—

atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt EFSA izpilddirektora 2017. gada 14. jūlijā lēmumu, kuru tas ir pieņēmis kā amatpersona, kas ir pilnvarota slēgt darba līgumu (“AHCC”), un no kura izriet, ka prasītājs nav iekļauts to ierēdņu sarakstā, kuri tika paaugstināti 2017. gada klasifikācijas maiņas procesā;

—

atcelt AHCC2018. gada 9. februāra lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītāja 2017. gada 10. oktobra sūdzība par šo 2017. gada 14. jūlija lēmumu;

—

atcelt EFSA izpilddirektora 2017. gada 9. augusta lēmumu (paziņots 2017. gada 10. augustā), kuru tas ir pieņēmis kā AHCC, un ar kuru ir nolemts nepagarināt prasītāja darba līgumu;

—

atcelt AHCC2018. gada 12. marta lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītāja 2017. gada 10. novembra sūdzība par šo 2017. gada 9. augusta lēmumu;

—

uzdot atlīdzināt zaudējumus par radīto kaitējumu;

—

piespriest atbildētājam pilnībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts 2012. gada 8. decembrīEFSA pieņemtais lēmums “Employment contract management”.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību un, it īpaši, tiesības tikt uzklausītam.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērots ne pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, ne arī “Work instruction” noteikumi saistībā ar EFSA pieņemto “Contract of Employment renewal process”.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un esot nepareizi izmantotas pilnvaras.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpti “Work instruction” noteikumi un neesot izpildīts rūpības pienākums.