1)

Dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru attiecībā uz summas, kas ir vienāda vai lielāka par noteiktu robežvērtību, maksājumu valsts teritorijā fiziskām un juridiskām personām tiek aizliegts maksāt skaidrā naudā un tiek prasīts, lai tās veiktu pārskaitījumu vai iemaksu maksājumu kontā, neietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK, piemērošanas jomā.

2)

LESD 63. pants, lasot to kopsakarā ar Hartas 49. panta 3. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru, pirmkārt, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, fiziskām un juridiskām personām ir aizliegts valsts teritorijā veikt skaidras naudas maksājumu, ja tā summa ir vienāda vai lielāka par noteiktu robežvērtību, un tiek prasīts šajā ziņā veikt pārskaitījumu vai iemaksu maksājumu kontā, tostarp tad, ja ir runa pa sabiedrības dividenžu sadali, un kurā, otrkārt, lai reaģētu uz šāda aizlieguma pārkāpumu, ir paredzēts sodu režīms, kura ietvaros naudas soda, kas var tikt uzlikts, apmērs tiek aprēķināts, pamatojoties uz fiksētiem procentiem no maksājuma, kurš veikts, pārkāpjot minēto regulējumu, kopsummas, un šis naudas sods nevar atšķirties atkarībā no gadījuma konkrētajiem apstākļiem, ar nosacījumu, ka šis tiesiskais regulējums ir piemērots minēto mērķu sasniegšanai un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams to sasniegšanai.