1)

Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā ir atļauts turpināt tāda plāna vai projekta apstiprināšanas procedūru, kura ietekme uz īpaši aizsargājamu dabas teritoriju nevar tikt samazināta un par kuru kompetentā valsts iestāde jau ir sniegusi nelabvēlīgu atzinumu, ja vien nepastāv alternatīvs risinājums, kam ir mazāk trūkumu saistībā ar attiecīgās teritorijas viengabalainību, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

2)

Ja, piemērojot Direktīvas 92/43 6. panta 3. punktu, plāna vai projekta ietekme uz īpaši aizsargājamu dabas teritoriju ir tikusi nelabvēlīgi novērtēta un ja attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar šī panta 4. punktu tomēr ir nolēmusi to īstenot sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, šīs direktīvas 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir atļauts pēc plāna vai projekta nelabvēlīga novērtējuma saskaņā ar šī panta 3. punktu un pirms tā galīgās pieņemšanas atbilstīgi minētā panta 4. punktam papildināt šo plānu vai projektu ar tā ietekmes uz šo teritoriju mazināšanas pasākumiem un turpināt minētās ietekmes novērtēšanu. Savukārt Direktīvas 92/43 6. pants šādā pašā gadījumā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir atļauts noteikt kompensācijas pasākumus tajā pašā lēmumā, ar nosacījumu, ka ir izpildīti arī pārējie šīs direktīvas 6. panta 4. punktā paredzētie īstenošanas nosacījumi.

3)

Direktīva 92/43 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts, ka pieteikuma iesniedzējs veic pētījumu par attiecīgā plāna vai projekta ietekmi uz attiecīgo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, pamatojoties uz kuru kompetentā iestāde veic šīs ietekmes novērtējumu. Šī direktīva savukārt nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā pieteikuma iesniedzējam ir atļauts iekļaut galīgajā plānā vai projektā prasības, apsvērumus un ieteikumus saistībā ar ainavu un vidi pēc tam, kad kompetentā iestāde ir sniegusi negatīvu novērtējumu attiecībā uz plānu vai projektu, šai iestādei atkārtoti neizvērtējot šādi grozīto plānu vai projektu.

4)

Direktīva 92/43 ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai arī tajā dalībvalstīm ir ļauts noteikt kompetento iestādi, lai novērtētu plāna vai projekta ietekmi uz īpaši aizsargājamu dabas teritoriju, ievērojot Tiesas judikatūrā noteiktos kritērijus, tā savukārt nepieļauj to, ka kāda iestāde, tiklīdz minētais novērtējums ir veikts, var turpināt vai papildināt šo novērtējumu.