28.5.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 182/29

Prasība, kas celta 2018. gada 5. aprīlī – Transtec/Komisija

(Lieta T-228/18)

(2018/C 182/33)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Transtec (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – L. Levi un N. Flandin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

tāpēc:

—

atcelt 2018. gada 26. marta lēmumu, ar kuru Eiropas Komisija noraidīja konsorcija, ko vada prasītāja, piedāvājumu par līguma daļu Nr. 3 publiskajā iepirkumā “Framework contract for the implementation of external aid 2018 (SIEA EUROPAID/138778/DH/SER/MULTI)” (turpmāk tekstā – “iepirkums”) saistībā ar pamatnolīgumu par pakalpojumu sniegšanu trešajām valstīm, kas saņem Savienības ārējo palīdzību, un daļa Nr. 3 piešķirta desmit citiem pretendentiem,

—

procesa organizatorisko pasākumu ietvaros (skat. Vispārējas tiesas Reglamenta 55. pantu) aicināt atbildētāju iesniegt, pirmkārt, daļai Nr. 3 10 izraudzīto piedāvājumu raksturlielumus un priekšrocības, kā arī to punktu skaitu pozīcijas “Vispārīga organizācija un metodoloģija” (“Global Organisation and Methodology”) apakšpozīcijās 1.1, 1.2, 1.3, 1.4, 1.5, 1.6 un daļai Nr. 3 10 izraudzīto piedāvājumu punktu skaitu pozīcijās Tehniskais rezultāts (“Technical score”) un Finansiālais rezultāts (“Financial score”) un, otrkārt, novērtējuma komitejas detalizētu ziņojumu;

—	atzīt par pieņemamu un pamatotu prasību par zaudējumu atlīdzību bruto peļņas normas 2 400 000 euro apmērā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Pirmais pamats ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Finanšu regula”) 106. panta un Instrukciju pretendentiem (“Instructions to Tenderers”; turpmāk tekstā – “Instrukcijas”) 4. panta pārkāpumu. Komisija esot izdarījusi šādu pārkāpumu, jo neesot izslēgusi pārkāpumu dēļ pretendentu, kas pieder pie viena no izraudzīto pretendentu konsorcijiem.

Otrais pamats ir par acīmredzamu kļūdu Komisijas veiktā vērtējumā un Finanšu regulas 110. panta 5. punkta un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Īstenošanas regula”) 151. panta pārkāpumu, kā arī par pienākuma ievērot labas pārvaldības principu, kas izriet no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 2. punkta, neievērošanu un Instrukciju 15. panta 3. punkta pārkāpumu tādēļ, ka Komisija neesot veikusi pietiekami rūpīgu nesamērīgi lētu piedāvājumu pārbaudi.

3.	Trešais pamats ir par tāda pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu, kas izriet no Finanšu regulas 113. panta 2. punkta un Īstenošanas regulas 161. panta 1. punkta.

4.	Ceturtais pamats ir par tādu tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpumu kā Hartas 47. pantā paredzētās.

5.	Piektais pamats ir par vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un lojālas konkurences garantijas principu pārkāpumu, kā arī par Finanšu regulas 102. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu Instrukciju 7. panta noteikumu prettiesiskuma dēļ.

6.	Sestais pamats ir par tāda labas pārvaldības principa pārkāpumu, kāds ir paredzēts Hartas 41. pantā, Instrukciju 7. panta 3. punkta noteikumu prettiesiskuma dēļ.