1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/68/EK (2008. gada 24. septembris) par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 21. novembra Direktīvu 2014/103/ES, 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam neatbilst stingrāku konstrukcijas prasību noteikšana par tām, kuras ir ietvertas Eiropas valstu Nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR), kas noslēgts Ženēvā 1957. gada 30. septembrī – redakcijā, kas bija spēkā 2015. gada 1. janvārī, – A un B pielikumā, tādas kā prasība, kuru dalībvalsts iestādes ir noteikušas uzpildes stacijai ar administratīvu lēmumu, kas izpaužas kā vides atļauja saņemt sašķidrinātās naftas gāzes piegādes tikai ar autocisternām, kuras aprīkotas ar tādu konkrētu karstumizturīgo aizsargizolāciju kā pamatlietā aplūkotā.

2)

Savienības tiesībām, it īpaši efektivitātes principam, nav pretrunā tāds valsts administratīvo tiesību procesuāls noteikums, kurā ir paredzēts, ka, lai Savienības tiesībām pretrunā esoša prasība, kas noteikta ar administratīvu lēmumu, kuru kāda personu kategorija principā nevar tiesiski apstrīdēt, varētu tikt atcelta tās neizpildāmības dēļ, ja tā tika īstenota ar vēlāku lēmumu, attiecīgajai personai ir jāpierāda, ka attiecīgo prasību acīmredzami nevarēja pieņemt atbilstoši Savienības tiesībām, pamatojoties uz kopsavilkuma pārbaudi, kas kliedē jebkādas šaubas, tomēr ar nosacījumu, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, ka šis noteikums netiek piemērots tādā mērā, ka faktiski par iluzoru kļūtu personas iespēja panākt attiecīgās prasības atcelšanu.