Lieta C‑316/19

Eiropas Komisija

pret

Slovēnijas Republiku

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 17. decembra spriedums

Valsts pienākumu neizpilde – LESD 343. pants – Privilēģijas un imunitāte Eiropas Savienībā – Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) Statūti – 39. pants – ECB privilēģijas un imunitāte – Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā – 2., 18. un 22. pants – ECB arhīvu neaizskaramības princips – Dokumentu izņemšana Slovēnijas Centrālās bankas telpās – Ar ECBS un Eurosistēmas uzdevumu izpildi saistīti dokumenti – LES 4. panta 3. punkts – Lojālas sadarbības princips

Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Principi – Autonoma interpretācija – Jēdziens “Savienības arhīvi”

(skat. 68.–72. punktu)
Privilēģijas un imunitāte Eiropas Savienībā – Funkcionāls raksturs – Jēdziens “Savienības arhīvi” – Piemērojamība – Savienības arhīvu neaizskaramības princips

(Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. pants)

(skat. 73.–75. punktu)
Privilēģijas un imunitāte Eiropas Savienībā – Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) Statūti – ECB privilēģijas un imunitāte – Jēdziens “ECB arhīvi” – Dokumentu izņemšana valsts centrālās bankas telpās – Ar ECBS un Eurosistēmas uzdevumu izpildi saistīti dokumenti – Iekļaušana – ECB arhīvu neaizskaramības principa pārkāpums un lojālas sadarbības pienākuma neizpilde – Pienākumu neizpilde

(LES 4. panta 3. punkts; LESD 127. panta 1. un 2. punkts, 129. panta 1. punkts, 258. pants, 282. panta 1. un 2. punkts, 283. panta 1. punkts un 343. pants; Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 1., 2. un 18. pants; Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem 1., 8., 9.2., 10.1., 14.3. un 39. pants)

(skat. 76.–85., 87., 89.–98., 100.–106., 119. un 121.–130. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

Rezumējums

Vienpusēji izņemot ECB arhīvos ietilpstošus dokumentus, Slovēnija nav izpildījusi pienākumu ievērot Savienības arhīvu neaizskaramības principu. Turklāt, pienācīgi nesadarbojoties ar ECB, lai novērstu šīs neizpildes prettiesiskās sekas, Slovēnija nav izpildījusi arī lojālas sadarbības pienākumu attiecībā pret Savienību.

2016. gada 6. jūlijā Slovēnijas iestādes Banka Slovenije (Slovēnijas Centrālā banka) telpās veica kratīšanu un izņēma papīra un elektroniskos dokumentus. Šo iestāžu izņemtie dokumenti ietvēra visus paziņojumus, kas tika veikti ar toreizējā vadītāja elektroniskā pasta konta starpniecību, visus elektroniskos dokumentus, kas atradās viņa darba vietā un klēpjdatorā, par laikposmu no 2012. līdz 2014. gadam neatkarīgi no to satura, kā arī uz šo laikposmu attiecošos dokumentus, kas atradās vadītāja birojā. Šī iejaukšanās tika veikta saistībā ar izmeklēšanu attiecībā uz dažiem Slovēnijas Centrālās bankas darbiniekiem, tostarp šo pašu vadītāju, kuri tika turēti aizdomās par pilnvaru un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar kādas Slovēnijas bankas restrukturizāciju 2013. gadā. Lai gan Slovēnijas Centrālā banka apgalvoja, ka šie pasākumi apdraud “Eiropas Centrālās bankas (ECB) arhīvu” neaizskaramības principu, kas izriet no Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā ( 1 ) un kas prasa, lai jebkādai valsts iestāžu piekļuvei šiem arhīviem būtu tieša ECB piekrišana, Slovēnijas iestādes veica šo kratīšanu un izņēma dokumentus, neiesaistot ECB.

Šajā kontekstā ECB paskaidroja Slovēnijas iestādēm, ka tās arhīvos ietilpst ne tikai tās pašas izstrādāti dokumenti savu uzdevumu izpildei, bet arī saziņa starp to un valstu centrālajām bankām, kas ir nepieciešama Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) vai Eurosistēmas uzdevumu izpildei, kā arī šo valstu centrālo banku izstrādātie dokumenti, kas paredzēti ECBS vai Eurosistēmas uzdevumu izpildei. ECB arī apgalvoja, ka, pastāvot konkrētiem nosacījumiem, tā neiebilstu pret Slovēnijas iestāžu izņemto dokumentu aizsardzības atcelšanu.

Komisija, uzskatot, pirmkārt, ka attiecīgo dokumentu vienpusēja izņemšana ir ECB arhīvu neaizskaramības principa ( 2 ) pārkāpums un, otrkārt, ka Slovēnijas iestādes pretēji tam, ko prasa lojālas sadarbības princips ( 3 ), nav veikušas konstruktīvas diskusijas, lai novērstu šī principa pārkāpuma prettiesiskās sekas, cēla Tiesā prasību pret Slovēniju sakarā ar pienākumu neizpildi.

Spriedumā Tiesa, lemjot virspalātā, apmierina Komisijas prasību un konstatē pārmesto pienākumu neizpildi pilnībā. Tādējādi šī lieta sniedz Tiesai iespēju precizēt nosacījumus, kas ir piemērojami Savienības arhīvu aizsardzībai saistībā ar vienpusēju šajos arhīvos ietilpstošu dokumentu izņemšanu, ko dalībvalsts iestādes ir veikušas citās vietās, kas nav Savienības ēkas un telpas, un it īpaši nosacījumus, kas ļauj konstatēt ECB arhīvu neaizskaramības principa pārkāpumu.

Tiesas vērtējums

– Par jēdzienu “ECB arhīvi”

Tiesa atgādina, ka, tā kā ECB ir Savienības iestāde, tās arhīviem ir piemērojams Savienības arhīvu neaizskaramības princips. Šajā ziņā Tiesa precizē, ka Savienības arhīvi aptver tādas Savienības iestādes kā ECB arhīvus, pat ja tie atrodas citās vietās, nevis Savienības ēkās un telpās ( 4 ).

Šajā ziņā Tiesa norāda, ka ECB un dalībvalstu valsts centrālās bankas veido ECBS un ka ECB un dalībvalstu, kuru valūta ir euro, valsts centrālās bankas, tostarp Slovēnijas Centrālā banka, kuras veido Eurosistēmu, īsteno Savienības monetāro politiku ( 5 ). Minēto banku vadītāji, arī Slovēnijas Centrālās bankas vadītājs, ir ECB Padomes ( 6 ) locekļi un piedalās ECBS uzdevumu izpildei nepieciešamo lēmumu pieņemšanā. ECBS galvenais mērķis ir cenu stabilitātes uzturēšana. Tādēļ ECBS galvenie uzdevumi ir tostarp definēt un īstenot Savienības monetāro politiku ( 7 ), kam ir nepieciešama cieša ECB un valstu centrālo banku sadarbība ( 8 ). Šajā sistēmā valstu centrālajām bankām, kā arī to vadītājiem ir jaukts statuss, ciktāl, lai gan tās ir valsts iestādes, tās tomēr darbojas ECBS ietvaros, ko veido šīs valstu centrālās bankas un ECB.

Tiesa uzsver, ka, lai ECBS un Eurosistēma darbotos pareizi un to uzdevumu izpilde būtu pienācīga, ir jāpastāv ciešai sadarbībai un pastāvīgai informācijas apmaiņai starp ECB un tajā iesaistītajām valstu centrālajām bankām, un tas katrā ziņā nozīmē, ka ar ECBS un Eurosistēmas uzdevumu izpildi saistītie dokumenti atrodas ne tikai ECB, bet arī valstu centrālo banku rīcībā.

Šādos apstākļos Tiesa uzskata, ka uz šādiem dokumentiem attiecas jēdziens “ECB arhīvi”, pat ja tie ir valstu centrālo banku, nevis pašas ECB rīcībā.

– Par ECB arhīvu neaizskaramības principa pārkāpumu

Tiesa uzsver, ka šajā lietā ECB arhīvu neaizskaramības principa pārkāpumu var konstatēt tikai tad, ja, pirmkārt, Savienības arhīviem piederošu dokumentu izņemšana, par ko vienpusēji lēmušas valsts iestādes, var būt šāds pārkāpums un, otrkārt, izņemtie dokumenti faktiski ietvēra dokumentus, kas ir uzskatāmi par ietilpstošiem ECB arhīvos.

Pirmkārt, Tiesa konstatē, ka jēdziens “neaizskaramība” nozīmē aizsardzību pret jebkādu vienpusēju dalībvalstu iejaukšanos. To apstiprina fakts, ka šis jēdziens ir raksturots kā aizsardzība pret jebkuru kratīšanas, rekvizīcijas, konfiscēšanas vai ekspropriēšanas pasākumu. Tādēļ Tiesa uzskata, ka vienpusēja Savienības arhīviem piederošu dokumentu izņemšana, ko veic valsts iestādes, ir uzskatāma par Savienības arhīvu neaizskaramības principa pārkāpumu.

Otrkārt, Tiesa atgādina, ka Komisijai saistībā ar prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi ir jāpierāda, ka pastāv attiecīgā pienākumu neizpilde. Tai ir jāiesniedz Tiesai fakti, kas vajadzīgi šīs pienākumu neizpildes fakta pārbaudei, un tā nevar vienīgi pamatoties uz kaut kādu pieņēmumu. Šajā lietā Komisija ir atzinusi, ka tās rīcībā nav precīzas informācijas par to attiecīgo dokumentu raksturu, kurus izņēma Slovēnijas iestādes, līdz ar to tā nevar noteikt, vai daļa no šiem dokumentiem ir jāuzskata par ietilpstošiem Savienības arhīvos.

Tomēr, ņemot vērā attiecīgo izņemto dokumentu lielo skaitu un pienākumus, kas tādas valsts centrālās bankas kā Slovēnijas Centrālā banka vadītājam ir jāveic ECB Padomē un tādējādi arī ECBS un Eurosistēmā, Tiesa uzskata, ka ir pierādīts, ka Slovēnijas iestāžu izņemtajos dokumentos noteikti ir iekļauti dokumenti, kas ietilpst ECB arhīvos. Tā arī uzskata, ka Slovēnijas iestādes, vienpusēji izņemot šādus dokumentus, ir pārkāpušas ECB arhīvu neaizskaramības principu.

Šajā kontekstā Tiesa uzsver, ka principā Protokols par privilēģijām un imunitāti un Savienības arhīvu neaizskaramības princips liedz dalībvalsts iestādei izņemt dokumentus, ja šie dokumenti ietilpst minētajos arhīvos un ja iestādes nav devušas savu piekrišanu šādai izņemšanai. Tomēr šai iestādei ir iespēja vērsties attiecīgajā Savienības iestādē, lai tā atceltu attiecīgo dokumentu aizsardzību, vajadzības gadījumā paredzot nosacījumus, un, ja piekļuve ir atteikta, tā var vērsties Savienības tiesā, lai saņemtu atļaujošu lēmumu, kas uzliek šai iestādei pienākumu sniegt piekļuvi šiem arhīviem. Turklāt Savienības arhīvu aizsardzība nekādā ziņā neliedz valsts iestādēm dalībvalsts centrālās bankas telpās izņemt dokumentus, kas neietilpst Savienības arhīvos.

– Par lojālas sadarbības pienākuma neizpildi

Atgādinājusi savu pastāvīgo judikatūru par lojālas sadarbības pienākuma tvērumu, Tiesa norāda, ka, tā kā Slovēnijas iestādes, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, nav ļāvušas ECB 2016. gada 6. jūlijā izņemtajos dokumentos identificēt tos, kas ir saistīti ar ECBS un Eurosistēmas uzdevumu izpildi, un neatdodot šos dokumentus atpakaļ Slovēnijas Centrālajai bankai, tās nav izpildījušas savu pienākumu lojāli sadarboties ar ECB. Šo secinājumu neietekmē fakts, ka valsts prokurors ir aicinājis ECB ierosināt kritērijus, kuri ļautu identificēt tos Slovēnijas iestāžu izņemtos dokumentus, kas ECB ieskatā ietilpst tās arhīvos. Pat saņemot šādu priekšlikumu, Slovēnijas iestādes neveica pasākumus, kas ļautu ECB identificēt ar ECBS un Eurosistēmas uzdevumu izpildi saistītos dokumentus, kuri tika izņemti. Turklāt šīs iestādes nepiekrita ECB lūgumam atdot atpakaļ Slovēnijas Centrālajai bankai visus dokumentus, kurus tās uzskatīja par nesvarīgiem attiecīgajā izmeklēšanā.

Šādā kontekstā Tiesa uzskata – tas, ka Slovēnijas iestādes veica pasākumus, lai nodrošinātu minēto dokumentu konfidencialitātes saglabāšanu, neliek apšaubīt secinājumu, ka šīs iestādes šajā gadījumā nav izpildījušas savu pienākumu lojāli sadarboties ar ECB.

Līdz ar to saistībā ar laikposmu pēc strīdīgās izņemšanas Tiesa uzskata, ka Slovēnijas iestādes nav izpildījušas savu lojālas sadarbības ar ECB pienākumu.

( 1 ) Protokols (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (OV 2016, C 202, 266. lpp.; turpmāk tekstā – “Protokols par privilēģijām un imunitāti”).

( 2 ) LESD 343. pants; Protokola (Nr. 4) par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (OV 2016, C 202, 230. lpp.; turpmāk tekstā – “Protokols par ECBS un ECB”) 39. pants; Protokola par privilēģijām un imunitāti 2. un 22. pants.

( 3 ) LES 4. panta 3. punkts; Protokola par privilēģijām un imunitāti 18. pants.

( 4 ) Protokola par privilēģijām un imunitāti 1. un 2. pants.

( 5 ) LESD 282. panta 1. punkts; Protokola par ECBS un ECB 1. un 14.3. pants.

( 6 ) LESD 283. panta 1. punkts; Protokola par ECBS un ECB 10.1. pants.

( 7 ) LESD 127. panta 2. punkts.

( 8 ) Protokola par ECBS un ECB 9.2. pants.