Lieta C‑597/19
Mircom International Content Management & Consulting (M.I.C.M.) Limited
pret
Telenet BVBA
(Ondernemingsrechtbank Antwerpen lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (piektā palāta) 2021. gada 17. jūnija spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Intelektuālais īpašums – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29/EK – 3. panta 1. un 2. punkts – Jēdziens “publiskošana” – Datnes, kura satur aizsargātu darbu, lejupielāde, izmantojot vienādranga (peer‑to‑peer) tīklu, un vienlaicīga šīs datnes segmentu padarīšana par pieejamiem, lai tie varētu tikt augšupielādēti – Direktīva 2004/48/EK – 3. panta 2. punkts – Pasākumu, kārtības un aizsardzības līdzekļu ļaunprātīga izmantošana – 4. pants – Personas, kas ir tiesīgas prasīt minēto pasākumu, kārtības un aizsardzības līdzekļu piemērošanu – 8. pants – Tiesības uz informāciju – 13. pants – Jēdziens “kaitējums” – Regula (ES) 2016/679 – 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Apstrādes likumīgums – Direktīva 2002/58/EK – 15. panta 1. punkts – Tiesību akti, kuru mērķis ir ierobežot tiesību un pienākumu piemērošanas jomu – Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants, 17. panta 2. punkts, kā arī 47. panta pirmā daļa
Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Izziņošana sabiedrībai – Darba publiskošana – Jēdziens – Mediju datnes, kura satur aizsargātu darbu, segmentu automātiska augšupielāde, izmantojot vienādranga (“peer‑to‑peer”) tīklu – Iekļaušana
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pants un 17. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 3., 4., 9., 10. un 31. apsvērums, 3. panta 1. punkts un 2. punkta c) apakšpunkts)
(skat. 41., 46.–48., 51., 52. un 56.–59. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
Tiesību aktu tuvināšana – Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana – Direktīva 2004/48 – Pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi – Personas, kam ir tiesības prasīt to piemērošanu
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48 18. apsvērums un 4. pants)
(skat. 62.–69. punktu)
Tiesību aktu tuvināšana – Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana – Direktīva 2004/48 – Pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi – Zaudējumu atlīdzības noteikšana – Personas, kurām ir tiesības prasīt piedziņu
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48 10. apsvērums un 4. un 13. pants)
(skat. 72. un 74.–77. punktu)
Tiesību aktu tuvināšana – Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana – Direktīva 2004/48 – Tiesības uz informāciju saistībā ar prasību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu – Apjoms – Lūgums sniegt informāciju, kas ir iesniegts patstāvīgā tiesvedībā pirms prasības par zaudējumu atlīdzību – Pieļaujamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 2. punkts un 47. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48 8. panta 1. punkts)
(skat. 80.–84. punktu)
Tiesību aktu tuvināšana – Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana – Direktīva 2004/48 – Pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi – Piemērošanas nosacījumi – Darbība, kas veikta komercdarbības mērogā – Prasība ar ierobežotu piemērošanas jomu
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48 14. apsvērums un 6. panta 2. punkts, 8. panta 1. punkts, 9. panta 2. punkts un 13. pants)
(skat. 88.–90. punktu)
Tiesību aktu tuvināšana – Intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana – Direktīva 2004/48 – Pasākumi, kārtība un aizsardzības līdzekļi – Piemērošanas nosacījumi – Izmantošana, kas nav ļaunprātīga – Lūgums sniegt informāciju – Prasības – Taisnīgs un samērīgs raksturs – Iesniedzējtiesas pārbaude
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48 3. un 8. pants)
(skat. 94.–96. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Piemērošanas joma – Jēdziens “personas datu apstrāde” – Intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka vai trešās personas veikta vienādranga tīkla lietotāju IP adrešu reģistrācija nolūkā celt prasību par zaudējumu atlīdzību – Iekļaušana – Nosacījums – Tāda likumīga līdzekļa esamība, kas ļauj īpašniekam identificēt lietotājus
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 4. panta 1. un 2. punkts)
(skat. 102.–104. punktu)
Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Direktīva 2002/58 – Personas datu apstrādes likumības nosacījumi – Datu apstrādātāja vai trešās personas likumīgās intereses īstenošana – Intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka vai trešās personas veikta vienādranga tīkla lietotāju IP adrešu sistemātiska reģistrācija un viņu vārdu un pasta adrešu paziņošana šim īpašniekam nolūkā celt prasību par zaudējumu atlīdzību – Pieļaujamība – Nosacījums – Lūgums, kas ir pamatots, samērīgs, nav ļaunprātīgs un ir paredzēts valsts tiesību aktā, kurš ierobežo noteiktu tiesību un pienākumu apjomu
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 4. panta 9. un 10. punkts, 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts, 9. panta 2. punkta e) un f) apakšpunkts, 23. panta 1. punkta j) apakšpunkts un 94. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58 1. panta 2. punkts, 5. un 6. pants un 15. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48 8. panta 1. punkts)
(skat. 106., 108.–118. un 120.–132. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)
Rezumējums
Lietotāju IP adrešu sistemātiska reģistrēšana un viņu vārdu un pasta adrešu paziņošana intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam vai trešai personai, lai varētu celt prasību par zaudējumu atlīdzību, ar noteiktiem nosacījumiem ir pieļaujama. Intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka lūgums sniegt informāciju nedrīkst būt ļaunprātīgs, un tam ir jābūt pamatotam un samērīgam.
Uzņēmums Mircom International Content Management & Consulting (M.I.C.M.) Limited (turpmāk tekstā – “Mircom”) Ondernemingsrechtbank Antwerpen (Antverpenes Uzņēmējdarbības lietu tiesa, Beļģija; turpmāk tekstā – “iesniedzējtiesa”) iesniedza lūgumu sniegt informāciju, kas ir vērsts uz Telenet BVBA – interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju. Šī lūguma mērķis ir panākt, lai tiktu pieņemts lēmums, ar kuru Telenet tiktu uzdots sniegt savu klientu identifikācijas datus, pamatojoties uz IP adresēm, kuras Mircom labā ir savākusi specializēta sabiedrība. Telenet klientu interneta pieslēgumi tika izmantoti, lai kopīgotu Mircom katalogā ietilpstošās filmas vienādranga (peer‑to‑peer) tīklā, izmantojot BitTorrent protokolu. Telenet iebilst pret Mircom lūgumu.
Šajā kontekstā iesniedzējtiesa vispirms jautāja Tiesai, vai mediju datnes, kas ietver aizsargātu darbu, segmentu kopīgošana minētajā tīklā ir izziņošana sabiedrībai saskaņā ar Savienības tiesībām. Pēc tam tā vēlējās noskaidrot, vai tāds intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks kā Mircom, kurš pats tās neizmanto, bet pieprasa atlīdzību no iespējamiem pārkāpējiem, var izmantot Savienības tiesībās paredzētos pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus, lai nodrošinātu šo tiesību ievērošanu, piemēram, pieprasīdams informāciju. Visbeidzot iesniedzējtiesa aicināja Tiesu izskaidrot jautājumu par to, vai, pirmkārt, veids, kādā Mircom ir savācis klientu IP adreses, un, otrkārt, Mircom no Telenet pieprasīto datu paziņošana ir likumīga.
Savā spriedumā Tiesa nosprieda, pirmkārt, ka tāda mediju datnes segmentu augšupielādēšana vienādranga (peer‑to‑peer) tīklā, kāda tiek aplūkota šajā lietā, ir publiskošana Savienības tiesību izpratnē ( 1 ). Otrkārt, tāds intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks kā Mircom var izmantot šo tiesību aizsardzības sistēmu, bet it īpaši tā lūgumam sniegt informāciju ir jābūt tādam, kas nav ļaunprātīgs, ir pamatots un samērīgs ( 2 ). Treškārt, šāda tīkla lietotāju IP adrešu sistemātiska reģistrēšana un viņu vārdu un pasta adrešu paziņošana šim īpašniekam vai trešai personai, lai varētu celt prasību par zaudējumu atlīdzību, ar noteiktiem nosacījumiem ir pieļaujama ( 3 ).
Tiesas vērtējums
Pirmkārt, Tiesa, kas jau ir lēmusi par jēdzienu “izziņošana sabiedrībai” autortiesību aizsardzības kontekstā, paskaidro, ka mediju datnes, kas ietver aizsargātu darbu, iepriekš lejupielādētu segmentu augšupielāde, izmantojot vienādranga (peer‑to‑peer) tīklu, ir “darba publiskošana [sabiedrībai]”, lai gan šie segmenti paši par sevi nav izmantojami un augšupielāde tiek ģenerēta automātiski, ja lietotājs ir piekritis client‑BitTorrent kopīgošanas programmatūrai, dodot savu piekrišanu tās izmantošanai pēc tam, kad tas ir ticis pienācīgi informēts par tās īpašībām.
Ir jāprecizē, ka ikviens minētā tīkla lietotājs var viegli rekonstruēt sākotnējo datni no citu lietotāju datoros pieejamajiem segmentiem. Lejupielādējot datnes segmentus, tas tos vienlaikus dara pieejamus, lai tos varētu augšupielādēt citi lietotāji. Šajā ziņā Tiesa konstatē, ka lietotājam faktiski nav jābūt lejupielādējušam minimālu segmentu daudzumu un ka ikviena darbība, ar kuru tas, pilnībā apzinoties savas rīcības sekas, sniedz piekļuvi aizsargātiem darbiem, var būt publiskošanas darbība. Šajā gadījumā runa patiešām ir par šādu darbību, jo tā attiecas uz nenoteiktu potenciālo adresātu skaitu, ietver pietiekami lielu personu skaitu un tā tiek veikta jaunai sabiedrībai. Šīs interpretācijas mērķis ir saglabāt taisnīgu līdzsvaru starp intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieku, no vienas puses, un aizsargāto objektu lietotāju, no otras puses, interesēm un pamattiesībām.
Otrkārt, Tiesa uzskata, ka tāds intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks kā Mircom, kas šīs tiesības ir ieguvis ar prasījumu cesijas palīdzību un kas tās neizmanto, bet cenšas prasīt zaudējumu atlīdzību no iespējamiem pārkāpējiem, principā var izmantot Savienības tiesībās paredzētos pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus, ja vien tā lūgums nav ļaunprātīgs. Tiesa precizē, ka iespējamais šādas ļaunprātības konstatējums iekļaujas iesniedzējtiesas vērtējumā, kura, piemēram, šajā nolūkā varētu pārbaudīt, vai izlīguma atteikuma gadījumā prasības tiesā patiešām ir celtas. It īpaši attiecībā uz tādu lūgumu sniegt informāciju kā Mircom iesniegtais lūgums Tiesa konstatē, ka to nevar uzskatīt par nepieņemamu tādēļ, ka tas ir izteikts pirmstiesas stadijā. Tomēr šis lūgums ir jānoraida, ja tas ir nepamatots vai nesamērīgs, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Ar šādu interpretāciju Tiesa vēlas nodrošināt augstu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni iekšējā tirgū.
Treškārt, Tiesa uzskata, ka ar Savienības tiesībām principā netiek liegta nedz intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka vai trešās personas tā labā veiktā vienādranga (peer‑to‑peer) tīkla lietotāju, kuru interneta pieslēgumi, iespējams, tikuši izmantoti kontrafakta darbībām, IP adrešu sistemātiska reģistrēšana (iepriekšējā posma datu apstrāde), nedz arī šo lietotāju vārdu un pasta adrešu paziņošana šim īpašniekam vai trešai personai nolūkā celt prasību par zaudējumu atlīdzību (turpmākā posma apstrāde). Tomēr šajā ziņā veiktajām iniciatīvām un pieteikumiem ir jābūt pamatotiem, samērīgiem, tādiem, kas nav ļaunprātīgi, un paredzētiem ar valsts tiesību aktu, kas ierobežo Savienības tiesībās paredzēto tiesību un pienākumu apjomu. Tiesa precizē, ka Savienības tiesībās tādai sabiedrībai kā Telenet nav noteikts pienākums paziņot privātpersonām personas datus, lai civillietu tiesās varētu ierosināt tiesvedību par autortiesību pārkāpumiem. Tomēr Savienības tiesības ļauj dalībvalstīm noteikt šādu pienākumu.
( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV 2001, L 167, 10. lpp.) 3. panta 1. un 2. punkts.
( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV 2004, L 157, 45. lpp.) 3. panta 2. punkts un 8. pants.
( 3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.) 6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar 15. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV 2002, L 201, 37. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/136/EK (2009. gada 25. novembris) (OV 2009, L 337, 11. lpp.).