Prasība, kas celta 2018. gada 3. jūlijā – SFIE-PE/Parlaments

(Lieta T-401/18)

(2018/C 364/13)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Syndicat des fonctionnaires internationaux et européens – Section du Parlement européen (SFIE-PE) (Brisele, Beļģija) (pārstāve: L. Levi, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

līdz ar to:

—	atcelt 2018. gada 2. jūlija lēmumu par mutisko tulku pieprasījumu attiecībā uz 2018. gada 3. jūliju, kā arī turpmākos lēmumus par mutisko tulku pieprasījumiem attiecībā uz 2018. gada 4., 5., 10. un 11. jūliju;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu, kas ex aequo et bono ir noteikts 10 000 euro apmērā;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz kolektīvu rīcību un tiesības uz informāciju un konsultācijām, kuras ir atzītas Pamattiesību hartas 28. un 27. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā [– Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgā deklarācija par darba ņēmēju pārstāvību] (OV 2002, L 80, 29. lpp.), un kuras ir precizētas un īstenotas ar pamatnolīgumu, kas starp Eiropas Parlamentu un šīs iestādes personāla arodbiedrībām vai profesionālajām apvienībām ir noslēgts 1990. gada 12. jūlijā, kā arī, ka ir pārkāptas Hartas 41. pantā atzītās tiesības uz labu pārvaldību.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka akta autora kompetencē nebija to izdot un ka ir pārkāpts tiesiskās drošības princips.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas ir paredzētas Hartas 47. pantā.