24.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 213/8 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 20. martā iesniedza Cour administrative (Luksemburga) — État du Grand-duché de Luxembourg/B
(Lieta C-245/19)
(2019/C 213/08)
Tiesvedības valoda — franču
Iesniedzējtiesa
Cour administrative
Pamatlietas puses
Prasītāja: État du Grand-duché de Luxembourg
Atbildētāja: B
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants un 52. panta 1. punkts, attiecīgā gadījumā tos interpretējot kopā ar minētās Hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādus dalībvalsts tiesību aktus, atbilstoši kuriem saistībā ar procedūru informācijas apmaiņas pēc pieprasījuma jomā, kas tostarp ir paredzēta, lai ieviestu Padomes Direktīvu 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (1), ir izslēgta jebkāda veida pārsūdzība tostarp tiesā, ko var izmantot trešā persona, kas ir informācijas turētāja, par lēmumu, ar kuru šīs dalībvalsts kompetentā iestāde tai nosaka pienākumu sniegt informāciju, lai reaģētu uz informācijas apmaiņas pieprasījumu, ko ir iesniegusi cita dalībvalsts? |
2) |
Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, — vai Direktīvas 2011/16 1. panta 1. punkts un 5. pants ir interpretējami tādējādi, ka attiecīgā gadījumā ņemot vērā ESAO nodokļu paraugkonvencijas 26. panta interpretācijas tālākās attīstības raksturu tajā ziņā, ka informācijas apmaiņas pieprasījums, kuru apmierina ar pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu par rīkojuma izdošanu, atbilst kritērijam par to, ka nav acīmredzama prognozējamā svarīguma trūkuma, ja pieprasījuma izdevēja dalībvalsts norāda attiecīgā nodokļu maksātāja identitāti, laikposmu, uz ko attiecas izmeklēšana pieprasījuma izdevējā dalībvalstī, un pieprasītās informācijas turētāja identitāti, vienlaikus papildus prasot informāciju par līgumiem, rēķiniem un ar tiem saistītajiem maksājumiem, kas nav precizēti, bet ir aprobežoti ar tādiem kritērijiem kā, pirmkārt, faktu, ka tos esot noslēdzis identificēts informācijas turētājs, otrkārt, to piemērojamību taksācijas gados, uz kuriem attiecas izmeklēšana, ko veic pieprasījuma izdevējas dalībvalsts iestādes, un, treškārt, to saikni ar identificēto nodokļu maksātāju? |