1)

Konvencijas par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju, kas 1999. gada 28. maijā noslēgta Monreālā un ko Eiropas Kopiena ir parakstījusi 1999. gada 9. decembrī, un kas Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2001/539/EK (2001. gada 5. aprīlis), 17. panta 2. punkts, lasot to kopā ar šīs konvencijas 22. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka summa – kas šajā pēdējā minētajā tiesību normā ir paredzēta kā gaisa pārvadātāja atbildības ierobežojums tādas reģistrētas bagāžas iznīcināšanas, pazaudēšanas, sabojāšanas vai aizkavēšanas gadījumā, par kuru nav iesniegts īpašs paziņojums par piegādi galamērķī, – ir uzskatāma par maksimālo kompensācijas apmēru, kurš attiecīgajam pasažierim nepienākas pilnā apmērā un saskaņā ar vienotu likmi. Līdz ar to valsts tiesai, ievērojot šo atbildības ierobežojumu, ir jānosaka kompensācijas summa, kas šim pasažierim pienākas, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus.

2)

Monreālas konvencijas 17. panta 2. punkts, lasot to kopā ar 22. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka kompensācijas apmērs, kas pienākas pasažierim, kura reģistrētā bagāža, par ko nav iesniegts īpašs paziņojums par piegādi galamērķī, ir tikusi iznīcināta, pazaudēta, sabojāta vai aizkavēta, ir jānosaka valsts tiesai saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesību normām tostarp pierādīšanas jomā. Tomēr šī kārtība nedrīkst būt mazāk labvēlīga par to, kas reglamentē līdzīgas situācijas valsts teritorijā, ne arī tāda, kas padara faktiski neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtina Monreālas konvencijā paredzēto tiesību īstenošanu.