–

Latvijas valdības vārdā – V. Soņeca un V. Kalniņa, pārstāves,

–

Eiropas Komisijas vārdā – sākotnēji E. Kalniņš un A. Caeiros, kā arī L. Ozola un M. Salyková, pēc tam E. Kalniņš, kā arī L. Ozola un M. Salyková, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Kombinētās nomenklatūras (turpmāk tekstā – “KN”) tarifu pozīciju 7407, kas ietverta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV 1987, L 256, 1. lpp.) tās redakcijā, kas izriet no Komisijas Regulas (ES) Nr. 1006/2011 (2011. gada 27. septembris) (OV 2011, L 282, 1. lpp.), I pielikumā.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Valsts ieņēmumu dienestu (Latvija) (turpmāk tekstā – “VID”) un SIA “Hydro Energo” par karsta velmējuma vara vai vara sakausējumu lietņu tarifu klasifikāciju.

3

Muitas sadarbības padome, kas ir kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju (PMO), tika izveidota ar Muitas sadarbības padomes nodibināšanas konvenciju, kura ir noslēgta 1950. gada 15. decembrī Briselē. Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk tekstā – “HS”) ir izstrādājusi PMO, un tā ir ieviesta ar Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (turpmāk tekstā – “HS konvencija”), kura ir noslēgta 1983. gada 14. jūnijā Briselē un kopā ar tās 1986. gada 24. jūnija grozījumu protokolu Eiropas Ekonomikas kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 87/369/EEK (1987. gada 7. aprīlis) (OV 1987, L 198, 1. lpp.).

4

Saskaņā ar HS konvencijas 3. panta 1. punktu katra līgumslēdzēja puse tostarp apņemas nodrošināt, lai tās muitas tarifu un statistikas nomenklatūra atbilstu HS, izmantot visas HS pozīcijas un apakšpozīcijas, tās nepapildinot un negrozot, kā arī atbilstošos ciparu kodus un ievērot šīs sistēmas ciparu secību. Šajā pašā normā līgumslēdzējām pusēm ir uzlikts pienākums arī piemērot vispārīgos noteikumus HS interpretācijai un visas iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piezīmes un negrozīt šo iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piemērošanas apjomu.

5

PMO atbilstoši HS konvencijas 8. pantā ietvertajiem nosacījumiem apstiprina HS komitejas pieņemtos skaidrojumus un klasificēšanas ieteikumus.

6

HS skaidrojumos attiecībā uz šīs sistēmas 74. nodaļu “Varš un tā izstrādājumi” ir paredzēts:

“1. Šajā nodaļā šādiem apzīmējumiem ir piešķirta šāda nozīme:

[..]

[..]

Šī nodaļa aptver:

[..]” [Šeit un turpmāk neoficiāls tulkojums]

7

HS skaidrojumā attiecībā uz pozīciju 7403 tostarp ir noteikts:

“Šajā pozīcijā ietilpst arī lietas vai sakausētas plātnes, nūjas, stieņi, lietņi utt., ar nosacījumu, ka pēc to izgatavošanas tie nav pakļauti apstrādei, neskaitot grātes vai plāvas noņemšanu vai kodināšanu virsslāņa (ko lielākoties veido vara oksīds) noņemšanai, vai norīvēšanu, kalšanu vai slīpēšanu utt., lai novērstu trūkumus, kas parādījusies to sacietēšanas vai liešanas laikā, vai tādas plātnes, nūjas, stieņi, lietņi, kuri ir apstrādāti tikai no vienas puses (kvalitātes) kontroles mērķiem.

Saķepināti izstrādājumi, kas iegūti no vara pulvera vai vara sakausējumiem, vai vara pulvera, kas ir sajaukts ar citu metālu pulveri, izmantojot spiedienu (presējot) un saķepināšanu (uzkarsēšanu atbilstošā temperatūrā, kas ir zemāka par metālu saplūšanas punktu). Aglomerētā veidā produkts ir porains un ar zemu stiprību, un to parasti velmē, presē, kaļ utt., lai iegūtu vajadzīgo blīvumu. Šie velmētie izstrādājumi utt. ir izslēgti (piemēram, pozīcija 74.07, 74.09).

Šajā pozīcijā ir ietvertas arī stieples un stieņi, kam izveidoti koniski gali vai kas apstrādāti citā veidā vienīgi, lai atvieglotu to ievadīšanu turpmākās apstrādes mašīnā, piemēram, stiepļu vai cauruļu vilkšanai.

Ievērojot iepriekš minētos noteikumus par apstrādi, ko ar tiem var veikt pēc izgatavošanas, šajā pozīcijā ietilpstošie stieņi it īpaši sastāv no:

Gan džetus, gan nepārtraukta lējuma stieņus bieži izmanto tādiem pašiem mērķiem kā velmētus vai stieptus stieņus.”

8

Saskaņā ar HS skaidrojumiem par pozīciju 7407:

“[..]

Stieņi ir definēti šīs nodaļas 1. piezīmes d) punktā, un tie ir aprakstīti 1. piezīmes e) punktā.

Šie produkti parasti tiek izgatavoti, velmējot, velkot vai stiepjot, kā arī dažreiz kaļot (ar presi vai āmuru). Atdzesētā veidā (attiecīgajā gadījumā pēc uzkarsēšanas) tie var tikt izgatavoti, stiepjot, presējot vai izmantojot citas metodes, kas tiem piešķir labāko gala konsistences pakāpi. Tie var tikt arī apstrādāti (piemēram, urbjot, vijot, liecot) ar nosacījumu, ka šīs apstrādes rezultātā tiem netiek piešķirts citur minētu preču vai izstrādājumu raksturs. Šajā pozīcijā ietilpst arī profili ar slēgtu galu (profili ar tukšu kodolu). Šajā pozīcijā ir iekļautas arī profilpresēšanas ceļā iegūtas rievotas caurules un caurulītes. Tomēr, piemēram, caurules un caurulītes, uz kurām rievas ir uzmetinātas, ir izslēgtas (parasti pozīcija 74.19).

Uz stieņiem un nūjām, kas izgatavotas liešanas (ieskaitot tā sauktos džetus un stieņus, kas izgatavoti nepārtrauktas liešanas procesā) vai saķepināšanas procesā, attiecas pozīcija 74.03 ar nosacījumu, ka pēc to izgatavošanas tie nav tikuši apstrādāti, neskaitot grātes vai plāvas noņemšanu vai kodināšanu. Stieņi un nūjas, kas ir vairāk apstrādāti, tiek klasificēti šajā pozīcijā ar nosacījumu, ka šāda apstrāde šīm tiem nepiešķir citās pozīcijās ietilpstošu preču vai izstrādājumu raksturu.

Tomēr uz stiepļu lietņiem un stieņiem, kam izveidoti koniski gali vai kas apstrādāti citā veidā vienīgi, lai atvieglotu to ievadīšanu turpmākās apstrādes mašīnā, piemēram, stiepļu vai cauruļu vilkšanai, attiecas pozīcija 74.03.”

9

Eiropas Savienībā importēto preču muitas klasificēšanu regulē KN, kuras pamatā ir HS.

10

Saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 12. panta 1. punktu Eiropas Komisija katru gadu pieņem regulu, kurā ir atveidota KN pilna versija kopā ar muitas nodokļu likmēm, kas izriet no Eiropas Savienības Padomes vai Komisijas noteiktajiem pasākumiem. Šo regulu piemēro no nākamā gada 1. janvāra.

11

KN redakcija, kas ir piemērojama pamatlietas faktiem, kā tas izriet no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, ir tā, kura attiecas uz 2012. gadu un kura izriet no Regulas Nr. 1006/2011.

12

KN pirmajā daļā, kurā ir aptverta virkne ievada noteikumu, ir ietverta I sadaļa “Vispārīgi noteikumi”, kuras A daļā “Vispārīgi [KN] interpretācijas noteikumi” ir noteikts:

“[KN] preces klasificē pēc šādiem principiem.

[..]

13

KN otrajā daļā “Muitas nodokļu saraksts” ir ietverta XV sadaļa ar nosaukumu “Parastie metāli un parasto metālu izstrādājumi”.

14

Šajā sadaļā ir ietverta 74. nodaļa “Varš un tā izstrādājumi”, kuras 1. piezīmē ir paredzēts:

“Šajā nodaļā šādiem apzīmējumiem ir piešķirta šāda nozīme:

[..]

[..]

15

KN 74. nodaļā ietilpst pozīcija 7403, kura ir strukturēta šādi:

16

Šajā nodaļā ir iekļauta arī pozīcija 7407, kura ir strukturēta šādi:

17

2012. gada aprīlī Hydro Energo laišanai brīvā apgrozībā deklarēja karsti velmētas misiņa plātnes, ko tā saistīja ar KN apakšpozīciju 74032100, kas attiecas uz vara un cinka sakausējumiem (misiņu) un kam nepiemēro muitas nodokli.

18

Pēc muitas kontroles VID uzskatīja, ka Hydro Energo deklarētais izstrādājums ir jāklasificē nevis apakšpozīcijā 74032100, jo no pozīcijas 7403 ir izslēgti velmēti izstrādājumi, bet gan KN apakšpozīcijā 74072110, kas attiecas uz vara un cinka sakausējumu (misiņa) stieņiem, kuru muitas nodokļa likme ir 4,8 %. Pamatojoties uz šo konstatējumu, VID ar 2014. gada 10. septembra lēmumu uzlika Hydro Energo par šo izstrādājumu muitas nodokli, kā arī nokavējuma procentus.

19

Tā kā Hydro Energo šo nolēmumu pārsūdzēja, Administratīvā apgabaltiesa (Latvija) ar 2017. gada 13. aprīļa spriedumu atcēla minēto lēmumu.

20

Šī tiesa vispirms uzskatīja, ka pamatlietā aplūkotā prece nevar tikt klasificēta vienā no pozīcijas 7407 apakšpozīcijām. Proti, ņemot vērā griezuma plaknē redzamās poras, tukšumus un plaisas, runa nav par galaproduktu un tam nav visā garumā pilna vienlaidu šķērsgriezuma, tāpēc to nevar uzskatīt par stieni KN 74. nodaļas izpratnē.

21

Pēc tam minētā tiesa uzsvēra, ka pamatlietā aplūkotās preces sastāvā esošais metāls, ņemot vērā attiecīgo vara un cinka saturu, atbilst rafinēta vara definīcijai, nevis vara sakausējuma (misiņa) definīcijai.

22

VID par minēto spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā (Latvija).

23

Vispirms VID norāda, ka tas, vai pamatlietā aplūkotais izstrādājums ir rafinēts varš vai vara sakausējums, nav izšķirošs tā klasificēšanai KN, jo vispirms ir jānosaka, vai šī prece atbilst pozīcijas 7403 vai pozīcijas 7407 aprakstam. Šajā nolūkā var tikt salīdzinātas tikai viena līmeņa apakšpozīcijas.

24

VID apgalvo, ka pats fakts, ka pamatlietā aplūkotais izstrādājums ir karsti velmēts, izslēdz iespēju to klasificēt kādā no KN pozīcijas 7403 apakšpozīcijām.

25

Turklāt VID uzskata, ka pretēji tam, ko ir nospriedusi Administratīvā apgabaltiesa, apstāklis, ka KN 74. nodaļas 1. piezīmes d) punktā sniegtajā jēdziena “stieņi” definīcijā ir atsauce uz prasību, lai tiem “visā garumā [būtu] pilns vienlaidu šķērsgriezums”, nenozīmējot, ka attiecīgajai precei vienmēr ir jābūt ideālai formai, kurai nav trūkumu. Turklāt šajā definīcijā neesot norādītas pieļaujamās novirzes, kas ļautu uzskatīt, ka preces šķērsgriezumam ir taisnstūra forma.

26

Visbeidzot gan “džetus”, gan nepārtraukta lējuma stieņus bieži izmanto tādiem pašiem mērķiem kā velmētus, stieptus un presētus stieņus. Tādējādi turpmākais izstrādājuma pielietojums neesot noteicošs.

27

Savukārt Hydro Energo apgalvo, ka pamatlietā aplūkotais izstrādājums neietilpst jēdzienā “stieņi” KN izpratnē, jo to milzu poru, tukšumu un plaisu dēļ, kas to ietekmē un ir redzami šķērsgriezuma plaknē, tas nevar tikt uzskatīts par tādu, kuram visā garumā ir pilns vienlaidu šķērsgriezums. Turklāt velmēšana taisnstūra formā esot veikta tikai pārvadāšanas ērtības nolūkā un izstrādājums neesot izmantojams citiem mērķiem kā tikai pārkausēšanai. Turklāt, pēc Hydro Energo domām, kurš šajā ziņā atsaucas uz KN 74. nodaļas 1. piezīmes d) punkta otro daļu, izstrādājuma klasificēšana KN pozīcijā 7403 vai pozīcijā 7407 ir atkarīga ne tikai no tā formas un iepriekšējās apstrādes, bet arī no tā apstrādes pakāpes un iespējamiem izmantošanas veidiem. Līdz ar to Hydro Energo uzskata, ka pamatlietā aplūkotais izstrādājums būtu klasificējams KN apakšpozīcijā 74032100.

28

Iesniedzējtiesa uzskata, ka, lai gan pamatlietā aplūkotā izstrādājuma ķīmiskais sastāvs ir faktiskais apstāklis, kas ir jānoskaidro valsts tiesai, izšķirošais jautājums šajā gadījumā ir tas, vai šo izstrādājumu var uzskatīt par stieni KN 74. nodaļas izpratnē.

29

Lai gan ir taisnība, kā to norāda VID, ka dažas pamatlietā aplūkotā izstrādājuma īpašības atbilst tām, kurām ir jābūt stieņiem, kas ļautu to klasificēt KN pozīcijā 7407, pastāvot pamatotas šaubas par to, vai šim izstrādājumam visā garumā ir pilns vienlaidu šķērsgriezums, kā tas ir prasīts KN 74. nodaļas 1. piezīmes d) punktā.

30

Lai gan fakts, ka pamatlietā aplūkotais izstrādājums ir velmēts, saskaņā ar HS skaidrojumiem varētu būt papildu pamatojums attiecīgā izstrādājuma klasificēšanai KN pozīcijā 7407, ar minētajiem skaidrojumiem tomēr nepietiekot, lai kliedētu šaubas par to, vai šim izstrādājumam visā garumā ir pilns vienlaidu šķērsgriezums.

31

Šādos apstākļos Augstākā tiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [KN] ir interpretējama tādējādi, ka pozīcija 7407 (vara stieņi un profili) ietver tādus vara vai vara sakausējuma lietņus taisnstūra formā, kuru biezums pārsniedz vienu desmitdaļu platuma un kuri ir karsti velmēti, bet kuru šķērsgriezumā ir neregulāras poras, tukšumi un plaisas?”

32

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai KN pozīcija 7407 ir interpretējama tādējādi, ka tā ietver tādus vara vai vara sakausējuma lietņus taisnstūra formā, kuru biezums pārsniedz vienu desmitdaļu platuma un kuri ir karsti velmēti, bet kuru šķērsgriezumā ir neregulāras poras, tukšumi un plaisas.

33

Vispirms ir jāatgādina – ja Tiesai ir jāsniedz prejudiciāls nolēmums tarifu klasifikācijas jomā, tās uzdevums drīzāk ir valsts tiesām izskaidrot kritērijus, kuru lietojums tām ļaus attiecīgās preces pareizi klasificēt KN, nevis veikt šo klasifikāciju pašai, it īpaši tādēļ, ka Tiesas rīcībā turklāt var nebūt visas šim uzdevumam nepieciešamās informācijas. Tā kā valsts tiesas katrā ziņā ir labākā pozīcijā, lai veiktu šo uzdevumu, tām ir jāveic attiecīgo preču tarifu klasifikācija, ņemot vērā informāciju, ko Tiesa ir sniegusi, atbildot uz Tiesai uzdoto jautājumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 15. maijs, Korado, C‑306/18, EU:C:2019:414, 33. un 34. punkts; 2019. gada 16. maijs, Estron, C‑138/18, EU:C:2019:419, 67.–69. punkts, kā arī rīkojumu, 2020. gada 27. februāris, Gardinia Home Decor, C‑670/19, EU:C:2020:117, 35. punkts).

34

Turklāt ir jāatgādina, ka KN interpretācijas Vispārīgajos noteikumos ir paredzēts, pirmkārt, ka preču klasifikāciju nosaka atbilstoši pozīciju ierakstiem un sadaļu vai nodaļu piezīmēm un, otrkārt, ka sadaļu, nodaļu un apakšnodaļu virsrakstu formulējumi ir jāuztver tikai kā orientieris. Turklāt atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai tiesiskās drošības un pārbaužu atvieglošanas interesēs izšķirošais kritērijs preču tarifu klasifikācijas ziņā vispārējā kārtā ir rodams attiecīgās preces objektīvajās pazīmēs un īpašībās, kas definētas KN pozīcijas un NK sadaļu vai nodaļu piezīmju formulējumā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2016. gada 3. marts, Customs Support Holland, C‑144/15, EU:C:2016:133, 26. un 27. punkts; 2019. gada 16. maijs, Estron, C‑138/18, EU:C:2019:419, 50. un 51. punkts, kā arī 2019. gada 5. septembris, TDK‑Lambda Germany, C‑559/18, EU:C:2019:667, 26. punkts).

35

No Tiesas judikatūras arī izriet – ja klasifikāciju nevar veikt, pamatojoties tikai uz attiecīgās preces objektīvajām īpašībām un pazīmēm, šīs preces izmantošanas mērķis var būt objektīvs klasifikācijas kritērijs, ja tas minētajai precei ir raksturīgs, precizējot, ka pietiek ņemt vērā minētās preces būtisko izmantošanas mērķi un ka raksturīgumu ir jāspēj novērtēt atkarībā no pēdējās minētās objektīvajām īpašībām un pazīmēm (rīkojums, 2020. gada 27. februāris, Gardinia Home Decor, C‑670/19, EU:C:2020:117, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

36

Turklāt Tiesa vairākkārt ir nospriedusi – lai arī KN paskaidrojošās piezīmes un HS skaidrojumi nav saistoši, tie ir svarīgi līdzekļi, lai nodrošinātu vienādu kopējā muitas tarifa piemērošanu, un paši par sevi sniedz noderīgu informāciju tā interpretācijai (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2017. gada 19. oktobris, Lutz, C‑556/16, EU:C:2017:777, 40. punkts; 2018. gada 15. novembris, Baby Dan, C‑592/17, EU:C:2018:913, 55. punkts, un 2019. gada 15. maijs, Korado, C‑306/18, EU:C:2019:414, 35. punkts). Šajā ziņā ir jāprecizē, ka KN no HS ir pārņemtas sešu ciparu pozīcijas un apakšpozīcijas un tikai septītais un astotais cipars veido KN piemītošo apakšiedalījumu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 13. marts, B. S. (Iesals alus sastāvā), C‑195/18, EU:C:2019:197, 10. punkts, un 2019. gada 16. maijs, Estron, C‑138/18, EU:C:2019:419, 44. punkts).

37

Šajā gadījumā iesniedzējtiesa it īpaši vēlas noskaidrot, vai pamatlietā aplūkotie lietņi ir stieņi KN 74. nodaļas izpratnē un līdz ar to tie varētu tikt klasificēti KN pozīcijā 7407 “Vara stieņi un profili”.

38

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka KN 74. nodaļas 1. piezīmes d) punktā ir paredzēts, ka stieņi minētās nodaļas izpratnē tostarp ir velmēti izstrādājumi, kuriem visā garumā ir pilns vienlaidu šķērsgriezums apļa, ovāla, taisnstūra, kvadrāta, vienādmalu trīsstūra vai izliekta regulāra daudzstūra formā.

39

Kā savos rakstveida apsvērumos ir norādījusi Komisija, “vienlaidu” šķērsgriezuma prasība attiecas uz konkrētā izstrādājuma formu un šķērsgriezumiem, kā rezultātā lietņi, kuriem ir taisnstūrveida forma un kuru šķērsgriezuma izmēri visā to garumā ir identiski, atbilst šai prasībai.

40

Kas attiecas uz prasību par “pilnu” šķērsgriezumu, tā ir jāsaprot tādējādi, ka tā izslēdz vienīgi izstrādājumus ar dobu vidu. Proti, no KN 74. nodaļas 1. piezīmes h) punkta izriet, ka dobs izstrādājums ar nemainīgu šķērsgriezumu visā izstrādājuma garumā ir caurule un caurulīte minētās nodaļas izpratnē.

41

Tādējādi šajā gadījumā, lai gan pamatlietā aplūkojamajiem lietņiem, kā to norāda iesniedzējtiesa, ir neregulāras poras, tukšumi un plaisas, šādi iekšējie trūkumi tomēr nepadara šos lietņus par izstrādājumiem ar dobu vidu, kā rezultātā nevar tikt izslēgts, ka lietņi, kuri ir karsti velmēti, ir stieņi KN 74. nodaļas izpratnē un līdz ar to ietilpst KN pozīcijā 7407, kas attiecas uz “vara stieņiem un profiliem”.

42

Tāpat ir jānorāda, ka KN 74. nodaļas 1. piezīmes d) punktā attiecībā uz jēdziena “stieņi” definīciju minētās nodaļas izpratnē ir noteikts, ka taisnstūra šķērsgriezuma izstrādājuma biezumam ir jāpārsniedz desmitā daļa no platuma, kā tas ir pamatlietā aplūkoto lietņu gadījumā.

43

Turklāt no HS skaidrojumiem attiecībā uz pozīciju 7403 izriet, ka velmēti izstrādājumi ir izslēgti no minētās pozīcijas un ietilpst, piemēram, HS pozīcijās 7407 vai 7409, kas, kā norāda pati iesniedzējtiesa, ir papildu iemesls pamatlietā aplūkoto lietņu iespējamai klasificēšanai KN pozīcijā 7407.

44

Tāpat interpretāciju, saskaņā ar kuru tādi lietņi kā pamatlietā var ietilpt KN pozīcijā 7407, apstiprina HS skaidrojums attiecībā uz pozīciju 7407.

45

Proti, pirmkārt, lai gan šajā skaidrojumā ir norādīts, ka stieņi ir definēti HS 74. nodaļas 1. piezīmes d) punktā, ir skaidrs, ka šīs pēdējā minētā skaidrojuma formulējums ir identisks KN 74. nodaļas 1. piezīmes d) punkta formulējumam.

46

Otrkārt, skaidrojumā attiecībā uz HS pozīciju 7407 ir precizēts, ka šie izstrādājumi parasti tiek iegūti, papildus citiem tehniskiem paņēmieniem, velmējot. No tā arī izriet, ka liešanas un sakausēšanas procesā iegūti stieņi ietilpst HS pozīcijā 7403, ar nosacījumu, ka pēc to izgatavošanas tie nav pakļauti apstrādei, neskaitot grātes vai plāvas noņemšanu vai kodināšanu, un tie, kuri ir tikuši apstrādāti pilnīgāk, principā ir klasificēti HS pozīcijā 7407. Šajā gadījumā pamatlietā aplūkotie lietņi ir karsti velmēti.

47

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka KN pozīcija 7407 ir interpretējama tādējādi, ka tādi vara vai vara sakausējuma lietņi taisnstūra formā, kuru biezums pārsniedz vienu desmitdaļu platuma un kuri ir karsti velmēti, bet kuru šķērsgriezumā ir neregulāras poras, tukšumi un plaisas, var ietilpt šajā pozīcijā.

48

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

Kombinētās nomenklatūras, kas ietverta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu tās redakcijā, kas izriet no Komisijas Regulas (ES) Nr. 1006/2011 (2011. gada 27. septembris), I pielikumā, pozīcija 7407 ir interpretējama tādējādi, ka tādi vara vai vara sakausējuma lietņi taisnstūra formā, kuru biezums pārsniedz vienu desmitdaļu platuma un kuri ir karsti velmēti, bet kuru šķērsgriezumā ir neregulāras poras, tukšumi un plaisas, var ietilpt šajā pozīcijā.