I. Atbilstošās tiesību normas

A. Savienības tiesības

1. LESD

2. Civildienesta noteikumi

3. Regula Nr. 2290/77

4. Direktīva 2008/118/EK

5. Regula (EK, Euratom) Nr. 883/2013

6. Revīzijas palātas pieņemtie iekšējie noteikumi

a) Reglaments

b) Lēmums Nr. 1‑2003

c) Lēmums Nr. 7‑2004

d) Lēmums Nr. 33‑2004

e) 2004. gada ētikas kodekss

f) Lēmums Nr. 19‑2009

g) Lēmums Nr. 66‑2011

h) 2012. gada ētikas kodekss

i) Reglamenta piemērošanas kārtība

B. Luksemburgas tiesības

II. Tiesvedības rašanās fakti

III. Uzsāktās izmeklēšanas un procedūras

A. Revīzijas palātas veiktie pagaidu pasākumi

B. OLAF izmeklēšana

C. Šīs procedūras uzsākšana Revīzijas palātā

D. Luksemburgas iestāžu uzsāktais kriminālprocess

IV. Lietas dalībnieku prasījumi

V. Par lūgumu apturēt šo procedūru

A. Lietas dalībnieku argumenti

B. Tiesas vērtējums

VI. Par lūgumu likt iesniegt noteiktus dokumentus

A. Lietas dalībnieku argumenti

B. Tiesas vērtējums

VII. Par lūgumu par dokumenta izņemšanu no lietas materiāliem

A. Lietas dalībnieku argumenti

B. Tiesas vērtējums

VIII. Par prasību

A. Par prasības pieņemamību

1. Par apgalvoto šīs procedūras neatbilstību tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā

a) Lietas dalībnieku argumenti

b) Tiesas vērtējums

2. Par apgalvoto OLAF izmeklēšanas nelikumību

a) Lietas dalībnieku argumenti

b) Tiesas vērtējums

3. Par apgalvoto Revīzijas palātas procedūras, atļaujot celt šo prasību, prettiesiskumu

a) Lietas dalībnieku argumenti

b) Tiesas vērtējums

4. Par apgalvoto kavēšanos, ar kādu tika celta Revīzijas palātas prasība

a) Lietas dalībnieku argumenti

b) Tiesas vērtējums

B. Par iebildumiem

1. Par ceturto iebildumu par to, ka ir notikusi nedeklarēta un prettiesiska politiskā darbība un nekustamā īpašuma sabiedrības vadīšana

a) Par ceturtā iebilduma pirmo daļu, kas attiecas uz nedeklarētu un nelikumīgu politiskās darbības veikšanu

1) Lietas dalībnieku argumenti

2) Tiesas vērtējums

b) Par ceturtā iebilduma otro daļu attiecībā uz to, ka ir notikusi nedeklarēta un prettiesiska nekustamā īpašuma sabiedrības vadīšana

1) Lietas dalībnieku argumenti

2) Tiesas vērtējums

2. Par pirmo iebildumu par to, ka ir ļaunprātīgi izmantoti Revīzijas palātas resursi, lai finansētu darbības, kurām nav nekādas saistības ar šīs iestādes locekļa amatu vai kuras ar to nav saderīgas

a) Par pirmā iebilduma pieņemamību

1) Par Revīzijas palātas rīcības brīvības īstenošanu

i) Lietas dalībnieku argumenti

ii) Tiesas vērtējums

2) Par prasības pieteikuma iesniegšanu un par replikas raksta pielikumā ietvertās tabulas pieņemamību

i) Lietas dalībnieku argumenti

ii) Tiesas vērtējums

b) Par pirmā pamata pamatotību

1) Lietas dalībnieku argumenti

2) Tiesas vērtējums

i) Par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu

ii) Par komandējuma izdevumiem un dienasnaudu

– Par uzturēšanos Kransmontanā

– Par uzturēšanos Kubā

– Par attiecībām ar politiķiem un politiskajām kustībām

– Par attiecībām ar privāto uzņēmumu atbildīgajām personām

– Par attiecībām ar pārstāvības organizācijām un apvienībām

– Par atļautas ārējas darbības veikšanu

– Par dalību medībās

– Par citiem Revīzijas palātas minētajiem komandējumiem

iii) Par pārstāvības un reprezentācijas izdevumiem

– Par pārstāvības izdevumiem, kas saistīti ar attiecībām ar politiķiem

– Par pārstāvības izdevumiem, kas saistīti ar attiecībām ar citām personām

– Par izdevumiem saistībā ar pieņemšanām, kas rīkotas K. Pinxten dzīvesvietā

iv) Par dienesta automašīnas izmantošanu un par šofera pakalpojumu izmantošanu

– Par transporta izdevumiem, kas radušies ārpus K. Pinxten komandējumiem

– Par transporta izdevumiem, kas radušies saistībā ar K. Pinxten komandējumiem

– Par dienesta automašīnas lietošanu, neizmantojot šofera pakalpojumus

3. Par otro iebildumu saistībā ar to, ka ir ļaunprātīgi un prettiesiski izmantotas nodokļu priekšrocības

a) Par otrā iebilduma pirmo daļu, kas attiecas uz K. Pinxten bērna veikto degvielas kartes saglabāšanu un izmantošanu, lai gan viņš vairs nebija viņa mājsaimniecības loceklis

1) Lietas dalībnieku argumenti

2) Tiesas vērtējums

b) Par otrā iebilduma otro daļu – degvielas kartes izmantošanu, lai iegādātos degvielu, kas paredzēta trešām personām piederošiem transportlīdzekļiem

1) Lietas dalībnieku argumenti

2) Tiesas vērtējums

4. Par trešo iebildumu, kas attiecas uz nepatiesu paziņojumu sniegšanu apdrošināšanas sabiedrībai par kaitējumu saistībā ar it kā notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistīta viņa rīcībā nodotā dienesta automašīna un K. Pinxten birojā norīkotais šoferis

a) Lietas dalībnieku argumenti

b) Tiesas vērtējums

5. Par piekto iebildumu – interešu konflikta situāciju, ko radījis K. Pinxten saistībā ar attiecībām ar revidētās vienības vadītāju

a) Lietas dalībnieku argumenti

b) Tiesas vērtējums

C. Par pensijas tiesību vai citu priekšrocību atņemšanu

1. Lietas dalībnieku argumenti

2. Tiesas vērtējums

IX. Par K. Pinxten prasību atlīdzināt zaudējumus

A. Lietas dalībnieku argumenti

B. Tiesas vērtējums

Par tiesāšanās izdevumiem

1

Ar prasības pieteikumu Eiropas Revīzijas palāta lūdz Tiesu konstatēt, ka Karel Pinxten vairs nepilda savus amata uzliktos pienākumus, un tādējādi piemērot LESD 286. panta 6. punktā paredzēto sodu.

2

LESD 285. pantā ir noteikts:

“Revīzijas palāta veic [Eiropas] Savienības revīziju.

Tajā ir pa vienam pilsonim no katras dalībvalsts. Tās locekļi, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi Savienības vispārējās interesēs.”

3

LESD 286. panta 1., 3., 4. un 6. punkts ir izteikti šādā redakcijā:

“1.   Revīzijas palātas locekļus izraugās no personām, kas savā valstī darbojušās vai darbojas neatkarīgās revīzijas iestādēs vai ir īpaši kvalificētas šim amatam. Viņu neatkarībai ir jābūt neapšaubāmai.

[..]

3.   Pildot pienākumus, Revīzijas palātas locekļi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus. Viņi atturas no jebkuras rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem.

4.   Revīzijas palātas locekļi amata pilnvaru laikā nedrīkst uzņemties nekādu citu algotu vai nealgotu darbu. Stājoties amatā, viņi svinīgi solās, ka gan pilnvaru laikā, gan vēlāk viņi ievēros amata uzliktos pienākumus, jo īpaši pienākumu izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņu pilnvaras ir beigušās.

[..]

6.   Revīzijas palātas locekli var atbrīvot no amata vai atņemt viņam tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām tikai tad, ja Tiesa pēc Revīzijas palātas lūguma konstatē, ka viņš vairs neatbilst vajadzīgajiem nosacījumiem vai nepilda amata pienākumus.”

4

LESD 287. panta 2. punktā ir noteikts:

“Revīzijas palāta pārbauda, vai visi ieņēmumi ir saņemti un visi izdevumi veikti likumīgi un pareizi, un vai finanšu vadība ir bijusi pareiza. Veicot šādas pārbaudes, tā jo īpaši ziņo par katru pārkāpumu.

[..]”

5

Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu, kas grozīti ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (2004. gada 22. marts) (OV 2004, L 124, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”), 11. panta otrajā daļā ir paredzēts:

“Ierēdnis bez iecēlējinstitūcijas atļaujas no valdības vai jebkura cita avota ārpus iestādes, kurā viņš strādā, nepieņem nekādus apbalvojumus, goda zīmes, labvēlību, dāvanas vai jebkāda veida samaksu, izņemot par pakalpojumiem, kas sniegti līdz pieņemšanai darbā, militārā vai kādā citā valsts dienesta laikā vai arī saistībā ar šādu dienestu.”

6

Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 2. punkta pirmajā daļā ir precizēts:

““Apgādājams bērns” ir laulībā dzimis, ārlaulības vai adoptēts ierēdņa vai viņa laulātā bērns, kuru ierēdnis faktiski uztur.”

7

Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. pantā ir paredzēts:

“Ja pret ierēdni ierosina krimināllietu par tiem pašiem nodarījumiem, galīgo lēmumu pieņem tikai pēc tam, kad tiesa, kas izskata lietu, ir pieņēmusi galīgo spriedumu.”

8

Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 2290/77 (1977. gada 18. oktobris) par Revīzijas palātas locekļu atalgojumu (OV 1977, L 268, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2004. gada 30. aprīļa Regulu (EK, Euratom) Nr. 1293/2004 (OV 2004, L 243, 26. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 2290/77”), 7. pantā bija noteikts:

“Revīzijas palātas loceklim, kam, pildot savus pienākumus, no palātas pagaidu atrašanās vietas ir jādodas komandējumā, ir tiesības uz:

9

Padomes Direktīvas 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV 2009, L 9, 12. lpp.), 12. pants ir izteikts šādā redakcijā:

“1.   Akcīzes preces atbrīvo no akcīzes nodokļa, ja tās paredzētas, lai tās izmantotu:

[..]

2.   Atbrīvojumus no nodokļa piemēro saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem. Dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu, paredzot akcīzes nodokļa atmaksāšanu.”

10

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV 2013, L 248, 1. lpp.), 1. panta 1. punkts ir izteikts šādā redakcijā:

“Lai pastiprināti apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas [..] finanšu intereses, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai [OLAF] īsteno izmeklēšanas pilnvaras, kas piešķirtas [Eiropas] Komisijai

[..].”

11

Regulas Nr. 883/2013 4. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts:

“1.   Regulas 1. pantā minētajās jomās [OLAF] veic administratīvu izmeklēšanu iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās [..]

Minēto iekšējo izmeklēšanu veic saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā regulā un lēmumos, kurus pieņem katra attiecīgā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra.

2.   Ar noteikumu, ka tiek ievēroti 1. punktā minētie noteikumi:

[..]”

12

Šīs regulas 5. panta 1.–3. punktā ir noteikts:

“1.   Ģenerāldirektors var sākt izmeklēšanu, ja pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, kuru pamatā var būt arī trešās personas sniegta informācija vai anonīma informācija, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. [..]

2.   [..]

Lēmumu sākt iekšēju izmeklēšanu pieņem ģenerāldirektors pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, kas saņemts no iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras, kurā jāveic izmeklēšana, vai no kādas dalībvalsts.

3.   Kamēr ģenerāldirektors apsver iespēju sākt vai nesākt iekšēju izmeklēšanu, ja ir saņemts 2. punktā minētais pieprasījums, un/vai kamēr [OLAF] veic iekšēju izmeklēšanu, attiecīgās iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras nesāk vienlaikus izmeklēt tos pašus faktus, ja vien tās ar [OLAF] nav vienojušās citādi.”

13

Minētās regulas 7. panta 2. punktā ir noteikts:

“[OLAF] darbinieki veic savus uzdevumus, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīti darbinieku identitātes dati un statuss. Šādu pilnvaru izsniedz ģenerāldirektors, norādot izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, izmeklēšanas veikšanas juridiskos pamatus un no minētajiem pamatiem izrietošās izmeklēšanas pilnvaras.”

14

Tās pašas regulas 9. panta 4. punktā ir precizēts:

“Neskarot 4. panta 6. punktu un 7. panta 6. punktu, pēc izmeklēšanas pabeigšanas un pirms tiek sagatavoti secinājumi, kuros minēts attiecīgās personas vārds, minētajai personai dod iespēju komentēt faktus, kas uz viņu attiecas.

[..]”

15

Regulas Nr. 883/2013 11. panta 4. punkts ir formulēts šādi:

“Pēc iekšējas izmeklēšanas sagatavotus ziņojumus un ieteikumus, kā arī citus atbilstīgus saistītus dokumentus nosūta attiecīgajai iestādei, struktūrai, birojam vai aģentūrai. Minētā iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra veic šādu darbību, jo īpaši disciplinārus vai tiesiskus pasākumus, kas izriet no iekšējās izmeklēšanas rezultātiem, un par to ziņo [OLAF], ievērojot ziņojumam pievienotajos ieteikumos noteikto termiņu un turklāt pēc [OLAF] pieprasījuma.”

16

Revīzijas palātas Reglamenta (turpmāk tekstā – “Reglaments”) 4. pantā ir paredzēts:

“1.   Ja [Revīzijas] palāta ar tās locekļu vairākumu uzskata, ka tās rīcībā nonākusī informācija pamatoti liecina par to, ka kāds loceklis vairs neatbilst vajadzīgajiem nosacījumiem vai nepilda uzticētos pienākumus ([LESD] 286. panta 6. punkts), tad tā uztic priekšsēdētājam [..] sagatavot provizorisku ziņojumu.

2.   Provizorisko ziņojumu kopā ar apliecinošiem dokumentiem izsūta visiem locekļiem, tostarp attiecīgajam loceklim, kurš iesniedz rakstisku atbildi pieņemamā termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs vai – gadījumos, kad priekšsēdētājs ir attiecīgais loceklis, – loceklis, kam ir nākamā augstākā vecākuma pakāpe.

3.   [Revīzijas] palāta lūdz attiecīgo locekli sniegt paskaidrojumus arī mutiski.

4.   Lēmumu par lietas nodošanu Tiesai, lai attiecīgo locekli atlaistu no amata un/vai lai viņam atņemtu pensijas tiesības vai citus pabalstus, pieņem aizklātā balsošanā ar četru piektdaļu [Revīzijas] palātas locekļu balsu vairākumu. Attiecīgais loceklis balsošanā nepiedalās.”

17

Reglamenta 23. pants ir formulēts šādi:

“Visas [Revīzijas] palātas sēdes protokolē.”

18

Reglamenta 25. panta 3. punktā ir noteikts:

“Neskarot 4. panta 4. punktu un 7. panta 2. punktu, pārējos lēmumus [Revīzijas] palāta pieņem ar sēdē klātesošo locekļu balsu vairākumu. Tomēr [Revīzijas] palāta pēc kāda locekļa priekšlikuma var ar sēdē klātesošo locekļu balsu vairākumu paziņot, ka par kādu konkrētu [Revīzijas] palātā izskatāmu jautājumu lēmumu pieņem ar [Revīzijas] palātas locekļu balsu vairākumu.”

19

Revīzijas palātas 2003. gada 16. janvāra Lēmuma Nr. 1‑2003 par Revīzijas palātas locekļu komandējumu izdevumiem, kas bija piemērojams šajā prasībā paredzēto faktu rašanās laikā (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 1‑2003”), 1. pantā bija precizēts:

“Juridiskās saistības (t.i., komandējuma rīkojumi) par komandējuma izdevumiem ir jāpieprasa cik vien iespējams ātrāk. Kredītrīkotājs locekļu komandējumu izdevumu segšanai ir [Revīzijas] palātas priekšsēdētājs. [..]” [Neoficiāls tulkojums]

20

Šī lēmuma 3. pants bija formulēts šādi:

“Savu komandējumu laikā locekļi var pārvietoties, izmantojot dienesta automašīnu, lidmašīnu, dzelzceļu vai kuģi.”

21

Minētā lēmuma 5. pantā bija noteikts:

“Komandējumu izdevumu atmaksu pieprasa iespējami drīz pēc locekļa atgriešanās. Viesnīcas izdevumi (izņemot maltītes) ir atlīdzināmi.”

22

Šī paša lēmuma 6. pants bija formulēts šādi:

“Par komandējumiem, kas vienā un tajā pašā dienā ilgst mazāk nekā 12 stundas, maksā pusi no pienākošās dienasnaudas. Visos citos gadījumos dienasnauda tiek izmaksāta pilnībā.”

23

Revīzijas palātas 2004. gada 22. aprīļa Lēmuma Nr. 7‑2004 par tās locekļu pārstāvības un reprezentācijas izdevumiem, kas bija piemērojams šajā prasībā paredzēto faktu rašanās laikā (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 7‑2004”), 2. pantā bija noteikts:

“Katra finanšu gada sākumā un pēc apspriešanās ar locekļiem kredīti tiek sadalīti divās daļās:

[..]

24

Šā lēmuma 6. pantā bija paredzēts:

“Par pieņemšanu, kas rīkota mājās, [Revīzijas] palāta atlīdzina radušos izdevumus atbilstoši iesniegtajiem apliecinošajiem dokumentiem.”

25

Minētajam lēmumam bija pievienots 2004. gada 22. aprīļa paziņojums Revīzijas palātas locekļiem, kurā bija ietverti “ieteikumi saistībā ar pārstāvības un reprezentācijas izdevumiem” (turpmāk tekstā – “2004. gada 22. aprīļa paziņojums”). Saskaņā ar šo paziņojumu:

“[..]

Pārstāvības izdevumi galvenokārt ir paredzēti, lai veicinātu [Revīzijas] palātas ārējās attiecības.

Locekļi pārstāv [Revīzijas] palātu, tostarp [Revīzijas] palātas interesēs uzturot profesionālās attiecības ar personām, kas strādā [..] Savienībā, dalībvalstīs vai citās valstīs.

[..]

Izdevumiem, kas attiecas uz katru pasākumu, ir jābūt atbilstošiem tā nozīmīgumam un dalībnieku statusam.

Locekļiem pārstāvot [Revīzijas] palātu, pasākumos var piedalīties arī viņu laulātais/partneris. Arī viesi var būt ar pavadoni.

Draugiem vai personiski pazīstamiem cilvēkiem ir jāizsūta privāti ielūgumi.

[..]

Vadlīnijas šajā jautājumā ir izklāstītas 1. pielikumā.

Izdevumi ir jādeklarē skaidri un kodolīgi, izmantojot 2. pielikumu.” [Neoficiāls tulkojums]

26

Minētā paziņojuma 1. pielikumā bija precizēts, ka “pārstāvība/reprezentācija ārpus [Revīzijas] palātas parasti ir jāveic saistībā ar personām, kuras ieņem vadošus amatus [..] Savienībā, dalībvalstīs vai citās valstīs”, un ka izdevumi, kas ir saistīti ar pārstāvības/reprezentācijas izdevumiem locekļa privātajā dzīvesvietā, “nedrīkst pārsniegt šim nolūkam nepieciešamo, ieskaitot ziedu kompozīcijas”.

27

Šajā pielikumā arī bija noteikts, ka tad, “ja ielūgto personu sarakstā papildus personām, kas nav saistītas ar iestādi, ir iekļauti [Revīzijas] palātas darbinieki, ir jāsaglabā taisnīgs līdzsvars starp abām kategorijām” un ka “personiskajiem draugiem un ģimenes locekļiem (izņemot laulātos/partnerus) ir jāizsūta privāti ielūgumi, kuru izmaksas sedz loceklis”.

28

Revīzijas palātas 2004. gada 15. jūnija Lēmuma Nr. 33‑2004 par Eiropas Revīzijas palātas autoparka pārvaldību un izmantošanu, kas bija piemērojams šajā prasībā paredzēto faktu rašanās laikā un līdz brīdim, kad stājās spēkā Revīzijas palātas 2009. gada 20. aprīļa Lēmums Nr. 19‑2009 par Eiropas Revīzijas palātas autoparka pārvaldību un izmantošanu (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 33‑2004”), 1. pantā bija noteikts:

“Dienesta automašīnas tiek nodotas locekļu un [Revīzijas] palātas ģenerālsekretāra pastāvīgai lietošanai, braucieniem saistībā ar pienākumu izpildi.” [Neoficiāls tulkojums]

29

Šī lēmuma 4. pants bija izteikts šādā redakcijā:

“[Revīzijas] palāta papildus nomas maksai sedz arī izdevumus, kas radušies, locekļiem un ģenerālsekretāram izmantojot transportlīdzekli, pildot savus pienākumus.

Par braucieniem saistībā ar pienākumu izpildi uzskata:

30

Minētā lēmuma 5. pants bija formulēts šādi:

“Ja locekļi vai ģenerālsekretārs izmanto dienesta automašīnu, lai pārvietotos tādu iemeslu dēļ, kas nav norādīti 4. pantā, tiem ir jāsedz attiecīgie izdevumi (ceļa nodevas, degvielas izmaksas un iespējamās papildu nomas izmaksas, ja kopā tiek pārsniegti pamatlīgumā noteiktie 45000 km/gadā).”

31

Šā paša lēmuma 6. pantā bija paredzēts:

“Šoferi saņem atlīdzību par komandējuma izdevumiem [..], ja viņi ved locekļus vai ģenerālsekretāru braucienos saistībā ar pienākumu izpildi.”

32

Lēmumam Nr. 33‑2004 bija pievienots dokuments “Komentāri par Lēmumu Nr. 33‑2004 par Revīzijas palātas autoparka pārvaldību un izmantošanu” (turpmāk tekstā – “Komentāri par Lēmumu Nr. 33‑2004”).

33

Saskaņā ar Komentāriem par Lēmumu Nr. 33‑2004 attiecībā uz šī lēmuma 4. pantu:

“Par “citiem braucieniem saistībā ar pienākumu izpildi” tiek uzskatīts:

34

Revīzijas palātas locekļu ētikas kodeksa, kuru šī iestāde pieņēma 2004. gada 16. decembrī (turpmāk tekstā – “2004. gada ētikas kodekss”), 4. pantā bija noteikts:

“1.   [Revīzijas] palātas locekļi sevi pilnībā velta savu pilnvaru izpildei. Viņi nevar ieņemt politiskus amatus. Viņi atturas no jebkādas ārējas profesionālās darbības un no jebkādas citas ārējas darbības, kas nav saderīga ar viņu pienākumu būt pieejamiem, pildot savus amata pienākumus.

[..]

3.   Locekļi ziņo par savām ārējām darbībām [..].”

35

Lēmuma Nr. 19‑2009 1. un 4.–6. panta formulējumā tika pārņemts Lēmuma Nr. 33‑2004 atbilstošo pantu formulējums.

36

Lēmuma Nr. 19‑2009 7. pantā bija noteikts:

“Šis lēmums atceļ un aizstāj Lēmumu Nr. 33‑2004. Tas stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājās spēkā jaunais starpiestāžu pamatlīgums, kurā ir regulētas nomas automašīnas.” [Neoficiāls tulkojums]

37

Lēmumam Nr. 19‑2009 bija pievienots dokuments “Komentāri par Lēmumu Nr. 19‑2009 par Revīzijas palātas autoparka pārvaldību un izmantošanu” (turpmāk tekstā – “Komentāri par Lēmumu Nr. 19‑2009”).

38

Komentāru par Lēmumu Nr. 19‑2009 attiecībā uz šī lēmuma 4. pantu formulējumā ir pārņemts Komentāru par Lēmuma Nr. 33‑2004 4. pantu formulējums, kas ir ietverts komentāros par šo pēdējo minēto lēmumu.

39

Revīzijas palātas 2011. gada 26. oktobra Lēmuma Nr. 66‑2011, ar ko nosaka Eiropas Revīzijas palātas ētikas vadlīnijas, 1. pantā ir noteikts:

“[Lēmumam] pievienotās ētikas vadlīnijas ir attiecināmas uz Revīzijas palātu [..].” [Neoficiāls tulkojums]

40

Minētajam lēmumam pievienotajās ētikas vadlīnijās (turpmāk tekstā – “ētikas vadlīnijas”) ir paredzēts:

“[..]

2.2. [Revīzijas] palātas resursi jāpārvalda likumīgi, pareizi un finansiāli racionālā veidā. Finanšu pārvaldībā [Revīzijas] palātas rīcībai jābūt kā paraugam: tās resursi ir jāpārvalda pilnīgā saskaņā ar Finanšu regulu un jebkuriem citiem spēkā esošiem tiesību aktiem, un mērķi jāsasniedz ekonomiskā, efektīvā un produktīvā veidā.

[..]

3.3. Ir jāizvairās no jebkāda reāla vai šķietama interešu konflikta. Tas attiecas uz gadījumiem, kas saistīti, piemēram, ar dalību politiskās organizācijās, politisku amatu ieņemšanu, dalību valdēs vai finansiālām interesēm revidējamajās vienībās. Ir īpaši uzmanīgi jāizvērtē šādas situācijas un tas, kā trešās personas varētu tās vērtēt.

3.4. Ar revidēto vienību nav jāuztur nekādas attiecības, kas varētu apdraudēt neatkarību. To it īpaši varētu ietekmēt ģimenes un/vai personiskās attiecības ar revidētās vienības darbiniekiem, kā arī attiecības, kas varētu ietekmēt mūsu darba rezultātus. Pirms revīzijas uzdevuma uzsākšanas ir jāizvērtē šo attiecību potenciālā ietekme un jāinformē vadītājs; [Revīzijas] palāta šim nolūkam ir noteikusi ikgadēju apstiprināšanas procedūru.

[..]

3.7. Ārējā darbība var tikt veikta vienīgi saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un nekādā gadījumā nedrīkst neievērot lojalitātes pienākumu pret [Revīzijas] palātu. Jāatturas no jebkādas darbības, kas varētu apdraudēt [Revīzijas] palātas reputāciju, apšaubīt objektivitāti vai traucēt darbu.

[..]”

41

Revīzijas palātas locekļu ētikas kodeksa, ko šī iestāde pieņēma 2012. gada 8. februārī (turpmāk tekstā – “2012. gada ētikas kodekss”), 2. panta 1., 2. un 4. punkts bija formulēts šādi:

“1.   Locekļi izvairās no jebkādas situācijas, kas var izraisīt interešu konfliktu. Tie nedrīkst darboties jautājumos, kuros viņiem ir personīgas intereses, it īpaši ģimenes vai finansiālās intereses, kas var apdraudēt viņu objektivitāti. [..]

2.   [Revīzijas] palātas locekļi paziņo visas finanšu intereses un aktīvus, kas var radīt interešu konfliktu to uzdevumu izpildē, neatkarīgi no tā, vai tās izpaužas individualizētas finanšu dalības veidā uzņēmuma kapitālā, it īpaši akcijās, vai jebkādā citā dalības veidā, piemēram, vērtspapīros, kas konvertējami akcijās, vai ieguldījumu sertifikātos. [..] Ir jādeklarē viss nekustamais īpašums, kas pieder tieši vai ar nekustamā īpašuma sabiedrības starpniecību, izņemot dzīvesvietu, kuru paredzēts izmantot vienīgi īpašniekam vai viņa ģimenei.

[..]

4.   Stājoties amatā, locekļi iesniedz [Revīzijas] palātas priekšsēdētājam iepriekšējos punktos paredzēto deklarāciju, izmantojot pielikumā iekļauto veidlapu. [..] Deklarācija ir jāpārskata būtisku grozījumu gadījumā. Tādā gadījumā ir jāiesniedz jauna deklarācija. [..]”

42

2012. gada ētikas kodeksa 4. pantā bija noteikts:

“1.   [Revīzijas] palātas locekļi strādā savu pilnvaru izpildei. Viņi nevar ieņemt nekādus politiskus amatus.

2.   Locekļi atturas no jebkādas ārējas profesionālās darbības un no jebkādas citas ārējas darbības, kas nav saderīga ar viņu pienākumu izpildi.

[..]

6.   Locekļi savas ārējās darbības, izņemot 4. punktā minētās darbības, norāda 2. pantā minētajā interešu deklarācijā.”

43

K. Pinxten kā Revīzijas palātas locekļa divu pilnvaru laikā Reglamenta piemērošanas kārtība tika secīgi noteikta Revīzijas palātas 2004. gada 8. decembra Lēmumā Nr. 92‑2004, Revīzijas palātas 2010. gada 11. marta Lēmumā Nr. 26‑2010 un Revīzijas palātas 2016. gada 2. jūnija Lēmumā Nr. 38‑2016 (turpmāk tekstā – “Reglamenta piemērošanas kārtība”). Katrs no šiem lēmumiem tika grozīts un pēc tam atcelts.

44

Šai tiesvedībai nozīmīgie noteikumi šajā laikposmā nav tikuši būtiski grozīti.

45

Reglamenta piemērošanas kārtības 5. pants bija formulēts šādi:

“1.   Locekļi atturas no jebkādas ārējas profesionālās darbības un no jebkādas citas ārējas darbības, kas nav saderīga ar neatkarības un pieejamības principu, pildot viņiem LESD 286. panta 3. un 4. punktā noteiktos pienākumus [..].

2.   Šajā nolūkā jebkuru faktisku vai plānotu ārēju darbību novērtē, ņemot vērā katru no šādiem vispārējiem kritērijiem:

46

Reglamenta piemērošanas kārtības 6. panta 1. un 2. punktā bija paredzēts:

“1.   Ne vēlāk kā 30 darba dienu laikā, skaitot no amata pienākumu pildīšanas uzsākšanas, katrs loceklis paziņo [Revīzijas] palātas priekšsēdētājam par savu ārējo darbību, to cik vien iespējams precīzi aprakstot attiecībā uz katru no četriem iepriekš 5. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.

2.   Par jebkuru jaunu ārējo darbību, kas atšķiras no iepriekš 1. punktā norādītās [..], nekavējoties jāiesniedz paziņojums [Revīzijas] palātas priekšsēdētājam [..].”

47

Reglamenta piemērošanas kārtības 8. panta pirmajā daļā bija noteikts:

“Sēdes, kas notiek saskaņā ar Reglamenta 4. pantā paredzēto procedūru, ir slēgtas sēdes šīs Reglamenta īstenošanas kārtības 49. panta izpratnē.”

48

Reglamenta īstenošanas kārtības 39. panta 1. punktā bija precizēts:

“Kā atbildīgais par [Revīzijas] palātas sekretariātu, ģenerālsekretārs tostarp sagatavo [Revīzijas] palātas sēžu protokolu projektus [..]. Viņš palīdz priekšsēdētājam sagatavot [Revīzijas] palātas sēdes, nodrošināt procedūras ievērošanu un kolēģijas lēmumu pienācīgu izpildi.”

49

Reglamenta īstenošanas kārtības 49. panta 3. punktā bija noteikts:

“Ja vien [Revīzijas] palātas vai palātas iepriekšējā sēdē nav pieņemts pretējs lēmums, slēgtās sēdes notiek, nepiedaloties tulkiem vai [Revīzijas] palātas darbiniekiem.”

50

Reglamenta īstenošanas kārtības 50. panta 1. punkts bija formulēts šādi:

“[Revīzijas] palātas sēžu protokolu projektus sagatavo ģenerālsekretārs vai cita šim uzdevumam izraudzīta persona. Tos pēc iespējas drīz nodod locekļiem un tos apstiprina [Revīzijas] palāta nākamajā sēdē.”

51

Ministrijas 2010. gada 18. marta noteikumu par Beļģijas 2009. gada 22. decembra Likuma par akcīzes nodokļa vispārējo režīmu, ar ko transponēta Direktīva 2008/118 un ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK šajā jomā (turpmāk tekstā – “ministrijas 2010. gada 18. marta noteikumi”), publicēšanu 1. pantā ir noteikts:

“Beļģijas 2009. gada 22. decembra Likums par akcīzes nodokļa vispārējo režīmu tiek publicēts Mémorial, lai to izpildītu Luksemburgas Lielhercogistē.”

52

Beļģijas 2009. gada 22. decembra Likuma par akcīzes nodokļa vispārējo režīmu, kas Luksemburgā ir piemērojams saskaņā ar ministrijas 2010. gada 18. marta noteikumu 1. pantu, 13. pants ir formulēts šādi:

“Ievērojot procedūru, kas raksturīga tiem piešķirtajam atbrīvojumam no akcīzes nodokļa, diplomāti, konsulārie ierēdņi, bruņotie spēki un organizācijas, kas minētas 1977. gada 18. jūlija Vispārējā likuma par muitas un akcīzes nodokļiem 20. panta [7.–12. punktā], ir tiesīgas saņemt no citām dalībvalstīm akcīzes preces, kas tiek apliktas ar akcīzes nodokli atliktās nodokļa maksāšanas režīmā [..].”

53

Beļģijas 1977. gada 18. jūlija Vispārējā likuma par muitas un akcīzes nodokļiem 20. panta 7. punktā ir paredzēts:

“Atbrīvojums no akcīzes nodokļa tiek piešķirts ar nosacījumiem un iespējamiem ierobežojumiem, tostarp ievērojot saprātīgus apjomus, kas ir jānosaka karalim, ja vien starptautiskā konvencijā vai mītnes nolīgumā nav noteikts citādi:

[..]

54

Luksemburgas 2013. gada 7. februāra Noteikumu par pabalstiem un atbrīvojumiem no pievienotās vērtības nodokļa diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem, kā arī diplomātiskajiem pārstāvjiem, konsulārajiem ierēdņiem un kancelejas darbiniekiem (turpmāk tekstā – “Luksemburgas 2013. gada 7. februāra noteikumi”), 1. panta c) un f) punkts ir formulēts šādi:

“Šajos noteikumos piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..]

55

Šo Luksemburgas noteikumu 4. panta 1. punktā ir precizēts:

“No pievienotās vērtības nodokļa ir atbrīvota preču piegāde un pakalpojumu sniegšana vismaz 240 EUR apmērā bez nodokļa, tostarp preces un pakalpojumi, kas atrodas citā dalībvalstī un kas tiek veikti tādu diplomātisko pārstāvju, konsulāro ierēdņu un kancelejas darbinieku interesēs, kuru uzņemošā valsts ir Luksemburgas Lielhercogiste [..].”

56

K. Pinxten bija Revīzijas palātas loceklis no 2006. gada 1. marta līdz 2018. gada 30. aprīlim, kad beidzās viņa divu pilnvaru termiņš.

57

Šo pilnvaru laikā viņš tika norīkots pildīt savus pienākumus šīs iestādes III apakšpalātā, kas ir atbildīga par Savienības izdevumu revīziju ārējo darbību, paplašināšanās un humānās palīdzības jomā. No 2011. gada 4. aprīļa līdz viņa pēdējā pilnvaru termiņa beigām K. Pinxten ieņēma III apakšpalātas vecākā locekļa amatu.

58

Pēc Revīzijas palātas locekļu ārējo darbību novērtēšanas komitejas labvēlīga atzinuma saņemšanas K. Pinxten ar 2015. gada 30. aprīļa lēmumu tika atļauts veikt Stichting Behoud Natuur en Leefmilieu Vlaanderen (Flandrijas fonds dabas un vides saglabāšanai, Beļģija) (turpmāk tekstā – “SBNL‑V”) priekšsēdētāja pienākumus.

59

Savu pilnvaru termiņa laikā K. Pinxten bija dienesta automašīna un degvielas karte, pamatojoties uz kuru Revīzijas palātai varēja tikt izrakstīti rēķini par degvielu, kas izmantota šai automašīnai. Pēc viņa lūguma viņam tika piešķirtas arī divas papildu degvielas kartes.

60

Laikposmā no 2006. gada līdz 2014. gada martam Revīzijas palāta nodrošināja K. Pinxten šoferi. No 2014. gada aprīļa K. Pinxten varēja lūgt izmantot kāda no “šoferu grupā”, par ko ir atbildīgs Revīzijas palātas finanšu direktors, ietilpstošo šoferu pakalpojumus.

61

Turklāt pilnvaru termiņa laikā K. Pinxten tika atlīdzināti pārstāvības un reprezentācijas izdevumi un dažādi izdevumi, kas saistīti ar komandējumiem, kurus pēc viņa lūguma apstiprināja Revīzijas palātas priekšsēdētājs, kā arī izmaksāta dienasnauda par šiem komandējumiem.

62

Revīzijas palāta norāda, ka 2016. gadā tā saņēma informāciju par vairākiem nopietniem pārkāpumiem, kuros vainots K. Pinxten. 2016. gada 18. jūlijā šīs iestādes ģenerālsekretārs mutiski informēja K. Pinxten par viņam izvirzīto apsūdzību.

63

2016. gada vasarā Revīzijas palātas dienesti analizēja K. Pinxten un šīs iestādes šoferu komandējumus, par kuriem viņš bija izdevis komandējumu rīkojumus, lai konstatētu iespējamos pārkāpumus. Vēlāk starp šiem dienestiem un K. Pinxten notika vairākkārtēja informācijas apmaiņa par apgalvotajiem pārkāpumiem saistībā ar konkrētiem viņa vai viņa šoferu komandējumiem. Šīs informācijas apmaiņas rezultātā neizdevās panākt, lai K. Pinxten atmaksātu Revīzijas palātas pieprasītās summas.

64

2016. gada 26. jūlijā Revīzijas palāta esot tikusi informēta, ka K. Pinxten 2011. gadā ir veicis krāpšanu apdrošināšanas jomā pēc ceļu satiksmes negadījuma, kurā bija iesaistīta viņa dienesta automašīna un viņa privātā automašīna. 2016. gada 1. septembrī šīs iestādes ģenerālsekretārs mutiski informēja K. Pinxten par šīm apsūdzībām. Tās pašas dienas paziņojumā K. Pinxten norādīja, ka attiecīgo ceļu satiksmes negadījumu ir izraisījusi sadursme starp viņa dienesta automašīnu, ko vadīja viņa birojam piešķirtais šoferis, un viņa privāto automašīnu, kuru vadīja viņa dēls.

65

2016. gada 14. oktobrī Revīzijas palātas ģenerālsekretārs, rīkojoties saskaņā ar šīs iestādes priekšsēdētāja norādījumiem, nosūtīja OLAF lietas materiālus saistībā ar K. Pinxten darbībām, kuru rezultātā, iespējams, tika radīti nepamatoti izdevumi Savienības budžetā.

66

2017. gada 31. martāOLAF ģenerāldirektors oficiāli paziņoja Revīzijas palātas priekšsēdētājam par izmeklēšanas sākšanu par iespējamiem K. Pinxten īstenotiem pārkāpumiem, kas ietekmējuši Savienības finanšu intereses, izmantojot Revīzijas palātas aktīvus un dodoties komandējumos vai apstiprinot tos, pārkāpjot piemērojamos noteikumus.

67

2017. gada 22. septembrīOLAF informēja K. Pinxten par šīs izmeklēšanas sākšanu un viņam noteikto “attiecīgās personas” statusu tajā.

68

2017. gada 20. novembrīOLAF veica inspekciju K. Pinxten biroja telpās un savāca dažādus dokumentus. Pēc sākotnējās to analīzes OLAF2017. gada 15. decembrī informēja K. Pinxten, ka izmeklēšanas apjoms ir paplašināts, attiecinot to arī uz iespējamu interešu konfliktu un citiem LESD 285. un 286. panta, kā arī 2012. gada ētikas kodeksa pārkāpumiem.

69

2017. gada 22. decembrīOLAF izmeklētāji mutiski iztaujāja K. Pinxten. Pēc tam, kad OLAF bija iesniedzis izmeklēšanā konstatēto faktu kopsavilkumu, 2018. gada 15. maijāK. Pinxten iesniedza OLAF rakstveida apsvērumus.

70

2018. gada 2. jūlijā Revīzijas palāta saņēma galīgo OLAF ziņojumu par izmeklēšanas pabeigšanu (turpmāk tekstā – “OLAF ziņojums”). Šajā ziņojumā tika secināts, ka K. Pinxten ir ļaunprātīgi izmantojis Revīzijas palātas resursus saistībā ar darbībām, kas nav attiecināmas uz viņa amata pienākumiem, ļaunprātīgi izmantojis degvielas kartes un savas dienesta automašīnas transportlīdzekļa apdrošināšanas līgumu, atradies nepamatotā prombūtnē, nav paziņojis par ārējām darbībām, nosūtījis konfidenciālu informāciju, kā arī, ka pastāv interešu konflikts.

71

Ņemot vērā minētajā ziņojumā konstatēto, OLAF ieteica Revīzijas palātai ierosināt disciplinārlietu pret K. Pinxten, veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu 472869,09 EUR atgūšanu, kas atbilst Revīzijas palātas nepamatoti segtajiem izdevumiem, un paredzēt 97954,52 EUR atgūšanu, kas ir K. Pinxten izmaksātā darba alga viņa nepamatotās prombūtnes laikā.

72

Turklāt, uzskatīdams, ka daži no izmeklēšanā atklātajiem faktiem varētu būt noziedzīgi nodarījumi, OLAF nosūtīja informāciju un savus ieteikumus Luksemburgas tiesu iestādēm.

73

2018. gada 3. jūlijā Revīzijas palātas priekšsēdētājs šīs iestādes locekļiem nosūtīja OLAF ziņojuma un šīs iestādes sniegto ieteikumu kopijas.

74

2018. gada 5. oktobrī Revīzijas palātas priekšsēdētājs nosūtīja provizorisko ziņojumu šīs iestādes locekļiem. Šajā ziņojumā minētajai iestādei tika ieteikts lūgt Tiesu “pārbaudīt konstatētos faktus un noskaidrot, vai K. Pinxten nav pildījis savus amata uzliktos pienākumus”. Minētais ziņojums un OLAF ziņojums tajā pašā dienā tika nosūtīti K. Pinxten. Turklāt 2018. gada 17. oktobrī viņam tika nosūtīti OLAF ziņojuma pielikumi.

75

2018. gada 19. novembrīK. Pinxten iesniedza Revīzijas palātai rakstveida apsvērumus. 2018. gada 26. novembrī šīs iestādes locekļi viņu uzklausīja slēgtā sēdē.

76

2018. gada 29. novembrī slēgtā sēdē Revīzijas palāta nolēma nodot K. Pinxten lietu Tiesai, piemērojot LESD 286. panta 6. punktu.

77

Ņemot vērā OLAF nosūtīto informāciju, tribunal d’arrondissement de Luxembourg (Luksemburgas rajona tiesa, Luksemburga) valsts prokurors ar 2018. gada 1. oktobra vēstuli lūdza Revīzijas palātu atcelt K. Pinxten imunitāti pret tiesvedību. 2018. gada 15. novembrī šī iestāde apmierināja šo lūgumu.

78

Revīzijas palātas prasījumi Tiesai ir šādi:

79

K. Pinxten prasījumi Tiesai ir šādi:

80

K. Pinxten uzsver, ka Luksemburgā notiek kriminālprocess. Šajā kontekstā teiciens “disciplinārlieta ir jāaptur, nogaidot krimināllietas iznākumu” vai vismaz labas pārvaldības princips liekot Tiesai nepieņemt nolēmumu, pirms to ir darījušas Luksemburgas kriminālizmeklēšanas iestādes.

81

Tādējādi šīs procedūras apturēšana ļautu vienlaikus neietekmēt K. Pinxten situāciju saistībā ar Luksemburgā uzsākto kriminālprocesu un nodrošināt, ka tiek ņemti vērā Luksemburgas kriminālizmeklēšanas iestāžu konstatētie fakti, jo tām esot lielākas izmeklēšanas pilnvaras nekā Tiesai.

82

Revīzijas palāta iebilst pret šo lūgumu.

83

Vispirms jānorāda, ka nevienā Savienības tiesību normā nav paredzēts, ka procedūra Tiesā saskaņā ar LESD 286. panta 6. punktu būtu jāaptur, ja ir uzsākts kriminālprocess, kas pilnībā vai daļēji attiecas uz tiem pašiem faktiem.

84

Nav šaubu, ka Civildienesta noteikumu IX pielikuma 25. pants nosaka, ka gadījumos, ja pret ierēdni ierosina krimināllietu par tiem pašiem nodarījumiem, galīgo lēmumu attiecībā uz viņa disciplinārlietu pieņem tikai pēc tam, kad tiesas, kas izskata lietu, nolēmums ir kļuvis galīgs.

85

Tomēr procedūrām, kuras attiecas uz Revīzijas palātas locekļa amata uzlikto pienākumu pārkāpumu, tiek piemērots autonoms tiesību aizsardzības līdzeklis, kas paredzēts LESD 286. panta 6. punktā, un tātad uz šīm procedūrām neattiecas Civildienesta noteikumos paredzētie noteikumi par disciplinārlietu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2006. gada 11. jūlijs, Komisija/Cresson, C‑432/04, EU:C:2006:455, 118. punkts).

86

Turpinājumā ir jāuzsver, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 78. punktā, ka LESD 286. panta 6. punktā paredzētajai procedūrai ir sava funkcija, jo tās mērķis ir nodrošināt Eiropas iestāžu pienācīgu darbību, kas atšķiras no valsts kriminālprocesa funkcijas.

87

Visbeidzot, no Tiesas judikatūras izriet, ka šajā tiesību normā paredzētajā procedūrā Tiesai nav saistoša kriminālprocesa ietvaros veiktā faktu juridiskā kvalifikācija un tās kompetencē ir, pilnībā īstenojot savu diskrecionāro varu, pārbaudīt, vai attiecīgajam Revīzijas palātas loceklim pārmestie fakti nozīmē viņa amata uzlikto pienākumu neizpildi (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2006. gada 11. jūlijs, Komisija/Cresson, C‑432/04, EU:C:2006:455, 121. punkts).

88

Tādējādi šīs procedūras iespējamā apturēšana, gaidot Luksemburgā ierosinātā kriminālprocesa iznākumu, nav nepieciešama, jo katrā ziņā šīs procedūras iznākums nevar ierobežot to vērtējumu apmēru, kuri Tiesai ir jāveic, lai lemtu par šo prasību.

89

Šādos apstākļos K. Pinxten lūgums apturēt šo procedūru ir jānoraida.

90

K. Pinxten norāda, ka Revīzija palāta ir veikusi pilnīgu iekšējo auditu par laikposmu no 2012. līdz 2018. gadam attiecībā uz šīs iestādes locekļu komandējumu izdevumiem un šo locekļu dienesta transportlīdzekļu izmantošanu.

91

Savā atbildes rakstā uz repliku viņš lūdz Tiesu kā pierādījumu savākšanas pasākumu uzdot Revīzijas palātai iesniegt pēc šī iekšējā audita sagatavoto ziņojumu un aprakstīt pasākumus, kas veikti šā ziņojuma rezultātā. K. Pinxten uzskata, ka šāds pierādījumu savākšanas pasākums ļautu informēt Tiesu par to, kā viņa situāciju ir novērtējis Revīzijas palātas iekšējā audita dienests, par citu šīs iestādes locekļu pieļautajiem pārkāpumiem, kā arī par minētās iestādes attieksmi pret šiem pārkāpumiem.

92

Turklāt K. Pinxten norāda, ka minētās iestādes ģenerālsekretārs ir apdraudējis iekšējā revidenta neatkarību un ka Tiesai būtu lietderīgi saņemt visus paziņojumus par šo situāciju, lai varētu noteikt, kā ir jānovērtē pret K. Pinxten vērstie iebildumi.

93

Vispirms ir jāatgādina, ka tikai Tiesas kompetencē ir izvērtēt lūguma iesniegt dokumentus atbilstību attiecībā uz strīda priekšmetu un pieprasīto dokumentu nepieciešamību nolēmuma pieņemšanai minētajā lietā (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2020. gada 3. marts, Komisija/Polija, C‑791/19 R, nav publicēts, EU:C:2020:147, 9. punkts un tajā minētā judikatūra).

94

Šajā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka Tiesai, lai lemtu par šo prasību, ir jānosaka Revīzijas palātas locekļa amata uzlikto pienākumu apjoms un, pamatojoties uz lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem, jānovērtē, vai tas, ka K. Pinxten ir pārkāpis kādu no šiem pienākumiem, ir uzskatāms par pierādītu.

95

Šādos apstākļos, pat pieņemot, ka K. Pinxten minētajā iekšējā audita ziņojumā patiešām ir ietverts viņa rīcības likumības vērtējums, nostāja, kuru šajā ziņā ir pieņēmusi Revīzijas palātas iekšēja struktūra, tomēr nevar būt noteicošs elements, lai lemtu par šīs iestādes prasību.

96

Otrkārt, ir jāatgādina, ka šī procedūra attiecas vienīgi uz pārkāpumiem, kurus Revīzijas palāta pārmet K. Pinxten.

97

Apstāklis, ka citi šīs iestādes locekļi ir izdarījuši līdzīgus vai smagākus pārkāpumus, pieņemot, ka tas ir pierādīts, nenozīmē, ka K. Pinxten rīcība būtu bijusi likumīga vai ka šī rīcība varētu tikt uzskatīta par tādu, kas atbilst viņa amata uzliktajiem pienākumiem LESD 286. panta 6. punkta izpratnē.

98

Treškārt, ņemot vērā funkcijas, kas Tiesai ir jāveic šajā procedūrā un kas izriet no šī sprieduma 94. punkta, iespējama konflikta esamība Revīzijas palātā saistībā ar iekšējās revīzijas veikšanu pēc K. Pinxten kā šīs iestādes locekļa otrā pilnvaru termiņa beigām nav būtiska minētās iestādes prasības izskatīšanai.

99

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka iemesli, kurus K. Pinxten ir izvirzījis lūguma par dokumentu iesniegšanu pamatojumam, nepierāda interesi, kāda šiem dokumentiem varētu būt saistībā ar šo procedūru, un līdz ar to šis lūgums ir jānoraida.

100

Revīzijas palāta lūdz izņemt no lietas materiāliem šīs iestādes priekšsēdētāja elektroniskā pasta vēstules, kas 2019. gada 13. februārī nosūtīta citiem tās locekļiem un tās ģenerālsekretāram, kopiju, kuru K. Pinxten iesniedzis iebildumu raksta B.10. pielikumā (turpmāk tekstā – “2019. gada 13. februāra elektroniskā pasta vēstule”).

101

Tā apgalvo, ka runa ir par stingri konfidenciālu elektroniskā pasta vēstuli, kas nosūtīta vienīgi Revīzijas palātas locekļiem pēc K. Pinxten kā šīs iestādes locekļa otrā pilnvaru termiņa beigām. No tā Revīzijas palāta secina, ka šis dokuments noteikti ir iegūts prettiesiski, kas tostarp aizskar Revīzijas palātas tiesības uz saziņas konfidencialitātes ievērošanu.

102

K. Pinxten lūdz noraidīt šo lūgumu izņemt no lietas materiāliem 2019. gada 13. februāra elektroniskā pasta vēstuli.

103

Šajā ziņā viņš vispirms norāda, ka šo elektroniskā pasta vēstuli viņš neesot ieguvis prettiesiski. Turklāt viņš uzskata, ka minētā elektroniskā pasta vēstule patiesībā nebija konfidenciāla, jo Revīzijas palātas rīcības standarti nepieļauj nosūtīt konfidenciālu informāciju pa elektronisko pastu un šo elektroniskā pasta vēstuli saņēma visi adresātu biroju locekļi. Visbeidzot, dokumenta konfidenciālais raksturs vai fakts, ka tas ir iegūts nelikumīgi, neattaisnojot tā izņemšanu no lietas materiāliem, ja tas ir nepieciešams, lai Tiesa varētu pieņemt nolēmumu, kā tas esot šajā gadījumā.

104

Jāatgādina, ka Savienības tiesībās primārais ir pierādījumu brīvas izvērtēšanas princips, no kā izriet, ka savlaicīgi iesniegta pierādījuma pieņemamību Savienības tiesās var apstrīdēt, vienīgi pamatojoties uz faktu, ka tas ir iegūts nelikumīgi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 26. septembris, Infineon Technologies/Komisija, C‑99/17 P, EU:C:2018:773, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).

105

Šādā kontekstā Tiesa jau ir nolēmusi izņemt dokumentu no lietas materiāliem, pamatojoties it īpaši uz to, ka pastāvēja šaubas par to, vai lietas dalībnieks, kurš uz to atsaucas, ir to ieguvis ar likumīgiem līdzekļiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1981. gada 17. decembris, Ludwigshafener Walzmühle Erling u.c./Padome un Komisija, no 197/80 līdz 200/80, 243/80, 245/80 un 247/80, EU:C:1981:311, 16. punkts).

106

Tāds pats risinājums tika izmantots attiecībā uz juridisku atzinumu, ko iekšējām vajadzībām ir izstrādājusi valsts iestāde, kura nebija nedz to paziņojusi lietas dalībniekam, kas uz to atsaucas, nedz atļāvusi šī atzinuma paziņošanu šim lietas dalībniekam (rīkojums, 2007. gada 23. marts, Stadtgemeinde Frohnleiten un Gemeindebetriebe Frohnleiten, C‑221/06, EU:C:2007:185, 19.–23. punkts).

107

Turklāt Tiesa ir nospriedusi, ka iestādes juridiskā dienesta juridisks atzinums, ko lietas dalībnieks, kurš uz to atsaucas, nav no tā ieguvis ar likumīgiem līdzekļiem, ir jāizslēdz no lietas materiāliem, ja vien sevišķas sabiedrības intereses neattaisno to, ka šis lietas dalībnieks iesniedz šo juridisko atzinumu (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2009. gada 29. janvāris, Donnici/Parlaments, C‑9/08, nav publicēts, EU:C:2009:40, 17.–23. punkts).

108

Šajā lietā, lai gan K. Pinxten formāli apstrīd Revīzijas palātas apgalvojumu, ka viņš 2019. gada 13. februāra elektroniskā pasta vēstuli noteikti esot ieguvis prettiesiski, viņš nesniedz nekādu paskaidrojumu attiecībā uz veidu, kādā viņš ir ieguvis šo elektroniskā pasta vēstuli, un vienīgi uzsver, ka minētā elektroniskā pasta vēstule bija pieejama vairākiem Revīzijas palātas darbiniekiem.

109

Tomēr 2019. gada 13. februāra elektroniskā pasta vēstule ir uzskatāma par iekšēju saziņu starp Revīzijas palātas locekļiem, kas skaidri izpaužas kā tāda, kurai ir stingri konfidenciāls raksturs.

110

Turklāt nav strīda, ka šī elektroniskā pasta vēstule netika nosūtīta K. Pinxten, jo viņš kopš 2018. gada 30. aprīļa vairs nebija Revīzijas palātas loceklis.

111

Līdz ar to ir jāuzskata, ka pastāv šaubas par to, vai K. Pinxten minēto elektroniskā pasta vēstuli ir ieguvis ar likumīgiem līdzekļiem.

112

Turklāt K. Pinxten atsaucas uz 2019. gada 13. februāra elektroniskā pasta vēstuli, lai pierādītu, ka attieksme pret citiem Revīzijas palātas locekļiem ir bijusi labvēlīgāka nekā pret viņu vērstā attieksme.

113

Tomēr, pat pieņemot, ka pret citiem šīs iestādes locekļiem tās attieksme attiecībā uz pārkāpumiem, kurus viņi esot pieļāvuši amata pienākumu izpildē, patiešām būtu bijusi labvēlīgāka nekā pret K. Pinxten, šis apstāklis katrā ziņā nevar pierādīt, ka viņš nebūtu pārkāpis viņa amata uzliktos pienākumus LESD 286. panta 6. punkta izpratnē.

114

Turklāt no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir jāievēro atbilstoši tiesiskumam, saskaņā ar kuru persona savās interesēs nevar atsaukties uz citas personas interesēs izdarītu nelikumību (spriedumi, 2011. gada 10. novembris, The Rank Group, C‑259/10 un C‑260/10, EU:C:2011:719, 62. punkts, kā arī 2017. gada 13. septembris, Pappalardo u.c./Komisija, C‑350/16 P, EU:C:2017:672, 52. punkts).

115

No tā izriet, ka K. Pinxten nav pierādījis sevišķu sabiedrības interešu esamību, kas varētu attaisnot attiecīgā dokumenta iesniegšanu.

116

Līdz ar to ir jāapmierina Revīzijas palātas lūgums izņemt no lietas materiāliem iebildumu raksta B.10. pielikumā ietverto 2019. gada 13. februāra elektroniskā pasta vēstuli.

117

K. Pinxten vispirms iesniedz četrus argumentus, lai apstrīdētu šīs prasības pieņemamību, kas ir saistīti attiecīgi ar LESD 286. panta 6. punktā paredzētās procedūras nesaderību ar tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, OLAF izmeklēšanas prettiesiskumu, Revīzijas palātas procedūras prettiesiskumu, atļaujot celt šo prasību, un pārmērīgo kavēšanos, ar kādu minētā prasība tika celta.

118

Ar pirmo argumentu par nepieņemamību K. Pinxten apgalvo, ka šajā procedūrā netiks ievērotas viņa tiesības uz piekļuvi tiesai un viņš nevarēs izmantot tiesības uz lietas izskatīšanu divās instancēs, kas esot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. panta un 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”) 7. protokola 2. panta pārkāpums.

119

Lai gan Tiesa jau noraidīja argumentu par lietas izskatīšanas divās instancēs neesamību 2006. gada 11. jūlija spriedumā Komisija/Cresson (C‑432/04, EU:C:2006:455), tā neesot norādījusi, ka tā šajā lietā iestājas kā disciplināriestāde, nevis kā tiesa.

120

Līdz ar to, ja Revīzijas palātas prasība būtu jāizskata LESD 286. panta 6. punktā definētajos ietvaros, K. Pinxten tiktu liegta jebkāda veida tiesību aizsardzība tiesā, kas nozīmētu, ka ar šo tiesību normu nevar pamatot Revīzijas palātas prasību.

121

Revīzijas palāta uzskata, ka šis pamats ir nepieņemams, ciktāl ar to Tiesai faktiski tiek lūgts konstatēt primāro tiesību normas spēkā neesamību. Katrā ziņā minētais pamats jau esot ticis noraidīts 2006. gada 11. jūlija spriedumā Komisija/Cresson (C‑432/04, EU:C:2006:455).

122

Vispirms attiecībā uz lietas izskatīšanas divās instancēs neesamību pietiek atgādināt, ka Tiesas lēmuma LESD 286. panta 6. punktā paredzētās procedūras ietvaros pārsūdzības neiespējamība nav tāda rakstura nepilnība, kas varētu aizskart attiecīgā Revīzijas palātas locekļa vai bijušā locekļa tiesības uz efektīvu tiesas aizsardzību, kas garantētas Hartas 47. pantā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2006. gada 11. jūlijs, Komisija/Cresson, C‑432/04, EU:C:2006:455, 112. un 113. punkts).

123

Turklāt, ņemot vērā, ka K. Pinxten norāda, ka viņa arguments atšķiras no Tiesas 2006. gada 11. jūlija spriedumā Komisija/Cresson (C‑432/04, EU:C:2006:455) izvērtētā argumenta, ciktāl tajā ir norādīts uz pilnīgu tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā neesamību, nevis uz tiesību uz lietas izskatīšanu divās instancēs pārkāpumu, jāuzsver, ka Tiesa, uzklausījusi K. Pinxten, lemj šajā procedūrā kā ar LES un LESD līgumiem nodibināta neatkarīga un objektīva tiesa, nevis kā administratīva iestāde, kas pieņem lēmumu disciplinārlietā.

124

Līdz ar to ar Tiesas pārbaudi pirmajā un pēdējā instancē par iebildumiem saistībā ar to, ka K. Pinxten, kā apgalvots, esot pārkāpis savus Revīzijas palātas locekļa amata uzliktos pienākumus, pietiek, lai viņam nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

125

Ar otro argumentu par nepieņemamību K. Pinxten norāda, ka Revīzijas palātas prasība ir balstīta uz OLAF ziņojumu un ka šis ziņojums ir sagatavots prettiesiskas procedūras rezultātā.

126

Pirmām kārtām, OLAF esot prettiesiski paplašinājis savas izmeklēšanas apjomu.

127

No Regulas Nr. 883/2013 7. panta 2. punkta izrietot, ka iestādes telpu pārbaude ir jāveic, pamatojoties uz rakstisku pilnvaru, norādot atļautās izmeklēšanas darbības, kuru apmērs ir noteikts lēmumā par izmeklēšanas uzsākšanu.

128

Līdz ar to OLAF nevarot veikt pārbaudi, kuras mērķis vai sekas būtu atklāt iespējamos pārkāpumus, par ko tam nebija zināms un kas pārsniedz veiktās izmeklēšanas apjomu. Šajā lietā OLAF tātad nevarēja likumīgi paplašināt savas izmeklēšanas apmēru, pamatojoties uz datu, kas savākti K. Pinxten biroja pārbaudes laikā, analīzi.

129

Otrām kārtām, OLAF esot pārkāpis K. Pinxten tiesības uz privāto dzīvi. Pirmkārt, šis birojs neesot apstiprinājis, ka tas nebūtu izņēmis saraksti starp K. Pinxten un viņa aizstāvi, uz kuru attiecoties dienesta noslēpums. Otrkārt, OLAF esot izņēmis privātās lietas, uz kurām skaidri bija norādīts, ka tās ir privātas, un kuras īpaši attiecoties uz ieinteresētās personas piedalīšanos medībās un viņa īpašumā esošā dzīvokļa īri.

130

Trešām kārtām, OLAF neesot ievērojis K. Pinxten tiesības uz aizstāvību.

131

Pirmkārt, faktu kopsavilkums, kas tika iesniegts K. Pinxten pirms OLAF ziņojuma pieņemšanas, esot bijis ļoti īss, tam pievienotās tabulas neesot bijušas saprotamas un ar to saistītie apliecinošie dokumenti neesot tikuši paziņoti savlaicīgi.

132

Otrkārt, šis ziņojums esot balstīts uz virkni faktu un pārrunu, par kurām K. Pinxten neesot ticis informēts laikā, kad OLAF viņu iztaujāja.

133

Treškārt, viņa tiesību uz aizstāvību īstenošana esot bijusi tikai formāla, jo aizstāvības argumenti, izņemot retus izņēmumus, neesot apspriesti, bet vienkārši atspoguļoti ziņojuma beigās.

134

Ceturtkārt, bijusī K. Pinxten palīdze pēc viņas uzklausīšanas neesot saņēmusi protokolu, lai gan OLAF esot bijis pienākums viņai nosūtīt tā kopiju, kas apstiprinot to, ka OLAF neesot vācis pierādījumus gan pret attiecīgo personu, gan tai par labu.

135

Revīzijas palāta uzskata, ka pamats par OLAF izmeklēšanas nelikumību ir neefektīvs, jo šī biroja ziņojums nav noteicošais elements, uz kuru balstīta vēršanās Tiesā.

136

Pakārtoti, šis pamats neesot pamatots.

137

Pirmām kārtām, Revīzijas palāta norāda, ka nekas neliedz OLAF paplašināt izmeklēšanas tvērumu un ka tam ir jābūt iespējai veikt šādu paplašināšanu, ja rodas nopietnas aizdomas pēc iestādes telpu pārbaudes. Turklāt attiecīgā izmeklēšana esot tikusi paplašināta uz aizdomām, kas ir cieši saistītas ar tās sākotnējo apmēru.

138

Otrām kārtām, K. Pinxten tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību esot tikušas ievērotas. Pirmkārt, neviens no viņa iesniegtajiem pierādījumiem nepierādot, ka OLAF būtu pamatojies uz dokumentu, uz kuru attiektos advokāta un viņa klienta attiecību konfidencialitāte. Otrkārt, Regulas Nr. 883/2013 4. panta 2. punktā OLAF esot atļauts nekavējoties piekļūt ikvienai iestāžu rīcībā esošajai informācijai un iegūt visu to rīcībā esošo dokumentu kopijas. Tādējādi tam esot rīcības brīvība un tā pilnvaras nevarot tikt ierobežotas ar apstākli, ka noteikti dokumenti tiek raksturoti kā “privāti”.

139

Trešām kārtām, K. Pinxten esot jāpierāda, ka attiecīgā procedūra būtu varējusi beigties ar citādu rezultātu, ja apgalvotais viņa tiesību uz aizstāvību pārkāpums nebūtu noticis, bet to viņš neesot darījis. Katrā ziņā šajā lietā OLAF esot izpildījis savus pienākumus, nosūtot pietiekamu faktu kopsavilkumu, lai dotu viņam iespēju iesniegt savus apsvērumus, ko K. Pinxten turklāt esot izdarījis. Turklāt viņam esot bijusi iespēja arī iesniegt savu aizstāvību Revīzijas palātas iekšējā procesā, pamatojoties uz visu OLAF ziņojumu. Bez tam OLAF neesot bijis pienākuma nodot K. Pinxten bijušajai palīdzei protokolu, jo viņa tika uzklausīta kā lieciniece.

140

Vispirms ir jāizvērtē Revīzijas palātas arguments, saskaņā ar kuru nav nepieciešams izvērtēt OLAF izmeklēšanas tiesiskumu, jo OLAF ziņojums nav noteicošais elements, uz kuru ir balstīta vēršanās Tiesā saskaņā ar LESD 286. panta 6. punktu.

141

Šajā ziņā ir jānorāda, ka piecos Revīzijas palātas iebildumos, kas izvirzīti tās prasības pamatojumam, ir pārņemti OLAF ziņojumā izdarītie konstatējumi.

142

Lai pierādītu šo iebildumu pamatotību, Revīzijas palāta iesniedz pierādījumus, kurus lielākoties veido dokumenti, ko OLAF ir izņēmis izmeklēšanas laikā un kas ir ietverti tā ziņojuma pielikumā. Turklāt prasības pieteikuma A.37. pielikumā, uz kuru Revīzijas palāta plaši atsaucas savos procesuālajos rakstos, ir skaidri norādīts, ka to veido “pielikumi OLAF ziņojumam, kas 2018. gada 2. jūlijā nosūtīts Revīzijas palātas priekšsēdētājam”.

143

Turklāt, atbildot uz Tiesas uzdotajiem jautājumiem par iemeslu, kādēļ Revīzijas palāta pārskatīja savu sākotnējo vērtējumu par komandējumu, pārstāvības un reprezentācijas izdevumu, kā arī K. Pinxten izmaksātās dienasnaudas likumību, šī iestāde norādīja, ka tās jaunais vērtējums ir balstīts uz OLAF izmeklēšanas laikā iegūtajām ziņām.

144

Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka šīs prasības pieņemamība nav atkarīga no OLAF izmeklēšanas likumības.

145

Ņemot to vērā, iespējamais šīs izmeklēšanas prettiesiskums varētu nozīmēt, ka visi vai daļa no Revīzijas palātas tās prasības pamatojumam iesniegtajiem pierādījumiem ir savākti, pārkāpjot piemērojamās tiesību normas, kas liktu Tiesai noteikt, vai šis pārkāpums ietekmē šo pierādījumu pieņemamību šajā procedūrā.

146

Līdz ar to, pirms tiek lemts par Revīzijas palātas izvirzītajiem iebildumiem, ir jāizvērtē K. Pinxten argumentu pamatotība saistībā ar OLAF izmeklēšanas prettiesiskumu.

147

Pirmām kārtām, attiecībā uz iespējami prettiesisko OLAF veiktās izmeklēšanas priekšmeta paplašināšanu ir jāuzsver, ka OLAF saskaņā ar Regulas Nr. 883/2013 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu var piekļūt jebkādai būtiskai informācijai, kas ir Savienības iestāžu rīcībā, kā arī to telpām.

148

Piemērojot šīs regulas 4. panta 1. un 2. punktu, šīs pilnvaras var tikt izmantotas tikai iekšējās izmeklēšanas ietvaros un tās ir jāizmanto saskaņā ar minētajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

149

Saskaņā ar šīs pašas regulas 5. panta 1. punktu OLAF ģenerāldirektors var uzsākt izmeklēšanu, ja pastāv pietiekami nopietnas aizdomas, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

150

Turklāt Regulas Nr. 883/2013 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka OLAF darbinieki pārbauda iestādes telpas, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā tostarp norādīts izmeklēšanas priekšmets un mērķis, kā arī šīs izmeklēšanas veikšanas juridiskie pamati un no tiem izrietošās izmeklēšanas pilnvaras.

151

No tā izriet, pirmkārt, ka OLAF veiktā iestādes telpu pārbaude, ja tam pirms tam nav informācijas, kas būtu pamats aizdomām par prettiesisku darbību veikšanu, kuras ietilpst tā kompetencē, ir prettiesiska un, otrkārt, ka šādas pārbaudes mērķim ir jābūt savākt pierādījumus par prettiesiskajām darbībām, par kurām ir aizdomas (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 25. jūnijs, Nexans un Nexans France/Komisija, C‑37/13 P, EU:C:2014:2030, 37. punkts).

152

Turpretī no Regulas Nr. 883/2013 4., 5. un 7. panta neizriet, ka OLAF būtu aizliegts ņemt vērā informāciju, kas nejauši atklāta iestādes telpu pamatotas pārbaudes laikā un kas atklāj nelikumīgu darbību esamību, kuras ir tā kompetencē un par kurām tas pirms šīs pārbaudes nebija informēts, un kuras atšķiras no nelikumīgajām darbībām, uz ko sākotnēji attiecās izmeklēšana, kuras ietvaros tika veikta minētā pārbaude.

153

Turklāt K. Pinxten piedāvātā OLAF darbību regulējošo noteikumu interpretācija praksē varētu radīt nesodāmību tādu nelikumīgu darbību veicējiem, kas tiktu atklātas OLAF izmeklēšanas laikā, un šādas sekas nav nepieciešamas, lai izvairītos no šai struktūrai piešķirto izmeklēšanas pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas vai lai aizsargātu attiecīgās personas tiesības uz aizstāvību, kas radītu risku, ka tiks traucēta Regulas Nr. 883/2013 1. panta 1. punktā minētā mērķa – pastiprināt cīņu pret krāpšanu, korupciju un citām pretlikumīgām darbībām, kuras ietekmē Savienības finanšu intereses, – sasniegšana.

154

Līdz ar to, ja pamatota iestādes telpu pārbaude liek OLAF netieši atklāt faktus, kuri var radīt pietiekamas aizdomas, kas ļauj pieņemt, ka pastāv nelikumīgas darbības, kuras ietilpst tā kompetencē un kuras atšķiras no tām, uz ko sākotnēji attiecās izmeklēšana, kuras ietvaros tika veikta šī pārbaude, OLAF – ja tas šajā ziņā plāno veikt izmeklēšanu, lai pārbaudītu informācijas, kas tam bija sākotnēji zināma šīs pārbaudes laikā, precizitāti vai lai to papildinātu, – ir jāveic jauna izmeklēšana (pēc analoģijas skat. spriedumus, 1989. gada 17. oktobris, Dow Benelux/Komisija,85/87, EU:C:1989:379, 19. punkts, kā arī 2002. gada 15. oktobris, Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, C‑238/99 P, C‑244/99 P, C‑245/99 P, C‑247/99 P, no C‑250/99 P līdz C‑252/99 P un C‑254/99 P, EU:C:2002:582, 301. punkts) vai, vajadzības gadījumā, jāpaplašina savas izmeklēšanas sākotnējais priekšmets, ja netieši atklātās nelikumīgās darbības ir pietiekami saistītas ar darbībām, kas bija sākotnējās izmeklēšanas priekšmets, lai attaisnotu to, ka tās ir tās pašas izmeklēšanas procedūras priekšmets.

155

Šajā lietā K. Pinxten neapstrīd ne lēmuma uzsākt iekšējo izmeklēšanu, kuru OLAF ģenerāldirektors bija pieņēmis pēc Revīzijas palātas nosūtītās informācijas, likumību, ne arī šīs iestādes telpu pārbaudes, kuru OLAF šīs pašas izmeklēšanas ietvaros veica 2017. gada 20. novembrī, likumību.

156

Turklāt viņš nenorāda, ka informācija, kuru OLAF atklāja šīs pārbaudes laikā, nevarēja radīt pietiekamas aizdomas, kas ļautu pieņemt, ka pastāv nelikumīgas darbības, kas ietilpst OLAF kompetencē.

157

Tādējādi apstāklis, ka OLAF lēmums – paplašināt izmeklēšanas priekšmetu, kas sākotnēji bija uzsākta par iespējamiem pārkāpumiem, kuros ir iesaistīts K. Pinxten un kuri skar Savienības finanšu intereses, izmantojot Revīzijas palātas aktīvus un piedaloties komandējumos, kas veikti vai atļauti, pārkāpjot piemērojamās tiesību normas, iespējamiem interešu konfliktiem un citiem LESD 285. un 286. panta, kā arī 2012. gada ētikas kodeksa noteikumu pārkāpumiem, – ir pamatots ar informāciju, kas tika atklāta 2017. gada 20. novembra pārbaudes laikā, nenozīmē, ka šis lēmums ir prettiesisks.

158

Otrām kārtām, attiecībā uz argumentiem, kas saistīti ar K. Pinxten tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aizskārumu, ir jānorāda, ka, ņemot vērā šīs procedūras priekšmetu, Tiesai šajā lietā ir jālemj nevis par jebkādu šo tiesību aizskārumu, ko OLAF būtu varējis pieļaut savas izmeklēšanas laikā, bet gan tikai par apgalvotajiem minēto tiesību pārkāpumiem, kas attiecas uz Revīzijas palātas iesniegto pierādījumu apkopošanu šīs prasības pamatojumam. Procesuālie pārkāpumi, kurus, iespējams, pieļāvis OLAF, vācot pierādījumus, katrā ziņā šīs prasības izskatīšanu varētu ietekmēt tikai tiktāl, cik tā ir balstīta uz OLAF prettiesiski iegūtiem pierādījumiem.

159

Šajā ziņā vispirms ir jākonstatē, ka K. Pinxten Revīzijas palātas iesniegto pierādījumu vidū nav identificējis nevienu dokumentu, uz kuru attiektos advokāta un viņa klienta attiecību konfidencialitātes princips.

160

Tādējādi apstāklim, ka OLAF nav apstiprinājis, ka tas nav izņēmis nevienu sarakstes starp K. Pinxten un viņa pārstāvi elementu, pat ja tas būtu pierādīts, šajā lietā nav nozīmes.

161

Turklāt attiecībā uz pierādījumiem saistībā ar K. Pinxten dalību medībās ir jānorāda, ka Revīzijas palāta Tiesai ir iesniegusi ar šo darbību saistītus dokumentus, kas ir tieši saistīti ar vairākiem komandējumiem, kuri tika veikti Revīzijas palātas locekļa statusā.

162

Neraugoties uz to, ka šie dokumenti tika glabāti mapē, kas ir skaidri apzīmēta kā “privāta”, tā kā tie ir saistīti ar šādiem komandējumiem, tos nevar uzskatīt par tādiem, kas ar K. Pinxten veiktajām darbībām būtu saistīti vienīgi privātā kārtā.

163

Turklāt no šī sprieduma 158. punktā veiktā konstatējuma izriet, ka šīs tiesvedības vajadzībām nav jālemj par K. Pinxten apgalvojumu, saskaņā ar kuru OLAF esot arī paņēmis vai nokopējis virkni dokumentu, kas attiecas uz medībām, uz kurām neattiecās komandējumu rīkojumi.

164

Visbeidzot, protams, ir jākonstatē, ka 2014. gada 20. novembra vēstule, kuru K. Pinxten nosūtījis Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, piedāvājot viņai īrēt dzīvokli Briselē (Beļģija), ir saistīta ar K. Pinxten privātīpašuma apsaimniekošanu un ka šīs vēstules kopijas pievienošana OLAF lietas materiāliem līdz ar to ir uzskatāma par viņa Hartas 7. pantā garantēto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežošanu.

165

Tomēr tas, kā OLAF šo vēstuli izmanto, ir noteikts un ierobežots ar likumu, jo šo vēstuli var izmantot vienīgi OLAF izmeklēšanas ietvaros un procedūrās, kas uzsāktas pēc šīs izmeklēšanas.

166

Līdz ar to K. Pinxten iesniegtie argumenti šīs tiesvedības mērķiem nevar pierādīt, ka OLAF būtu nelikumīgi aizskāris viņa tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

167

Trešām kārtām, attiecībā uz apgalvoto K. Pinxten tiesību uz aizstāvību aizskārumu ir jāatgādina, ka Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tiesības uz labu pārvaldību ietver tostarp ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi ietekmēt.

168

Šis princips ir īstenots Regulas Nr. 883/2013 9. panta 4. punktā, kurā ir paredzēts, ka OLAF pēc izmeklēšanas pabeigšanas un pirms tiek sagatavoti secinājumi, kuros minēts attiecīgās personas vārds, minētajai personai principā dod iespēju komentēt faktus, kas uz viņu attiecas.

169

Turklāt Tiesa LESD 286. panta 6. punktā paredzētajai procedūrai analogas procedūras ietvaros attiecībā uz Komisijas locekli ir nospriedusi, ka ir jāpārliecinās, vai attiecīgais Komisijas loceklis laikus tika informēts par iebildumiem, kas pret viņu tika izvirzīti, un vai viņam bija nodrošināta iespēja tikt uzklausītam (spriedums, 2006. gada 11. jūlijs, Komisija/Cresson, C‑432/04, EU:C:2006:455, 105. punkts). Šāds pienākums turklāt ir paredzēts arī Reglamenta 4. panta 2. un 3. punktā.

170

Šādos apstākļos, lai gan OLAF, tāpat kā Revīzijas palātai ir jāievēro to atbilstošie pienākumi, attiecīgā šīs iestādes locekļa vai bijušā locekļa tiesību tikt uzklausītam ievērošana LESD 286. panta 6. punktā paredzētās procedūras mērķiem ir jānovērtē vispārīgi, jo nevar izslēgt, ka Revīzijas palāta šim loceklim vai bijušajam loceklim ir sniegusi pietiekamu iespēju tikt uzklausītam par informāciju, kuru viņš faktiski nebūtu varējis komentēt pirms OLAF ziņojuma pieņemšanas.

171

Šajā lietā nav strīda par to, ka OLAF2017. gada 22. decembrī mutiski iztaujāja K. Pinxten, ka starp OLAF un K. Pinxten pārstāvi notika vairākkārtēja rakstveida informācijas apmaiņa un ka K. Pinxten pēc izmeklēšanas beigās konstatēto faktu kopsavilkuma paziņošanas varēja nosūtīt OLAF rakstveida dokumentu, lai atspēkotu šajā kopsavilkumā izklāstītos apgalvojumus.

172

Pēc tam, 2018. gada 5. oktobrī, K. Pinxten saņēma OLAF ziņojumu un Revīzijas palātas priekšsēdētāja provizorisko ziņojumu, kas adresēts šīs iestādes locekļiem. Viņš varēja paust savu nostāju par šiem ziņojumiem vienlaikus ar rakstveida apsvērumu nosūtīšanu, kā arī uzklausīšanas sēdē šajā iestādē.

173

Šajā kontekstā, lai gan K. Pinxten apgalvo, ka OLAF izmeklēšanā bija pieļauti četri atsevišķi pārkāpumi, kas minēti šī sprieduma 131.–134. punktā, kuri viņam esot lieguši iespēju faktiski tikt uzklausītam OLAF, viņš nav iesniedzis nevienu argumentu, lai pierādītu, ka viņš nav varējis pietiekami izteikties Revīzijas palātā par atsevišķiem pret viņu vērstiem pierādījumiem pirms OLAF ziņojuma pieņemšanas.

174

Šādos apstākļos šķiet, ka K. Pinxten iesniegtie argumenti šīs tiesvedības mērķiem nevar pierādīt, ka viņa tiesības uz aizstāvību būtu pārkāptas.

175

No tā izriet, ka visi K. Pinxten argumenti par OLAF izmeklēšanas prettiesiskumu ir jānoraida un ka tātad, lai lemtu par šo prasību, nav jānosaka, vai LESD 286. panta 6. punktā paredzētajā procedūrā var atsaukties uz prettiesiski iegūtiem pierādījumiem.

176

Ar savu trešo argumentu par nepieņemamību K. Pinxten apgalvo, pirmkārt, ka viņa uzklausīšana Revīzijas palātā, neraugoties uz viņa protestiem, ir notikusi šīs iestādes ģenerālsekretāra un juridiskā dienesta vadītāja klātbūtnē, lai gan Reglamenta piemērošanas kārtības 49. panta 3. punktā ir prasīts, lai minētās iestādes locekļa uzklausīšana pirms prasības celšanas saskaņā ar LESD 286. panta 6. punktu tiktu veikta bez tulka vai cita šīs iestādes darbinieka klātbūtnes.

177

Attiecīgo darbinieku klātbūtne būtu varējusi ietekmēt debates, it īpaši, ņemot vērā Revīzijas palātas ģenerālsekretāra atbildību par šīs iestādes veiktās pārbaudes nepietiekamību un tās Juridiskā dienesta vadītāja “pārsteidzošo” lomu izmeklēšanas laikā.

178

Otrkārt, K. Pinxten uzskata, ka nepietiekams Revīzijas palātas locekļu skaits balsoja par labu šīs prasības celšanai.

179

Proti, Reglamenta 4. panta 4. punktā esot prasīts četru piektdaļu, proti, 23 tās locekļu balsu vairākums, lai atļautu celt prasību saskaņā ar LESD 286. panta 6. punktu. Tomēr tikai divdesmit divi no minētajiem locekļiem esot balsojuši par labu šīs prasības celšanai.

180

Lai gan divi Revīzijas palātas locekļi sevi atsauca no piedalīšanās balsojumā, šim apstāklim neesot nozīmes. Tā kā Reglamenta 4. panta 4. punktā esot noteikts, ka balsu vairākums tiek aprēķināts, ņemot vērā šo locekļu kopējo skaitu, Revīzijas palātas locekļu, kuri sevi atsauca, situācija esot salīdzināma ar to šīs iestādes locekļu situāciju, kuri atturējās.

181

Revīzijas palāta šaubās par to, vai K. Pinxten argumenti saistībā ar lēmumu vērsties Tiesā ar šo prasību ir efektīvi, jo šis lēmums nevarot tikt pielīdzināts aktam par vēršanos Tiesā, kā tas ir norādīts 2005. gada 9. septembra rīkojumā Komisija/Cresson (C‑432/04, nav publicēts, EU:C:2005:539).

182

Katrā ziņā Revīzijas palātas ģenerālsekretārs piedaloties visās šīs iestādes sanāksmēs, lai sagatavotu protokolu atbilstoši Reglamenta 23. pantam un Reglamenta īstenošanas kārtības 39. pantam. Turklāt šīs īstenošanas kārtības 50. panta 1. punkts esot ļāvis Revīzijas palātai izraudzīties personu, kas ir atbildīga par protokola projekta sagatavošanu. Šī kompetence 2015. gada 12. februārī esot tikusi īstenota, lai šo uzdevumu uzticētu tās juridiskā dienesta vadītājam.

183

Turklāt vairākums, kas prasīts, lai celtu prasību saskaņā ar LESD 286. panta 6. punktu, esot jāaprēķina, pamatojoties uz Revīzijas palātas locekļu kopējo skaitu, izņemot attiecīgo locekli un tos, kuri ir nolēmuši sevi atsaukt. Protams, šīs iestādes locekļu, kuri atrodas interešu konflikta situācijā, gadījums neesot paredzēts Reglamentā. Tomēr, ja šie locekļi tiktu uzskatīti par tādiem, kas atturas, tie de facto piedalītos lēmumu pieņemšanas procesā, no kura tie būtu jāizslēdz.

184

Vispirms ir jāuzsver, ka Tiesai, izskatot iebildi par nepieņemamību saistībā ar noteikumu, kas reglamentē to, kā Revīzijas palāta pieņem lēmumu par prasības celšanu saskaņā ar LESD 286. panta 6. punktu, pārkāpumu, ir jālemj par šo iebildi, pirms tā vajadzības gadījumā pārbauda šīs prasības pamatotību.

185

Šādu iebildi par nepieņemamību nevar noraidīt, pamatojoties uz 2005. gada 9. septembra rīkojuma Komisija/Cresson (C‑432/04, nav publicēts, EU:C:2005:539) 4. punktā izdarīto konstatējumu, saskaņā ar kuru prasības, kas pamatota ar EKL 213. panta 2. punktu, ietvaros Komisijas lēmums vērsties Tiesā nevar tikt pielīdzināts aktam, ar kuru tā vēršas Tiesā.

186

Šis konstatējums, kura vienīgais mērķis bija noteikt, lai Tiesā tiktu iesniegti vienīgi elementi, kas izklāstīti šajā prasībā, un ka tādējādi tai nebija jāņem vērā iemesli, kas Komisijai lika uzskatīt par lietderīgu vērsties Tiesā, nekādā ziņā nenozīmē, ka iespējamais lēmuma celt minēto prasību prettiesiskums neietekmē tās pieņemamību.

187

Līdz ar to ir jāizvērtē K. Pinxten argumenti par apgalvoto Revīzijas palātas procedūras prettiesiskumu, atļaujot celt šo prasību.

188

Pirmām kārtām, attiecībā uz K. Pinxten uzklausīšanas norisi Revīzijas palātā ir jānorāda, ka no Reglamenta 4. panta 1., 3. un 4. punkta izriet, ka tad, ja šī iestāde uzskata, ka tās rīcībā nonākusī informācija var liecināt, ka kāds no tās locekļiem vairs neatbilst vajadzīgajiem nosacījumiem vai nepilda uzticētos amata pienākumus, tam tiek lūgts mutiski sniegt paskaidrojumus šajā iestādē, pirms tā lemj par lietas nodošanu Tiesai, lai attiecīgo locekli atlaistu no amata vai lai viņam atņemtu tiesības uz pensiju vai citas priekšrocības.

189

Reglamenta īstenošanas kārtības 8. pantā bija precizēts, ka sēdes, kas notiek saskaņā ar Reglamenta 4. pantā paredzēto procedūru, ir slēgtas sēdes Reglamenta īstenošanas kārtības 49. panta izpratnē.

190

Šādas sēdes saskaņā ar minētās īstenošanas kārtības 49. panta 3. punktu notiek bez mutiskās tulkošanas un bez citu Revīzijas palātas darbinieku klātbūtnes, ja vien iepriekšējā šīs iestādes sanāksmē nav pieņemts pretējs lēmums.

191

No šīm tiesību normām izriet, ka K. Pinxten uzklausīšanai bija jānotiek vienīgi Revīzijas palātas locekļu klātbūtnē.

192

Šo secinājumu nevar atspēkot ar Revīzijas palātas argumentu, saskaņā ar kuru šīs iestādes ģenerālsekretāra klātbūtne šajā uzklausīšanā tomēr esot bijusi pamatota, jo viņam bija jāsagatavo slēgtās sēdes, kuras laikā tika veikta minētā uzklausīšana, protokols un jāpalīdz minētās iestādes priekšsēdētājam.

193

Protams, Reglamenta 23. pantā ir noteikts, ka visas Revīzijas palātas sēdes protokolē. Turklāt šī reglamenta īstenošanas kārtības 39. panta 1. punktā bija paredzēts, ka Revīzijas palātas ģenerālsekretāram tostarp ir pienākums sagatavot šīs iestādes sanāksmju protokolu projektus un palīdzēt minētās iestādes priekšsēdētājam saistībā ar tās sanāksmju sagatavošanu un procedūru ievērošanu. Tāpat arī šīs īstenošanas kārtības 50. panta 1. punktā bija precizēts, ka Revīzijas palātas sēžu protokolu projektus sagatavo šīs iestādes ģenerālsekretārs vai cita šim uzdevumam izraudzīta persona.

194

Tomēr no iepriekšējā punktā minētajām tiesību normām neizriet, ka Revīzijas palātas ģenerālsekretāram noteikti bija jābūt klāt šīs iestādes slēgtajā sēdē, kuras laikā notika K. Pinxten uzklausīšana, lai sagatavotu šīs sēdes protokolu, jo vajadzības gadījumā, piemērojot minētās īstenošanas kārtības 50. panta 1. punktu, varēja tikt izraudzīts kāds Revīzijas palātas loceklis, lai sagatavotu šīs pašas sēdes protokolu.

195

Turklāt jāuzsver, ka Reglamenta īstenošanas kārtības 49. panta 3. punkts ir īpašs noteikums, ar kuru tiek izdarīta atkāpe no Revīzijas palātas sēžu rīkošanas parastās kārtības, lai tostarp nodrošinātu pilnīgi brīvu diskusiju starp šīs iestādes locekļiem.

196

Līdz ar to noteikumi, ar kuriem Revīzijas palātas ģenerālsekretāram ir uzticētas šīs iestādes priekšsēdētāja vispārējās palīgfunkcijas, nevar attaisnot šī ģenerālsekretāra klātbūtni minētās iestādes slēgtajā sēdē, vēl jo vairāk tāpēc, ka Reglamenta īstenošanas kārtības 49. panta 3. punktā bija paredzēta īpaša procedūra, atbilstoši kurai var atļaut slēgtā sēdē būt klāt šīs iestādes darbiniekam, tomēr netiek apgalvots, ka Revīzijas palāta šajā gadījumā šo procedūru būtu izmantojusi.

197

Šādos apstākļos arī Revīzijas palātas Juridiskā dienesta vadītāja klātbūtne attiecīgajā slēgtajā sēdē nevar tikt pamatota ar Revīzijas palātas sēžu protokolu projektu sagatavošanas funkciju, kas, pēc šīs iestādes domām, viņam esot uzticēta ar lēmumu, kurš pieņemts 2015. gada 12. februārī, pamatojoties uz Reglamenta īstenošanas kārtības 50. panta 1. punktu.

198

Turklāt no šīs slēgtās sēdes transkripcijas izriet, ka Revīzijas palātas priekšsēdētājs bija pamatojis šīs iestādes Juridiskā dienesta vadītāja klātbūtni nevis ar šīm funkcijām, bet gan atsaucoties uz viņa padomdevēja lomu.

199

Lai gan no iepriekš minētā izriet, ka Revīzijas palātas ģenerālsekretāra un Juridiskā dienesta vadītāja klātbūtne šīs iestādes slēgtajā sēdē, kuras laikā notika K. Pinxten uzklausīšana, bija nelikumīga, no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka šāds pārkāpums var izrādīties izšķirošs vienīgi tad, ja K. Pinxten varētu pierādīt, ka tad, ja nebūtu šī pārkāpuma, Revīzijas palātā notikušās procedūras iznākums varētu būt bijis citāds (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2019. gada 4. aprīlis, OZ/EIB, C‑558/17 P, EU:C:2019:289, 76. punkts, un 2020. gada 4. jūnijs, C.F. (Nodokļu revīzija), C‑430/19, EU:C:2020:429, 35. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

200

K. Pinxten nav pierādījis, kādā veidā šo Revīzijas palātas darbinieku klātbūtne, kuri – kā izriet no šīs slēgtās sēdes ieraksta transkripcijas – minētajā sēdē nav izteikušies, varēja ietekmēt šīs pašas sēdes norisi vai a fortiori šīs iestādes pieņemto galīgo lēmumu.

201

It īpaši, lai gan K. Pinxten apgalvo, ka Revīzijas palātas ģenerālsekretāra atbildība varētu iestāties saistībā ar trūkumiem pārbaudē, kas viņam bija jāveic attiecībā uz šīs iestādes izdevumiem, ir jākonstatē, ka attiecīgās slēgtās sēdes mērķis bija vienīgi ļaut K. Pinxten paust nostāju par viņam pārmestajiem faktiem.

202

Turklāt kritiku, kas izteikta par Revīzijas palātas Juridiskā dienesta vadītāja nostāju izmeklēšanas laikā, galvenokārt pamato vēstules projekts, kuru, kā apgalvots, ir diktējis un iesniedzis K. Pinxten šoferis, tomēr nav strīda par to, ka šis šoferis to nav parakstījis. Tādējādi K. Pinxten nav juridiski pietiekami pierādījis, ka Revīzijas palātas Juridiskā dienesta vadītāja klātbūtne attiecīgajā slēgtajā sēdē šī darbinieka attieksmes dēļ būtu varējusi ietekmēt šīs sēdes norisi.

203

Otrām kārtām, attiecībā uz Revīzijas palātā notikušo balsojumu, lai pieņemtu lēmumu celt šo prasību, Reglamenta 4. panta 4. punktā ir noteikts, ka šis lēmums ir jāpieņem aizklātā balsošanā ar četru piektdaļu šīs iestādes locekļu balsu vairākumu.

204

Lai gan šajā tiesību normā ir arī paredzēts, ka attiecīgais Revīzijas palātas loceklis nepiedalās balsošanā, šim noteikumam šajā lietā nav nozīmes, jo minētais lēmums tika pieņemts datumā, kad K. Pinxten vairs nebija šīs iestādes loceklis.

205

Līdz ar to, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 90. punktā, attiecīgi Reglamenta 4. panta 4. punktā un 25. panta 3. punktā izmantoto formulējumu salīdzinājums pierāda, ka vairākums, kas tiek prasīts šāda lēmuma pieņemšanai, ir jāaprēķina, pamatojoties uz Revīzijas palātas locekļu kopējo skaitu, nevis uz šīs iestādes locekļu skaitu, kuri piedalījās attiecīgajā minētās iestādes sēdē.

206

To ņemot vērā, Hartas 41. panta 1. punktā tostarp ir norādīts, ka ikvienai personai ir tiesības uz jautājumu objektīvu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās.

207

No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka Savienības iestādēm un struktūrām ir jāizpilda objektivitātes prasība un tās divas sastāvdaļas ir, pirmkārt, subjektīvā objektivitāte, saskaņā ar kuru nevienam attiecīgās iestādes loceklim nedrīkst pastāvēt aizspriedumi vai personīgs pieņēmums, un, otrkārt, objektīvā objektivitāte, saskaņā ar kuru šai iestādei ir jāsniedz pietiekamas garantijas, lai varētu izslēgt jebkādas leģitīmas šaubas attiecībā uz iespējamiem aizspriedumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 27. marts, August Wolff un Remedia/Komisija, C‑680/16 P, EU:C:2019:257, 27. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

208

Lai nodrošinātu šīs prasības ievērošanu, Revīzijas palātas locekļiem, kuri nevar objektīvi piedalīties procedūrā saistībā ar viena no šīs iestādes locekļiem vai bijušajiem locekļiem iespējamo nodošanu Tiesai, it īpaši to personisko saikņu dēļ, kas viņiem ir ar attiecīgo locekli vai bijušo locekli, ir jābūt iespējai pārliecināties, ka viņi neīsteno nekādu ietekmi uz šīs procedūras iznākumu, un šajā nolūkā tiem ir jābūt iespējai sevi atsaukt.

209

Ja Reglamenta 4. panta 4. punkts tiktu interpretēts tādējādi, ka tas nozīmē, ka šajā tiesību normā prasītais balsu vairākums tiek aprēķināts, no Revīzijas palātas kopējā locekļu skaita neatskaitot tos locekļus, kuri ir sevi atsaukuši, to lēmums sevi atsaukt faktiski radītu potenciāli izšķirošu ietekmi uz minētajā tiesību normā paredzētās procedūras iznākumu.

210

Turklāt, ņemot vērā šajā pašā tiesību normā prasīto vairākumu, šāda tās interpretācija praksē ārkārtīgi apgrūtinātu vai pat padarītu par neiespējamu šīs procedūras uzsākšanu, ja zināms skaits šīs iestādes locekļu nolemtu sevi atsaukt.

211

Tādējādi Reglamenta 4. panta 4. punkts ir jāinterpretē atbilstoši Hartas 41. panta 1. punktam tādējādi, ka četru piektdaļu Revīzijas palātas locekļu vairākums, kas ir paredzēts šajā pirmajā tiesību normā, ir jāaprēķina, pamatojoties uz kopējo šīs iestādes locekļu skaitu, kuri varēja likumīgi piedalīties attiecīgajā balsojumā, neapdraudot objektivitātes prasību.

212

Šajā lietā nav strīda par to, ka divi Revīzijas palātas locekļi ir sevi atsaukuši, lai nodrošinātu šīs prasības ievērošanu, tādu iemeslu dēļ, kas nav tikuši apstrīdēti.

213

Līdz ar to 22 Revīzijas palātas locekļu balsojums par labu šīs prasības celšanai bija pietiekams, lai sasniegtu Reglamenta 4. panta 4. punktā prasīto balsu vairākumu.

214

No tā izriet, ka K. Pinxten argumenti par Revīzijas palātas procedūras prettiesiskumu, atļaujot celt šo prasību, ir jānoraida.

215

Savā ceturtajā argumentā par nepieņemamību K. Pinxten uzskata, ka Revīzijas palāta, apšaubīdama kopš 2006. gada viņa iesniegto pieteikumu maksājumu saņemšanai likumību, nav ievērojusi Hartas 41. panta 1. punktā paredzēto saprātīga termiņa ievērošanas principu, lai gan šīs iestādes rīcībā kopš šo pieteikumu iesniegšanas brīža bija visa lietderīgā informācija, lai pārliecinātos, vai minētie pieteikumi ir likumīgi, vai arī lemtu par skaidrojumu lūgšanu.

216

Tiesiskās drošības princips pēc analoģijas ar noteikumiem, kas paredzēti Savienības finanšu tiesiskajā regulējumā un ar to saistītajā Tiesas judikatūrā, prasa, lai iestāde paziņojumu par parādu paziņotu termiņā, kas parasti nepārsniedz piecus gadus no brīža, kad šī iestāde varēja izvirzīt savu prasījumu, tomēr šo termiņu var samazināt vai pagarināt atkarībā no apstākļiem.

217

Turklāt šajā lietā neesot jāpierāda saprātīga termiņa pārsniegšanas ietekme uz Savienības tiesību akta saturu, jo šī prasība nav vērsta uz šāda tiesību akta atcelšanu. Šajā kontekstā esot jāuzskata, ka Revīzijas palātai ir iestājies noilgums attiecībā uz visiem iebildumiem, kas ir vecāki par trīs gadiem vai vismaz ir radušies pirms vairāk nekā pieciem gadiem, sākot no 2018. gada 5. oktobra, kas ir datums, kurā šīs iestādes priekšsēdētājs tās locekļiem iesniedza provizorisko ziņojumu.

218

Revīzijas palāta uzskata, ka vēršanās Tiesā ir notikusi saprātīgā termiņā. Tā esot varējusi uzsākt šo tiesvedību vienīgi pēc OLAF ziņojuma saņemšanas, proti, 2018. gada 2. jūlijā. Ņemot vērā apgalvoto pārkāpumu apmēru, astoņu mēnešu termiņš, skaitot no šī datuma, neesot pārmērīgs. Turklāt noteikumi par noilgumu prasījumu atgūšanas jomā neesot piemērojami šajā tiesvedībā.

219

No Tiesas judikatūras izriet, ka Revīzijas palātai jācenšas nekavēties nenoteiktu laiku, ceļot prasību saskaņā ar LESD 286. panta 6. punktu, lai ievērotu tiesiskās drošības pamatprasību un lai nepārkāptu attiecīgās personas tiesības uz aizstāvību, palielinot grūtības atspēkot šajā prasībā izvirzītos argumentus (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2006. gada 11. jūlijs, Komisija/Cresson, C‑432/04, EU:C:2006:455, 90. punkts).

220

Tomēr, tā kā šajā tiesību normā nav noteikts precīzs termiņš, Revīzijas palātai ievērojamā termiņa saprātīgumu nevar noteikt, atsaucoties uz vienu precīzu, abstrakti noteiktu maksimālo robežu, bet tas ir jānosaka katrā atsevišķā gadījumā, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, it īpaši lietas iznākuma nozīmi ieinteresētajām personām, lietas sarežģītību un lietas dalībnieku uzvedību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 28. februāris, Arango Jaramillo u.c./EIB, pārskatīšana, C‑334/12 RX–II, EU:C:2013:134, 28. un 29. punkts).

221

Turklāt, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 104. punktā, atspēkojamo prezumpciju, saskaņā ar kuru termiņš, kas pārsniedz piecus gadus, skaitot no attiecīgajiem faktiem, esot nesaprātīgs un kuru Tiesa ir noteikusi 2016. gada 14. jūnija sprieduma Marchiani/Parlaments (C‑566/14 P, EU:C:2016:437) 105. punktā, un uz kuru atsaucas K. Pinxten, šajā tiesvedībā nevar piemērot.

222

Šīs prezumpcijas pamatā ir noteikumi par Savienības prasījumu piedziņu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūnijs, Marchiani/Parlaments, C‑566/14 P, EU:C:2016:437, 101.–103. punkts).

223

Pat ja prasība atbilstoši LESD 286. panta 6. punktam daļēji ir pamatota ar iebildumu par Revīzijas palātas līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr šādas prasības mērķis nav panākt, lai tiktu atmaksāti maksājumi, kuri veikti attiecīgā šīs iestādes locekļa interesēs un kurus tā uzskatītu par nepamatotiem.

224

Līdz ar to ir jānosaka, vai Revīzijas palātas prasība ir celta saprātīgā termiņā, ņemot vērā šī sprieduma 220. punktā atgādināto Tiesas judikatūru.

225

Šajā lietā, protams, ir jānorāda, ka visvecākie fakti, kas tiek pārmesti K. Pinxten, ir datēti ar 2006. gadu, proti, vairāk nekā divpadsmit gadus pirms šīs prasības celšanas.

226

Turklāt, lai gan no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka Revīzijas palātas veikta stingrāka pārbaude par tās locekļu iesniegtajiem pieteikumiem maksājumu saņemšanai būtu varējusi ļaut tai ātrāk atklāt vismaz būtisku apgalvoto pārkāpumu daļu attiecībā uz K. Pinxten, tomēr viņa situācijas sistemātisku pārskatīšanu pamatoja OLAF izmeklēšanas laikā sniegtā informācija.

227

Revīzijas palātas prasība atbilstoši LESD 286. panta 6. punktam ir balstīta uz visu šīs iestādes rīcībā esošās informācijas kopumu pēc šīs sistemātiskās pārskatīšanas. Līdz ar to nav pierādīts, ka Revīzijas palāta būtu varējusi nolemt celt šo prasību, ja nebūtu OLAF savāktās informācijas.

228

Turklāt pēc tam, kad 2016. gadā tika saņemta informācija par K. Pinxten, Revīzijas palāta šajā pašā gadā veica iekšējo izmeklēšanu. Sākot no brīža, kad OLAF direktors 2016. gada 27. oktobrī nosūtīja Revīzijas palātai informāciju, no kuras izrietēja, ka viņš izvērtē iespēju uzsākt izmeklēšanu, un līdz viņa ziņojuma iesniegšanai Revīzijas palātai 2018. gada 2. jūlijā, šī iestāde saskaņā ar Regulas Nr. 883/2013 5. panta 3. punktu nevarēja veikt savu izmeklēšanu, ja nepastāvēja kāda cita vienošanās ar OLAF. Saņemot šo ziņojumu, Revīzijas palāta uzsāka Reglamenta 4. pantā paredzēto procedūru vairākos posmos, kas norisinājās laikā no 2018. gada 12. jūlija līdz 29. novembrim.

229

No tā izriet, ka Revīzijas palāta ātri reaģēja uz informācijas saņemšanu par apgalvotajiem K. Pinxten pieļautajiem pārkāpumiem un ka pēc tam tā ar zināmu ātrumu veica procedūras saistībā ar viņa pilnvarām, lai gan LESD 286. panta 6. punkts vēl nekad nebija ticis piemērots un OLAF ziņojumā bija minēts ļoti liels skaits K. Pinxten izdarīto pārkāpumu.

230

Līdz ar to, lai gan Tiesai vajadzības gadījumā būs jāņem vērā laiks, kas pagājis no dažu aplūkoto faktu rašanās brīža līdz brīdim, kad Revīzijas palāta precīzi formulējusi iebildumus, lai novērtētu, cik lielā mērā no K. Pinxten var gaidīt, ka viņš iesniegtu papildu paskaidrojumus vai pierādījumus par šiem faktiem, tomēr nevar uzskatīt, ka šīs prasības celšana vispārīgi ir notikusi, beidzoties nesaprātīgam termiņam, vai ka Revīzijas palātai būtu iestājies noilgums, lai tā šīs procedūras mērķiem varētu atsaukties uz atsevišķiem šajā prasībā norādītajiem pārkāpumiem.

231

Līdz ar to ir jānoraida K. Pinxten argumenti par kavēšanos, ar kādu šī prasība tika celta.

232

Tā kā neviens no četriem argumentiem par prasības pieņemamību nav ticis apmierināts, ir jākonstatē, ka šī prasība ir pieņemama.

233

Prasības pamatojumam Revīzijas palāta izvirza piecus iebildumus, kas attiecas, pirmkārt, uz šīs iestādes resursu ļaunprātīgu izmantošanu, otrkārt, uz nodokļu priekšrocību ļaunprātīgu un prettiesisku izmantošanu, treškārt, uz nepatiesu paziņojumu sniegšanu apdrošināšanas sabiedrībai, ceturtkārt, uz nedeklarētu un prettiesisku noteiktu darbību veikšanu, kā arī, piektkārt, uz interešu konflikta situācijas izraisīšanu.

234

Lai izvērtētu šos iebildumus, ir jāprecizē, ka ar LESD 286. panta 6. punktu Revīzijas palātai ir atļauts lūgt Tiesu atbrīvot šīs iestādes locekļus no amata vai atņemt viņiem tiesības uz pensiju vai citām priekšrocībām, ja tie vairs neatbilst vajadzīgajiem nosacījumiem vai nepilda amata pienākumus.

235

Šo pienākumu raksturs tostarp ir precizēts LESD 285. un 286. pantā.

236

Tādējādi saskaņā ar LESD 285. pantu šiem locekļiem savas funkcijas ir jāveic pilnīgi neatkarīgi Savienības vispārējās interesēs.

237

Turklāt no LESD 286. panta 3. punkta izriet, ka Revīzijas palātas locekļiem tostarp ir jāatturas no jebkādas darbības, kas nav saderīga ar viņu amata pienākumiem.

238

Turklāt LESD 286. panta 4. punktā šiem locekļiem ir aizliegts pilnvaru laikā uzņemties jebkādu citu algotu vai nealgotu darbu, tostarp tādēļ, lai nodrošinātu minēto locekļu pieejamību pilnvaru izpildē. Šajā tiesību normā arī ir precizēts, ka minētie locekļi svinīgi solās, ka gan pilnvaru laikā, gan vēlāk viņi ievēros amata uzliktos pienākumus, it īpaši pienākumu izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņu pilnvaras ir beigušās.

239

Pēdējie minētie pienākumi ir norādīti tikai kā piemēri, un jēdziens “amata uzliktie pienākumi” LESD 286. panta 6. punkta izpratnē ir jāsaprot plašā nozīmē. Ņemot vērā nozīmīgo atbildību, kas uzticēta Revīzijas palātas locekļiem, viņiem attiecībā uz savu uzvedību ir jāievēro visstingrākās normas, vienmēr ievērojot Savienības vispārējo interešu pārsvaru ne tikai pār valsts interesēm, bet arī savām personiskajām interesēm (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2006. gada 11. jūlijs, Komisija/Cresson, C‑432/04, EU:C:2006:455, 70. un 71. punkts).

240

Šādā perspektīvā Revīzijas palātas locekļu pienākumi, kas noteikti primārajās tiesībās, ir pārņemti un konkretizēti šīs iestādes pieņemtajās iekšējās tiesību normās, kuras šiem locekļiem ir stingri jāievēro.

241

It īpaši Revīzijas palātas locekļiem ir stingri jāievēro šajās tiesību normās paredzētie deklarēšanas pienākumi, lai nodrošinātu LESD 286. panta 3. un 4. punkta ievērošanu, un tādējādi jānodrošina pilnīga šīs iestādes informēšana par pieteikumiem, kuru mērķis ir piesaistīt minētās iestādes resursus, tostarp saistībā ar komandējuma, pārstāvības un reprezentācijas izdevumiem.

242

Šaubu gadījumā par viņu amata pienākumu precīzu apjomu Revīzijas palātas locekļiem ir jāvēršas pie šīs iestādes kompetentajiem dienestiem, lai kliedētu šīs šaubas.

243

To ņemot vērā, kaut arī Revīzijas palātas locekļiem tādējādi ir jāraugās, lai viņu uzvedība būtu nevainojama, no tā tomēr neizriet, ka mazākā atkāpe no attiecīgajām normām var tikt sodīta saskaņā ar LESD 286. panta 6. punktu. Ir nepieciešams, lai šajā ziņā pastāvētu noteiktas smaguma pakāpes pienākumu neizpilde (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2006. gada 11. jūlijs, Komisija/Cresson, C‑432/04, EU:C:2006:455, 72. punkts).

244

Tātad, pārbaudot Revīzijas palātas izvirzītos piecus iebildumus, ir jānoskaidro, vai Tiesas rīcībā esošie lietas materiāli ļauj attiecībā uz K. Pinxten konstatēt noteiktas smaguma pakāpes pārkāpumu šīs iestādes locekļa amata uzlikto pienākumu, kuri ir noteikti primārajās tiesībās un precizēti minētās iestādes pieņemtajos noteikumos, izpildē.

245

Šajā nolūkā Tiesai ir jāizvērtē visi pierādījumi, ko tai iesniegusi gan Revīzijas palāta – kurai ir jāpierāda, ka pastāv pienākumu neizpilde, kurā tā apsūdz K. Pinxten –, gan viņš pats. Tiesai it īpaši ir jāizvērtē šo apstākļu saturiskā pareizība un ticamība, lai noskaidrotu, vai tie ir pietiekami, lai konstatētu noteikta smaguma pakāpes pienākumu neizpildi LESD 286. panta 6. punkta izpratnē.

246

Ar ceturto iebildumu Revīzijas palāta apgalvo, ka K. Pinxten nav izpildījis savus personiskas neieinteresētības, neatkarības, objektivitātes, iesaistes, godīguma, atbildības, piemēra rādīšanas un pārredzamības pienākumus, savu pilnvaru laikā nelikumīgi veicot divas ārējas darbības.

247

Tā kā Revīzijas palātas resursu ļaunprātīga izmantošana, kas ir pirmā iebilduma priekšmets, daļēji attiecas uz šīs iestādes līdzekļu piesaisti, kurus tā norāda kā saistītus ar šīm ārējām darbībām, vispirms ir jāizvērtē ceturtais iebildums.

248

Šajā ziņā, kā ir atgādināts šī sprieduma 238. punktā, Revīzijas palātas locekļi, piemērojot LESD 286. panta 4. punktu, savu pilnvaru laikā nedrīkst uzņemties nekādu citu algotu vai nealgotu darbu.

249

Turklāt, lai saskaņā ar LESD 285. pantu garantētu šo locekļu neatkarību un, piemērojot LESD 286. panta 3. punktu, nodrošinātu, ka minētie locekļi atturas no jebkādas darbības, kas nav saderīga ar viņu pilnvaru raksturu, Revīzijas palātas pieņemtajos noteikumos, kas šiem pašiem locekļiem – kā tas ir norādīts šī sprieduma 241. punktā – ir rūpīgi jāievēro, ir precizēts, ar kādiem nosacījumiem viņi var veikt ārēju darbību savu pilnvaru laikā.

250

Proti, ētikas vadlīniju 3.7. punktā ir paredzēts, ka Revīzijas palātas locekļi ārējas darbības var veikt tikai saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un viņiem ir jāatturas no jebkādas darbības, kas var apdraudēt šīs iestādes reputāciju, likt apšaubīt viņu objektivitāti vai traucēt viņu darbu.

251

2004. gada ētikas kodeksa 4. panta 1. punktā un 2012. gada ētikas kodeksa 4. panta 1. un 2. punktā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi ar atdevi strādā, lai īstenotu viņiem uzticētās pilnvaras, ka viņi nevar veikt nekādas politiskās funkcijas un ka viņi atturas no jebkādas ārējas profesionālās darbības, kā arī no jebkādas citas ārējas darbības, kas nav saderīga ar viņu funkciju izpildi.

252

Reglamenta īstenošanas kārtības 5. panta 1. punktā bija noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi atturas no jebkādas ārējas profesionālās darbības un no jebkādas citas ārējas darbības, kas nav saderīga ar neatkarības un pieejamības principiem, pildot savas funkcijas.

253

Šīs īstenošanas kārtības 5. panta 2. punktā bija precizēts, ka ikviena faktiska vai plānotā ārējā darbība ir jāizvērtē, ņemot vērā četrus vispārējos kritērijus, kas saistīti attiecīgi ar Revīzijas palātas tēla aizskāruma neesamību saistībā ar tās objektivitāti, interešu konfliktu, pārmērīgu slogu darba laika un finansiālā labuma līmeni.

254

Turklāt procesuālā ziņā 2004. gada ētikas kodeksa 4. panta 3. punktā, 2012. gada ētikas kodeksa 4. panta 6. punktā, kā arī Reglamenta īstenošanas kārtības 6. panta 1. un 2. punktā ir noteikts pienākums Revīzijas palātas priekšsēdētājam paziņot par jebkuru ārēju darbību ne tikai šīs iestādes locekļa pienākumu pildīšanas laikā, bet arī pārējo viņa pilnvaru laikā.

255

No iepriekš minētā izriet, ka, lai lemtu par ceturto iebildumu, ir jāizvērtē, vai K. Pinxten ir izpildījis pienākumu paziņot par ikvienu ārēju darbību un atturēties veikt ārēju darbību, kas nav saderīga ar viņa pilnvarām, attiecībā uz divām ārējām darbībām, kuras ir šī iebilduma pirmās un otrās daļas priekšmets.

256

Ceturtā iebilduma pirmajā daļā Revīzijas palāta norāda, ka K. Pinxten īstenoja intensīvu politisko darbību, lai gan viņš bija šīs iestādes loceklis. Tādējādi viņš esot piedalījies politiskās partijas Open VLD (turpmāk tekstā – “attiecīgā politiskā partija”) daudzās biroja sanāksmēs, turklāt kā biedrs ar balsstiesībām līdz 2008. gadam.

257

Šī darbība neesot nedz deklarēta Revīzijas palātai, nedz arī tā to ir atļāvusi, un tā katrā ziņā neesot saderīga ar šīs iestādes locekļa amatu.

258

K. Pinxten noliedz, ka, būdams Revīzijas palātas loceklis, viņš būtu veicis jebkādu politisko darbību. Lai gan viņš piedalījās dažās attiecīgās politiskās partijas sanāksmēs, runa esot par šīs partijas “paplašinātā” biroja sanāksmēm, kurās esot piedalījušies arī minētās partijas deputāti un kurās K. Pinxten neesot bijušas balsstiesības, jo viņš neesot bijis no šī biroja ievēlēts loceklis. Viņa dalības šajās sanāksmēs mērķis esot bijis veicināt Revīzijas palātas darbību un saglabāt profesionālās attiecības ar valsts politiķiem.

259

Pirmkārt, ir jānorāda, ka Revīzijas palātas apgalvojums, saskaņā ar kuru K. Pinxten līdz 2008. gadam ir piedalījies attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmēs kā biedrs ar balsstiesībām, nevar tikt uzskatīts par pierādītu, jo Tiesas rīcībā esošajos lietas materiālos nav ietverts neviens pierādījums, kas pamatotu šo apgalvojumu.

260

Otrkārt, attiecībā uz K. Pinxten piedalīšanos attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmēs kopš 2008. gada, lai gan viņam nav balsstiesību, Revīzijas palāta tostarp iesniedz elektroniskā pasta vēstuli, kuru 2008. gada 24. novembrī bija nosūtījis šīs partijas politiskais direktors un ar kuru K. Pinxten tika garantēts, ka viņš tiks sistemātiski ielūgts uz minētās partijas biroja sanāksmēm, kā arī šo sanāksmju protokolos ir apstiprināta K. Pinxten dalība vismaz 30 no minētajām sanāksmēm laikposmā no 2009. gada 9. marta līdz 2010. gada 26. aprīlim.

261

Kā secinājumu 182. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, no šiem protokoliem arī izriet, ka attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmju, kurās piedalījās K. Pinxten, mērķis bija apspriest dažādus jautājumus, kas attiecas uz Beļģijas un Eiropas politiku.

262

Turklāt, lai gan attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmju protokoli pēc 2010. gada 26. aprīļa nav ietverti Tiesas rīcībā esošajos lietas materiālos, no vairākiem apstākļiem, kas ietverti šajos lietas materiālos, izriet, ka K. Pinxten dalība šajās sanāksmēs turpinājās pēc šī datuma.

263

It īpaši no elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņas, kas datēta ar 2012. gada maiju, izriet, ka K. Pinxten uztraucās, ka viņš vairs nesaņem ielūgumus piedalīties attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmēs, un ka viņam tika sniegta atbilde, ka runa ir par tehnisku problēmu. Uz K. Pinxten interesi par šīm sanāksmēm norāda arī 2016. gada janvāra elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņa, kurās viņš sūdzējās, ka ielūgumi uz minētajām sanāksmēm viņam tika nosūtīti pārāk vēlu, lai viņš varētu nodrošināt dalību tajās.

264

Elektroniskā pasta vēstules, kas nosūtītas 2014. gada septembrī, kā arī 2015. gada septembrī un oktobrī, turklāt apstiprina K. Pinxten dalību atsevišķās attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmēs.

265

Pēc tam vairākas 2016. un 2017. gada elektroniskā pasta vēstules pierāda, ka K. Pinxten joprojām tika nosūtīti ielūgumi uz šādām sanāksmēm, savukārt dokumenti, kas attiecas uz vairākiem viņa veiktajiem komandējumiem, liecina par viņa dalību vismaz četrās no šīm sanāksmēm šo divu gadu laikā.

266

Turklāt uzklausīšanā Revīzijas palātā un vēlāk tiesas sēdē K. Pinxten atzina, ka viņš ir regulāri piedalījies attiecīgās politiskās partijas “paplašinātā” biroja sanāksmēs, apmeklējot vidēji astoņas līdz desmit sanāksmes gadā.

267

No šiem apstākļiem izriet, ka K. Pinxten lielākajā daļā no savu divu pilnvaru laika Revīzijas palātā bija veicis aktīvu politisko darbību, kas izpaudās kā tieša un regulāra piedalīšanās valsts mēroga politiskās partijas vadības struktūrā.

268

K. Pinxten arguments, ka viņš šajās sanāksmēs piedalījās kā viesis vai novērotājs, tāpat kā attiecīgās partijas deputāti, jo viņš šajā ziņā nav ievēlēts un viņam nav balsstiesību, nevar likt apšaubīt šo vērtējumu.

269

Proti, regulāra dalība politiskās partijas vadības sanāksmēs, pat bez balsstiesībām, sniedz reālu iespēju, it īpaši piedaloties šajā ietvarā notikušajās debatēs, ietekmēt šīs partijas politisko darbību. Turklāt līdzība starp attiecīgās partijas deputātu statusu un K. Pinxten statusu attiecībā uz dalību attiecīgajās sanāksmēs, uz kuru viņš atsaucas, apstiprina šīs dalības saistību ar politisko darbību.

270

Papildus tam, ka K. Pinxten šo darbību nav deklarējis, ir jākonstatē, ka šāda darbība ir acīmredzami nesaderīga ar Revīzijas palātas locekļa amata pienākumiem.

271

Papildus laikam, kas nepieciešams, lai darba dienu laikā dotos un piedalītos politiskajās sanāksmēs, kaut gan attiecīgajam loceklim ir pienākums nodrošināt pieejamību, šāda veida darbība arī apdraud viņa neatkarību un, ja tā kļūst zināma, var kaitēt Revīzijas palātas objektivitātes tēlam sabiedrībā.

272

Šāda darbība tādējādi nav saderīga ar primārajās tiesībās noteiktajiem pienākumiem un ir arī pretrunā šī sprieduma 250.–253. punktā minētajiem Revīzijas palātas pieņemtajiem noteikumiem. Politikas funkciju veikšana it īpaši ir skaidri aizliegta ar 2004. un 2012. gada ētikas kodeksiem, savukārt ētikas vadlīniju 3.3. punktā ir minēta nepieciešamība izvairīties no jebkāda interešu konflikta, kas varētu rasties piederības politiskajam birojam gadījumā.

273

Jāuzsver – tas, ka Revīzijas palātas loceklis turpina politisko darbību lielākajā savu pilnvaru termiņa laikā, ir īpaši smags viņa amata pamatpienākumu pārkāpums.

274

Šo pienākumu pārkāpuma smagumu šajā lietā vēl jo vairāk pastiprina apstāklis, ka K. Pinxten nekādā gadījumā nevarēja nezināt par savas rīcības prettiesisko raksturu, jo komiteja, kas bija atbildīga par Revīzijas palātas locekļu ārējo darbību novērtēšanu, viņam stājoties amatā, bija noraidījusi viņa lūgumu saglabāt Overpeltas [Overpelt] (Beļģija) pašvaldības mēra statusu, it īpaši pamatojoties uz šīs iestādes Juridiskā dienesta 2006. gada 10. maija paziņojumu, kurā tika uzsvērts, ka šīs iestādes locekļi nevar veikt nekādu politisko darbību.

275

Tādējādi ceturtā iebilduma pirmā daļa ir pamatota.

276

Ceturtā iebilduma otrajā daļā Revīzijas palāta apgalvo, ka K. Pinxten 2016. gadā izveidoja privātu sabiedrību, no kuras viņš guva ienākumus un kura bija paredzēta vīna dārza apsaimniekošanai Kotdorā [Côte‑d’Or] (Francija).

277

Šī darbība neesot nedz paziņota Revīzijas palātai, nedz arī tā to bija atļāvusi, un tā katrā ziņā neesot saderīga ar šīs iestādes locekļa amatu, jo runa ir par profesionālu darbību peļņas gūšanas nolūkā.

278

K. Pinxten uzskata, ka Revīzijas palātas minētā sabiedrība ir nekustamā īpašuma sabiedrība (société civile immobilière), kas neveic komercdarbību un kas vienīgi saņem īres maksu par nekustamo īpašumu, kas ir norādīts viņa interešu deklarācijā. Tādējādi tā esot uzskatāma vienkārši par pilnībā pārskatāmu nekustamā īpašuma veidu.

279

No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka K. Pinxten patiešām ir veicis nekustamā īpašuma sabiedrības vadītāja funkcijas kopš šīs sabiedrības izveides 2016. gada laikā līdz viņa otrā pilnvaru termiņa beigām.

280

K. Pinxten un viņa laulātajai piederēja 97 % no minētās nekustamā īpašuma sabiedrības kapitāldaļām, atlikušie 3 % pieder viņu trim bērniem.

281

Turklāt no Revīzijas palātas iesniegtajiem notariālajiem aktiem un elektroniskā pasta vēstulēm izriet, ka 2016. gada 12. septembrī šī pati nekustamā īpašuma sabiedrība iegādājās vairākus zemesgabalus, kas nekavējoties tika nodoti lauku zemes nomai, lai tos izmantotu trešā persona.

282

Attiecībā uz K. Pinxten šādi veiktās funkcijas saderību ar viņa pienākumiem ir jākonstatē, ka neviens no Revīzijas palātas locekļu statusu reglamentējošajiem principiem neliedz tieši vai netieši iegūt nekustamo īpašumu vai saņemt ar šādu īpašumu saistītus nomas ienākumus.

283

Turklāt no 2012. gada ētikas kodeksa 2. panta 2. punkta, kurā attiecībā uz “īpašuma, kas pieder tieši vai ar nekustamā īpašuma uzņēmuma starpniecību”, piederību ir noteikta viena un tā pati deklarēšanas kārtība, izriet, ka Revīzijas palātas iekšējās tiesību normās ir skaidri paredzēta iespēja, ka tās locekļiem tieši vai netieši pieder nekustamais īpašums.

284

Tā kā nav ne apgalvots, ne a fortiori pierādīts, ka attiecīgā nekustamā īpašuma sabiedrība būtu veikusi darbību, kas pārsniedz šī sprieduma 281. punktā minēto lauksaimniecības zemesgabalu pārvaldību, šķiet, ka K. Pinxten kā šīs sabiedrības vadītājs vienīgi tika aicināts pārvaldīt šos zemesgabalus, kurus minētā sabiedrība neizmantoja tieši, kā viņš būtu bijis aicināts to darīt, ja viņam minētie zemesgabali būtu piederējuši tieši.

285

Šādos apstākļos un tā kā nav citas informācijas, kas varētu pierādīt Revīzijas palātas šajā ziņā izvirzītās apsūdzības pret K. Pinxten pamatotību, nešķiet, ka viņa veiktā ģimenes nekustamā īpašuma sabiedrības vadītāja darbība varētu apdraudēt neatkarības un objektivitātes principus, samazināt viņa pieejamību vai ļaut viņam gūt lielākus ienākumus nekā tie, kurus viņš būtu varējis iegūt kā šīs sabiedrības valdījumā esošo īpašumu īpašnieks.

286

No tā izriet, ka, pretēji Revīzijas palātas apgalvotajam, šo darbību nevar uzskatīt par darbību, kas nav saderīga ar Revīzijas palātas locekļa amatu.

287

Attiecībā uz jautājumu, vai K. Pinxten ir izpildījis savu pienākumu deklarēt šādu darbību, no 2012. gada ētikas kodeksa 2. panta 2. un 4. punkta izriet, ka Revīzijas palātas loceklim, kurš pilnvaru laikā ar nekustamā īpašuma sabiedrības starpniecību bija iegādājies nekustamo īpašumu, kas nav dzīvesvieta, kuru izmantotu tikai viņš, ir jāiesniedz jauns paziņojums par viņa finansiālajām interesēm un informāciju par viņa īpašumu, kurā ir norādīts šis nekustamais īpašums.

288

Ņemot vērā šī īpašā deklarēšanas pienākuma esamību attiecībā uz nekustamā īpašuma turēšanu un šajā kontekstā 2012. gada ētikas kodeksā ietverto atsauci uz nekustamo īpašumu sabiedrībām, ir jāuzskata, ka paziņojums par Revīzijas palātas locekļa finansiālajām interesēm un informāciju par viņa īpašumu, kurā ir norādīts nekustamais īpašums, kas tam pieder ar nekustamā īpašuma sabiedrības starpniecību, ir pietiekams, lai šis [Revīzijas] tiesas loceklis, pildot šīs sabiedrības vadītāja funkcijas, izpildītu savus deklarēšanas pienākumus attiecībā pret šo iestādi.

289

Turklāt, tā kā, pirmkārt, nekustamā īpašuma sabiedrības vadītāja amats pats par sevi nav nesaderīgs ar Revīzijas palātas locekļa amatu un, otrkārt, tā kā iespējamais interešu konflikts, kas ir saistīts ar šo funkciju, pēc sava rakstura izriet no attiecīgā īpašuma turējuma, nevis no pašas minētās funkcijas veikšanas, tās kā ārējās darbības papildu paziņošana procedūrā, kas ir paredzēta šī sprieduma 254. punktā, nav nepieciešama, lai Revīzijas palāta varētu pārliecināties, ka tās locekļi ievēro savus amata uzliktos pienākumus.

290

Šajā lietā netiek apstrīdēts, ka lauksaimniecībā izmantojamie zemesgabali, kas pieder aplūkotajai nekustamā īpašuma sabiedrībai, patiešām tika minēti jaunajā paziņojumā par finanšu interesēm un informāciju par īpašumu, kuru K. Pinxten iesniedza pēc šo zemesgabalu iegādes.

291

Līdz ar to ceturtā iebilduma otrā daļa ir noraidāma kā nepamatota.

292

Tādējādi šis iebildums ir jāapmierina daļēji.

293

K. Pinxten iesniedza divus argumentus, lai apstrīdētu pirmā iebilduma pieņemamību, kas attiecīgi ir saistīti ar to, ka Revīzijas palāta nav izmantojusi savu rīcības brīvību, un formāliem trūkumiem prasības pieteikuma iesniegšanā, kā arī replikas raksta pielikumā iesniegtās tabulas nepieņemamību.

294

K. Pinxten norāda, ka Revīzijas palāta ir vienīgi atsaukusies uz OLAF ziņojumu, to neanalizējot un tostarp precīzi nenorādot, kādā ziņā katrs no kritizētajiem izdevumiem ir nelikumīgs. Tādējādi šī iestāde neesot izmantojusi tai ar LESD 286. panta 6. punktu piešķirto rīcības brīvību. Šo nepilnību pastiprinot apstāklis, ka Revīzijas palāta galu galā no K. Pinxten pieprasa tikai aptuveni 27 % no OLAF noteiktās summas, nepaskaidrojot iemeslus, kuru dēļ tā tomēr pārņem visus pārmetumus, kas OLAF ziņojumā adresēti K. Pinxten.

295

Revīzijas palāta uzskata, ka tai bija jāanalizē OLAF ziņojums un jāatsaucas uz to. Tomēr, kā par to tostarp liecinot provizoriskais ziņojums un prasības pieteikums, tā esot veikusi pati savu aplūkoto faktu analīzi.

296

No LESD 286. panta 6. punkta izriet, ka tikai Revīzijas palāta var uzsākt šajā tiesību normā paredzēto procedūru.

297

Tādējādi šai iestādei ir jāizvērtē, vai tās rīcībā esošie pierādījumi par attiecīgās iestādes locekļa vai bijušā locekļa rīcību ir pietiekami, lai pamatotu šīs procedūras uzsākšanu. Turklāt Reglamenta 4. pantā ir paredzēta iekšējā procedūra, kuras mērķis ir ļaut pieņemt šīs pašas iestādes pamatotu lēmumu šajā ziņā.

298

Papildus tam – OLAF ziņojuma esamība saistībā ar attiecīgā Revīzijas palātas locekļa vai bijušā locekļa rīcību nevar ierobežot šai iestādei šajā ziņā piešķirto rīcības brīvību, jo no Regulas Nr. 883/2013 11. panta 4. punkta izriet, ka iestādei, kurai šāds ziņojums tiek nosūtīts, ir jānosaka, kādas sekas ir šim ziņojumam un tam pievienotajiem ieteikumiem.

299

Šajā lietā, kā izriet tostarp no šī sprieduma 188.–214. punkta, tika īstenota Reglamenta 4. pantā paredzētā procedūra, kas ļāva Revīzijas palātai izlemt celt šo prasību, ņemot vērā visu tās rīcībā esošo informāciju, tostarp OLAF ziņojumu.

300

Šādos apstākļos apstāklis, ka prasības pieteikums lielā mērā ir balstīts uz OLAF ziņojumā izdarītajiem konstatējumiem, nevar likt apšaubīt pirmā iebilduma pieņemamību, jo Revīzijas palātai nekādā ziņā nav pienākuma atkāpties no šiem konstatējumiem.

301

Turklāt Revīzijas palāta savā prasības pieteikumā nav pārņēmusi visus OLAF ziņojumā minētos pārmetumus. Proti, tā it īpaši nav izvirzījusi iebildumus par K. Pinxten nepamatoto prombūtni un turklāt ir noraidījusi OLAF analīzi par atsevišķu K. Pinxten komandējumu prettiesiskumu.

302

No tā izriet, ka K. Pinxten arguments par to, ka Revīzijas palāta nav izmantojusi savu rīcības brīvību, ir jānoraida.

303

K. Pinxten norāda, ka Revīzijas palāta nav izpildījusi savu izmeklēšanas iestādes pienākumu konstatēt faktus, pierādot, ka katrs no pirmajā iebildumā kritizētajiem izdevumiem patiešām ir prettiesisks.

304

Šādu pierādīšanu nevar veikt, principiāli un automātiski atsaucoties uz OLAF ziņojumu un tā daudzajiem pielikumiem, jo šāda atsauce ir nepieņemama. Tāpat šī iestāde nevarot likumīgi pamatot savu argumentāciju, atsaucoties uz replikas raksta C.1. pielikumā ietverto tabulu, vēl jo vairāk tāpēc, ka šī tabula esot pieņemta pēc tās lēmuma vērsties Tiesā.

305

Revīzijas palāta uzskata, ka prasības pieteikums ir pietiekami pamatots. Tādējādi tā esot sniegusi reprezentatīvus piemērus K. Pinxten pārmesto pienākumu neizpildei, vienlaikus atkārtojot katru iebildumu un pielikumā iesniedzot detalizētāku tabulu. Pēc tam, kad 2019. gada 4. februārī tika nosūtīti K. Pinxten apsvērumi, Revīzijas palāta turklāt esot veikusi jaunu katru izdevumu pārbaudi un esot sagatavojusi tabulu, kas pievienota tās 2019. gada 11. aprīļa lēmumam par prasījuma konstatēšanu un atgūšanu.

306

Vispirms jānorāda, ka K. Pinxten apgalvojums, ka Revīzijas palāta neesot pierādījusi faktus, uz kuriem ir balstīts pirmais iebildums, ir jāizvērtē šī iebilduma pamatotības pārbaudes stadijā, nevis tā pieņemamības izvērtēšanas stadijā.

307

Attiecībā uz pārējo, pirmkārt, saistībā ar prasības pieteikuma iesniegšanu ir jāatgādina, ka, piemērojot Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pantu un Tiesas Reglamenta 120. panta c) punktu, prasības pieteikumā tostarp ir jānorāda strīda priekšmets, prasītāja prasījumi, kā arī izvirzītie pamati un argumenti.

308

Šī pienākuma izpildei ir jāļauj atbildētājam sagatavot savu aizstāvību un Tiesai veikt pārbaudi. No tā izriet, ka galvenie faktiskie un tiesiskie apstākļi, ar kuriem ir pamatota šāda prasība, prasības pieteikumā ir jānorāda loģiskā un saprotamā veidā un ka prasības pieteikumā ietvertajiem prasījumiem ir jābūt formulētiem nepārprotami, lai izvairītos no tā, ka Tiesa lemj ultra petita vai arī nelemj par kādu iebildumu.

309

Tātad saistībā ar prasību, kas celta saskaņā ar LESD 286. panta 6. punktu, Revīzijas palātai iebildumi ir jāizklāsta loģiski un precīzi, lai attiecīgais Revīzijas palātas loceklis vai bijušais loceklis varētu precīzi novērtēt viņa amata uzlikto pienākumu pārkāpuma raksturu, kas ir obligāts nosacījums, lai šis loceklis vai bijušais loceklis varētu lietderīgi izmantot savus aizstāvības līdzekļus un lai Tiesa varētu pārbaudīt apgalvotā pārkāpuma esamību.

310

Lai gan ir taisnība, ka šajā ziņā atsevišķos jautājumos prasības pieteikumu var pamatot un papildināt, atsaucoties uz noteiktām tam pievienoto dokumentu rindkopām, vispārēja atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar kompensēt galveno juridisko argumentu neesamību, kuriem ir jābūt ietvertiem pašā prasības pieteikumā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 11. septembris, MasterCard u.c./Komisija, C‑382/12 P, EU:C:2014:2201, 40. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

311

Tātad Tiesai nav pienākuma prasības pieteikuma pielikumos meklēt un identificēt iebildumus un argumentus, ko tā varētu uzskatīt par tādiem, kuri veido prasības pamatojumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 11. septembris, MasterCard u.c./Komisija, C‑382/12 P, EU:C:2014:2201, 41. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

312

Šajā lietā Revīzijas palātas prasības pieteikumā ir ietverts vispārīgs pirmā iebilduma izklāsts, kurā tostarp ir norādītas to situāciju kategorijas, kurās, pēc tās domām, K. Pinxten ir ļaunprātīgi izmantojis šīs iestādes resursus.

313

Šis izklāsts ir papildināts ar ļoti apjomīgiem pielikumiem, uz kuriem atkārtoti ir atsauces prasības pieteikumā.

314

Šajā ziņā, protams, ir jānorāda, ka tas, kādā veidā prasības pieteikumā ir ietvertas atsauces uz šiem pielikumiem, ir kritizējams, jo Revīzijas palāta bieži vien pamato savu argumentāciju ar nepietiekami precīzu atsauci uz prasības pieteikuma A.37. pielikumu, kurā ietilpst daudzi dokumenti, kas bieži ir iesniegti sajauktā kārtībā un kas ietver vairākus tūkstošus lappušu.

315

Lai gan šī prakse neļauj Tiesai veikt precīzu un detalizētu analīzi, prasības pieteikumā tomēr ir iespējams noskaidrot Revīzijas palātas norādītā pirmā iebilduma raksturu un argumentus, kurus tā vēlas izvirzīt, lai konstatētu K. Pinxten rīcības prettiesiskumu.

316

Līdz ar to ir jāuzskata, ka būtiskie faktiskie un tiesiskie apstākļi, ar kuriem ir pamatota šī prasība, pietiekami izriet no prasības pieteikuma teksta un ka daudzās atsauces uz prasības pieteikuma pielikumiem tātad nav paredzētas, lai kompensētu prasības pieteikuma trūkumus šajā ziņā.

317

Konkrētāk, attiecībā uz Revīzijas palātas iesniegto prasības pieteikuma A.47. pielikumā iekļauto tabulu ir jānorāda, ka šī tabula ļauj šai iestādei pamatot un papildināt prasības pieteikumu, izsmeļošā un precīzā veidā aprakstot konkrētas situācijas, kurās ir notikuši pārkāpumi, kas saistībā ar pirmo iebildumu ir minēti prasības pieteikumā.

318

Turklāt šī tabula ļauj nodrošināt nepārtrauktību ar iepriekšējo administratīvo procesu, kura laikā gan Revīzijas palāta, gan K. Pinxten izmantoja šīs pašas atsauces, lai identificētu attiecīgās situācijas.

319

Papildus, ņemot vērā pirmajā iebildumā minēto konkrēto situāciju lielo skaitu, to pilnīgu izklāstu prasības pieteikuma tekstā faktiski bija grūti paredzēt.

320

Šāds formāls ierobežojums nevar likt Revīzijas palātai atteikties iesniegt Tiesai visus faktus, kas, pēc tās domām, palīdz konstatēt, ka K. Pinxten ir pārkāpis no viņa amata izrietošos pienākumus.

321

Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka pirmā iebilduma izvirzīšana prasības pieteikumā ļauj K. Pinxten īstenot savas tiesības uz aizstāvību, kā viņš turklāt to ir detalizēti darījis tiesvedībā Tiesā, un Tiesai lemt par šī iebilduma pamatotību.

322

No tā izriet, ka formālie trūkumi prasības pieteikuma iesniegšanā neļauj uzskatīt, ka pirmais iebildums pilnībā vai daļēji ir nepieņemams.

323

Otrkārt, attiecībā uz apgalvojumu, ka replikas raksta C.1. pielikumā ietvertā tabula ir nepieņemama, jo tā ir sagatavota pēc prasības pieteikuma iesniegšanas un iesniegta replikas raksta stadijā, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas Reglamenta 127. pantu tiesvedības laikā nav atļauts izvirzīt jaunus pamatus, izņemot gadījumus, kad tie ir saistīti ar tādiem tiesiskiem vai faktiskiem apstākļiem, kas ir kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā. Turklāt saskaņā ar šī reglamenta 128. panta 1. punktu puses vēl var sniegt papildu pierādījumus vai izteikt pierādījumu piedāvājumus savas argumentācijas atbalstam replikas rakstā, pamatojot kavēšanos šo ziņu iesniegšanā.

324

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka replikas raksta C.1. pielikumā ietvertā tabula ir uzskatāma par jaunu prasības pieteikuma A.47. pielikumā ietvertās tabulas iesniegšanu, kuras mērķis ir atvieglot pierādījumu identifikāciju attiecībā uz katru no šajā tabulā norādītajām situācijām un ņemt vērā argumentus, kurus K. Pinxten ir izvirzījis savā iebildumu rakstā.

325

Tā kā nav pierādīts, ka replikas raksta C.1. pielikumā iekļautajā tabulā būtu ietverti jauni iebildumi vai ka tajā būtu atsauce uz pierādījumiem, kas nav tikuši iesniegti prasības pieteikuma pielikumā, saskaņā ar Tiesas Reglamenta 127. vai 128. pantu to nevar uzskatīt par pilnībā vai daļēji nepieņemamu.

326

Ar pirmo iebildumu Revīzijas palāta apgalvo, ka, ļaunprātīgi izmantojot šīs iestādes resursus, K. Pinxten ir pārkāpis savus personiskās neieinteresētības, neatkarības, objektivitātes, iesaistes, godīguma, atbildības, piemēra rādīšanas un pārredzamības pienākumus.

327

Pirmkārt, Revīzijas palāta pārmet K. Pinxten, ka viņš ir lūdzis atlīdzināt komandējuma izdevumus un izmaksāt dienasnaudu par darbībām, kas nav saistītas ar viņa pienākumiem.

328

Revīzijas palāta šajā ziņā uzsver, ka no Regulas Nr. 2290/77 7. panta un Lēmuma Nr. 1‑2003 izriet, ka šo atlīdzināšanu un šo izmaksu var veikt vienīgi attiecībā uz uzdevumiem, kurus iestāde loceklim ir uzdevusi veikt un kuri ir saistīti ar viņa pienākumu izpildi.

329

K. Pinxten esot lūdzis, pirmkārt, atlīdzināt komandējuma izdevumus un izmaksāt dienasnaudu par izklaides pasākumiem, proti, atpūtas darbībām, piemēram, braucienu uz Kransmontanas [Crans Montana] (Šveice) kalnu kūrortu, brīvā laika aktivitātēm, īpaši medībām, tūrisma braucieniem, piemēram, ceļojumu uz Kubu, vai arī pieņemšanām un viņa draugu kāzām.

330

Otrkārt, K. Pinxten esot lūdzis atlīdzināt un veikt samaksu par darbībām, kas saistītas ar viņa mantiskajām interesēm, tostarp saistībā ar vīna dārza iegādi.

331

Treškārt, K. Pinxten esot devies komandējumos saistībā ar darbībām, kas nav saderīgas ar viņa amatu, piemēram, darbībām saistībā ar attiecīgo politisko partiju, kuru esamību pierādot gan sanāksmju ar šīs partijas locekļiem biežums, gan OLAF savāktie pierādījumi.

332

Ceturtkārt, K. Pinxten esot ieviesis “komandējumus bez dienasnaudas izmaksas” attiecībā uz darbībām, kuras, kā viņš atzīst, nav saistītas ar viņa amatu, lai nodrošinātu, ka viņa komandējumos izmantotās dienesta automašīnas nobraukums netiek ieskaitīts gada maksimālajā 15000 km apmērā, par kura pārsniegšanu ir jāmaksā.

333

Lai gan K. Pinxten daudzos komandējumus pamato ar oficiāla ielūguma saņemšanu, šim pamatojumam nevarot piekrist, jo, pirmkārt, šis formālais raksturs, it īpaši fakts, ka ielūgums attiecas uz tā kā Revīzijas palātas locekļa statusu, varētu būt pieklājības izpausme, kas neveido saikni ar viņa Revīzijas palātas locekļa amatu, un, otrkārt, esot pierādīts, ka noteiktos gadījumos attiecīgo ielūgumu bija pieprasījis K. Pinxten. Tāpat arī komandējuma laikā sastapto personu stāvoklis vai tituls neesot pamatots iemesls, jo ar tiem nepietiekot, lai konstatētu notikuma oficiālo raksturu. Turklāt uzdevums nodrošināt šīs iestādes ārējo pārstāvību esot Revīzijas palātas priekšsēdētājam, kam no 2016. gada palīdz palātas locekļi, kuri ir atbildīgi par institucionālām attiecībām un revīzijas kvalitātes kontroli.

334

Otrkārt, Revīzijas palāta norāda, ka K. Pinxten ceturkšņa atskaitēs par pārstāvības un reprezentācijas izdevumiem esot norādījis izdevumus, kas ir privāti vai kas nav saderīgi ar viņa amatu.

335

No Lēmuma Nr. 7‑2004 2. panta izrietot, ka pārstāvības izdevumu atlīdzināšana bija ierobežota ar izdevumiem, kas Revīzijas palātas locekļiem radušies šādā statusā, un ka draugiem vai personiski pazīstamiem cilvēkiem ir jānosūta privāti ielūgumi.

336

Revīzijas palāta it īpaši uzsver, ka K. Pinxten ir organizējis virkni vakariņu savā dzīvesvietā, kuru saistība ar šīs iestādes locekļa amatu neesot pierādīta un kuras, ņemot vērā 2015. gada 28. aprīļa vēstules tekstu, kas nosūtīta Beļģijas Karalistes premjerministram, to ielūdzot šādās vakariņās (turpmāk tekstā – “2015. gada 28. aprīļa vēstule”), ir jāuzskata par tādām, kuru patiesais mērķis bija sapulcināt K. Pinxten draugus.

337

Treškārt, K. Pinxten esot izmantojis savu dienesta automašīnu un Revīzijas palātas šoferu pakalpojumus darbībām ārvalstīs vai tādām darbībām, kas nav saderīgas ar viņa amatu, tostarp gadījumos, kad viņš nebija devies komandējumā.

338

No Lēmuma Nr. 33‑2004 1. un 4. panta izrietot, ka Revīzijas palātai ar dienesta automašīnas izmantošanu saistītie izdevumi ir jāsedz, vienīgi pildot šīs iestādes locekļu amata pienākumus. Saskaņā ar šīm tiesību normām tā tas būtu gadījumā, ja uz attiecīgajiem braucieniem attiektos komandējuma rīkojums, vai arī par konkrētiem noteikta veida braucieniem, kas tiek uzskatīti par saistītiem ar amata pienākumu izpildi un ietilpst 15000 km robežās gadā. Turklāt Revīzijas palātas locekļi esot varējuši izmantot šofera pakalpojumus vienīgi saistībā ar braucieniem, kas veikti, pildot amata pienākumus.

339

K. Pinxten veselības stāvoklis neesot bijis tāds, kas varētu pamatot Revīzijas palātas šoferu izmantošanu privātiem braucieniem. Turklāt medicīniskā izziņa, kas apliecina nespēju vadīt transportlīdzekli lielos attālumos, esot izsniegta tikai 2016. gada 31. oktobrī.

340

Revīzijas palāta uzskata, ka attiecībā uz visu strīdīgo laikposmu piemērojamās tiesību normas esot bijušas skaidras, precīzas, paredzamas un K. Pinxten pilnībā zināmas. Ar tām pastāvīgi esot izslēgta jebkādu maksājumu esamība, kas saistīta ar privātām darbībām vai darbībām, kuras nav saderīgas ar Revīzijas palātas locekļa statusu. Šajā kontekstā K. Pinxten atbildību par paša pieļautiem pārkāpumiem nevar uzlikt Revīzijas palātai, kuras rīcībā esot bijuši piemēroti iekšējās revīzijas mehānismi.

341

Šajā gadījumā nevarot apgalvot, ka būtu pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, jo administrācijas klusēšanu vai nepamatotus maksājumus nevar uzskatīt par konkrētiem, beznosacījumu un saskanīgiem apliecinājumiem.

342

Katrā ziņā prettiesiska prakse nevarot radīt tiesisko paļāvību. Tas, ka Revīzijas palātas priekšsēdētājs apstiprināja K. Pinxten izdotos komandējuma rīkojumus, esot bijis balstīts uz informāciju, kas neļāva saprast, ka tie neattiecas uz uzdevumiem, kuri būtu saistīti ar viņa amata pienākumu izpildi. Tādējādi šī priekšsēdētāja piekrišanā esot pieļauti pārkāpumi K. Pinxten apzinātas nepilnīgas informācijas sniegšanas vai ļaunprātības dēļ.

343

K. Pinxten lūdz noraidīt pirmo iebildumu.

344

Pirmkārt, viņš atsaucas uz tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principiem.

345

Šajā ziņā viņš apgalvo, ka Revīzijas palātā līdz 2018. gadam piemērojamajās tiesību normās neesot bijuši definēti jēdzieni “komandējums”, “pienākumu veikšana” vai arī “Revīzijas palātas interesēs”. Vienīgais šajā datumā izmantojamais dokuments esot bijuši komentāri par Lēmuma Nr. 33‑2004 4. pantu, kas liecinot par to, ka pienākumu izpilde ir jāvērtē plašā nozīmē.

346

Turklāt K. Pinxten sistemātiski esot paziņojis Revīzijas palātas priekšsēdētājam Lēmumā Nr. 1‑2003 prasīto informāciju. Viņš to esot arī informējis par to, ka veselības iemeslu dēļ izmanto šoferi, kas ir konkretizēts “komandējumu bez dienasnaudas izmaksas” deklarācijā. Turklāt viņš esot atbildējis uz visiem Revīzijas palātas dienestu uzdotajiem jautājumiem. Ņemot vērā pārredzamo praksi, kuru viņš tādējādi esot izmantojis, viņu nevarot uzskatīt par atbildīgu par šo dienestu pārbaudes trūkumiem, kas tiem nav ļāvuši atklāt iespējamās kļūdas.

347

Šajā kontekstā K. Pinxten, izmantojot Revīzijas palātas piešķirtās atļaujas un praksi, esot saņēmis konkrētus, beznosacījuma un saskaņotus apliecinājumus no ticamiem avotiem vairāk nekā desmit gadu laikā, kas radīja leģitīmas cerības, ka veiktie maksājumi ir likumīgi. Tādējādi Revīzijas palātas prasībā neesot ievērots tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

348

Otrkārt, Revīzijas palātas pirmajā iebildumā veiktajā vērtējumā esot pieļautas vairākas acīmredzamas kļūdas.

349

Proti, Revīzijas palāta pēc OLAF ierosinājuma esot apšaubījusi vairāku komandējumu mērķi un esot pamatojusies uz to, ko tā uzskata par šo komandējumu “faktisko mērķi”, nesniedzot paskaidrojumus par dokumentiem, kas pamatotu tās pieeju.

350

K. Pinxten it īpaši apgalvo, ka viņš nekad nav veicis politisko darbību savu Revīzijas palātas locekļa pilnvaru laikā. Viņš esot saticis attiecīgās politiskās partijas biedrus Revīzijas palātas locekļa statusā, tostarp tādēļ, lai nodrošinātu šīs iestādes darba popularizēšanu. Tāpat SBNL‑V ietvaros veiktie komandējumi esot veicinājuši Revīzijas palātas darbu atpazīstamību iesaistīto personu vidū.

351

Attiecībā uz medībām K. Pinxten norāda, ka viņa komandējumi Šamboras [Chambord] (Francija) pilī notika Eiropas dienu laikā, kas pulcēja vadošās Eiropas personas. Vispārīgāk runājot, apstāklis, ka oficiālo sanāksmi papildina neformālāki apstākļi, nevar likt apšaubīt tās saikni ar Revīzijas palātas locekļa pienākumiem.

352

Kransmontanas komandējumu esot atļāvis Revīzijas palātas priekšsēdētājs, neprasot nekādu papildu informāciju. Šis komandējums esot ļāvis K. Pinxten piedalīties “Kransmontanas forumā” ar mērķi apvienot vadošās personas vispārīgās diskusijās. Turklāt atbildētājs esot uzzinājis par šī foruma esamību no Revīzijas palātas priekšsēdētāja.

353

Arī ceļojums uz Kubu ar Revīzijas palātas priekšsēdētāja piekrišanu esot bijis pamatots ar vēlmi tikties ar vietējām personām, zinot, ka Kubas režīma raksturs liktu nodibināt kontaktus, esot uz vietas. Turklāt ceļojuma organizēšanu esot sarežģījusi Savienības delegācijas Kubā nesadarbošanās.

354

Medicīniskās apskates, par kurām viņš neesot saņēmis nekādu atlīdzību, ietilpstot Lēmuma Nr. 33‑2004 4. pantā paredzētajos gadījumos, kuros ir atļauts izmantot šoferi.

355

Turklāt K. Pinxten sniedz detalizētus precizējumus par virkni komandējumu, kuru priekšmets prasības pieteikumā esot aprakstīts nepareizi vai attiecībā uz kuriem Revīzijas palāta esot izteikusi nepareizus apgalvojumus par faktiem.

356

Attiecībā uz pārstāvības un reprezentācijas izdevumiem K. Pinxten, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 7‑2004 un Revīzijas palātas paziņojumiem, uzsver, ka tas esot šīs iestādes interesēs, lai tās locekļi uzturētu kontaktus ar vadošajām personām. Neviens noteikums neliedzot virzīt pārstāvības darbības uz jau zināmām personām, jo vienīgi personiskie draugi un ģimenes locekļi ir jāaicina privāti.

357

Šajā ziņā viņš iebilst pret Revīzijas palātas aizstāvēto pieeju, saskaņā ar kuru pārstāvības darbības ir jāveic vienīgi tās priekšsēdētājam. Šī pieeja neatbilstot šīs iestādes praksei vai tās stratēģiskajiem mērķiem un neesot saderīga ar faktu, ka tās locekļiem ir atļauts radīt pārstāvības izdevumus.

358

Komandējumi, par kuriem K. Pinxten izdevis rīkojumus šoferiem, esot vai nu saistīti ar viņa komandējumiem, vai attaisnoti atbilstoši Lēmuma Nr. 33‑2004 4. pantam un Lēmuma Nr. 19‑2009 4. pantam. Turklāt Revīzijas palātas administrācija esot bijusi pilnībā informēta par attiecīgo šoferu darbību.

359

Vispirms jānorāda, ka pirmais iebildums ir par vairākiem simtiem atsevišķu pārmetumu, kas attiecas uz faktiskām situācijām, kurās, pēc Revīzijas palātas domām, tās resursi pēc K. Pinxten lūguma ir tikuši izmantoti ļaunprātīgi.

360

Šādos apstākļos, lai lietas dalībnieki varētu pilnībā analizēt šos pārmetumus saprotamā veidā, tie tiks identificēti, atsaucoties uz Revīzijas palātas izstrādāto numerāciju atgūšanas mērķiem, kas ir piedāvāta prasības pieteikuma A.47. pielikumā ietvertajā tabulā un pārņemta replikas raksta C.1. pielikumā ietvertajā tabulā.

361

Šajā ziņā jāatgādina, ka Tiesai ir jālemj par pirmo iebildumu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem un ņemot vērā LESD 286. panta 6. punktā noteiktos kritērijus, lai noteiktu, vai apgalvotos pārkāpumus var kvalificēt kā Revīzijas palātas locekļa amata pienākuma pārkāpumus šīs tiesību normas izpratnē.

362

Līdz ar to, lai gan Revīzijas palāta 2019. gada 11. aprīlī nosūtīja K. Pinxten lēmumu par prasījuma konstatēšanu un atgūšanu saistībā ar apgalvotajiem pārkāpumiem, kas ir pirmā iebilduma priekšmets, Tiesas nostāja šajā tiesvedībā par šo iebildumu neattiecas uz to summu noteikšanu, kuras K. Pinxten, iespējams, būtu jāmaksā, un tādējādi neskar vērtējumu, kas būtu jāveic saistībā ar šo lēmumu, ja K. Pinxten būtu cēlis atcelšanas prasību par to Eiropas Savienības Vispārējā tiesā.

363

Pirms secīgas Revīzijas palātas pārmetumu izvērtēšanas, kuri attiecas, pirmkārt, uz komandējuma izdevumiem un dienasnaudu, otrkārt, uz pārstāvības un reprezentācijas izdevumiem, kā arī, treškārt, uz dienesta automašīnas un šofera pakalpojumu izmantošanu, ir jāvērtē K. Pinxten arguments, saskaņā ar kuru ar pirmo iebildumu tiekot pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

364

Ir jāuzsver, ka, pat ja K. Pinxten formāli atsaucas gan uz tiesiskās drošības principu, gan uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, viņa argumentācija patiesībā attiecas tikai uz otro no šiem principiem, kā to turklāt apstiprina šīs atbildes rakstā uz repliku ietvertās argumentācijas pārformulējums.

365

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tiesības pamatoties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu nozīmē, ka Savienības kompetentās iestādes ieinteresētajai personai ir devušas konkrētus, beznosacījuma un saskanīgus apliecinājumus no pilnvarotiem un ticamiem avotiem (spriedums, 2020. gada 8. septembris, Komisija un Padome/CarrerasSequeros u.c., C‑119/19 P un C‑126/19 P, EU:C:2020:676, 144. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

366

Šī principa piemērojamība uzreiz ir jānoraida attiecībā uz izmantotajiem Revīzijas palātas resursiem saistībā ar pārstāvības un reprezentācijas izdevumiem, kā arī dienesta automašīnas un šofera pakalpojumu izmantošanu.

367

Pirmkārt, saskaņā ar Tiesas judikatūru tādi maksājumi, kas tiek veikti saistībā ar pārstāvības un reprezentācijas izdevumiem, ja nav nekādu citu atbilstošu elementu un pat ja starp šiem maksājumiem un to likumības apstrīdēšanu ir pagājis ilgs laiks, to saņēmējam nevar radīt tiesisko paļāvību par to, ka minētie maksājumi vairs nevar tikt apšaubīti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 14. jūnijs, Marchiani/Parlaments, C‑566/14 P, EU:C:2016:437, 79. punkts).

368

Revīzijas palātas prakse, kas izpaužas kā pārstāvības un reprezentācijas izdevumu atlīdzināšana, pamatojoties uz K. Pinxten sniegto informāciju, nelūdzot papildu informāciju un neapstrīdot viņa atmaksas pieteikumu pamatotību, nav pietiekama, lai pierādītu, ka šī iestāde viņam ir sniegusi precīzus, beznosacījuma un saskanīgus apliecinājumus par šo pieteikumu likumību.

369

Otrkārt, attiecībā uz to, ka K. Pinxten ir izmantojis savu dienesta automašīnu vai šofera pakalpojumus, Revīzijas palāta nav pieņēmusi nekādu tiešu lēmumu, un Tiesā nav norādīta nekāda cita īpaša Revīzijas palātas nostāja attiecībā uz praksi, kāda K. Pinxten šajā ziņā būtu jāievēro.

370

Līdz ar to, pat ja pieņemtu, ka Revīzijas palāta šajā jomā – kā to apgalvo K. Pinxten – ir ļāvusi turpināties praksei, par kuras pastāvēšanu tā nevarēja nezināt, šis apstāklis katrā ziņā nevar būt pietiekams, lai pierādītu, ka šī iestāde viņam ir sniegusi precīzus, beznosacījuma un saskanīgus apliecinājumus šajā ziņā.

371

Savukārt komandējuma rīkojumi, kurus pēc K. Pinxten lūguma skaidri ir izsniedzis Revīzijas palātas priekšsēdētājs, ir uzskatāmi par pietiekamiem apliecinājumiem šī sprieduma 365. punktā minētās judikatūras izpratnē, lai viņam principā varētu rasties tiesiskā paļāvība par attiecīgo komandējumu likumību.

372

Ņemot to vērā, vispirms ir jānorāda, ka no Tiesas judikatūras izriet, ka persona nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību attiecībā uz tādas situācijas saglabāšanos, ko raksturo krāpšana (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 14. jūnijs, Santogal M‑Comércio e Reparação de Automóveis, C‑26/16, EU:C:2017:453, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).

373

Turpinājumā, ņemot vērā Revīzijas palātas locekļu pienākumu, kā tas izriet no šī sprieduma 241. punkta, rūpīgi ievērot Revīzijas palātas pieņemtajās normās paredzētos deklarēšanas pienākumus, lai nodrošinātu pilnīgu šīs iestādes informēšanu par pieteikumiem par minētās iestādes līdzekļu izmantošanu, komandējuma rīkojums, kas izdots, pamatojoties uz pieteikumu, kurā ir izlaista būtiska informācija, kas ļautu šīs pašas iestādes priekšsēdētājam izvērtēt attiecīgā komandējuma likumību, pat nepastāvot krāpšanai, nevar attiecīgajam loceklim radīt tiesisko paļāvību par šo likumību.

374

Visbeidzot, uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu nevar atsaukties persona, kas ir vainojama spēkā esošā tiesiskā regulējuma acīmredzamā pārkāpumā (spriedumi, 1991. gada 16. maijs, Komisija/Nīderlande, C‑96/89, EU:C:1991:213, 30. punkts, kā arī 2005. gada 14. jūlijs, ThyssenKrupp/Komisija, C‑65/02 P un C‑73/02 P, EU:C:2005:454, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

375

No tā izriet, pirmkārt, ka K. Pinxten nevar atsaukties uz tiesisko paļāvību, kas balstīta uz komandējuma rīkojumiem, kuri iegūti krāpnieciski, vai, pat ja nav pierādīts krāpniecisks nodoms, uz komandējumu rīkojumiem, kurus Revīzijas palātas priekšsēdētājs izdevis, pamatojoties uz pieteikumu, kurā ir izlaista būtiska informācija, kas tam ļautu novērtēt attiecīgā komandējuma likumību.

376

Tomēr, pretēji Revīzijas palātas norādītajam, nevar uzskatīt, ka K. Pinxten piešķirtās atļaujas, kas ir apstrīdētas pirmajā iebildumā, sistemātiski tika piešķirtas, pamatojoties uz šādu informāciju. Gluži pretēji, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka daudzos lūgumos atļaut komandējumus skaidri un pārskatāmi ir aprakstīts mērķis, kuru Revīzijas palāta šobrīd uzskata par nelikumīgu.

377

Otrkārt, gadījumā, kad Revīzijas palātas priekšsēdētāja pēc K. Pinxten lūguma izdots komandējuma rīkojums ir acīmredzami prettiesisks, lai gan nav iegūts krāpnieciskā veidā vai pamatojoties uz pieteikumu, kurā ietverta nepilnīga informācija, tiesiskās paļāvības aizsardzības princips nevar izslēgt iespēju, ka Tiesa var konstatēt, ka K. Pinxten, lūdzot šādu atļauju un pēc tam uz to atsaucoties, lai saņemtu maksājumu, ir pārkāpis amata uzliktos pienākumus.

378

Šāda pieeja turklāt izriet no Revīzijas palātas locekļu pienākuma, kas atgādināts šī sprieduma 239. punktā – ievērot visstingrākās normas attiecībā uz uzvedību.

379

Ja komandējuma pārkāpums ir acīmredzams, K. Pinxten nevarēja par to nezināt. Šādos apstākļos pēdējais minētais nevarēja lūgt atļauju vai uz to atsaukties, faktiski nemēģinot gūt labumu no esošās iecietības attiecībā uz nelikumīgām darbībām vai Revīzijas palātas veiktās pārbaudes nepilnībām.

380

Savukārt, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Revīzijas palāta šīs tiesvedības vajadzībām nevar pamatoti pārmest K. Pinxten, ka viņam ir atlīdzināti komandējuma izdevumi vai izmaksāta dienasnauda saskaņā ar Revīzijas palātas priekšsēdētāja atļautu komandējumu, pamatojoties uz lūgumu, kurš nav krāpniecisks, kurā neiztrūkst būtiska informācija un kura prettiesiskums nav acīmredzams.

381

Šādos apstākļos tas, vai komandējuma rīkojumi, kurus pēc K. Pinxten lūguma izsniedza Revīzijas palātas priekšsēdētājs, varēja izraisīt ieinteresētās personas tiesisko paļāvību attiecībā uz attiecīgo komandējumu tiesiskumu, ir jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā, it īpaši pamatojoties uz atļaujas pieteikumā norādītā pamatojuma salīdzinājumu ar komandējuma faktisko mērķi, kā tas izriet no Tiesai iesniegtajiem pierādījumiem. Šis vērtējums sakrīt ar Revīzijas palātas izvirzītā pirmā iebilduma pārbaudi pēc būtības.

382

Turklāt, lai gan K. Pinxten atsaucas arī uz Revīzijas palātas locekļiem piemērojamo noteikumu neprecizitāti, šis arguments nevar pamatot pirmā iebilduma noraidīšanu kopumā.

383

Protams, ir jākonstatē, ka noteikumiem, kas piemērojami situācijām, kuras ir pirmā iebilduma priekšmets, ir raksturīga zināma nenoteiktība, it īpaši saistībā ar to, ka nav precizētas situācijas, kurās var atļaut komandējumu, ar dokumentiem, kas ir jāiesniedz, lai pamatotu lūgumu atļaut komandējumu, vai arī ar nosacījumiem, ar kādiem trešai personai nosūtīts ielūgums var tikt saistīts ar Revīzijas palātas locekļa statusu, it īpaši attiecībā uz pieņemamu pārstāvības pamatojumu un pierādījumiem, kuri ir jāiesniedz, lai pamatotu norādītā pamatojuma patiesumu.

384

Šī nenoteiktība nozīmē, ka Revīzijas palātas kompetentajām struktūrām ir plaša rīcības brīvība, lai noteiktu, vai komandējuma izdevumu, dienasnaudas vai pārstāvības un reprezentācijas izdevumu samaksa ir pamatota.

385

Tātad Tiesai, izvērtējot K. Pinxten rīcības likumību vai a fortiori šīs rīcības acīmredzami nelikumīgo raksturu, katrā atsevišķā gadījumā ir jāņem vērā šī rīcības brīvība.

386

Savukārt ar attiecīgo noteikumu nenoteiktību nepietiek, lai vispārīgi pierādītu, ka Revīzijas palātas apgalvojumi par to, ka K. Pinxten ir ļaunprātīgi izmantojis tās resursus, nav pamatoti.

387

Šīs prasības faktu rašanās laikā komandējuma izdevumu un dienasnaudas izmaksu sistēma saskaņā ar LESD 285.–287. panta noteikto ietvaru bija noteikta Regulas Nr. 2290/77 7. pantā, kurā bija paredzēta šo izdevumu atlīdzināšana un šīs dienasnaudas samaksa, ja attiecīgajam Revīzijas palātas loceklim, pildot amata pienākumus, bija jāpārvietojas ārpus šīs iestādes darba vietas.

388

Attiecībā uz Revīzijas palātas locekļu funkcijām ir jāatgādina, ka saskaņā ar LESD 285. pantu šīs iestādes galvenais uzdevums ir veikt Savienības [finanšu] revīziju. Šajā ziņā tai saskaņā ar LESD 287. panta 1. un 2. punktu ir jāpārbauda, vai visi Savienības ieņēmumi iekasēti un izdevumi veikti likumīgi un pareizi un vai finanšu pārvaldība bijusi pareiza.

389

Komandējuma izdevumiem un dienasnaudai piemērojamā kārtība bija precizēta Lēmumā Nr. 1‑2003.

390

Šī lēmuma 1. pantā bija noteikts, pirmkārt, ka komandējuma rīkojumi ir jālūdz pēc iespējas ātrāk un, otrkārt, ka par locekļu komandējumiem atbildīgais kredītrīkotājs ir šīs iestādes priekšsēdētājs.

391

Minētā lēmuma 3. pantā bija atļauta pārvietošanās ar dienesta automašīnu komandējuma ietvaros, savukārt šī paša lēmuma 5. un 6. pantā attiecīgi bija paredzēta komandējuma izdevumu atlīdzināšana un dienasnaudas samaksa.

392

Līdz ar to lūgums atlīdzināt komandējuma izdevumus vai samaksāt dienasnaudu ir jāuzskata par nelikumīgu, ja ir pierādīts, ka darbība, kas faktiski veikta, pamatojoties uz attiecīgo komandējuma rīkojumu, nevar tikt saistīta ar K. Pinxten pienākumu izpildi. Ņemot vērā šī sprieduma 371.–381. punktā minētos apsvērumus, šī nelikumība var tikt ņemta vērā šajā tiesvedībā vai nu tad, ja komandējuma rīkojums ir iegūts krāpnieciskā veidā vai pamatojoties uz lūgumu, kurā nav būtiskas informācijas, vai arī tad, ja saiknes neesamība starp šo darbību un šiem pienākumiem ir acīmredzama.

393

Vēl pirms detalizēta katra komandējuma, kas ir pirmā iebilduma priekšmets, tiesiskuma vērtējuma ir jāpārbauda Revīzijas palātas arguments, saskaņā ar kuru K. Pinxten uzklausīšanas laikā OLAF esot atzinis, ka visi komandējumi, kas pieteikumos par komandējuma rīkojumu ir skaidri norādīti kā “komandējumi bez dienasnaudas izmaksas”, nekādi nav saistīti ar viņa pienākumiem.

394

No šīs uzklausīšanas protokola izriet, ka K. Pinxten vienīgi paziņoja, ka viņš šādu savu pieteikumu iesniegšanas veidu esot izmantojis pārskatāmības labad, kad komandējumam “ir bijis ar [viņa] pienākumiem saistīts mērķis, bet arī privāts aspekts” vai kad viņam bija “šaubas par komandējuma lietderību” atkarībā no attiecīgās darbības mērķa un nozīmes.

395

Tā kā šī nostāja tika atkārtota Tiesā, komandējumi, kurus K. Pinxten tieši norādījis kā “komandējumus bez dienasnaudas izmaksas”, ir jāizvērtē tāpat kā citi komandējumi, kas ir pirmā iebilduma priekšmets.

396

Nav strīda, ka laikā no 2013. gada 22. līdz 25. augustam K. Pinxten kopā ar savu sievu dzīvoja Kransmontanas kalnu kūrortā, lai piedalītos “Forum de Crans‑Montana” vasaras sesijās 252. pozīcijā norādītā komandējuma ietvaros.

397

Šis komandējums attaisnoja reģistrācijas un viesnīcas izdevumu atlīdzināšanu, kā arī dienasnaudas izmaksu, un K. Pinxten sievas uzturēšanās izmaksas Revīzijas palāta neapmaksāja.

398

Minētajā komandējuma atļaujas pieteikumā bija norādīts, ka tā mērķis ir piedalīties Šveices nevalstiskās organizācijas “Forum de Crans‑Montana” vasaras sesijās. Šim lūgumam bija pievienots īss iekšējs paziņojums, kuru parakstījis K. Pinxten un kurā bija precizēts, ka šīs sanāksmes ir iespēja apspriest aktuālos starptautiskās politikas jautājumus ar visas pasaules valstu vadītājiem. Pamatojoties uz šiem apstākļiem, nepieprasot attiecīgu papildu informāciju, piemēram, šī pasākuma programmu, tika izdots komandējuma rīkojums.

399

Šajā ziņā, protams, ir jānorāda, ka apstāklis, ka komandējums ļauj Revīzijas palātas loceklim piedalīties pasākumā, kurā pakārtoti ietilpst darbība, kas var būt saistīta ar tūrismu vai brīvā laika pavadīšanu, ne vienmēr nozīmē, ka šim komandējumam nav saistības ar šī locekļa pienākumiem, ja šis pasākums tomēr galvenokārt ir vērsts uz profesionālām darbībām.

400

Tomēr attiecīgo notikumu tā organizatori Revīzijas palātas iesniegtajā brošūrā apraksta kā tādu, kas ir pilnībā veltīts kontaktiem, draudzībai, patīkamām pastaigām un neformālām tikšanās reizēm. Šo aprakstu apstiprina šī notikuma detalizētā programma, kurā ir ietvertas tikai brīvā laika pavadīšanas darbības, tostarp pastaigas un vakara izklaižu programma.

401

Minētā notikuma organizatoru elektroniskā pasta vēstulē, kas datēta ar 2013. gada 29. maiju, arī ir norādīts, ka “Forum de Crans‑Montana” vasaras sesijām ir neformāls raksturs, kas tās nošķir no citām šī foruma sesijām.

402

Turklāt, lai gan K. Pinxten Tiesā norāda, ka šīm vasaras sesijām patiešām bija profesionālā dimensija, viņš nav iesniedzis pierādījumus, kas ļautu pamatot šo apgalvojumu.

403

Tādējādi tas vien, ka piedalīšanās minētajās vasaras sesijās, iespējams, varētu veicināt tikšanās un viedokļu apmaiņu ar atbildīgajām personām starptautiskajā vidē, kas turklāt nav pierādīts, nevar apstiprināt reālas saiknes esamību starp attiecīgo komandējumu un K. Pinxten pienākumiem.

404

Līdz ar to šis komandējums ir jāuzskata par acīmredzami prettiesisku.

405

Šādos apstākļos apstāklim, ka Revīzijas palātas priekšsēdētājs šīs iestādes locekļiem ir nosūtījis informāciju par “Forum de Crans‑Montana” – ko šī iestāde neapstrīd –, nav nozīmes, jo tas labākajā gadījumā var norādīt vienīgi uz to, ka minēto komandējumu minētā iestāde atļāva, pilnībā pārzinot lietas apstākļus, ar ko atbilstoši šī sprieduma 374. punktā atgādinātajai judikatūrai nepietiek, lai K. Pinxten rastos tiesiskā paļāvība, kas varētu būt pamats tam, lai šajā tiesvedībā netiktu ņemts vērā viņa acīmredzamais pārkāpums.

406

Netiek apstrīdēts, ka K. Pinxten kopā ar sievu laikā no 2015. gada 30. marta līdz 14. aprīlim uzturējās Kubā, kas, pamatojoties uz 343. pozīcijā norādīto komandējumu, attaisnoja it īpaši transporta un uzturēšanās izdevumu atmaksu, kā arī dienasnaudas izmaksu, bet K. Pinxten sievas uzturēšanās izmaksas Revīzijas palāta neapmaksāja.

407

Šo komandējumu Revīzijas palāta atļāva pēc tam, kad K. Pinxten bija iesniedzis šīs iestādes priekšsēdētāja pieprasīto papildu informāciju, no kuras izrietēja, ka minētā komandējuma mērķis bija ievākt informāciju par attiecībām starp Savienību un Kubu, izmantojot vietējās pilsoniskās sabiedrības kontaktus un apmeklējot Savienības finansētos projektus.

408

Ir jānosaka, vai Tiesas rīcībā esošie pierādījumi ļauj pierādīt Revīzijas palātas apgalvojuma – ka K. Pinxten uzturēšanās Kubā tika veikta galvenokārt privātiem mērķiem – pamatotību.

409

Šajā ziņā no programmas, ko sagatavojis K. Pinxten birojs un ko izņēma OLAF, izriet, ka attiecīgā uzturēšanās gandrīz pilnībā bija veltīta tūrisma darbībām.

410

Vienīgie šīs programmas elementi, kas, iespējams, varētu tikt saistīti ar K. Pinxten veiktajiem pienākumiem, bija tikšanās ar Savienības vēstnieku Kubā 2015. gada 31. martā, pusdienas ar šo vēstnieku, piedaloties ANO Attīstības programmas (UNDP) atbildīgajai amatpersonai un Beļģijas Karalistes vēstniekam Kubā 2015. gada 2. aprīlī, kā arī tikšanās ar šo pēdējo minēto vēstnieku 2015. gada 3. aprīlī.

411

Tomēr informācija, kuru Savienības vēstnieks Kubā sniedza OLAF, norāda uz to, ka 2015. gada 2. aprīļa pusdienas tika organizētas tikai pieklājības pēc un ka tās nebija darba pusdienas. Šis vēstnieks arī precizēja, ka K. Pinxten uzturēšanos katrā ziņā nevar uzskatīt par profesionāla rakstura, jo esot neiespējami veikt šāda veida uzturēšanos Kubā, izmantojot tūrisma vīzu.

412

Šo pēdējo minēto apstākli OLAF apstiprināja cits Savienības delegācijas Kubā loceklis, kurš turklāt precizēja, ka K. Pinxten nebija ņēmis vērā brīdinājumus, kas saņemti saistībā ar nepiemērotiem viņa uzturēšanās datumiem, un ka ar viņu notikušajām apspriedēm nebija nekāda tehniska rakstura.

413

Jākonstatē, ka K. Pinxten nav pienācīgi apstrīdējis Revīzijas palātas iesniegtos pierādījumus tam, ka viņa uzturēšanās Kubā gandrīz pilnībā bija veltīta tūrisma darbībām, vai a fortiori iesniedzis Tiesai citus dokumentus, kas varētu pamatot viņa nostāju, saskaņā ar kuru viņa uzturēšanās Kubā faktiski bija saistīta ar viņa amata pienākumiem.

414

It īpaši, lai gan viņš atsaucas uz dažādu to amatpersonu statusu, ar kurām viņš varēja sazināties šīs uzturēšanās laikā, šķiet, ka šīs personas lielākoties tika sastaptas pusdienu laikā Savienības vēstniecībā Kubā, kurām, kā izriet no šī sprieduma 411. punkta, nebija darba pusdienu rakstura.

415

Turklāt K. Pinxten šajā ziņā sniegtās informācijas ticamību vēl jo vairāk samazina tas, ka minēto amatpersonu vidū ir “uzņēmējs”, kurš patiesībā ir mājvietas, ko K. Pinxten īrēja savas uzturēšanās laikā, īpašnieks.

416

Attiecībā uz apstākli, ko K. Pinxten norāda paziņojumā, kurš pēc viņa komandējuma iesniegts Revīzijas palātas priekšsēdētājam un saskaņā ar kuru atsevišķas vizītes pēdējā brīdī bija jāatceļ, ar šo apgalvojumu nevar izskaidrot viņa uzturēšanās Kubā faktiskas profesionālās dimensijas neesamību.

417

Pirmkārt, no lietas materiāliem par šīs uzturēšanās sagatavošanu izriet, ka sākotnēji tas tika uzskatīts vienīgi par tūrisma ceļojumu.

418

Šajā ziņā tostarp ir jāmin elektroniskā pasta vēstules, kuras 2015. gada 28. un 29. janvārī K. Pinxten palīdze nosūtīja Savienības vēstniekam Kubā un kurās tā precizē, ka K. Pinxten vēlas iegūt informāciju saistībā ar privātu ceļojumu uz šo valsti, ko viņš nekad nav apmeklējis, neminēdama nekādu profesionālu mērķi attiecībā uz paredzēto uzturēšanos.

419

Otrkārt, pasākumi, kas tika veikti pirms ceļojuma uz Kubu, lai organizētu aktivitātes, kuras varētu būt saistītas ar K. Pinxten pienākumiem Revīzijas palātā, nevar likt apšaubīt viņa uzturēšanās šajā valstī privāto raksturu.

420

It īpaši šķiet, ka šie pasākumi tika veikti ļoti novēloti, kas ir grūti savienojams ar izpētes komandējuma organizēšanu trešā valstī, piemēram, Kubā, kurā ieinteresētā persona plānoja ierasties pirmo reizi. Tādējādi no Tiesas rīcībā esošajām elektroniskā pasta vēstulēm izriet, ka ar UNDP sazinājās tikai 2015. gada 18. martā un ka 2015. gada 19. martā, proti, mazāk nekā divas nedēļas pirms K. Pinxten aizbraukšanas uz Kubu, vēl nebija noteikta nekāda oficiālā programma.

421

Turklāt gan Savienības un Beļģijas Karalistes vēstnieki Kubā, gan UNDP darbinieki šajā valstī elektroniskā pasta vēstulēs, kuras iesniegusi Revīzijas palāta, bija skaidri norādījuši K. Pinxten, ka minētajā valstī ir grūti iedomāties apvienot profesionālās un tūrisma darbības, ka par jebkuru oficiālo vizīti iepriekš ir jāpaziņo Kubas valsts iestādēm un tā jāīsteno, iegūstot atbilstošu vīzu, un ka esot ļoti mazas iespējas neformāli satikt Kubas amatpersonas.

422

Līdz ar to K. Pinxten nevar pamatoti apgalvot, ka viņš, dodoties uz Kubu, nezināja, ka viņa uzturēšanās šajā trešā valstī patiesībā nav tāda, kas ļautu veikt darbības, kuras ir saistītas ar viņa kā Revīzijas palātas locekļa amatu.

423

Ņemot vērā visus šos apstākļus, lai gan ir jānorāda uz ex ante un ex post papildu pārbaudes neesamību attiecībā uz komandējumu, kurā tiek ieguldīti ievērojami naudas līdzekļi, tomēr apstākļi, kas Revīzijas palātai tika darīti zināmi pirms un pēc 343. pozīcijā norādītā komandējuma, bija lielā mērā maldinoši attiecībā uz patieso K. Pinxten uzturēšanās Kubā mērķi, un šis komandējums ir jāuzskata par prettiesisku, jo tam nav saistības ar K. Pinxten amatu.

424

No tā izriet, ka par prettiesisku ir jāuzskata arī 341. pozīcijā minētais komandējums, kura mērķis bija satikt dažādas personas, lai sagatavotu uzturēšanos Kubā.

425

Vairāki K. Pinxten komandējumi, kuru rezultātā tika atlīdzināti komandējuma izdevumi vai izmaksāta dienasnauda un kurus Revīzijas palāta saistībā ar pirmo iebildumu ir norādījusi kā prettiesiskus, bija saistīti ar tikšanos ar politiķiem.

426

Lai lemtu par šiem komandējumiem, ir jānosaka, vai šādas tikšanās principā varētu būt Revīzijas palātas locekļu komandējumu mērķis.

427

Šajā ziņā, kā izriet no šī sprieduma 387. punkta, Savienības tiesību aktos, kas bija piemērojami šajā prasībā norādīto faktu laikā, bija paredzēts, ka Revīzijas palātas locekļu komandējumiem ir jābūt saistītiem ar šo locekļu pārvietošanos “amata pienākumu izpildē”.

428

Ir jāuzskata, kā to norāda K. Pinxten, ka Revīzijas palātas locekļa amata pienākumu izpilde var ietvert protokolārās darbības, kuru mērķis tostarp ir iepazīstināt ar iestādes darbu un to popularizēt, kā arī iestādes interesēs uzturēt attiecības ar vadošajām amatpersonām.

429

Šādas protokolārās darbības visbiežāk var attiekties uz atbildīgajām personām no tās pašas dalībvalsts, kas ir attiecīgā Revīzijas palātas locekļa dalībvalsts, it īpaši saistībā ar iespējamu kontaktu esamību pirms viņa stāšanās amatā, praktiskām iespējām, it īpaši lingvistiskā ziņā, vai arī labākām zināšanām par problēmām valstī, kurām varētu būt nozīme, novērtējot Revīzijas palātas darbu.

430

Revīzijas palātai bija zināma rīcības brīvība, nosakot, kādā mērā un kādos apstākļos var tikt atļauti tās locekļu komandējumi, kas saistīti ar tikšanos ar politiķiem, lai nodrošinātu šādu protokolāro darbību īstenošanu, ja vien šādu komandējumu patiesais mērķis nav veikt politisku darbību, kas, kā izriet no šī sprieduma 272. punkta, nav saderīga ar Revīzijas palātas locekļa amatu.

431

Lai gan no šī sprieduma 383. punkta izriet, ka Revīzijas palātas iekšējos noteikumos par tās locekļu komandējumiem nav ietverts skaidrs šīs iestādes lēmums šajā jautājumā, no noteikumiem par pārstāvības un reprezentācijas izdevumiem var secināt noderīgas norādes attiecībā uz šajā iestādē izmantoto doktrīnu.

432

Nozīme, kādu Revīzijas palāta ir piešķīrusi savu locekļu attiecībām ar politiķiem, izriet no 2004. gada 22. aprīļa paziņojuma, kurā bija precizēts, ka “locekļi pārstāv [Revīzijas] palātu, it īpaši, ja viņi [Revīzijas] palātas interesēs uztur profesionālās attiecības ar personām, kas veic pienākumus [..] Savienībā, dalībvalstīs vai citās valstīs”.

433

Tāpat gan Revīzijas palātas stratēģijā 2013.–2017. gadam, gan tās 2013. gada 12. decembrī pieņemtajā komunikācijas un attiecību stratēģijā ar ieinteresētajām personām bija norādīts uz Revīzijas palātas nepieciešamību nodrošināt attiecības ar dažādiem dalībniekiem, tostarp valsts un Eiropas politiskajām iestādēm, kas ir atbildīgas par Savienības līdzekļu izmantošanas kontroli. Otrajā no šiem dokumentiem turklāt bija noteikts, ka attiecības ar valstu parlamentiem ir jānodrošina locekļiem un viņu birojiem.

434

Revīzijas palātas prakse attiecībā uz K. Pinxten komandējumiem apstiprina, ka tā ir īstenojusi savu rīcības brīvību, principā atzīstot saikni starp komandējumiem, kas paredzēti, lai satiktu valsts amatpersonas, un tās locekļu amatu.

435

Vispirms – abu K. Pinxten pilnvaru laikā tika atļauti vairāki desmiti viņa komandējumu, lai gan to vienīgais mērķis bija tikties ar atbildīgo Beļģijas politisko amatpersonu.

436

Turpinot – pirmās K. Pinxten komandējumu pārbaudes laikā, kuru pirms OLAF izmeklēšanas veica Revīzijas palātas dienesti, šie komandējumi nekur netika identificēti kā potenciāli problemātiski komandējumi, kam būtu nepieciešams papildu pamatojums.

437

Visbeidzot – no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka, izņemot komandējumus, kas pirmā iebilduma ietvaros tiek norādīti kā prettiesiski, citi K. Pinxten komandējumi, kuru mērķis bija tikties ar Beļģijas politiķiem, no Revīzijas palātas viedokļa joprojām ir bijuši pilnībā likumīgi.

438

Ņemot vērā iepriekš minēto, komandējumus, kuri pārskatāmā veidā tika atļauti nolūkā satikt politiskās amatpersonas, nevar vispārējā veidā to mērķa dēļ uzskatīt par acīmredzami prettiesiskiem.

439

Šo vērtējumu nevar atspēkot ar Revīzijas palātas argumentu, ka šīs iestādes pārstāvību nodrošina tās priekšsēdētājs un tās locekļi, kas ir atbildīgi par institucionālajām attiecībām un revīzijas kvalitātes kontroli.

440

Pirmkārt, šis arguments ir tiešā pretrunā šā sprieduma 433. punktā minētajiem šīs iestādes sagatavotajiem dokumentiem. Otrkārt, minētais arguments nav saderīgs arī ar to, ka Lēmumā Nr. 7‑2004 bija paredzēts, ka visi minētās iestādes locekļi var izmantot pārstāvības un reprezentācijas izdevumus, kas radušies locekļa statusā.

441

Līdz ar to ir jāizvērtē, vai Revīzijas palātas sniegtie paskaidrojumi un pierādījumi attiecībā uz katru no komandējumiem, kuru mērķis bija saistīts ar tikšanos ar politisko amatpersonu, ir iemesls, kas ļauj uzskatīt, ka attiecīgais komandējums nebija saistīts ar likumīgu protokolāro mērķi.

442

Šajā aspektā, pirmkārt, šķiet, ka vairāki komandējumi, kurus K. Pinxten ir norādījis kā tādus, kuru mērķis ir tikties ar Beļģijas politiķiem, var tikt tieši saistīti ar viņa politisko darbību, kas nav saderīga ar viņa amatu, un to patiesums tika konstatēts, izvērtējot ceturto iebildumu, jo to mērķis patiesībā bija ļaut viņam piedalīties attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmē.

443

Šādus komandējumus, kas tika atļauti, pamatojoties uz pieteikumiem, kuros nebija būtiskas informācijas un kuri patiesībā bija saistīti ar darbību, kas nav saderīga ar Revīzijas palātas locekļa amatu, nevar uzskatīt par likumīgiem.

444

Šāda veida konstatējumu var izdarīt attiecībā uz komandējumiem, kas minēti 54., 60., 61., 70., 81., 84., 85., 88. un 94. pozīcijā, jo Revīzijas palāta iesniedz protokolus, kas apliecina K. Pinxten klātbūtni attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmēs šo komandējumu laikā – tomēr šīs sanāksmes nav norādītas pieteikumos par komandējuma atļaušanu.

445

Apstāklis, ka 94. pozīcijā norādītā komandējuma mērķis bija ne tikai tikties ar Beļģijas politiķiem, bet arī piedalīties kādā sanāksmē Eiropas Parlamentā, nepierāda šī komandējuma likumību, jo protokolos, kurus sagatavojusi attiecīgi attiecīgā politiskā partija un Eiropas Parlaments, ir norādīts, ka K. Pinxten piedalījās vienīgi šīs partijas rīkotajā sanāksmē.

446

Komandējumi, kas minēti 95., 396., 410., 413. un 414. pozīcijā, arī ir jāuzskata par tādiem, kuru patiesais mērķis bija ļaut K. Pinxten piedalīties attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmēs, ņemot vērā norādes K. Pinxten plānotājā un elektroniskā pasta vēstulēs, kas nosūtītas šīs partijas atbildīgajām personām. Tas pats attiecas uz komandējumiem, kas minēti 299. un 369. pozīcijā, pamatojoties vienīgi uz skaidrām norādēm, kuras var atrast šajā plānotājā.

447

Lai gan to norādītais mērķis nebija tikties ar Beļģijas politisko personu, šajā gadījumā pēc analoģijas ir jāmin vairāki komandējumi, kas ļāva K. Pinxten piedalīties attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmēs, un šī iemesla dēļ tie ir jāuzskata par daļēji prettiesiskiem.

448

Tā tas ir 39., 45. un 86. pozīcijā norādīto komandējumu gadījumā. Lai gan šo trīs komandējumu norādītais mērķis bija tikties ar privātiem uzņēmējiem vai atbildīgajām apvienību amatpersonām, Tiesas rīcībā ir attiecīgās politiskās partijas sanāksmju protokoli, kuros ir apliecināta K. Pinxten dalība šajās sanāksmēs datumos, kas atbilst minētajiem komandējumiem.

449

Tāpat arī 68. pozīcijā minētais komandējums, pat ja tas attiecās arī uz pārstāvības darbību, kuras likumība netiek apstrīdēta, ir jāuzskata par daļēji prettiesisku, jo K. Pinxten šim komandējumam atvēlētajā laikā piedalījās attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmē, kā to apliecina šīs sanāksmes protokols.

450

Otrkārt, virknes K. Pinxten komandējumu mērķis papildus biroja sanāksmēm bija piedalīties attiecīgās politiskās partijas organizētās aktivitātēs vai pieņemšanās.

451

Tādējādi, ņemot vērā K. Pinxten saņemtos ielūgumus un norādes viņa plānotājā, šķiet, ka, slēpjoties aiz oficiāla iemesla, kas ir saistīts ar tikšanos ar Beļģijas politiķiem, 120., 175., 221. un 365. pozīcijā norādīto komandējumu mērķis bija piedalīties attiecīgās politiskās partijas parlamentārajās dienās, 207., 298. un 381. pozīcijā, kā arī daļēji 229. pozīcijā minētā komandējuma mērķis bija piedalīties šīs partijas Jaungada pieņemšanā, 258. pozīcijā norādītā komandējuma mērķis bija minētās partijas biedriem paredzēts pilsētas apmeklējums, kā arī 260. un 289. pozīcijā norādīto komandējumu mērķis bija attiecīgi dalība izpētes dienā un šīs pašas partijas kongresā.

452

Turklāt šāda paša veida darbības dažkārt tika veiktas, pamatojoties uz citiem iemesliem, nevis Beļģijas politisko personu satikšanu.

453

Tādējādi no K. Pinxten plānotāja vispirms izriet, ka 69. komandējums, kas tika norādīts kā tāds, kura mērķis ir piedalīties “kongresā”, bija saistīts ar attiecīgās politiskās partijas kongresu.

454

Turpinājumā, lai gan 275. pozīcijā norādīto komandējumu attaisnoja kādas personas, kuras amata pienākumi nav norādīti, ielūgums, Revīzijas palātas iesniegtais rēķins un norāde šajā plānotājā pierāda, ka tā patiesais mērķis bija piedalīties šīs politiskās partijas organizētajā “politiskajā kafejnīcā”.

455

Visbeidzot, pamatojoties uz minēto plānotāju un K. Pinxten palīdzes 2017. gada 25. jūlija elektroniskā pasta vēstuli, ir jākonstatē, ka, aizbildinoties ar ALDE politiskās grupas ielūgumu uz Eiropas Parlamentu, 308. un 416. pozīcijā norādīto komandējumu mērķis bija piedalīties attiecīgās politiskās partijas parlamentārajās dienās.

456

Arī 269. pozīcijā minētais komandējums, kura oficiālais mērķis bija “valsts ministra Herman de Croo Centrum oficiāls ielūgums”, ir jāsaista ar K. Pinxten politisko darbību, jo šis komandējums attiecās uz tādas iestādes apmeklējumu, kas tiek raksturota kā tāda, kas izveidota, lai godinātu attiecīgās politiskās partijas bijušo priekšsēdētāju.

457

Šī sprieduma 451.–456. punktā minētie komandējumi ir jāuzskata par nenošķiramiem no K. Pinxten politiskās darbības, kas ir ceturtā iebilduma pirmās daļas priekšmets, un šī iemesla dēļ tie ir acīmredzami prettiesiski.

458

Apstāklis, ka attiecīgās politiskās partijas organizēto pasākumu, kas ir dažu no šiem komandējumiem mērķis, nolūks a priori nebija apspriest šīs partijas politisko virzienu, bet gan tiem drīzāk bija svinīgs iemesls, nevar likt apstrīdēt šo vērtējumu, jo to saikne ar politisko kustību, kurā viņš veica ar sava amata pienākumiem nesaderīgu darbību, neļāva K. Pinxten tajos piedalīties, nepārkāpjot savu neatkarības pienākumu.

459

Līdz ar to faktam, ka daži no minētajiem komandējumiem tika atļauti, pamatojoties uz pieteikumu, kurā pietiekami pārskatāmi ir aprakstīts to mērķis, šajā tiesvedībā nav nozīmes.

460

Turpretim 34. pozīcijā norādītā komandējuma gadījumā apstāklis, ka K. Pinxten plānotājā ir norādīts, ka viņam ir jāpiedalās attiecīgās politiskās partijas Jaungada pieņemšanā 2009. gada 19. janvārī, nepierāda, ka viņa ierašanās Briselē šajā datumā, lai gan šī komandējuma mērķis bija piedalīties Eiropas Parlamenta sanāksmē nākamajā dienā, bija acīmredzami nodalāma no minētā komandējuma norādītā mērķa, jo šādu izvēli varēja pamatot praktiski iemesli.

461

Tāpat, lai gan Revīzijas palāta attiecībā uz 74. pozīcijā minēto komandējumu min K. Pinxten dalību attiecīgās politiskās partijas biroja sanāksmē, no komandējuma rīkojuma izriet, ka šis komandējums sākās vienīgi dažas stundas pēc šīs sanāksmes norises.

462

Treškārt, pārējie komandējumi, kuru norādītais mērķis bija tikties ar Beļģijas politiķiem, ņemot vērā Tiesas rīcībā esošos lietas materiālus, nevar tikt saistīti ar sanāksmēm vai citām aktivitātēm, kuras organizējusi attiecīgā politiskā partija.

463

Protams, vairumā gadījumu šo komandējumu rīkojumos minētās atbildīgās politiskās amatpersonas Revīzijas palātai ir ticami norādītas kā tādas, kas pieder šai politiskajai partijai.

464

Tomēr ciešās saiknes, kas konstatētas starp K. Pinxten un attiecīgo politisko partiju, šajā tiesvedībā nav pietiekamas, lai izveidotu prezumpciju, kas ļauj sistemātiski secināt, ka komandējums, kura nolūks ir tikties ar politisko amatpersonu, ir acīmredzami prettiesisks tikai tāpēc vien, ka pēdējais minētais ir šīs politiskās partijas loceklis.

465

Tostarp, ņemot vērā minētās partijas būtisko lomu Beļģijas politiskajā dzīvē un attiecības, kas K. Pinxten varēja likumīgi tajā būt saistībā ar viņa darbību pirms stāšanās amatā, zināma skaita protokolāro komandējumu organizēšanu saistībā ar politiķiem, kuri ir tajā pašā politiskajā partijā, nevar uzskatīt par neticamu.

466

Lai gan Revīzijas palāta Tiesā apgalvo, ka tā nezināja par šo politisko amatpersonu piederību partijai pirms OLAF izmeklēšanas, ar šo argumentu nepietiek, lai pierādītu, ka K. Pinxten pieteikumi bija krāpnieciska rakstura vai ka tajos nebija minēta būtiska informācija, vēl jo vairāk tāpēc, ka attiecīgie komandējumi visbiežāk attiecās uz nelielu skaitu personu, kuru politiskā piederība bija publiski zināma, un ka vairāku šo komandējumu mērķis bija satikt politiskās amatpersonas, attiecībā uz kurām tieši tika norādīts, ka tās veic tostarp “partijas vadītāja” pienākumus.

467

Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka Revīzijas palāta nav izpildījusi tai uzlikto pierādīšanas pienākumu gadījumos, kad tā ierosina Tiesai konstatēt komandējuma prettiesiskumu, pamatojoties tikai uz apstākli, ka attiecīgajā komandējuma rīkojumā norādītā politiskā amatpersona bija attiecīgās politiskās partijas loceklis, un nesniedzot nekādus pierādījumus, kas ļautu pierādīt, ka šis komandējums neatbilda kritērijiem, kas Revīzijas palātas ietvaros tika piemēroti attiecīgajā laikposmā, lai atzītu protokolārā komandējuma likumību.

468

Šādu situāciju var konstatēt attiecībā uz virkni komandējumu, kuros K. Pinxten tika atļauts tikties ar politisko amatpersonu, kas ieņem vadošu amatu: tas attiecas gan uz Eiropas Parlamenta locekli, kas norādīts 19., 301., 330., 355. un 402. pozīcijā, kā arī daļēji 296. pozīcijā minētajos komandējumos, gan Beļģijas valdības locekli, kas norādīts 43., 66., 92., 97., 169., 211., 215., 248., 303., 352. un 395. pozīcijā, kā arī daļēji 118., 326. un 339. pozīcijā minētajos komandējumos, gan Beļģijas Parlamenta locekli, kas norādīts 41., 59., 171., 203., 204., 208., 211., 238., 313., 331,. 334., 336., 346. un 354. pozīcijā, kā arī daļēji 326. pozīcijā minētajos komandējumos.

469

Šis risinājums ir jāpiemēro arī attiecībā uz 1. un 7. pozīcijā minētajiem komandējumiem, kuru mērķis bija tikties ar Ministru kabineta locekli.

470

Attiecībā uz komandējumiem, kas minēti 319. un 320. pozīcijā, Revīzijas palāta komandējumā norādīto Ministru kabineta locekli nav aprakstījusi kā tādu, kas pieder pie attiecīgās politiskās partijas. Šī iestāde tomēr uzskata, ka šie komandējumi, ņemot vērā to saikni ar transporta jomu, būtu jāsaista ar politisku vai privātu darbību. Tomēr ar šo apstākli nepietiek, lai pierādītu minēto komandējumu acīmredzami prettiesisko raksturu.

471

Ceturtkārt, loģika, kas izmantota attiecībā uz komandējumiem, kuru mērķis ir tikties ar politiķiem, kas ieņem vadošus amatus, nevar tikt attiecināta uz komandējumiem, kuru mērķis ir tikties ar personām, kas bija ieņēmušas šādus amatus, bet tos atstājušas attiecīgā komandējuma brīdī, jo šāda tikšanās, izņemot īpašus apstākļus, ir jāuzskata par tādu, kurai acīmredzami nav protokolāras intereses attiecībā uz Revīzijas palātu.

472

Tāpat tikšanās ar vietējo politisko amatpersonu, izņemot īpašus apstākļus, ir jāuzskata par tādu, kurai acīmredzami nav saistības ar Revīzijas palātas locekļa amata pienākumu veikšanu.

473

Pamatojoties uz šiem kritērijiem un tā kā K. Pinxten nav iesniedzis pierādījumus, kas varētu pierādīt īpašu apstākļu esamību, 15. un 253. pozīcijā norādītie komandējumi ir jāuzskata par acīmredzami prettiesiskiem, jo no pašu šo komandējumu mērķa, kādu to norādījis K. Pinxten, izriet, ka to nolūks bija tikties attiecīgi ar bijušo ministru un bijušo Beļģijas parlamenta locekli.

474

Attiecībā uz 232. pozīcijā minēto komandējumu ir jākonstatē, ka “valsts ministra” statuss, kas ir piešķirts personai, ar kuru bija jātiekas šī komandējuma ietvaros, ir goda tituls, kas neparedz pašreizēju vadoša politiskā amata pienākumu veikšanu. Tātad šāda komandējuma pamatojums šķiet maldinošs, un tas katrā ziņā ir jāuzskata par acīmredzami prettiesisku.

475

Tāpat arī dalība Overpeltas pašvaldības organizētajā pieņemšanā, kas daļēji bija 378. pozīcijā norādītā komandējuma mērķis, ir jāuzskata par tādu, kam acīmredzami nav saiknes ar Revīzija palātas locekļa amata pienākumiem.

476

Vairāki komandējumi, kuru rezultātā tika atlīdzināti komandējuma izdevumi vai izmaksāta dienasnauda, kas ir pirmā iebilduma priekšmets, bija saistīti ar attiecībām, kuras K. Pinxten uzturēja ar privātu uzņēmumu atbildīgajām personām.

477

Revīzijas palātas locekļu komandējumu, kuru mērķis ir tikties ar šādām atbildīgajām personām, tiesiskais režīms ir jānošķir no to komandējumu režīma, kas ir saistīts ar attiecībām ar politiķiem.

478

Ciktāl saskaņā ar LESD 285. pantu Revīzijas palātas uzdevums ir veikt Savienības [finanšu] revīziju, attiecības, kas tiek uzturētas ar privātiem uzņēmumiem, šai iestādei var radīt mazāku interesi nekā attiecības, kas uzturētas ar politiķiem.

479

Šo konstatējumu apstiprina fakts, ka 2004. gada 22. aprīļa paziņojumā nav minēts ierosinājums regulāri izmantot Revīzijas palātas locekļu pārstāvības un reprezentācijas izdevumus ielūgumiem, kas tiktu adresēti privātu uzņēmumu atbildīgajām personām.

480

Šī sprieduma 433. punktā minētajos dokumentos, kas paredzēti Revīzijas palātas komunikācijas stratēģijas ieviešanai, arī nav atsauces uz šīm atbildīgajām personām kā tādām, kas būtu ieinteresētās personas, pie kurām šī iestāde vēlētos vērsties, lai nodrošinātu sava darba popularizēšanu.

481

K. Pinxten arguments, ka komandējumi, kas paredzēti, lai tiktos ar privātu uzņēmumu atbildīgajām personām, esot pamatoti ar nepieciešamību apmainīties ar idejām ar ekonomiskās pasaules dalībniekiem, lai bagātinātu apspriedes Revīzijas palātā, šajā kontekstā nevar radīt pietiekamu saikni ar šīs iestādes locekļa amata pienākumiem, lai attaisnotu tās līdzekļu izmantošanu.

482

Līdz ar to, lai gan lielāko daļu komandējumu, kas paredzēti privātu uzņēmumu atbildīgo personu satikšanai, Revīzijas palāta atļāva, pamatojoties uz pilnīgi pārskatāmiem K. Pinxten pieteikumiem, viņš nevarēja nezināt, ka, izņemot īpašus apstākļus, kas var radīt īpašu saikni starp attiecīgā privātā uzņēmuma darbībām un šo iestādi, šāds iemesls acīmredzami nevar raksturot pietiekamu saikni ar viņa kā minētās iestādes locekļa amata pienākumu izpildi.

483

Šajā kontekstā, pirmkārt, par acīmredzami prettiesiskiem ir uzskatāmi komandējumi, kas ir pamatoti ar ielūgumu, kuru nosūtījusi daudznacionāla privāta uzņēmuma atbildīgā persona.

484

Šis secinājums it īpaši ir izdarāms attiecībā uz 33. un 104. pozīcijā minētajiem komandējumiem, kas bija saistīti ar rūpniecības grupu atbildīgo personu ielūgumiem, 45. pozīcijā minēto komandējumu, kura mērķis bija pusdienas ar personu, ko K. Pinxten apraksta kā dažādu valžu locekli, un 325. pozīcijā minēto komandējumu, kura mērķis ir tikties ar komercbankas vadītāju.

485

Tāpat, lai gan Revīzijas palātas apgalvojumi par 257. un 259. pozīcijā norādīto komandējumu patieso mērķi, ņemot vērā Tiesas rīcībā esošos lietas materiālus, nešķiet pierādīti, tie tomēr ir jāuzskata par acīmredzami prettiesiskiem, ciktāl to mērķis ir atbildēt uz ielūgumiem, kurus attiecīgi ir nosūtījis starptautisks advokātu birojs un elektroenerģijas operators.

486

Tā tas ir arī 74. pozīcijā minētā komandējuma gadījumā, kuru pamato apdrošināšanas sabiedrību grupas atbildīgās personas ielūgums un kura mērķis, ņemot vērā informāciju, kas izriet no K. Pinxten plānotāja, bija piedalīties koncertā.

487

Komandējumi, kas minēti 75. un 307. pozīcijā, kā arī daļēji 86. pozīcijā minētais komandējums arī ir jāuzskata par tādiem, kas ir acīmredzami prettiesiski, jo to nolūks bija tikties ar pasta uzņēmumu grupas vadītāju, vēl jo vairāk tādēļ, ka Revīzijas palātas iesniegtās elektroniskā pasta vēstules ļauj konstatēt, ka K. Pinxten bija šī vadītāja starpnieks valsts atbalsta lietā.

488

Otrkārt, acīmredzamais pārkāpums, kas principā ir saistīts ar komandējumiem, kuru mērķis ir tikties ar privātu uzņēmumu atbildīgajām personām, a fortiori attiecas uz komandējumiem, kas ir saistīti ar vietējiem privātiem uzņēmumiem.

489

Vispirms, tas tā ir attiecībā uz komandējumiem, kuri norādīti 73., 76., 251. un 295. pozīcijā un kuru mērķis bija tikties ar K. Pinxten izcelsmes reģiona grāmatvežu sabiedrību atbildīgajām personām, kā arī attiecībā uz 130. pozīcijā minēto komandējumu, kura mērķis bija tikties ar dažādu šī reģiona uzņēmumu atbildīgajām personām.

490

Tāpat 82. pozīcijā minētais komandējums, kā arī daļēji 121. un 310. pozīcijā minētie komandējumi ir jāuzskata par acīmredzami prettiesiskiem, jo šķiet, ka atkārtotajām tikšanās reizēm ar nekustamo īpašumu attīstītāju, kurš darbojas K. Pinxten izcelsmes reģionā, nav nekādas saistības ar viņa amata pienākumiem Revīzijas palātā.

491

Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka šī iestāde nav pierādījusi apgalvojuma, saskaņā ar kuru K. Pinxten esot ticies ar šo nekustamā īpašuma attīstītāju viņa interešu konkrēta nekustamā īpašuma projektā dēļ, pamatotību.

492

Turklāt tādas privātu uzņēmēju rīkotas vietējās svinības kā Antverpenes ostas uzņēmuma gadadiena, kas ir 363. pozīcijā minētā komandējuma priekšmets, vai arī iepildīšanas iekārtas inaugurācija rūpnīcā, kas pamato 390. pozīcijā minēto komandējumu, acīmredzami nevar uzskatīt par tādām, kas būtu saistītas ar K. Pinxten amatu Revīzijas palātā.

493

Visbeidzot, komandējumi, kas norādīti 100., 239., 283., 287., 359. un 406. pozīcijā, arī ir jāuzskata par acīmredzami prettiesiskiem šī paša iemesla dēļ, jo to mērķis bija tikties ar Beļģijas uzņēmēju, kuru K. Pinxten savas uzklausīšanas laikā OLAF apraksta kā grupas, kurā viņš ir akcionārs, administratoru un “senu draugu”. Revīzijas palātas resursu izmantošana šādu komandējumu finansēšanai liecina par šīs iestādes interešu un K. Pinxten privāto interešu sajaukšanu, vēl jo vairāk tāpēc, ka no Tiesai iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka viņš pildīja šī uzņēmēja padomdevēja funkcijas attiecībās starp to un Komisiju.

494

Turpretī, treškārt, nevar uzskatīt, ka komandējumi, kuru mērķis bija tikties ar starptautisko revīzijas uzņēmumu atbildīgajām personām, būtu acīmredzami prettiesiski.

495

Tā kā šo uzņēmumu veiktie konkrētie uzdevumi daļēji ir salīdzināmi ar Revīzijas palātas locekļiem un darbiniekiem uzticētajiem uzdevumiem un tā kā šai iestādei ir jāsadarbojas ar minētajiem uzņēmumiem, nevar izslēgt, ka minētās iestādes locekļi var veikt komandējumus, lai uzturētu profesionālas attiecības ar šiem uzņēmumiem.

496

Turklāt Revīzijas palāta šajā tiesvedībā atzina regulāru kontaktu esamību starp šīs iestādes darbiniekiem un starptautisko revīzijas uzņēmumu pārstāvjiem.

497

Lai gan minētā iestāde apgalvo, ka šī saziņa ir jāierobežo ar publiskiem iepirkumiem vai arī tai ir jānotiek apmācību veidā, ir jākonstatē, ka šādi principi nav paredzēti iekšējos noteikumos, uz kuriem atsaucas šī pati iestāde, un tie neatbilst tās praksei, kāda izriet no K. Pinxten komandējumu rīkojumiem.

498

No tā izriet, ka komandējumi, kuri minēti 47., 103., 161., 210. un 277. pozīcijā un kuru mērķis pārskatāmā veidā bija ļaut K. Pinxten piedalīties starptautiska revīzijas uzņēmuma organizētā pasākumā Eiropas iestāžu atbildīgajām personām, nevar tikt uzskatīti par acīmredzami prettiesiskiem.

499

Tas pats attiecas uz komandējumu, kas minēts 237. pozīcijā, kā arī daļēji uz komandējumiem, kas minēti 373. un 374. pozīcijā, jo šo komandējumu mērķis bija tikties ar starptautisku revīzijas uzņēmumu atbildīgajām personām. Apstāklis, ka 157. pozīcijā minētais komandējums un daļēji 339. pozīcijā minētais komandējums, kuram bija tāds pats mērķis, notika attiecīgi privātā lokā un liela uzņēmuma telpās, bez papildu informācijas nav pietiekams, lai pamatotu atšķirīgu secinājumu attiecībā uz šiem komandējumiem.

500

Attiecībā uz 199. pozīcijā norādīto komandējumu, kura mērķis arī bija tikties ar starptautiska revīzijas uzņēmuma atbildīgo personu, Revīzijas palāta norāda, ka tā patiesais mērķis bija apspriest darba piedāvājumu, kas varētu interesēt K. Pinxten bērnu.

501

Šīs iestādes iesniegtie dokumenti tomēr neļauj juridiski pietiekami pierādīt, ka šī tikšanās tika organizēta šādā nolūkā vai ka tā galvenokārt attiecās uz K. Pinxten ģimenes interesēm, ne arī pierādīt līdz ar to, ka šis komandējums būtu acīmredzami prettiesisks. Protams, no minētās iestādes nosūtītajām elektroniskā pasta vēstulēm izriet, ka minētajā komandējumā satiktā persona pēc tikšanās ar K. Pinxten saņēma viena no viņa bērniem CV un norādīja uz iespējamām darba perspektīvām šim bērnam. Tomēr K. Pinxten sniegtais pamatojums, saskaņā ar kuru darba pusdienām var sekot neformālas diskusijas, it īpaši attiecībā uz viesu ģimenes situāciju, kas var izskaidrot šīs elektroniskā pasta vēstules, nešķiet mazticams.

502

Četrdesmit komandējumi, kuru rezultātā tika atlīdzināti komandējuma izdevumi vai izmaksāta dienasnauda un par kuriem Revīzijas palāta pirmajā iebildumā ir ziņojusi kā par prettiesiskiem, attiecas uz K. Pinxten darbībām, kas saistītas ar pārstāvības organizācijām vai apvienībām.

503

Šādi komandējumi atrodas pa vidu starp komandējumiem, kas saistīti ar attiecībām ar politiķiem, un komandējumiem, kas saistīti ar attiecībām ar privātu uzņēmumu atbildīgajām personām.

504

Tādējādi, lai gan organizācijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, nav minētas Revīzijas palātas noteikumos, kuri reglamentē pārstāvības un reprezentācijas izdevumus, vai Tiesas rīcībā esošajos dokumentos, kas nosaka šīs iestādes komunikācijas stratēģiju, šīs organizācijas tomēr var paust nostāju par iestāžu darbību, kuru Revīzijas palāta var ņemt vērā, sagatavojot ziņojumus par šo darbību.

505

Šādos apstākļos nevar pilnībā izslēgt, ka Revīzijas palāta īpašos gadījumos var pamatoti uzskatīt, ka ar šādām organizācijām saistītie komandējumi ir jāsaista ar tās locekļu amata pienākumu pildīšanu.

506

Tomēr K. Pinxten izmantotās prakses, kas izriet no attiecīgajiem komandējuma rīkojumiem, pārbaude ļauj secināt, ka, lai gan Revīzijas palāta vairākkārt ir piešķīrusi atļaujas, pamatojoties uz kopumā pārskatāmu pamatu, tā nevarēja nezināt, ka viņa komandējumi, kas saistīti ar pārstāvības organizācijām vai apvienībām, acīmredzami nebija šīs iestādes faktiskajās interesēs.

507

Vispirms, kā izriet no šī sprieduma 502. punkta, K. Pinxten savu pilnvaru laikā īstenoja vairākus desmitus šāda veida komandējumu.

508

Turklāt šķiet, ka šie komandējumi gandrīz sistemātiski norisinājās vietējās organizācijās, kuru darbības joma bija ierobežota ar Limburgu vai Flandriju (Beļģija).

509

Visbeidzot, minētie komandējumi patiesībā tika īstenoti saistībā ar ļoti ierobežotu dalībnieku skaitu, kurus K. Pinxten atkārtoti apciemoja.

510

Tā kā netieša saikne starp Revīzijas palātas darbību un pārstāvības organizācijām vai apvienībām ļauj paredzēt šādu komandējumu likumību tikai īpašos gadījumos, acīmredzami nevar uzskatīt, ka Revīzijas palātas interesēs bija atkārtoti nodrošināt savas darbības popularizēšanu vietējām personām vai apmainīties ar viedokļiem ar šādām personām.

511

Šajā ziņā komandējumi, kas minēti 48., 132., 170., 192., 209., 217., 224., 228., 242., 256., 271., 292., 304., 305., 318., 328., 353., 361., 380. un 398. pozīcijā, kā arī daļēji komandējums, kas minēts 155. pozīcijā, ir jāuzskata par acīmredzami prettiesiskiem, jo to mērķis bija uzturēt attiecības arVlaams netwerk van ondernemingen Limburg (Limburgas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Beļģija), tiekoties ar tās vadītājiem vai piedaloties gadskārtējās sanāksmēs, Jaungada pieņemšanās, vasaras svinībās un citās šīs organizācijas rīkotajās sociālajās aktivitātēs.

512

Tāds pats secinājums ir jāizdara attiecībā uz komandējumiem, kas minēti 83., 174., 219. un 311. pozīcijā, kā arī daļēji attiecībā uz 118. pozīcijā paredzēto komandējumu, kas attiecās uz Limburgas darba devēju federācijas ielūgumiem, un attiecībā uz komandējumiem, kas minēti 131., 227. un 261. pozīcijā, kā arī daļēji attiecībā uz komandējumiem, kas norādīti 326. un 378. pozīcijā, kuru mērķis bija piedalīties Overpeltas rūpniecības nozares uzņēmumu grupas sanāksmēs.

513

Lai gan 93. pozīcijā un daļēji 310. pozīcijā paredzētie komandējumi ir saistīti ar Limburgas organizācijām, no kurām katra bija tikai viena komandējuma galamērķis, proti, ar profesionālās integrācijas asociāciju un neformālu vietējo vadītāju grupu, šī sprieduma 506.–509. punktā aprakstītais konteksts ļauj tos arī uzskatīt par acīmredzami prettiesiskiem.

514

Šī analīze ir jāattiecina uz komandējumiem, kas minēti 154. un 230. pozīcijā un kas attiecas uz organizāciju, kuras mērķis ir veicināt Flandrijas intereses Briselē, kā arī uz komandējumiem, kas minēti 134. un 135. pozīcijā, kuru mērķis bija piedalīties kāda Flandrijas reģiona investīciju fonda Jaungada pieņemšanā.

515

Savukārt būtiskā loma, kas atzīta valsts mēroga uzņēmumu federācijām, nozīmē, ka komandējumi, kuri minēti 137. un 143. pozīcijā un kuru mērķis bija tikties ar Beļģijas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāju, kā arī komandējums, kas norādīts 290. pozīcijā, un daļēji komandējums, kas norādīts 155. pozīcijā saistībā ar dalību šīs federācijas organizētajos forumos, nav jāuzskata par acīmredzami prettiesiskiem.

516

Kā izriet no šī sprieduma 58. punkta, ar 2015. gada 30. aprīļa lēmumu Revīzijas palāta atļāva K. Pinxten veikt ārēju darbību, kas ir saderīga ar viņa kā šīs iestādes locekļa pienākumiem, proti, ieņemt SBNL‑V priekšsēdētāja amatu.

517

Pieteikumā, kura rezultātā tika pieņemts šis lēmums, šis fonds tika aprakstīts kā bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir veicināt zemes īpašnieku ieguldījumu bioloģiskajā daudzveidībā un labā Beļģijas ekoloģiskajā pārvaldībā.

518

Tā kā ārēja darbība pēc definīcijas atšķiras no Revīzijas palātas locekļa šajā iestādē veiktajiem pienākumiem, tā nevar būt pamats komandējumu veikšanai šajā locekļa statusā.

519

Komandējumu, kas ir tieši saistīti ar atļautu ārējo darbību, prettiesiskums turklāt ir jāuzskata par acīmredzamu, jo tas izriet no pašas šādas darbības rakstura.

520

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, ir jānosaka, vai atsevišķi Revīzijas palātas atļauti komandējumi faktiski ietilpst K. Pinxten veiktajā ārējā darbībā.

521

Tādējādi, lai gan 368. pozīcijā un daļēji 392. pozīcijā minētos komandējumus Revīzijas palāta ir atļāvusi, pamatojoties uz pilnībā pārskatāmu pieteikumu, tie ir jāuzskata par acīmredzami prettiesiskiem, jo to mērķis bija atbildēt uz SBNL‑V ielūgumu, uz kuru bija atsauce komandējumu rīkojumos.

522

Papildus šiem abiem komandējumiem 323., 360., 385. un 405. pozīcijā, kā arī daļēji 392. pozīcijā paredzētie komandējumi var būt saistīti ar K. Pinxten atļautu ārējo darbību, kas izpaudās kā šī fonda vadīšana.

523

405. pozīcijā minētais komandējums un daļēji 385. pozīcijā minētais komandējums bija saistīti ar tikšanos ar atbildīgo personu fondā, kas nodrošina galvenās balvas, kuru katru gadu izsniedz SBNL‑V, finansēšanu.

524

Runājot par komandējumiem, kas minēti 323. un 360. pozīcijā, kā arī daļēji attiecībā uz komandējumiem, kas minēti 385. un 392. pozīcijā, tie attiecās vai nu uz European Landowners Organisation (Eiropas Zemes īpašnieku organizācija, turpmāk tekstā – “ELO”) rīkotu aktivitāti, vai arī uz tikšanos ar šīs organizācijas atbildīgo personu datumā, kad K. Pinxten bija SBNL‑V priekšsēdētājs.

525

Lai gan K. Pinxten nesniedz precīzu paskaidrojumu par saikni starp ELO un saviem kā Revīzijas palātas locekļa pienākumiem, no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka šī organizācija ir cieši saistīta ar SBNL‑V.

526

Tādējādi, vispirms, no šī sprieduma 517. punktā minētā SBNL‑V priekšmeta apraksta izriet, ka gan tā, gan ELO mērķis ir zemes īpašnieku interešu aizsardzība.

527

Tālāk – ELO atbildīgā persona, ar kuru K. Pinxten tikās Revīzijas palātas atļauto komandējumu ietvaros, kā SBNL‑V ģenerālsekretārs parakstīja dokumentu, kuru K. Pinxten izsniedza šai iestādei, lai viņam atļautu ieņemt šī fonda priekšsēdētāja amatu. No Revīzijas palātas iesniegtā protokola arī izriet, ka šī ELO atbildīgā persona piedalījās SBNL‑V pilnsapulcē.

528

Visbeidzot, Tiesas rīcībā esošajos lietas materiālos ietvertās elektroniskā pasta vēstules apliecina citu saikņu esamību starp SBNL‑V un ELO, piemēram, pēdējās minētās dalību iepriekš minētajā ārējās darbības atļaujas izsniegšanas procedūrā vai galvenās balvas, ko katru gadu piešķir SBNL‑V, pasniegšanas sagatavošanā.

529

Ņemot vērā šos apstākļus, ir jāuzskata, ka šī sprieduma 524. punktā minētie komandējumi ir acīmredzami prettiesiski.

530

Šis vērtējums ir attiecināms uz 296. pozīcijā minēto komandējumu, jo tā mērķis daļēji bija ļaut K. Pinxten satikt ELO un SBNL‑V vadītājus īsi pirms viņa iecelšanas par šī fonda priekšsēdētāju.

531

Turklāt attiecībā uz 393. pozīcijā paredzēto komandējumu, pat ja dalība Briseles Starptautiskās medību padomes kopsapulcē bija skaidri norādīta komandējuma rīkojumā, jānorāda, ka šīs kopsapulces programmā K. Pinxten tika norādīts ne tikai kā Revīzijas palātas loceklis, bet arī kā SBNL‑V priekšsēdētājs, un ka šajā programmā bija norādīts, ka viņš teiks dažus uzrunas vārdus “Beļģijas vārdā”.

532

Turklāt no elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņas pirms šī komandējuma izriet, ka sākotnēji K. Pinxten bija jāsaka runa kopā ar Beļģijas ministru un ka viņa dalību minētajā kopsapulcē tostarp sagatavoja ELO.

533

Līdz ar to ir jākonstatē, ka K. Pinxten dalība Starptautiskās medību padomes pilnsapulcē ir jāsaista ar viņa kā SBNL‑V priekšsēdētāja pienākumiem, nevis ar viņa kā Revīzijas palātas locekļa statusu, kas nozīmē, ka 393. pozīcijā minētais komandējums ir jāuzskata par acīmredzami prettiesisku.

534

Savukārt, lai gan 128. pozīcijā norādītais komandējums ir tieši saistīts ar ELO, to nevar uzskatīt par acīmredzami prettiesisku tikai šī iemesla dēļ, jo tas notika vairākus gadus, pirms K. Pinxten saņēma atļauju kļūt par SBNL‑V priekšsēdētāju.

535

Šādos apstākļos K. Pinxten nevar tikt pārmesta dalība Eiropas Parlamenta rīkotā konferencē saistībā ar Eiropas mēroga reprezentatīvu organizāciju, pamatojoties uz pārskatāmu komandējuma rīkojumu.

536

Tas pats attiecas uz komandējumiem, kas minēti 411. un 412. pozīcijā un kas attiecās uz pasākumiem, kurus attiecīgi organizējusi apvienība “Friends of the Countryside” (Lauku draugi) un Fondation wallonne pour la conservation des habitats [Valonijas Dzīvotņu aizsardzības fonds], jo Revīzijas palāta savus pārmetumus pamato ar apgalvoto saistību starp šīm organizācijām un SBNL‑V, kas nav pamatota ar Tiesai iesniegtajiem pierādījumiem.

537

11 komandējumu, par kuriem tika atlīdzināti komandējuma izdevumi vai izmaksāta dienasnauda un kuri ir pirmā iebilduma priekšmets, patiesais mērķis, kā uzskata Revīzijas palāta, bija ļaut K. Pinxten piedalīties medībās.

538

No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka K. Pinxten šo dažādo komandējumu laikā faktiski piedalījās medībās.

539

Jānorāda, ka visi minētie komandējumi tika atļauti, pamatojoties uz K. Pinxten iesniegumiem, kuros ir atsauce uz saņemto ielūgumu vai paredzētajām aktivitātēm, neietverot nekādas norādes uz medībām.

540

Līdz ar to, tā kā apstāklis, ka komandējums ir saistīts ar dalību medībās, ir būtiska informācija, lai novērtētu tā likumību, K. Pinxten, ņemot vērā šī sprieduma 372. un 374. punktā minētos apsvērumus, nevar pamatoti atsaukties uz tiesisko paļāvību attiecībā uz attiecīgo komandējumu atļaujas saglabāšanu, un līdz ar to no Revīzijas palātas nevar prasīt, lai tā pierādītu to acīmredzamo prettiesiskumu.

541

Šajā kontekstā, lai gan ir acīmredzams, ka dalībai medībās pašai par sevi nav nekādas saistības ar Revīzijas palātas locekļa amata pienākumu izpildi, ir jāatgādina, ka no šī sprieduma 399. un 428. punkta izriet, pirmkārt, ka šīs iestādes locekļa komandējums var likumīgi atļaut viņa dalību galvenokārt profesionāla rakstura pasākumos, kas ietver arī papildu brīvā laika pavadīšanas darbības, un, otrkārt, ka šāda locekļa komandējums ir jāpamato ar protokolāru mērķi.

542

Līdz ar to, lai novērtētu K. Pinxten komandējumu, kas saistīti ar viņa dalību medībās, likumību, ir jānosaka, vai šie komandējumi faktiski attiecās galvenokārt uz profesionālu darbību un vai tiem patiesi bija protokolārs mērogs.

543

Šajā ziņā šādu komandējumu, pirmām kārtām, nevar uzskatīt par likumīgu, ja tā vienīgais oficiālais mērķis ir atbildēt uz tādas personas ielūgumu, kuras pienākumi nav cieši saistīti ar Revīzijas palātas darbību.

544

Tādējādi komandējumi, kas minēti 309., 327. un 366. pozīcijā, ir jāuzskata par prettiesiskiem, jo vienīgais iemesls, kas norādīts to pamatojumam, ir saistīts ar tādas personas ielūgumu, kuras statuss neizriet no komandējuma rīkojuma un nav ticis izskaidrots šīs tiesvedības laikā.

545

Tas pats attiecas uz komandējumiem, kas minēti 329. un 377. pozīcijā, jo tie tika īstenoti, pamatojoties uz ELO atbildīgās personas ielūgumu, un tādējādi bija saistīti, augstākais, ar atļautu K. Pinxten ārējo darbību.

546

Turklāt interese, ko Revīzijas palātai var radīt uzturētas profesionālās attiecības ar starptautiskajiem revīzijas uzņēmumiem, nav pietiekamas, lai pamatotu 321. pozīcijā minēto komandējumu, kas tika norādīts kā atbilde uz šāda uzņēmuma atbildīgās personas ielūgumu, jo no Revīzijas palātas iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka šī komandējuma vienīgais mērķis bija piedalīties šīs atbildīgās personas organizētajās medībās.

547

Otrām kārtām, 337. un 386. pozīcijā minētie komandējumi, kā arī daļēji 229. pozīcijā minētais komandējums atšķiras no citiem ar medībām saistītajiem komandējumiem, ciktāl tie tika norādīti kā tādi, kuru mērķis ir piedalīties Šamboras pils organizētajās “Eiropas iestāžu dienās”.

548

Pamatojoties uz Šamboras Valsts īpašumu direktora apliecinājumu un OLAF izņemto informāciju, it īpaši 2012. gada 13. janvāra elektroniskā pasta vēstuli, kurā ir norādīts uz “Eiropas medībām” un iekļauts viena no aplūkotajiem pasākumiem dalībnieku saraksts, ir jākonstatē, ka – pretēji tam, ko norāda Revīzijas palāta –, šķiet, Šamboras pilī patiešām attiecīgajos datumos, uz ko attiecas šie komandējumi, tika rīkoti pasākumi, kuros tika sapulcinātas personas, kas ieņem atbildīgus amatus Eiropas iestādēs.

549

To ņemot vērā, neviens no OLAF izņemtajiem vai K. Pinxten iesniegtajiem dokumentiem nepierāda, ka šiem pasākumiem būtu bijusi jebkāda profesionāla dimensija. Gluži pretēji, OLAF izņemtajās programmās ir paredzēta tikai “dzīšanas”, maltīšu un “medījumu godināšanas” organizēšana.

550

Turklāt ne lūgumā atļaut attiecīgos komandējumus, ne arī citos Tiesā iesniegtajos dokumentos nav ietverti elementi, kas norādītu, ka minētos pasākumus rīkoja organizācija, ar kuru Revīzijas palāta būtu ieinteresēta uzturēt attiecības, vai arī šādas organizācijas atbildīgā persona. Nepastāvot šādiem apstākļiem vai pat tikai K. Pinxten apgalvojumam šajā ziņā, šie paši pasākumi nevar attaisnot komandējumu rīkošanu protokolāriem mērķiem.

551

Līdz ar to komandējumi, kas norādīti 337. un 386. pozīcijā, kā arī daļēji komandējums, kas minēts 229. pozīcijā, ir jāuzskata par prettiesiskiem.

552

Treškārt, 315. un 371. pozīcijā norādīto komandējumu iemesls bija saistīts ar ielūgumiem, kurus nosūtījis attiecīgi Beļģijas karaļnams un Beļģijas karaliskās ģimenes locekļa dienesti.

553

No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka Beļģijas karaliskā ģimene K. Pinxten tiešām aicināja piedalīties “karaliskajās medībās” Sjerņonā [Ciergnon] (Beļģija).

554

Tomēr, tā kā Tiesas rīcībā esošajos lietas materiālos nav elementu, kas varētu pierādīt K. Pinxten apgalvojuma pamatotību, saskaņā ar kuru šīm medībām Beļģijas Karalistē esot ievērojama protokolāra nozīme, tas vien, ka iesniegtos ielūgumus nosūtījusi Beļģijas karaliskā ģimene, ir jāuzskata par nepietiekamu, lai konstatētu saikni ar Revīzijas palātas locekļa amata pienākumu izpildi.

555

No tā izriet, ka 315. un 371. pozīcijā norādīto komandējumu prettiesiskums ir jāuzskata par pierādītu.

556

Virkne komandējumu, kuru rezultātā tika atlīdzināti komandējuma izdevumi vai izmaksāta dienasnauda, kas ir pirmā iebilduma priekšmets, neietilpst jau pārbaudītajās kategorijās, un to tiesiskums tātad ir jāizvērtē katrā atsevišķā gadījumā.

557

Revīzijas palātas pārmetumi attiecībā uz četrpadsmit no šiem komandējumiem ir jānoraida kā nepamatoti.

558

Pirmām kārtām, tā kā Revīzijas palāta nav precizējusi apgalvotā prettiesiskuma pamatojumu, 310. pozīcijā paredzēto komandējum nevar uzskatīt par acīmredzami prettiesisku, jo tas daļēji attiecas uz universitātes apmeklējumu.

559

Tāpat attiecībā uz 347. pozīcijā norādīto komandējumu – tikšanos ar Beļģijas Nacionālās bankas atbildīgo amatpersonu, kā arī ar Beļģijas parlamenta locekli un advokātu, kurš pilda arī amata pienākumus šajā bankā, – nevar uzskatīt par acīmredzami prettiesisku, pamatojoties vienīgi uz Revīzijas palātas apgalvojumu, ka šim komandējumam “nav saistības ar K. Pinxten amata pienākumiem”, un apstākli, ka šis parlamenta loceklis bija attiecīgās politiskās partijas loceklis.

560

Otrām kārtām, vairākos gadījumos Revīzijas palātas iesniegtie pierādījumi nav pietiekami, lai apstiprinātu šīs iestādes apgalvoto prettiesiskumu.

561

Vispirms – attiecībā uz komandējumiem, kuri minēti 57. un 391. pozīcijā un kuru mērķis bija sanāksmes ar Komisijas locekli, netiek apstrīdēts, ka šāda sanāksme principā varētu būt saistīta ar Revīzijas palātas locekļa amata pienākumu izpildi.

562

Pirmkārt, nav pierādīta šīs iestādes apgalvojuma – ka 57. pozīcijā minētais komandējums patiesībā bija saistīts ar mūzikas festivāla organizēšanu, kas K. Pinxten interesē privāti, – pamatotība.

563

Proti, šis komandējums notika 2009. gada 13. jūlijā, savukārt Revīzijas palātas iesniegtās elektroniskā pasta vēstules par šo festivālu attiecas uz 2011. gada subsīdiju un ir datētas ar 2011. gada septembri un oktobri. Turklāt saikne starp minēto komandējumu un šo subsīdiju šķiet mazāk ticama tāpēc, ka attiecīgais Komisijas loceklis bija atbildīgs par kultūras jautājumiem vienīgi no 2010. gada 10. februāra.

564

Otrkārt, Revīzijas palāta nav iesniegusi nevienu konkrētu dokumentu, lai pamatotu apgalvojumu, ka 391. pozīcijā minētais komandējums attiecās uz “privātām pusdienām”.

565

Apstāklis, kas turklāt nav pierādīts, ka attiecīgais Komisijas loceklis esot K. Pinxten medību partneris, pats par sevi neļauj konstatēt attiecīgo pusdienu privātu raksturu. Tas, ka ELO atbildīgā persona arī esot piedalījusies šajās pusdienās, arī nevar pierādīt Revīzijas palātas nostājas pamatotību, vēl jo vairāk tādēļ, ka nav apstrīdēts, ka K. Pinxten nesagatavoja šo pusdienu, kuras notika Komisijas ēkā, viesu sarakstu.

566

Turpinot, lai gan Revīzijas palāta neapstrīd pamatojumu K. Pinxten dalībai Collège d’Europe [Eiropas Koledžas] Brigē (Beļģija) mācību gada uzsākšanas ceremonijā, kas bija 63. pozīcijā minētā komandējuma priekšmets, tā tomēr apgalvo, ka K. Pinxten šajā ceremonijā neesot piedalījies.

567

Šajā ziņā tomēr ir jāuzskata, ka Revīzijas palātas iesniegtais izvilkums no interneta vietnes nešķiet pietiekams, lai pierādītu, ka K. Pinxten minētajā ceremonijā nepiedalījās, ņemot vērā gan šī dokumenta raksturu, ko nevar pielīdzināt protokolam, kurā ir iekļauts klātesošo personu saraksts, gan minētajā dokumentā izmantoto formulējumu, kas pierāda, ka tajā ir uzskaitīta tikai daļa no šajā ceremonijā klātesošajām personām.

568

Turklāt, lai gan ir pierādīts, ka dienā, kad tika veikts attiecīgais komandējums, K. Pinxten pusdienoja Briselē, Revīzijas palātas iesniegtie pierādījumi neļauj pierādīt šo pusdienu laiku.

569

Visbeidzot, pieci komandējumi saistībā ar tikšanos ar diplomātiem, kuri principā var tikt saistīti ar Revīzijas palātas locekļa, kurš darbojas Savienības ārējo attiecību palātā, amata pienākumiem, ir aprakstīti kā tādi, kuriem ir privāts raksturs, tomēr šis apgalvojums nav juridiski pietiekami pierādīts.

570

Proti, 56. pozīcijā minētā komandējuma gadījumā Revīzijas palāta norāda, ka pusdienas ar Krievijas Federācijas konsulu bija saistītas ar starpniecību, kas veikta kāda Beļģijas pāra interesēs, kuri vēlējās adoptēt bērnu no šīs valsts.

571

Tomēr dokumenti, kurus šajā ziņā ir iesniegusi Revīzijas palāta un kuri ir sagatavoti vairākus mēnešus pēc šī komandējuma, un kuros nav atsauces ne uz šīm pusdienām, ne uz jebkādu faktu, kas būtu noticis pirms tām, neļauj pārliecinoši pierādīt, ka tā mērķis nav saistīts ar K. Pinxten amata pienākumiem.

572

138., 196. un 382. pozīcijā minētie komandējumi pilnīgi skaidri attiecībā uz pēdējiem diviem minētajiem bija saistīti ar K. Pinxten dalību “diplomātiskajās vakariņās”, kas katru gadu notiek Briselē.

573

Ņemot vērā, ka nav apstrīdēts, ka šajās vakariņās kopā sanāk liels skaits Beļģijas diplomātu, šķiet, ka tās principā var radīt iespēju apmainīties ar viedokļiem par Revīzijas palātu interesējošiem jautājumiem, kā arī informēt par tās darbību un to popularizēt augstu valsts līmeņa amatpersonu vidū.

574

Šādos apstākļos tas, ka minētās vakariņas rīko organizācija, kuras mērķis ir atbalstīt Flandrijas intereses Briselē, pats par sevi nav pietiekami, lai pierādītu tā Revīzijas palātas apgalvojuma pamatotību, saskaņā ar kuru šo vakariņu mērķis esot “ļaut Flandrijas uzņēmējiem tikties ar Beļģijas diplomātiem, kas atrodas ārvalstīs”. Līdz ar to attiecīgos komandējumus nevar uzskatīt par acīmredzami prettiesiskiem.

575

Attiecībā uz pusdienām ar Beļģijas Karalistes vēstnieku Francijā, kas bija 284. pozīcijā minētā komandējuma mērķis, lai gan Revīzijas palāta norāda, ka šīm pusdienām bija privāts raksturs, atsaucoties uz draudzīgām attiecībām, kas šo vēstnieku saista ar K. Pinxten, kā arī uz citu viesu identitāti, ir jākonstatē, ka šis raksturs nav pierādīts, jo nepastāv nekādi pierādījumi, kas varētu sniegt Tiesai informāciju par minēto pusdienu mērķi, turklāt katrā ziņā šādu attiecību esamība vien nav pietiekama, lai izslēgtu, ka šīm pusdienām var būt profesionāls raksturs.

576

Treškārt, dalība K. Pinxten palīdzes tēva bērēs, kas ir 335. pozīcijā norādītā komandējuma mērķis un ko Revīzijas palātas priekšsēdētājs atļāva, pamatojoties uz pārskatāmi paziņotu informāciju, var būt saistīta ar šīs iestādes locekļa pienākumu izpildi, jo no viņa var pamatoti gaidīt, ka viņš šādā gadījumā sniedz savu personīgo atbalstu vienam no saviem tuviem līdzstrādniekiem minētajā iestādē.

577

Ceturtkārt un visbeidzot, iebildumi attiecībā uz komandējumiem, kas minēti 102., 293. un 294. pozīcijā, ir jānoraida, ciktāl pārkāpumi, kuros Revīzijas palāta apsūdz K. Pinxten, var tikt uzskatīti par atvainojamu maldību.

578

Tādējādi ziņotais 102. pozīcijā norādītā komandējuma prettiesiskums ir saistīts ar apmaksātas maltītes aptuveni 30 EUR apmērā nenorādīšanu, lai gan neviens apstāklis neļauj uzskatīt, ka šāds atsevišķs incidents nav vienkārši aizmāršība.

579

Attiecībā uz komandējumiem, kas minēti 293. un 294. pozīcijā, lai gan Revīzijas palātas apgalvojums, ka šie komandējumi esot notikuši, neraugoties uz tikšanās, kas tos pamatoja, atcelšanu, šķiet pamatots, ņemot vērā K. Pinxten plānotājā ietverto norādi, krāpšanas esamība šajā ziņā nav pierādīta, jo laikā, kas sākotnēji bija paredzēts minēto komandējumu īstenošanai, notika paziņotās pusdienas Revīzijas palātā.

580

Turpretim trīsdesmit vienā no šī sprieduma 556. punktā minētajiem komandējumiem K. Pinxten šajā tiesvedībā var tikt pilnībā vai daļēji pamatoti vainots.

581

Pirmkārt, vizīte vietējā veselības centrā saistībā ar 286. pozīcijā minēto komandējumu, lai piedalītos tās izveidošanas divdesmitajā gadadienā, acīmredzami nevar tikt saistīta ar Revīzijas palātas locekļa amata pienākumiem.

582

Otrkārt, vairāku pirmajā iebildumā minēto komandējumu mērķis bija tikties ar personu, kuras statuss nav precizēts komandējuma rīkojumā, un to K. Pinxten šīs tiesvedības laikā nav ticami izskaidrojis.

583

Lai gan komandējuma rīkojuma izdošana un vēlāka komandējuma izdevumu atlīdzināšana vai dienasnaudas izmaksa šādos gadījumos pierāda ievērojamu Revīzijas palātas pārbaudes trūkumu, tomēr komandējums, kura mērķis ir tikties ar personu, kam nav identificējamas saistības ar šo iestādi, ir jāuzskata par acīmredzami prettiesisku.

584

Tādējādi attiecībā uz 49. pozīcijā paredzēto komandējumu, lai gan Revīzijas palāta nav pierādījusi saikni, ko tā apgalvo starp attiecīgajā komandējuma rīkojumā norādīto personu un mūzikas festivāla organizēšanu, ir jākonstatē, ka neviens no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem neļauj identificēt amatu, kuru šī persona ieņem.

585

Komandējumi, kas minēti 39., 234., 235., 297., 348. un 389. pozīcijā, arī ir jākvalificē kā acīmredzami prettiesiski, jo to mērķis ir tikties ar personām, kuru statuss nav precizēts, tāpat kā 79. pozīcijā minētais komandējums, kas tika pamatots, vienkārši atsaucoties uz “formālu ielūgumu”.

586

Tāds pats secinājums ir jāizdara attiecībā uz 306. pozīcijā norādīto komandējumu, nelemjot par Revīzijas palātas apgalvojumu, ka persona, uz kuru attiecas šis komandējums, ir notārs, un daļēji uz 347. pozīcijā norādīto komandējumu, neatkarīgi no šīs iestādes argumenta, saistot šo komandējumu ar kāzu pieņemšanu, pamatotības.

587

Līdzīgi – komandējumi, kas minēti 40., 44., 262. un 351. pozīcijā, kā arī daļēji 86. pozīcijā minētais komandējums ir jāuzskata par prettiesiskiem, jo tie attiecas uz tikšanos ar personām, kuras vienkārši tiek norādītas attiecīgi kā “direktors”, “barons”, “jurists un auditors”, “tiesnesis” un “advokāts”.

588

Treškārt, atsevišķi komandējumi, kam ir mērķis ir tikties ar personu, kuras statusam, iespējams, varētu būt pietiekama saikne ar Revīzijas palātu, tomēr ir jāuzskata par atļautiem, pamatojoties uz pieteikumu, kurā nav būtiskas informācijas, un par prettiesiskiem, ciktāl šī iestāde iesniedz pierādījumus, kas var pierādīt, ka attiecīgās tikšanās mērķis ir privāta rakstura.

589

Tā tas ir 108. pozīcijā minētā komandējuma gadījumā, kas ir saistīts ar tikšanos ar Komisijas locekli, jo no elektroniskā pasta vēstulēm šīs tikšanās sagatavošanai izriet, ka tā attiecās uz vadlīnijām, ko pārstāvības organizācija vēlējās iesniegt Komisijai.

590

122. pozīcijā minētais komandējums ir cieši saistīts ar 108. pozīcijā minēto komandējumu, ciktāl tā mērķis bija tikties ar šīs pārstāvniecības organizācijas vadītāju, un nākamajā dienā pēc šīs tikšanās saņemtā elektroniskā pasta vēstule parāda, ka tam bija tāds pats mērķis kā šim pēdējam minētajam komandējumam.

591

Vakariņas ar admirāli, kas bija 280. pozīcijā norādītā komandējuma mērķis, nevar tikt skaidri saistītas ar K. Pinxten pienākumiem Revīzijas palātā, ciktāl OLAF izņemtās elektroniskā pasta vēstules pierāda, ka šīs vakariņas organizē privāts uzņēmējs, lai tostarp pateiktos K. Pinxten par palīdzību, ko viņš tam esot sniedzis, lai parakstītu līgumu aizsardzības jomā.

592

Kas attiecas uz 404. pozīcijā minēto komandējumu, lai gan pusdienu, kas rīkotas ar Beļģijas valdības locekli, mērķis nav zināms, apstāklis, ka 2016. gada 10. maija elektroniskā pasta vēstulē ir norādīts, ka viņu ielūdz K. Pinxten un viņa vedekla, ļauj konstatēt šo pusdienu privāto raksturu.

593

Ceturtkārt, komandējumi, kas ir saistīti ar brīvā laika pavadīšanas darbībām vai dalību draudzīgās attiecībās, ņemot vērā šī sprieduma 399. punktā minētos apsvērumus, ir jāuzskata par acīmredzami prettiesiskiem, ja tiem nav saistības ar pasākumu, kurš ir vērsts uz profesionālu darbību.

594

Šajā ziņā ir jāmin 80. pozīcijā minētais komandējums, kas attiecas uz tikšanos ar kultūras iestādes direktoru, un 322. pozīcijā minētais komandējums, kura patiesais mērķis, aizbildinoties ar privāta uzņēmēja ielūgumu, ņemot vērā K. Pinxten plānotājā ietvertās norādes, bija ļaut viņam piedalīties operas izrādē.

595

Neraugoties uz attiecīgo komandējumu rīkojumu pārskatāmību, 101. komandējums, kas attiecās uz dalību Valonijas (Beļģija) Karaliskā kamerorķestra dārza svētkos, kā arī komandējumi, kas norādīti 288., 345. un 394. pozīcijā un kas bija saistīti ar dalību mūzikas festivālā, acīmredzami nevar būt saistīti ar Revīziju palātas locekļa pienākumu izpildi, un pretēju risinājumu nevar attaisnot apstāklis, ka šis festivāls bija veltīts “jaunajiem eiropiešiem”.

596

Šis secinājums vēl jo vairāk ir jāizdara attiecībā uz 364. pozīcijā minēto komandējumu, kas ļāva īstenot īsu Skotijas kultūrai veltīta festivāla apmeklējumu, pamatojoties uz komandējuma rīkojumu, kurā minēts vienīgi oficiāls Flandrijas pārstāvniecības ielūgums.

597

Lai gan 99. pozīcijā minētais komandējums attiecās uz ceremoniju, kas norisinājās universitātē, arī to nevar saistīt ar K. Pinxten amata pienākumu izpildi, ciktāl Revīzijas palātas iesniegtajos dokumentos ir norādīts, ka šīs ceremonijas mērķis ir godināt māksliniekus un ka tā noslēgsies ar koncertu.

598

Turklāt nav strīda par to, ka 202. pozīcijā paredzētais komandējums bija saistīts ar K. Pinxten dalību Beļģijas tiesneša Tiesā bērna kāzās.

599

Šī komandējuma priekšmets nebija skaidri aprakstīts komandējuma rīkojumā, kurā vienkārši bija atsauce uz oficiālu šī tiesneša ielūgumu, neprecizējot, ka tas attiecas uz ģimenes ceremoniju.

600

Attiecīgo personu statuss neļauj pierādīt 202. pozīcijā minētā komandējuma likumību.

601

Šī argumentācija ir jāattiecina uz komandējumu, kas minēts 300. pozīcijā, un daļēji uz 362. pozīcijā minēto komandējumu, jo no K. Pinxten plānotāja izriet, ka šie komandējumi attiecās uz Beļģijas personību bērnu kāzām.

602

Divu K. Pinxten pilnvaru laikā Revīzijas palātas locekļiem radušos pārstāvības un reprezentācijas izdevumu atlīdzināšana tika reglamentēta Lēmumā Nr. 7‑2004.

603

Šī lēmuma 2. pantā bija paredzēts, ka tiek atlīdzināti vispārīgi pārstāvības un reprezentācijas izdevumi, kas šiem locekļiem ir “radušies iestādes locekļa statusā”.

604

Turklāt šajā pantā bija noteikts, ka šī atlīdzināšana tiek veikta, iesniedzot deklarācijas, kurās ir norādīts ielūguma datums, ielūgto personu skaits, kā arī galvenās ielūgtās personas statuss un kurām ir pievienoti rēķini vai citi apliecinoši rakstveida dokumenti, ko uzskata par līdzvērtīgiem.

605

Turklāt minētā lēmuma 6. pantā bija noteikts, ka par pieņemšanu, kas rīkota mājās, radušos izdevumus atlīdzina atbilstoši iesniegtajiem apliecinošajiem dokumentiem.

606

No šīm tiesību normām izriet, ka pārstāvības un reprezentācijas izdevumu atlīdzināšana ir atkarīga, pirmkārt, no apliecinošu dokumentu iesniegšanas un, otrkārt, no nosacījuma, ka šie izdevumi ir radušies Revīzijas palātas locekļa statusā.

607

Jēdziens “pārstāvības un reprezentācijas izdevumi” tika precizēts 2004. gada 22. aprīļa paziņojumā, ar kuru tika papildināts Lēmums Nr. 7‑2004.

608

Šajā ziņā ir jānorāda – lai gan no šī paziņojuma priekšmeta izriet, ka tas pats par sevi nerada saistošas sekas, Revīzijas palātas locekļiem, lai izpildītu savu šī sprieduma 243. punktā atgādināto pienākumu ievērot nevainojamu uzvedību, tomēr bija pienācīgi jāņem vērā minētajā paziņojumā norādītie principi.

609

Vispirms – no 2004. gada 22. aprīļa paziņojuma izriet, ka pārstāvības un reprezentācijas izdevumi galvenokārt bija paredzēti, lai veicinātu Revīzijas palātas ārējās attiecības, un ka tās locekļi to pārstāv tostarp tad, kad viņi šīs iestādes interesēs uztur profesionālās attiecības ar personām, kas pilda pienākumus Savienībā, dalībvalstīs vai trešās valstīs.

610

Šajā paziņojumā turklāt bija norādīts, ka izdevumiem par katru pasākumu ir jābūt saistītiem ar tā nozīmīgumu un dalībnieku statusu.

611

Visbeidzot, minētajā paziņojumā bija paredzēts, ka Revīzijas palātas locekļa, kā arī viesu laulātie un partneri var piedalīties pasākumos, par kuriem ir radušies pārstāvības un reprezentācijas izdevumi. Savukārt šo locekļu draugiem vai personiski pazīstamiem cilvēkiem ir jānosūta privāti ielūgumi, kas nozīmē, ka izdevumi saistībā ar šo ielūgumu ir jāsedz minētajiem locekļiem.

612

2004. gada 22. aprīļa paziņojuma 1. pielikumā ir sniegtas papildu norādes par pārstāvības un reprezentācijas izdevumiem.

613

It īpaši no šī pielikuma izriet, ka izdevumiem, kas radušies ārpus Revīzijas palātas, parasti ir jāattiecas uz personām, kuras Savienībā, dalībvalstīs vai trešās valstīs pilda vadošus pienākumus, un ka izdevumi, kas radušies Revīzijas palātas locekļa personīgajā dzīvesvietā, nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams šim nolūkam.

614

Šī paziņojuma 2. pielikumu veidoja veidlapa, kas ļāva deklarēt pārstāvības un reprezentācijas izdevumus, norādot precīzu datumu, laiku, veidu un pasākuma iemeslu, kā arī dalībnieku skaitu un statusu.

615

No šī sprieduma 609.–614. punkta izriet, ka pārstāvības vai reprezentācijas iemesls un ielūgtās personas vai ielūgto personu statuss ir galvenie 2004. gada 22. aprīļa paziņojumā un tā 1. pielikumā izmantotie kritēriji, lai konkretizētu Lēmuma Nr. 7‑2004 2. pantā paredzēto nosacījumu, saskaņā ar kuru šādus izdevumus var atlīdzināt, ja tie ir radušies Revīzijas palātas locekļa statusā.

616

Vienīgā būtiskā informācija, kas saskaņā ar Lēmumu Nr. 7‑2004 un 2004. gada 22. aprīļa paziņojuma 2. pielikumu ir jāiesniedz, lai saņemtu šo izdevumu atmaksu, arī attiecās uz šiem diviem elementiem.

617

Līdz ar to pārstāvības un reprezentācijas izdevumu, kuru atlīdzināšanu K. Pinxten bija lūdzis, rašanās pamatojums ir jānovērtē, pamatojoties uz minētajiem elementiem.

618

Tomēr attiecībā uz pierādīšanas pienākumu ir jāuzskata, ka tad, ja profesionālās attiecības, kas uzturētas ar personu, ņemot vērā šīs personas statusu, šķiet esam nozīmīgas Revīzijas palātas interesēm, šai personai adresēts ielūgums ir jāuzskata par likumīgu, ja vien Revīzijas palāta nav iesniegusi pierādījumus, kas ļauj konstatēt šī ielūguma privāto raksturu.

619

Šī sprieduma 427.–438. punktā izklāstītā analīze par maksājumiem saistībā ar komandējuma izmaksām un dienasnaudu par komandējumiem, kas saistīti ar tikšanos ar politiķiem, attiecas arī uz pārstāvības izdevumu, kas saistīti ar šādām tikšanās reizēm, atlīdzināšanu.