs: MG

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Tālpārdošanas direktīvas (1) 9. pants un Patērētāju tiesību direktīvas (2) 27. pants, skatot to kopsakarā ar Negodīgas komercprakses direktīvas 5. panta 5. punktu un I pielikuma 29. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pastāv dzeramā ūdens nepasūtīta piegāde šo noteikumu izpratnē, ja dzeramā ūdens piegādātāja komercprakse ir šāda: (i) Saskaņā ar likumu dzeramā ūdens piegādātājam ir a) ekskluzīva kompetence un pienākums veikt dzeramā ūdens piegādi pa cauruļvadiem tam piešķirtajā apgādes zonā, kā arī b) pienākums personām, kuras to lūdz, izteikt piedāvājumu par pieslēgumu centralizētajai dzeramā ūdens apgādei un dzeramā ūdens piegādi; (ii) dzeramā ūdens piegādātājs saglabā patērētāja dzīvokļa pieslēgumu centralizētajai dzeramā ūdens apgādei tādā kārtībā, kāds tas bija pirms patērētāja ievākšanās dzīvoklī, tādējādi ūdens cauruļvados patērētāja dzīvoklī ir nodrošināts spiediens un patērētājs, veicot aktīvu un apzinātu darbību, ko veido ūdenskrāna atgriešana vai tai līdzvērtīga darbība, attiecīgā gadījumā var iegūt dzeramo ūdeni, arī pēc tam, kad viņš ir paziņojis, ka nevēloties slēgt līgumu par dzeramā ūdens piegādi, un (iii) dzeramā ūdens piegādātājs pieprasa samaksu, ciktāl patērētājs, veicot aktīvu un apzinātu darbību, faktiski ir patērējis dzeramo ūdeni, turklāt piemērotie tarifi ir izmaksas sedzoši, pārskatāmi un nediskriminējoši, un to kontrolē valsts iestādes?

2)

Vai Tālpārdošanas direktīvas 9. pants un Patērētāju tiesību direktīvas 27. pants, skatot to kopsakarā ar Negodīgas komercprakses direktīvas (3) 5. panta 5. punktu un I pielikuma 29. punktu, ir pretrunā pieņēmumam, ka starp dzeramā ūdens piegādātāju un patērētāju tiek noslēgts līgums par dzeramā ūdens piegādi, ja (i) patērētājs, tāpat kā Nīderlandes vidusmēra patērētājs, zina, ka dzeramā ūdens piegāde ir saistīta ar izmaksām, (ii) tomēr patērētājs ilgā laika posmā regulāri patērē dzeramo ūdeni, (iii) patērētājs, arī pēc tam, kad no dzeramā ūdens piegādātāja ir saņēmis vēstuli par sadarbības uzsākšanu, rēķinus un brīdinājuma vēstules, turpina savu ūdens patēriņu un (iv) patērētājs, pēc tam, kad ir tikusi izsniegta tiesas atļauja par dzīvokļa dzeramā ūdens pieslēguma atslēgšanu, paziņo, ka viņš tomēr vēloties ar dzeramā ūdens piegādātāju noslēgt līgumu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/7/EK (1997. gada 20. maijs) ar patērētāju aizsardzību saistībā ar distances līgumiem (OV 1997, L 144, 19. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV 2011, L 304, 64. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV 2005, L 149, 22. lpp.).