18.2.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/42


Prasība, kas celta 2018. gada 7. decembrī – Melin/Parlaments

(Lieta T-726/18)

(2019/C 65/54)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Joëlle Melin (Aubagne, Francija) (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt par pieņemamu iebildi par prettiesiskumu un līdz ar to atzīt par prettiesiskiem DNĪN [Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumi] 33. un 68. pantu;

konstatēt, ka ģenerālsekretāra 2018. gada 4. oktobra lēmumam trūkst juridiskā pamata;

galvenokārt:

atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2018. gada 4. oktobra lēmumu, kas paziņots ar 2018. gada 10. oktobra vēstuli Nr. D316037 un pieņemts, piemērojot Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija Lēmuma 2009/C 159/01 “par Eiropas Parlamenta Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem”, redakcijā ar grozījumiem, 68. pantu, un kurā konstatēts prasītājas parāds 130 339,35 euro apmērā, kas nepamatoti samaksāti kā parlamentārā palīdzība, un norādīts pamatojums šī parāda atgūšanai;

atcelt paziņojumu par parādu Nr. 2018-1597, ar kuru prasītāja tiek informēta, ka attiecībā uz viņu ir konstatēts parāds saskaņā ar ģenerālsekretāra 2018. gada 4. oktobra lēmumu par “saistībā ar parlamentāro palīdzību nepamatoti samaksāto summu atgūšanu, piemērojot DNĪN 68. pantu un Finanšu regulas 78. un79. pantu”;

piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek izvirzīta iebilde par prettiesiskumu tādēļ, ka ar Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumu, kas pieņemti ar Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmumu, 33. un 68. pantu tiekot pārkāpti tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības princips, īpaši to neskaidrā un neprecīzā rakstura dēļ.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpti procedūras noteikumi, ciktāl apstrīdētais lēmums neļaujot precīzi saprast pamatojumu atteikumam atzīt par pieņemamiem dokumentus, kas iesniegti kā pierādījumi par veikto darbu. Tādējādi lēmums nesot pamatots, šādi pārkāpjot Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, kurā nostiprinātas tiesības uz labu pārvaldību.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītājas tiesības, jo ģenerālsekretārs viņu neesot uzklausījis mutiski, bet tikai rakstveida procedūrā.