Tiesas (pirmā palāta) 2021. gada 10. jūnija spriedums (Tribunal de grande instance de Paris (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – VB, WA (C-776/19), XZ, YY (C-777/19), ZX (C-778/19), DY, EX (C-781/19)/BNP Paribas Personal Finance SA un AV (C-779/19), BW, CX (C-780/19), FA (C-782/19)/BNP Paribas Personal Finance SA, Procureur de la République

(Apvienotās lietas no C-776/19 līdz C-782/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju aizsardzība - Direktīva 93/13/EEK - Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos - Hipotekārā aizdevuma līgumi, kas izteikti ārvalsts valūtā (Šveices frankos) - Noilgums - 4. panta 2. punkts - Līguma galvenais priekšmets - Noteikumi, saskaņā ar kuriem aizņēmējs ir pakļauts valūtas maiņas kursa riskam - Saprotamības un pārskatāmības prasības - Pierādīšanas pienākums - 3. panta 1. punkts - Ievērojama nelīdzsvarotība - 5. pants - Noteikuma formulējuma skaidrība un saprotamība - Efektivitātes princips)

(2021/C 297/06)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de grande instance de Paris

Pamatlietas puses

Prasītāji: VB, WA (C-776/19), XZ, YY (C-777/19), ZX (C-778/19), DY, EX (C-781/19), AV (C-779/19), BW, CX (C-780/19), FA (C-782/19)

Atbildētāji: BNP Paribas Personal Finance SA, Procureur de la République

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts, lasot tos kopsakarā ar efektivitātes principu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts, ka patērētāja celtajai prasībai:

—	lai konstatētu starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju noslēgtā līgumā ietverta noteikuma negodīgumu, ir piemērojams noilguma termiņš;

—	lai atgūtu summas, kas samaksātas, pamatojoties uz šādiem negodīgiem noteikumiem, ir piemērojams piecu gadu noilguma termiņš, jo šis termiņš sākas aizdevuma piedāvājuma pieņemšanas dienā, līdz ar ko patērētājs tajā brīdī varēja nezināt visas savas no šīs direktīvas izrietošās tiesības.

Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz aizdevuma līguma noteikumiem, kuros ir paredzēts, ka ārvalstu valūta ir konta valūta un ka euro ir maksājumu valūta, un kuru rezultātā valūtas maiņas risks gulstas uz aizņēmēju, attiecas šī tiesību norma, ja šajos noteikumos ir noteikts minētā līguma būtisks elements.

Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka aizdevuma līguma, kas izteikts ārvalsts valūtā, ietvaros prasība par šī līguma noteikumu pārskatāmību, kuros ir noteikts, ka ārvalsts valūta ir konta valūta un euro ir maksājumu valūta, un kuru rezultātā valūtas maiņas risks gulstas uz aizņēmēju, ir izpildīta, ja pārdevējs vai piegādātājs ir sniedzis patērētājam pietiekamu un precīzu informāciju, kas ļauj samērā informētam, uzmanīgam un apdomīgam vidusmēra patērētājam saprast attiecīgā finanšu mehānisma konkrēto darbību un tādējādi izvērtēt šādu noteikumu iespējamu būtisku negatīvu ekonomisko seku risku attiecībā uz viņa finanšu saistībām visa šī līguma darbības laikā.

4)	Direktīva 93/13 ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tas, ka pienākums pierādīt līguma noteikuma skaidro un saprotamo raksturu šīs direktīvas 4. panta 2. punkta izpratnē ir patērētājam.

Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka aizdevuma līguma noteikumi, kuros ir paredzēts, ka ārvalstu valūta ir konta valūta un ka euro ir maksājumu valūta, un kuru rezultātā valūtas maiņas risks gulstas uz aizņēmēju, var radīt ievērojamu nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no minētā līguma par sliktu patērētājam, jo pārdevējs vai piegādātājs, ievērojot pārskatāmības prasību pret patērētāju, nevarēja saprātīgi gaidīt, ka minētais patērētājs pēc individuālas apspriešanas pieņemtu nesamērīgo valūtas kursa maiņas risku, kurš izriet no šādiem noteikumiem.

(1) OV C 19, 20.1.2020.