29.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 255/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 30. aprīlī iesniedza Bundesarbeitsgericht (Vācija) — MH Müller Handels GmbH/MJ

(Lieta C-341/19)

(2019/C 255/29)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: MH Müller Handels GmbH

Atbildētāja: MJ

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai privāta uzņēmuma iekšējā kārtībā noteikumos paredzēta netieša atšķirīga attieksme reliģijas dēļ Direktīvas 2000/78/EK (1) 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, var būt piemērota tikai tad, ja saskaņā ar šiem noteikumiem ir aizliegta jebkādu redzamu simbolu nēsāšana un ne tāpēc, ka tiek aizliegta tikai uzkrītošu reliģisku, politisku un citu uzskatu pārliecību atspoguļojošu zīmju nēsāšana?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:

a)

Vai Direktīvas 2000/78/EK 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. panta un ECK 9. panta, var tikt ņemtas vērā, lai pārbaudītu, vai privāta uzņēmuma iekšējā kārtībā paredzēta netieša atšķirīga attieksme reliģijas dēļ, kas aizliedz uzkrītošu reliģisku, politisku un citu uzskatu pārliecību atspoguļojošu zīmju nēsāšanu, ir piemērota?

b)

Vai Direktīvas 2000/78/EK 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts konstitucionālo tiesību normas, kas aizsargā ticības brīvību, kā labvēlīgāki noteikumi Direktīvas 2000/78/EK 8. panta 1. punkta izpratnē var tikt ņemti vērā, lai pārbaudītu, vai privāta uzņēmuma iekšējā kārtībā paredzēta netieša atšķirīga attieksme reliģijas dēļ, kas aizliedz uzkrītošu reliģisku, politisku un citu uzskatu pārliecību atspoguļojošu zīmju nēsāšanu, ir piemērota?

3)

Ja atbilde uz 2. a) un 2. b) jautājumiem ir noliedzoša:

 

Vai primāro Savienības tiesību dēļ ir jāatturas no valsts konstitucionālo tiesību normu, kas aizsargā ticības brīvību, piemērošanas, vērtējot saskaņā ar privāta uzņēmuma iekšējo kārtību izdotu rīkojumu, kas aizliedz uzkrītošu reliģisku, politisku un citu uzskatu pārliecību atspoguļojošu zīmju nēsāšanu, pat ja primārās Savienības tiesības, kā, piemēram, Hartas 16. pants, atzīst atsevišķus valsts tiesību aktus un praksi?

(1)  Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000, L 303, 16. lpp.).