ĢENERĀLADVOKĀTA M. KAMPOSA SANČESA‑BORDONAS [M. CAMPOS SÁNCHEZ‑BORDONA]

SECINĀJUMI,

sniegti 2020. gada 22. oktobrī ( 1 )

Lieta C‑537/19

Eiropas Komisija

pret

Austrijas Republiku

Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Publiskais iepirkums – Direktīva 2004/18/EK – Publiskas iestādes līgums ar privātu uzņēmumu par vēl neuzbūvētas ēkas nomu – Publiskas iestādes izšķiroša ietekme uz ēkas projektēšanu – Pierādīšanas pienākums un pierādījumu vērtējums

1.

Komisija pārmet Austrijas Republikai Direktīvas 2004/18/EK ( 2 ) pārkāpšanu, jo kāda ar Vīnes pašvaldību saistīta publiska iestāde (Stadt Wien‑Wiener Wohnen (turpmāk tekstā – “Wiener Wohnen”)), neievērojot šīs direktīvas noteikumus, 2012. gada 25. maijā ar kādu privātu uzņēmumu noslēdza būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu, kuru tā parakstītāji kvalificēja kā nomas līgumu, lai uz šim uzņēmumam piederošiem zemes gabaliem uzbūvētu biroju ēku ar nosaukumu “Gate 2” ( 3 ).

2.

Komisija balstās uz virkni pierādījumu, kas, pēc tās domām, var uzskatāmi parādīt, ka Wiener Wohnen (kuras līgumslēdzējas iestādes statuss netiek apstrīdēts) bija izšķiroša ietekme uz ēkas “Gate 2” plānošanu un būvniecību. No šīs premisas izrietot, ka līgums, lai arī līdzēji to noslēdza kā nomas līgumu, faktiski esot būvdarbu publiskā iepirkuma līgums, kura summa pārsniedz Direktīvā 2004/18 noteikto minimālo robežvērtību.

3.

Austrijas Republika noraida Komisijas apgalvojumu, jo uzskata, ka ir piemērojams Direktīvas 2004/18 16. panta a) punkts, saskaņā ar kuru uz ēku nomas publiskā iepirkuma līgumiem neattiecas tajā paredzētās publiskā iepirkuma procedūras.

I. Atbilstošās tiesību normas

A. Savienības tiesības. Direktīva 2004/18

4.

Saskaņā ar 2. pantu (“Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi”):

“Līgumslēdzējas iestādes pret visiem komersantiem izturas vienādi un nediskriminējoši un rīkojas pārredzami.”

5.

Direktīvas 16. pantā (“Īpaši izņēmumi”) ir noteikts:

“Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru priekšmets ir šāds:

a)

zemes, esošu būvju vai cita nekustamā īpašuma vai ar to saistītu tiesību iegāde vai noma, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas noslēgti vienlaikus ar jebkāda veida iegādes vai nomas līgumu, pirms tā noslēgšanas vai pēc tās;

[..].”

6.

Direktīvas 28. pantā (“Atklātas, slēgtas un sarunu procedūras un cenu aptaujas izmantošana”) ir noteikts:

“Valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā līgumslēdzējas iestādes piemēro valsts procedūru, kas pielāgota šīs direktīvas vajadzībām.

[..]”

B. Austrijas tiesības

7.

Bundesgesetz über die Vergabe von Aufträgen ( 4 ) 10. panta 8. punktā ir pārņemts Direktīvas 2004/18 16. panta a) punkts.

II. Pirmstiesas procedūra

8.

Komisija 2016. gada 25. jūlija brīdinājuma vēstulē apgalvoja, ka, noslēdzot līgumu bez iepriekšējas tā izsludināšanas, ir pārkāpts Direktīvas 2004/18 2., 28. un 35. pants.

9.

2016. gada 26. septembra atbildē Austrijas Republika piekrita, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ietilpa Direktīvas 2004/18 piemērošanas jomā un ka saskaņā ar šo direktīvu tai bija jārīko publiskā iepirkuma procedūra ( 5 ).

10.

Lai panāktu izlīgumu, Austrijas Republika 2017. gada 27. februāra papildu apsvērumos ( 6 ) mēģināja izskaidrot attiecīgos apstākļus un atkārtoti atzina savu pienākumu neizpildi. Turpmākajos apsvērumos ( 7 ) tā uzsvēra, ka turpmāk tā nodrošinās publiskā iepirkuma tiesību ievērošanu, it īpaši ar līgumu reģistra starpniecību.

11.

2018. gada 18. maijā Komisija – pieņēmusi zināšanai, ka Austrijas Republika bija atzinusi pienākumu neizpildi, – sniedza argumentētu atzinumu, aicinot to veikt vajadzīgos pasākumus, kas līdz tam vēl nebija pienācīgi veikti.

12.

2018. gada 18. jūlija vēstulē Austrijas Republika mainīja savu iepriekšējo nostāju un noraidīja tai pārmesto pienākumu neizpildi.

III. Tiesvedība Tiesā

13.

2019. gada 12. jūlijā Komisija cēla prasību, lūdzot Tiesu nospriest, ka “Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti saskaņā ar Direktīvas 2004/18 2. pantu, 28. pantu un 35. panta 2. punktu, ciktāl Stadt Wien‑Wiener Wohnen2012. gada 25. maija līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz biroju ēku ar adresi Guglgasse 2‑4, Vīne, piešķīra tieši, nerīkojot un neizsludinot publiskā iepirkuma procedūru”. Tā arī lūdza piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

14.

2019. gada 19. septembrī Austrijas Republika iebilda pret prasību, lūdzot to noraidīt un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

15.

Replikas raksts tika iesniegts 2019. gada 25. oktobrī un atbilde uz repliku – 2020. gada 16. janvārī.

16.

Tiesa nolēma nerīkot tiesas sēdi, bet uzdeva Austrijas Republikai vairākus jautājumus, lūdzot sniegt rakstveida atbildi, uz kuriem tā atbildēja 2020. gada 8. jūlijā. Komisija šo atbildi komentēja savā 2020. gada 24. jūlija vēstulē.

IV. Vērtējums

A. Ievada piezīmes

17.

Šajā prasībā sakarā ar valsts pienākumu neizpildi var konstatēt divus atšķirīgus aspektus:

–

aspektu, kas attiecas uz aplūkojamo tiesību normu, galvenokārt Direktīvas 2004/18 16. panta a) punkta, interpretāciju, un pierādīšanas pienākumu, un

–

aspektu, kas attiecas uz faktiskajiem apstākļiem un līguma kvalificēšanu (vai tas ir tikai nomas līgums vai arī būvdarbu līgums?).

18.

Tiesai šajā lietā ir jādara kas vairāk nekā tikai jāinterpretē Savienības tiesības, jo tās funkcija vairāk līdzinās tam, ko dara civillietu tiesa, kurai, ņemot vērā iesniegtos pierādījumus, ir jānoskaidro, kā norisinājās faktiskie apstākļi un kādas līgumiskās attiecības faktiski pastāvēja.

19.

Savā izvērtējumā vispirms pievērsīšos tīri juridiskiem aspektiem. Paradoksālā kārtā par tiem ir diskutēts vismazāk, varbūt tāpēc, ka jau ir izstrādāta Tiesas judikatūra, kurā izskaidrota piemērojamo tiesību normu jēga.

20.

Pēc tam izvērtēšu izvirzītos argumentus un sniegtos pierādījumus, lai paustu savu viedokli par faktiem un līguma kvalificēšanu.

B. Tīri juridiskie aspekti

1.   Tiesas judikatūra par Direktīvas 2004/18 16. panta a) punktu

21.

Šajā tiesību normā ir noteikts, ka direktīva neattiecas “uz pakalpojumu valsts līgumiem, kuru priekšmets ir [..] zemes, esošu būvju vai cita nekustamā īpašuma vai ar to saistītu tiesību iegāde vai noma, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus”.

22.

Tiesu neapmierina risinājums gluži vienkārši akceptēt to, kā savas līgumiskās attiecības izvēlas kvalificēt līdzēji. Jautājums par to, vai šis līgums – lai arī tā parakstītāji to ir nosaukuši par nomas līgumu – ir uzskatāms par piederīgu būvdarbu līgumu kategorijai, kam piemērojama Direktīva 2004/18, ir jāizlemj saskaņā ar minēto direktīvu ( 8 ).

23.

Tiesa uzskata, ka “jēdziena “būvdarbu publiskā iepirkuma līgums” definīcija ietver visus darījumus, kuru ietvaros starp līgumslēdzēju iestādi un būvuzņēmēju ir noslēgts atlīdzības līgums, neatkarīgi no tā formālās klasifikācijas, un tā priekšmets ir “būves” šīs pašas direktīvas [1. panta 2. punkta b) apakšpunkta] izpratnē celtniecība, ko veic minētais būvuzņēmējs. Šajā sakarā būtiskais kritērijs ir tas, ka šie būvdarbi tiek veikti atbilstoši līgumslēdzējas iestādes norādītajām prasībām, kamēr šo darbu īstenošanai izmantotajiem līdzekļiem nav nozīmes” ( 9 ).

24.

Spriedumā Impresa Pizzarotti Tiesa piebilda, ka tad, “ja līgums vienlaikus ietver elementus, kam ir būvdarbu publiskā iepirkuma līguma iezīmes, un tādus elementus, kam ir cita veida līguma iezīmes, tad tā juridiskā kvalificēšana un piemērojamās Savienības tiesību normas ir atkarīgas no līguma galvenā priekšmeta” ( 10 ).

25.

Spriedumā Helmut Müller Tiesa pievērsās jautājumam par to, vai līgums ir atlīdzības līgums, un precizēja, ka pakalpojums, ko saņem līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu, kuram ir jārada tai tieša ekonomiska interese, “ir to būvju būvniecība, ko līgumslēdzēja iestāde vēlas saņemt”. Šī ekonomiskā interese pastāv, ja līgumslēdzēja iestāde pārņem īpašumtiesības uz būvdarbiem, kas ir līguma priekšmets, bet to “var konstatēt, ja ir paredzēts, ka līgumslēdzēja iestāde iegūst tiesības izmantot attiecīgās būves, kas ir līguma priekšmets, lai tā varētu nodrošināt šo būvju pieejamību sabiedrībai” ( 11 ).

26.

Šo pieejamību var nodrošināt nomas līguma īpašajos noteikumos. Tas ir apstiprināts Direktīvas 2014/24/ES ( 12 ) 4. apsvērumā, kurā, lai arī minētā direktīva šajā lietā nav piemērojama ratione temporis, ēku nomas līgumi – gluži tāpat kā Direktīvā 2004/18 – ir izslēgti ( 13 ).

27.

Spriedums Impresa Pizzarotti bija tieši par vēl neuzbūvētas ēkas (kas paredzēta tiesu ēku kompleksa izvietošanai Bari pilsētā, Itālijā) nomas darījumu, kuru Tiesa, izvērtējusi tā saturu, kvalificēja kā būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu, kam piemērojami Savienības šo jomu reglamentējošie tiesību akti.

28.

Viens no faktoriem, kas lika nonākt pie šāda rezultāta, ir tas, ka līguma galvenais priekšmets ir “tādas ēkas uzcelšana, kura atbilst līgumslēdzējas iestādes izteiktajām vajadzībām [..], kaut arī tajā ir ietverta apņemšanās iznomāt attiecīgo ēku” ( 14 ), un ka līgumslēdzēja iestāde bija “veikusi pasākumus, lai definētu būves veidu vai īstenotu izšķirošu ietekmi uz būves ideju” ( 15 ).

29.

Toreiz Tiesa uzsvēra, ka “minētā līguma galvenais priekšmets ir šīs ēkas uzcelšana, kura sevī tik tiešām ietver arī to, ka vēlāk šī ēka katrā ziņā tiks iznomāta”, un ka būvdarbi tiek veikti atbilstoši “līgumslēdzējas iestādes izvirzītām prasībām” ( 16 ). Tādējādi tā secināja, ka ir jāpiemēro Savienības tiesību akti attiecībā uz būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu.

30.

Piebildīšu, ka Direktīvas 2004/18 16. panta a) punktā paredzētā izslēgšana burtiski attiecas uz “esošu būvju” nomu. Tādējādi, šķiet, ir apšaubāms, ka tā būtu piemērojama arī neesošu, proti, vēl neuzbūvētu ( 17 ) ēku nomai, lai arī šādu interpretāciju Tiesa pieņēma spriedumā Impresa Pizzarotti.

31.

Lai šī interpretācija neradītu pārmērīgu izslēgšanas paplašināšanu ( 18 ), nedrīkst pieļaut, ka, noslēdzot šķietamu ilgtermiņa nomas līgumu, līgumslēdzēja iestāde slēpj tiešu pasūtījumu (neizsludinot un nerīkojot reglamentētu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru) uzbūvēt ēku, kura atbilst tās vajadzībām un kuras plānošanu un būvniecību tā būtiski ietekmē.

2.   Pierādījumi un to vērtējums

32.

Tiesas judikatūru attiecībā uz pierādīšanas pienākuma sadali, izskatot prasības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, var apkopot šādi:

–

Parasti “Komisijai ir pienākums pierādīt, ka pastāv apgalvotā pienākumu neizpilde. Tieši Komisijai ir jāsniedz Tiesai informācija, kas vajadzīga, lai pārbaudītu, vai pastāv pienākumu neizpilde, un tā nevar pamatoties uz kādu pieņēmumu” ( 19 ).

–

“Tomēr dalībvalstīm saskaņā ar [lojālas sadarbības principu] ir pienākums palīdzēt Komisijai īstenot tās uzdevumu [..]. It īpaši ir jāņem vērā fakts, ka, pārbaudot tādu valsts noteikumu pareizu piemērošanu, kuru mērķis ir efektīvi ieviest direktīvu, Komisija[, kurai pašai šajā jomā nav izmeklēšanas pilnvaru,] lielā mērā ir atkarīga no informācijas, ko sniedz iespējamie sūdzību iesniedzēji, kā arī attiecīgā dalībvalsts” ( 20 ).

–

“No tā izriet – ja Komisija iesniedz pietiekamus pierādījumus, kas liecina, ka atbildētāja dalībvalsts ir īstenojusi noteiktu praksi, šai dalībvalstij pēc būtības un detalizēti ir jāapstrīd iesniegtās ziņas un no tām izrietošās sekas” ( 21 ).

C. Faktiskie apstākļi un līguma kvalificēšana

1.   Komisijas argumenti

33.

Wiener Wohnen2012. gada 25. maijā noslēgtais līgums neesot “parasts” ēkas nomas līgums, jo šī publiskā iestāde uzraudzīja tās būvdarbu veikšanu, tāpat kā to darītu būvniecības ierosinātājs.

34.

Līgumam esot divi pielikumi ( 22 ), kas ietver līdzēju savstarpēji saskaņotās specifikācijas, kuru saturs ir būtiski plašāks par to, par ko parasti vienojas nomas līgumā ( 23 ).

35.

2012. gadā Wiener Wohnen kādam pakalpojumu sniedzējam ( 24 ) uzticēja veikt Vīnē esošo biroju ēku tirgus izvērtējumu. Saskaņā ar šo novērtējumu no desmit iespējami atbilstošiem objektiem tās prasībām atbilda seši no tiem, un “Gate 2” bija vispiemērotākais. Šajā izvērtējumā ir atzīts, ka Wiener Wohnen varēja ietekmēt projekta plānošanu.

36.

Austrijas Republika atzina, ka ēkas “Gate 2” būvniecība būtu apšaubāma, ja Wiener Wohnen nebūtu noslēgusi strīdīgo līgumu.

37.

Būvdarbu veikšanas kontroli sabiedrībai SET Bauprojektierung GmbH, kas specializējas būvniecības projektu izstrādē, Wiener Wohnen esot uzticējusi tā, it kā tā būtu būvniecības ierosinātāja.

38.

Replikas rakstā Komisija apgalvo, ka:

–

līguma galvenais priekšmets esot ēkas būvniecība kā obligāts nomas nosacījums. Būvēšanas pienākuma svarīgums kļūst acīmredzams, piemēram, lielajā naudas sodā par ēkas nodošanas kavēšanos (30000 EUR dienā bez ierobežojumiem);

–

ēka esot uzbūvēta saskaņā ar Wiener Wohnen noteiktajām specifikācijām. Pirms līguma noslēgšanas ēkas plānošana vēl nebija pilnīgi pabeigta, ne arī tai bija piešķirta galīga atļauja. Tajā tika veikti būtiski pielāgojumi tieši tālab, lai projekts atbilstu Wiener Wohnen prasībām;

–

tā neesot “standarta ēka” kā jebkura cita biroju ēka. Lai arī dažām “Papildinājumā” minētajām specifikācijām ( 25 ) piemīt šādas iezīmes, tieši Wiener Wohnen bija tā, kas galvenokārt izvēlējas tehniskos risinājumus un tādējādi noteica ēkas galīgo koncepciju. Lai arī vairākās no šīm specifikācijām ir izdarīta atsauce uz ÖNORM standartiem ( 26 ), šie standarti ir tikai ieteikumi un kļūst saistoši tikai tad, ja tas tiek atrunāts līgumā;

–

“Papildinājumā” iekļautās specifikācijas to skaita un detalizācijas pakāpes ziņā būtiski pārsniedzot parastās nomnieka prasības ( 27 );

–

šajos apstākļos nav pārsteidzoši, ka presē publicētajā rakstā “Eine Zentrale nach Maß” (Centrāle pēc individuāla pasūtījuma) ir norādīts, ka ēkas “Gate 2” būvniecībā Wiener Wohnen, iespējams, nav ievērojusi publiskā iepirkuma noteikumus ( 28 );

–

ēkas A un B korpusu savienojošas galerijas būvniecība “Aprakstā” bija paredzēta kā iespēja, savukārt “Papildinājumā” tā kļuva par obligātu prasību. Wiener Wohnen lēmumam, kas pieņemts trīs dienas pirms līguma parakstīšanas, bija izšķiroša nozīme tā būvniecībā;

–

Austrijas Republikas apgalvojums, ka B korpusa 6.–8. stāvs tiktu uzbūvēts jebkurā gadījumā, neatbilst līguma 1.9. punktam. Galerijas un šo stāvu būvniecība bija atkarīga tikai no Wiener Wohnen;

–

nav pārsteidzoši, ka biroja telpas tika nodotas Wiener Wohnen Haus & “Außenbetreuung GmbH”, jo Wiener Wohnen varēja nodot apakšnomā Vīnes pašvaldības dienestiem vai juridiskām personām, kurās tai ir vairākuma līdzdalība;

–

ilgais līguma darbības termiņš esot norāde uz to, ka būvniecības ierosinātājs mēģina nodrošināt, ka tiek atgūti ēkas būvniecībā veiktie ieguldījumi.

2.   Austrijas Republikas argumenti

39.

Austrijas Republika, skaidrojot pirms līguma noslēgšanas esošos faktiskos apstākļus, norāda, ka Wiener Wohnen ir lielākā pašvaldību mājokļu pārvaldītāja Eiropā un tādējādi tā ir atbildīga pret vairāk nekā 500000 personām aptuveni 200000 pašvaldību mājokļos.

40.

Uzņēmuma stratēģiskās pārorientēšanas ietvaros tika nolemts koncentrēt vienā vietā visas tā pakļautībā esošas struktūrvienības, kas iepriekš bija izkaisītas pa visu Vīnes pilsētu. Jaunajai mītnes vietai bija jābūt pieejamai jaunās organizatoriskās struktūras spēkā stāšanās brīdī (2014. gada nogalē) un jāuzņem vismaz 750 darbinieku, bet pēc projektētās piebūves uzbūvēšanas – līdz 1000 darbiniekiem.

41.

Tā kā nebija iespējams nopirkt vai uzbūvēt tās vajadzībām atbilstošu ēku ( 29 ), vienīgais Wiener Wohnen pieejamais risinājums bija nomāt standarta biroju ēku, kas bija uzbūvēta vai kuras plānošana jau bija pabeigta.

42.

Lai gūtu pārskatu par Vīnes tirgū pieejamām biroju ēkām, kas atbilst tās prasībām, Wiener Wohnen 2012. gada sākumā uzdeva Immovement veikt vispārēju šā tirgus izvērtējumu.

43.

Atlases kritēriji ietvēra minimālas prasības: izmantojamā platība lielāka par 20000 m2; iespēja izmantot apakšstāvu klientu apkalpošanai; pietiekams autonovietņu skaits (vismaz 300 autonovietnes) un vēlākais biroju nodošanas termiņš – 2014. gada trešā ceturkšņa beigas.

44.

Immovement novērtējumā tika identificētas desmit biroju ēkas, no kurām dažas jau bija uzbūvētas vai tika būvētas, savukārt citas bija projektētas, bet vēl nebija uzbūvētas. Sešas no šīm desmit ēkām atbilda Wiener Wohnen prasībām, no kurām “Gate 2” bija vispiemērotākā.

45.

Šā novērtējuma izstrādes laikā ēkas “Gate 2” plānošana jau bija pabeigta. Tās plāni bija gatavi, bet projekts vēl nebija īstenots.

46.

Atskaitot prasības attiecībā uz platību un autonovietņu skaitu, sarunās par nomas līgumu galvenokārt notika vienošanās par nomas maksu un ekspluatācijas izmaksām.

47.

Vienīgie būvdarbu aspekti, kuru noteikšanā varēja iesaistīties Wiener Wohnen, bija telpu sadale un darbavietu izvietojums birojos, kā arī nomāto platību pamataprīkojuma izvēle. Šo iesaistīšanos ierobežoja ēkas struktūra, un tā attiecās uz mazsvarīgākām plānojuma detaļām.

48.

Gan “Aprakstā”, gan “Papildinājumā” tika noteiktas tikai tādas prasības, kurām saskaņā ar obligātajiem standartiem ir jāatbilst visām mūsdienu biroju ēkām.

49.

Atbilstoši līguma noslēgšanas brīdī Austrijā valdošajai doktrīnai un judikatūrai uz biroju ēkām, kuras vēl nav uzbūvētas, bet kuru plānošana ir pilnībā pabeigta, ir attiecināma izslēgšana, kas paredzēta [Direktīvas 2004/18 16. panta a) punktam atbilstošajā] BVergG 200610. panta 8. punktā.

50.

Saskaņā ar šo doktrīnu, lai noteiktu, vai tiek noslēgts nomas līgums vai būvdarbu līgums, izšķiroša nozīme ir tam, cik liela ir faktiskā ietekme uz būvniecības projektu. Šajos apstākļos būtiska nozīme ir tam, ka projekti ir pabeigti un būvatļauja saņemta jau pirms sarunu uzsākšanas par nomas attiecībām.

51.

Ēka “Gate 2” bija projektēta kā parasta biroju ēka, nekoncentrējoties uz īpašu kategoriju nomniekiem, nedz īpašām prasībām.

52.

Wiener Wohnen nebija vienīgais šīs biroju ēkas nomnieks ( 30 ). Turklāt vēl nesen dažas telpas bija nodotas apakšnomā Wiener Wohnen Haus & Außenbetreuung GmbH.

53.

Runājot par līguma darbības termiņu, jāteic, ka parastā kārtībā līgumu nevar izbeigt kopumā līdz 2040. gada 1. oktobrim un attiecībā uz fakultatīvi nomātajām telpām B korpusā – līdz 2041. gada 1. aprīlim. Tādējādi Wiener Wohnen nevar vienpusēji izbeigt līgumu – izņemot gadījumus, kad līgums tiek izbeigts ārkārtas apstākļu dēļ, – bez iznomātāja piekrišanas.

54.

Attiecībā uz būvdarbu uzraudzību SET Bauprojektierung GmbH uzticēto uzdevumu mērķis bija nodrošināt ēkas nodošanas termiņu ievērošanu, pietiekami savlaicīgi atklājot kavējumus vai defektus. Tas ļāva Wiener Wohnen atbilstoši rīkoties, piemēram, pagarinot līgumus telpu nomai līdzšinējās ēkās.

55.

Šī uzraudzība attiecās tikai uz līgumā paredzētajām nomātajām telpām, nevis citām ēkas daļām, piemēram, tehniskās apkures centrālēm, liftu iekārtām, ēkas automatizācijas sistēmām vai koplietošanas telpām, vai pieguļošo teritoriju.

56.

Savas nostājas pamatošanai Austrijas Republika izklāsta vēl šādus argumentus, no kuriem daži iekļauti atbildes rakstā uz repliku:

–

No Immovement izvērtējuma neizrietot, ka Wiener Wohnen prasības pārsniegtu nomnieka parastās vēlmes. Tas esot normāli, ka nomnieks, kurš nolēmis ilgtermiņā izmantot lielu biroju ēku, pirms lēmuma pieņemšanas vēlas noskaidrot, ciktāl iznomātājs piekrīt veikt iespējamos pielāgojumus, kurus nomnieks uzskata par vajadzīgiem.

–

“Aprakstu” esot sagatavojis nomnieks, un “Papildinājumā” neesot nevienas prasības, kas atšķirtos no tām, kas parasti tiek izvirzītas biroju ēkai. Pēdējā no minētajiem dokumentiem esot kopsavilkumā atreferētas ne tikai Vīnes pilsētā esošajām, bet gan visām biroju ēkām piemērojamās mūsdienīgās normatīvās prasības ( 31 ), kuras esot bijis jāievēro tik un tā.

–

Runājot par būvatļauju, Wiener Wohnen kā nomnieks neesot piedalījusies būvatļauju pieprasīšanas procedūrā un tai neesot iespējams nedz iepazīties ar būvatļaujas saņemšanas lietas materiāliem, nedz iesniegt kādus ar šo procedūru saistītus dokumentus.

–

No paša sākuma esot bijis zināms, ka Wiener Wohnen nebija vienīgais ēkas nomnieks. Tas, ka citas personas tajā nomā un izmanto telpas, pierādot, ka tās ir standarta biroju telpas un ka parastajos tirgus apstākļos tās tieši var nomāt ne tikai Wiener Wohnen apakšnomnieki – kā uzskata Komisija –, bet arī trešās personas.

–

Līguma darbības termiņš (25 gadi) atbilstot nekustamā īpašuma tirgus realitātei. Tikai šajos apstākļos iznomātāji ir gatavi iznomāt lielas platības par pieņemamām cenām.

–

Wiener Wohnen uzskata, ka atteikties no iespējas izbeigt līgumu neesot bijis grūti, jo 1000 darbinieku jaunas pārcelšanās iespējamība esot izslēgta tāpēc, ka tā būtu dārga un ka trūkst piemērotu alternatīvu ēku.

–

Pārlieku vienkāršots esot Komisijas pieņēmums, ka 20 gadu ilgais līguma darbības termiņš ir pietiekams, lai segtu būvniecības izmaksas, jo tajā nav ņemts vērā, ka arī iznomātājs ir atbildīgs par visiem ekspluatācijas darbiem un remontdarbiem, tam ir jāsedz finansējuma izmaksas un apsaimniekošanas izdevumi u.tml.

–

Komisija, šķiet, neņemot vērā, ka būvniecības ierosinātāja veiktu būvdarbu uzraudzību parasti papildina arī nomnieka veiktā uzraudzība, jo īpaši tad, ja tiek īstenots komplicēts pārcelšanās plāns.

3.   Mans vērtējums

57.

Atbilstoši Tiesas judikatūrai (it īpaši spriedumā Impresa Pizzarotti paustās atziņas) šajā lietā, izvērtējot izklāstītos argumentus un sniegtos pierādījumus, ir jānoskaidro, vai kopā ar vēl neuzbūvētas ēkas nomu pastāvēja arī būvdarbu publiskais iepirkums, kas faktiski bija līguma galvenais priekšmets.

58.

Lai veiktu šo kvalificēšanu, būs jāpārbauda, vai galīgi apstiprinātajā ēkas būvdarbu projektā un tās pabeigšanā Wiener Wohnen bija “izšķiroša ietekme” un vai šī ēka tika uzbūvēta atbilstoši “līgumslēdzējas iestādes izvirzītām prasībām” ( 32 ).

a)   Wiener Wohnen izšķirošā ietekme uz galīgo projektu un turpmāko ēkas būvniecību

59.

Līguma noslēgšanas brīdī (2012. gada 25. maijā) zemesgabala īpašnieks uzņēmums būvdarbus nebija uzsācis. Tam nebija arī atļaujas šīs ēkas būvniecībai ( 33 ).

60.

Lai atspēkotu apgalvojumu, ka ēkas projektēšana esot veikta līguma noslēgšanas rezultātā, Austrijas Republika apgalvo, ka Wiener Wohnen neesot ietekmējusi šo projektu un ka līguma parakstīšanas brīdī ēka jau esot bijusi izprojektēta.

61.

Ja tas tā bija, būtu loģiski, ka Austrijas Republika iesniegtu sākotnējo būvprojektu (un būvatļauju, ja tāda ir saņemta), kurā ir norādītas tā specifikācijas un apstiprināšanas datums. Ar šo pierādījumu, kas ir viegli pieejams atbildētājai, tiktu pamatots, ka 2012. gada 25. maijā viss projekts jau bija gatavs, un varētu pārbaudīt uzbūvētās ēkas atbilstību tam.

62.

Tā kā šo pierādījumu nav, šajā lietā, pamatojoties uz lietas materiāliem pieejamajiem objektīvajiem vērtēšanas kritērijiem, kurus izklāstīšu turpinājumā, man ir jāsecina, ka šis projekts nebija pabeigts un ka Wiener Wohnen gribai bija noteicoša ietekme uz ēkas galīgo pielāgošanu un būvniecību.

63.

Pat ja tiktu atzīts, ka zemesgabala īpašniekam 2012. gada maijā bija sākotnējs būvprojekts, nav šaubu, ka tajā ir visnotaļ būtiskas izmaiņas, kuras Wiener Wohnen vai nu pieprasīja, lai noslēgtu līgumu, vai arī noteica vēlāk un kuras īstenojās ēkas būvniecībā.

64.

Iepazīstoties ar dokumentiem “Apraksts” un “Papildinājums” ( 34 ) (līguma 1.3. pielikums) to kopumā, ir redzams, ka Wiener Wohnen ne tikai paredzēja izšķirošus ēkas projektēšanas nosacījumus, bet arī bija tiesīga lemt (un faktiski arī lēma) par to, kāda būs tās galīgā struktūra.

65.

Tādējādi līguma 1.9. punktā Wiener Wohnen bija paredzēta iespēja vienoties par B korpusa 6.–8. stāva būvniecību. Šī iespēja tika izmantota 2012. gada 25. oktobrī ( 35 ).

66.

Tas pats notika arī attiecībā uz abus ēkas korpusus savienojošo galeriju. Wiener Wohnen bija tiesīga izvēlēties savienojumu starp A un B korpusiem galerijas veidā, tādējādi panākot, ka ēkai ir slēgtas sistēmas struktūra.

67.

Šie abi papildelementi neapšaubāmi ir būtisks arhitektonisks papildinājums, kas ietekmē ēkas struktūru un kas saskaņā ar līguma noteikumiem netiktu uzbūvēti ( 36 ), ja Wiener Wohnen tā nebūtu nolēmusi. Tādējādi šīs publiskas iestādes gribai bija izšķiroša nozīme, lai uzbūvētu ēku tādā formā un ar tādām īpašībām, kā tā vēlējās.

68.

Turklāt, salīdzinot “Aprakstā” iekļautos projekta grafiskos dokumentus (maketu fotogrāfijas un plānus) ar faktiski uzbūvēto ēku, acumirklī var konstatēt būtiskas atšķirības. Šajā dokumentā ēkas A un B korpusi bija vienādā augstumā, un tos nevienoja galerija – tieši Wiener Wohnen varēja pēc saviem ieskatiem mainīt šīs ēkas strukturālās specifikācijas.

69.

Tādējādi Wiener Wohnen varēja izšķiroši ietekmēt (un faktiski arī ietekmēja) izmaiņas sākotnējā ēkas projektā, ieviešot tajā arhitektoniskās izmaiņas, kuras uzskatīja par piemērotām.

70.

To pašu var secināt no Wiener Wohnen pasūtītā tirgus izvērtējuma ( 37 ), kura rezultātā ēkas “Gate 2” būvniecībai tika izvēlēts šis zemesgabals.

71.

Lai arī šis dokuments (kuru, kā jau teicu, ir iesniegusi Austrijas Republika) nav oficiāls, tajā ir redzams, kā uzņēmums, pie kura Wiener Wohnen vērsās, lai izvēlētos atrašanās vietu, saprata tās kā sava pasūtītāja stāvokli, kas loģiski izriet no tās norādījumiem un tam sniegtās informācijas.

72.

Šā dokumenta “Management Summary” ir atrodami šādi apgalvojumi:

–

“Nomniekam [Wiener Wohnen] ir arī iespēja ietekmēt projekta, kas pielāgots pieprasītajām specifikācijām, plānošanu”.

–

“Izmantojot šo kritēriju [A10], vērtē iespēju vēl ietekmēt būtiskus plānošanas jautājumus. Ar šo ietekmi saprot ne tikai nomnieka gribas ievērošanu attiecībā uz iekšējo labiekārtošanu, bet arī uz dažām tādām pamatvajadzībām saistībā ar plānošanu kā pievedceļi, ārējie un iekšējie pieslēgumi, ēkas struktūra (telpu sadalījums, fasādes garums u.tml.), apakšstāva telpu izkārtojums, padeves un novades sistēma, kā arī ēkas tehniskais plānojums” (5.2.10. punkts).

–

“Šajā projektā vēl nav noteikts fasādes galīgais arhitektoniskais risinājums [..] Ēkā ir tikai divi korpusi (A korpuss B korpuss), kurus var savienot ar šim nolūkam izbūvētu galeriju”.

–

“Ņemot vērā projekta plānošanas posmu, joprojām visnotaļ iespējams iekļaut un ņemt vērā nomnieka prasības attiecībā uz galvenajiem pievedceļu un pieslēgumu aspektiem, ēkas struktūru un koncepciju”.

73.

Šīs informācijas izvērtējums apstiprina, ka līgumiski Wiener Wohnen atrodas nevis tādā statusā, kādā ir parasts nomnieks, bet gan rīkojas kā īstens būvniecības ierosinātājs, kas ēkas projektēšanā un būvniecībā īsteno savus risinājumus.

74.

Vairākas Wiener Wohnen sagatavotajā “Papildinājumā” ieviestās ēkas specifikācijas ir tik detalizētas un dažkārt tik būtiskas, ka tās pārsniedz to, par ko parasti vienojas iznomātājs un nomnieks. Pretēji tam, ko apgalvo Austrijas Republika, šīs specifikācijas neaprobežojas ar to, kas par stingri obligātu ir noteikts būvnoteikumos.

75.

Vērienīgā vēl neuzbūvētu nekustamo īpašumu pasūtījumā (nākamais) nomnieks – kā apgalvo Austrijas Republika – patiešām var vienoties ar īpašnieku par dažiem sev vēlamiem pielāgojumiem. Tomēr šajā lietā obligātie nosacījumi bija būtiskāki, un Wiener Wohnen loma nozīmīgāka, nekā mēdz būt iznomātāja un nomnieka attiecībās.

76.

Pārliecību, ka Wiener Wohnen rīkojās kā būvniecības ierosinātājs, pastiprina apstāklis, ka projekta īstenošanas uzraudzībai tā līdztekus īpašniekam iecēla pati savus speciālistus. Šo funkciju nemēdz pildīt arīdzan vēl neuzbūvētās ēkas nomnieks, jo tas parasti neuzņemas uzraudzīt sev nepiederošas ēkas būvdarbus.

77.

Austrijas Republika šajā ziņā sniedz paskaidrojumu, kas mani nepārliecina. Tā apgalvo, ka šīs uzraudzības mērķis bija nodrošināt ēkas nodošanas termiņu ievērošanu. Tā piebilst, ka tāpēc tā esot nolīgusi nepiederīgu uzņēmumu (SET Bauprojektierung GmbH), lai tas pietiekami savlaicīgi konstatētu iespējamo kavēšanos tā, lai Wiener Wohnen varētu rīkoties.

78.

Austrijas Republika savā iebildumu rakstā norāda, ka SET Bauprojektierung GmbH faktiski bija atbildīgs ne tikai par termiņu ievērošanas nodrošināšanu, bet tam ar apsekojumu palīdzību arī bija jāuzrauga aprīkojuma izpildes kvalitāte. Kontrole ietvēra ēkas “Aprakstā” noteiktās kvalitātes un kvantitātes uzraudzību, kā arī regulāru pārskatu sniegšanu Wiener Wohnen ( 38 ).

79.

Šie uzdevumi pārsniedz vienkāršu darbu izpildes grafika ievērošanas pārbaudi. Turklāt pašā Austrijas Republikas argumentācijā, kurā uzsvērts nodošanas termiņu nozīmīgums, ir norādīts, ka naudas sods par kavēšanos bija noteikts 30000 EUR dienā, kas ir pietiekami liels atlīdzinājums, lai kompensētu pagaidu risinājumus, ja īpašnieks nenodotu ēku laikā.

b)   Ēkas būvniecība atbilstoši “līgumslēdzējas iestādes izvirzītām prasībām”

80.

Komisija apgalvo, ka tad, ja nebūtu noslēgts līgums, ēka netiktu uzbūvēta. Savukārt Austrijas Republika atzīst, ka līguma noslēgšanai bija izšķiroša nozīme ēkas būvniecībā – “jau izprojektētas, bet vēl neuzbūvētās biroju ēkas noma galu galā [bija] pamudinājums tās būvniecībai” ( 39 ).

81.

Šī apgalvojums liecina par to, ka būvdarbu izpildē faktiski noteicošās bija līgumslēdzējas iestādes vajadzības pēc telpām. Iespējams, ka ar to vien nepietiktu, lai atzītu Austrijas Republikai pārmesto pienākumu neizpildi, taču tam klāt nāk arī apstāklis, ka ēkas strukturālie un citi elementi, kā jau teicu, tika pielāgoti tieši šīm vajadzībām.

82.

Replikas raksta C5. pielikumā Komisija iekļauj dokumentu, ko izsniedzis kāds uzņēmums (Grupo IC), kuram jaunais ēkas pircējs (WestInvest Gesellschaft für Investmentfonds mbH) bija lūdzis sniegt atzinumu. Šajā dokumentā ir norādīts, ka “biroju ēkas Gate 2, kas atrodas Guglgasse 2‑4, 1030 Vīnē, plānošana un būvniecība ir pilnībā pielāgota vienīgā nomnieka, Wiener Wohnen, vajadzībām” ( 40 ).

83.

Austrijas Republika atbildē uz repliku tikai norāda, ka šim dokumentam neesot juridiskas nozīmes, un uzsver, ka uzņēmumam Grupo IC nebija līgumisko attiecību ar Wiener Wohnen. Šī atbilde nav pietiekama, jo no dokumenta skaidri izriet, ka Grupo IC rīcība ilga no 2013. gada 15. janvāra līdz 2015. gada 31. martam, tādējādi pilnībā pārklājoties ar Wiener Wohnen veikto būvdarbu uzraudzību.

84.

Tas, ka Grupo IC uzņēmās tādus pašus uzdevumus, nozīmē, ka tai bija dziļa izpratne par projektu, kura izpilde tai bija jāuzrauga, un šajā ziņā tā varēja sniegt pamatotu atzinumu.

85.

Jāpiebilst, ka tādai publiskai iestādei kā Wiener Wohnen var būt un pat ir jābūt tās vajadzībām atbilstošām ēkām (lai apmierinātu vispārējas intereses, kuru apmierināšana ir tās pamatmisija). Tas nav nekas pretdabisks, un būtu loģiski, piemēram, ka atbilstoši šīm vajadzībām, kas tiek norādītas iepirkuma procedūras specifikācijās, tiek izvēlēta kāda no ēkām.

86.

Pārmetums, ko tai var izvirzīt (un ko beigu beigās izvirza Komisija), ir tas, ka šī izvēle ir izdarīta, iepriekš nerīkojot publiskā iepirkuma procedūru, kurā, nodrošinot visas garantijas un ņemot vērā iesniegtos piedāvājumus, varētu veikt ēku salīdzinājumu, lai izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu no sabiedrības interešu skatupunkta. Tieši tāds ir Direktīvas 2004/18 mērķis.

c)   Citi lietas apstākļi

1) Līguma darbības termiņš

87.

Komisijas ieskatā, līguma (kuru parastā kārtībā nevar izbeigt līdz 2040. gadam) ilgais darbības termiņš ( 41 ) arī liecinot, ka tas nav tikai nomas līgums vien. Laika periodā uzkrāto nomas maksas summu varētu saprast kā atlikto atlīdzību par pašu ēkas būvniecību.

88.

Tomēr attiecībā uz šo argumentu būtu jāveic rūpīgāks ekonomiskais pētījums, kurā tiktu ņemts vērā ēkas amortizācijas laikposms, kā arī īpašnieka ēkas uzturēšanas izdevumi minimālajā līguma darbības termiņā. Tā kā šīs informācijas nav, šo argumentu nevar pieņemt.

2) Ēkas izmantošana

89.

Apstāklis, ka ēka “Gate 2” bija paredzēta Wiener Wohnen vajadzībām, izskaidro to, ka praksē šī publiska iestāde faktiski to izmanto pilnībā, un tas savukārt loģiski izskaidro tās iesaistīšanos ēkas plānošanā un būvniecībā.

90.

Kā pierādījumu tam, ka tā nebija vienīgā īpašuma izmantotāja, Austrijas Republika norāda, ka dažus tās birojus nomāja arī citi nomnieki.

91.

Tomēr šis arguments nepārliecina, jo ir redzams, ka Wiener Wohnen, kurai ar līguma noteikumu bija piešķirtas skaidras pilnvaras, varēja nodot biroju lietošanu Vīnes pašvaldībai vai juridiskām personām, kurās šai pašvaldībai bija vairākuma līdzdalība ( 42 ). Pierādīts ir tikai tas, ka visa ēka bija paredzēta Vīnes pašvaldības, tostarp tās struktūrvienību vai palīgstruktūru, publiskās darbības vajadzībām.

92.

Šo ekskluzīvumu neatspēko tas, ka ēkā atrodas mazs birojs (158,45 m2), ko informācijas centra vajadzībām nomā pašvaldības darbinieku arodbiedrība, vai citas telpas (2590,15 m2), kas apakšnomā nodotas Wiener Wohnen Haus & Außenbetreuung GmbH ( 43 ). Šīm ar galveno nomnieku saistītajām struktūrām apakšnomā nodoti ir tikai 9,1 % no visas ēkas platības.

3) Būvatļauja

93.

Abi lietas dalībnieki izvērsa diskusijas par to, ko Austrijas Republika savā iebildumu rakstā sauca par “pamatatļauju” (būvniecībai) ( 44 ).

94.

Saistībā ar Komisijas īpaši uzsvērto apgalvojumu, ka līguma noslēgšanas brīdī būvatļauja nebija izdota ( 45 ), Austrijas Republika nav izvirzījusi nevienu pamatotu argumentu, bet gan vienīgi paudusi visnotaļ nekonkrētus izteikumus, kas neizskaidro šo faktu.

95.

Atbildot uz replikas rakstā Komisijas vaicāto, kāpēc Austrijas Republika nebija pievienojusi būvatļaujas, šī valsts norādīja, ka Wiener Wohnen kā nomnieks neesot piedalījusies šo atļauju izsniegšanas procedūrā un tai neesot iespējas piekļūt lietas materiāliem vai iesniegt šīs procedūras dokumentus.

96.

Arī šī Austrijas Republikas atbilde nebija apmierinoša. Bija jau grūti noticēt, ka Vīnes pašvaldības pilsētplānošanas iestādes (kuru pakļautībā, galu galā, beigās ir Wiener Wohnen), lai arī a posteriori, liedza tai piekļuvi būvatļaujas dokumentiem, bet ir vēl mazāk ticams, ka Austrijas Republika, pret kuru Tiesā ir celta prasība sakarā ar pienākumu neizpildi, nevar saņemt (un iesniegt) šos dokumentus.

97.

Tāpēc Tiesa pēc savas ierosmes uzdeva Austrijas Republikai jautājumu, lūdzot tai sīkākus paskaidrojumus šajā jautājumā. Kā esmu norādījis ( 46 ), no tās atbildes izriet, ka būvatļauja līguma parakstīšanas brīdī vēl nebija pat pieprasīta.

4) Austrijas valdības rīcība “contra factum proprium”

98.

Austrijas Republika, saņēmusi Komisijas brīdinājuma vēstuli, atzina konstatētā pienākuma neizpildi. Tā bija ticama reakcija, ņemot vērā šajā vēstulē izklāstīto informāciju.

99.

Austrijas Republika to atzina arī turpmākajās vēstulēs ( 47 ). Šī dalībvalsts patiešām var atkāpties no iepriekšējās nostājas, atzīstot to par nepareizu. Tomēr, lai šī nostājas maiņa būtu ticama, tā būtu jāpamato pārliecinošāk, nekā tas darīts iebildumu rakstā un atbildē uz repliku.

100.

Apgalvojums, ka pienākumu neizpilde sākotnēji esot atzīta tālab, lai varētu uzsākt dialogu ar Komisiju, nav visai pārliecinošs. Pirmstiesas posmos pirms prasības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi celšanas var panākt vienprātīgu risinājumu arī bez sākotnējas vainas atzīšanas.

101.

Princips, ka dalībvalstis lojāli sadarbojas ar Komisiju, nozīmē to, ka tās palīdz Komisijai pildīt tās uzdevumu. Šim principam neatbilst tāda rīcība, kad pēc skaidras un atkārtotas pārmesto pārkāpumu atzīšanas vēlāk tiek mainīta nostāja, nesniedzot pietiekamus paskaidrojumus.

D. Kopsavilkums

102.

Pēc lietas dalībnieku izvirzīto argumentu un sniegto pierādījumu kopuma izvērtējuma man rodas pārliecība, ka starp Vectigal Immobilien GmbH & Co KG un Wiener Wohnen2012. gada 25. maijā noslēgtā līguma galvenais priekšmets ir ēkas “Gate 2” būvniecība un ka ēkas projektēšanā un šā projekta īstenošanā šī publiskā iestāde bija būtiski iesaistījusies, lai to pielāgotu savām vajadzībām.

103.

Šajos apstākļos, ņemot vērā Tiesas judikatūru, kurā interpretēts Direktīvas 2004/18 16. panta a) punkts, Wiener Wohnen saskaņā ar šīs direktīvas 2. pantu, 28. pantu un 35. panta 2. punktu bija jārīko līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra, kas ir paredzēta būvdarbu publiskā iepirkuma līgumiem.

V. Secinājumi

104.

Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ ierosinu Tiesai, apmierinot Komisijas prasību:

–

atzīt, ka Austrijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts), par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 2. pantu, 28. pantu un 35. panta 2. punktu, ciktāl Stadt Wien‑Wiener Wohnen2012. gada 25. maija līguma attiecībā uz biroju ēku, kas atrodas Guglgasse, 2‑4, Vīnē, slēgšanas tiesības piešķīra tieši, neizsludinot un nerīkojot publiskā iepirkuma procedūru;

–

piespriest Austrijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

( 1 ) Oriģinālvaloda – spāņu.

( 2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV 2004, L 134, 114. lpp.).

( 3 ) T.s. Mietvertrag (jeb nomas līgumu; turpmāk tekstā – “līgums” vai “strīdīgais līgums”) parakstīja Vectigal Immobilien GmbH & Co KG kā zemes gabala īpašniece un iznomātāja un Stadt Wien (Vīnes pilsēta), ko pārstāvēja Wiener Wohnen kā nomniece. Ēkas īpašumtiesības vēlāk (2014. gada 29. septembrī) tika nodotas WestInvest Gesellschaft für Investmentfonds mbH, kas pārņēma iepriekšējā īpašnieka saistības.

( 4 ) Federālais publiskā iepirkuma likums (turpmāk tekstā – “BVergG 2006”).

( 5 ) Prasības pieteikuma A6. pielikums. Pārkāpuma izdarīšana konkrēti ir atzīta šīs vēstules 2., 3. un 6. punktā. Tās 3. punktā ir norādīts, ka gan Austrijas Republika, gan līgumslēdzēja iestāde nožēlo pienākumu neizpildi.

( 6 ) Prasības pieteikuma A7. pielikums.

( 7 ) 2017. gada 5. maija, 13. septembra un 25. oktobra vēstules (prasības pieteikuma A8., A9. un A10. pielikums).

( 8 ) 2009. gada 29. oktobra sprieduma Komisija/Vācija (C‑536/07, EU:C:2009:664) 54. punktā ir nospriests, ka [darījuma] “juridiskā kvalifikācija ietilpst Kopienu tiesību jomā un valsts tiesībās paredzētajai kvalifikācijai šajā sakarā nav nozīmes [..]. Tāpat noteicoša nav arī līgumslēdzēju pušu sniegtā līguma kvalifikācija”. Tādā pašā nozīmē ir lemts 2014. gada 10. jūlija sprieduma Impresa Pizzarotti (C‑213/13, EU:C:2014:2067; turpmāk tekstā – “spriedums Impresa Pizzarotti”) 40. punktā: “Jautājums par to, vai darījums ir kvalificējams kā būvdarbu publiskā iepirkuma līgums Savienības tiesību normu izpratnē, ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā [..]. Šajā ziņā iecerētajai līguma kvalificēšanai par “nomas līgumu”, kuru uzsver Pizzarotti un Itālijas valdība, nav izšķirošas nozīmes.”

( 9 ) Spriedums, 2009. gada 29. oktobris, Komisija/Vācija (C‑536/07, EU:C:2009:664), 55. punkts.

( 10 ) Spriedums Impresa Pizzarotti, 41. punkts.

( 11 ) Spriedums, 2010. gada 25. marts, Helmut Müller (C‑451/08, EU:C:2010:168), 48.–51. punkts.

( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu [2004/18] (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

( 13 ) “Savienības publiskā iepirkuma noteikumu mērķis nav aptvert visus publisko līdzekļu izmaksas veidus, bet gan tikai tos, kuri, izmantojot publisko līgumu, vērsti uz būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegādi par atlīdzību. Būtu jāprecizē, ka šādām būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegādēm šo direktīvu piemēro neatkarīgi no tā, vai tās īsteno, izmantojot pirkumu, nomaksas pirkumu vai citas līgumiskas formas. [..] Iegādes jēdziens būtu jāinterpretē paplašināti, ar to saprotot labuma gūšanu no attiecīgajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kam nav katrā ziņā vajadzīga īpašumtiesību nodošana līgumslēdzējām iestādēm” (mans izcēlums).

( 14 ) Spriedums Impresa Pizzarotti, rezolutīvā daļa.

( 15 ) Turpat, 42.–44. punkts, kurā minēts 2010. gada 25. marta sprieduma Helmut Müller (C‑451/08, EU:C:2010:168) 67. punkts.

( 16 ) Turpat, 42. un 43. punkts, kuros ir atsauce uz 2009. gada 29. oktobra sprieduma Komisija/Vācija (C‑536/07, EU:C:2009:664) 55. un 56. punktu.

( 17 ) To uzsvēra ģenerāladvokāts N. Vāls [N. Wahl] secinājumos lietā Impresa Pizzarotti (C‑213/13, EU:C:2014:335), 53. un 60. punkts. Tomēr Tiesa šai nostājai nepiekrita.

( 18 ) Replikas raksta 54. punktā Komisija brīdina par šādu paplašināšanu: “Tas, ka Wiener Wohnen vienā līgumā apvienoja divus elementus, parāda riskus, kas rodas saistībā ar Direktīvas 2004/18 16. panta a) punkta neierobežotu attiecināšanu arī uz vēl neuzbūvētām ēkām, kas ir vēl būvējamas. Šī prakse izraisītu to, ka pārāk lielam būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu skaitam, kuri parasti ir dārgāki, tiktu piemērota izslēgšana, kas sākotnēji tika paredzēta tikai jau esošām ēkām, tādējādi nodokļu maksātājiem šie līgumi varētu izmaksāt dārgāk.”

( 19 ) Spriedums, 2010. gada 9. decembris, Komisija/Spānija (C‑340/09, nav publicēts, EU:C:2010:758), 36. punkts.

( 20 ) Spriedums, 2012. gada 18. oktobris, Komisija/Apvienotā Karaliste (C‑301/10, EU:C:2012:633), 71. punkts.

( 21 ) Turpat, 72. punkts.

( 22 ) Pielikumi ir: “Ēkas un tās aprīkojuma apraksts”, 2012. gada 16. maijs (turpmāk tekstā – “Apraksts”), un “Ēkas un tās aprīkojuma apraksta papildinājums”, 2012. gada 22. maijs (turpmāk tekstā – “Papildinājums”). Nomas līgumam ir pievienoti arī 2012. gada 25. oktobra un 2013. gada 16. un 17. septembra pielikumi.

( 23 ) Komisija kā piemērus it īpaši min virkni prasību, kas attiecas uz fasādi, iekšsienām, grīdas konstrukciju un segumu, griestiem, ēkas tehnisko aprīkojumu, sadales iekārtām, grīdas apsildi, siltumsūkņiem, tualešu ventilācijas iekārtu, notekūdeņu novadīšanu, elektroniskajām ierīcēm izmantojamiem materiāliem, pamatnostādnēm par elektriskajām un zibensnovedēju sistēmām.

( 24 ) Immovement, Inmobilien und Facility Management Consulting GmbH (turpmāk tekstā – “Immovement”).

( 25 ) Tās varētu kvalificēt kā “standarta” [biroju ēkas], jo katrai ēkai ir, piemēram, fasāde, iekšsienas, grīdas un notekūdeņu caurules.

( 26 ) https://www.austrian‑standards.at/de/standardisierung/warum‑standards/grundbegriffe/oenorm.

( 27 ) Piemēram, tajā ir norādīts, ka nomnieku interesē, lai pareizi darbotos notekūdeņu sistēma, bet nevis izvēlētās iekārtas veids, ne arī tas, vai notekcaurules slēgtajās iekārtās ir izgatavotas no PE (polietilēns) vai ABS (akrilnitrila butadiēna stirēns).

( 28 ) Šis raksts Austrijas presē publicēts 2016. gada 22. septembrī (replikas raksta C3. pielikums), un tajā arī ir ne tikai atsauce uz noteikumiem par publisko iepirkumu, bet arī norādīts, ka Wiener Wohnen aktīvi piedalījās ēkas projektēšanā un būvniecībā.

( 29 ) Wiener Wohnen kā par sociālo mājokļu celtniecību atbildīgai iestādei bija pienākums principā ieguldīt savus finanšu resursus tās pārvaldīto dzīvojamo ēku uzturēšanā un labiekārtošanā.

( 30 ) Tā norāda, ka Gewerkschaft der Gemeindebediensteten – Kunst, Medien, Sport, freie Berufe (Pašvaldību darbinieku un mākslā, plašsaziņas līdzekļos, sportā un brīvajās profesijās nodarbināto arodbiedrība), kas nav pakļauta ne Wiener Wohnen, ne Vīnes pilsētai, nomāja un joprojām nomā B korpusa apakšstāvu, kur atrodas tās informācijas centrs.

( 31 ) Tā atsaucas uz “administratīvo ēku specifikācijām, kuras izstrādājis dienests MA34” (Vīnes pilsētas pašvaldības būvpārvalde).

( 32 ) Skat. šo secinājumu 21.–31. punktu.

( 33 ) Rakstveida atbildes uz Tiesas jautājumu 8. punktā Austrijas Republika apgalvo, ka pieteikums atļaujas saņemšanai tika iesniegts 2012. gada 17. jūlijā un ka atļauja tika piešķirta 2012. gada 13. novembrī.

( 34 ) “Papildinājuma” titullapā ir norādīts, ka to ir izstrādājusi Wiener Wohnen.

( 35 ) Līguma pirmais pielikums (prasības pieteikuma A3. pielikums).

( 36 ) Līguma 1.2. un 1.9. punkts.

( 37 ) Dokuments, ko iesniegusi Austrijas Republika, atbildot uz Komisijas argumentēto atzinumu.

( 38 ) Iebildumu raksts, 27. punkts.

( 39 ) Turpat, 46. punkts. Šis apstāklis, pēc tās domām, nenozīmē, ka ēka tika projektēta vai uzbūvēta atbilstoši līgumslēdzējas iestādes prasībām.

( 40 ) Mans izcēlums.

( 41 ) Pēc dažādiem sarežģījumiem beigu beigās minimālais 25 gadu līguma darbības termiņš tika noteikts nomas līguma otrā papildinājuma 2.4. punktā 2013. gada 17. septembrī (prasības pieteikuma A4. pielikums).

( 42 ) Līguma 10.1.1. punkts.

( 43 ) Šī informācija ir sniegta Austrijas Republikas rakstveida atbildē uz Tiesas jautājumiem.

( 44 ) Replikas raksta 28. punktā Austrijas Republika piekrīt, ka tās iebildumu rakstā lietotais jēdziens “pamatatļaujas” neatbilst tām, kas paredzētas Vīnes federālās zemes būvnoteikumos. Tā piebilst, ka pamatatļauja ir sākotnējā būvniecības atļauja.

( 45 ) Komisija atgādina, ka Austrijas Republika iebildumu rakstā (41. punkts) ir atzinusi, ka būvatļaujas esamība pirms līguma noslēgšanas ir viens no kritērijiem, lai izvērtētu, vai ir piemērojama Direktīvas 2004/18 16. panta a) punktā paredzētā izslēgšana (skat. šo secinājumu 50. punktu).

( 46 ) Skat. šo secinājumu 59. punktu un 23. zemsvītras piezīmi.

( 47 ) Skat. šo secinājumu 9. un 10. punktu.