4.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 190/38

—

galvenokārt atzīt, ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, jo tas ir sagatavots angļu, nevis itāļu valodā;

—

apmierināt šo prasību un tādējādi atcelt Komisijas lēmumu, ciktāl tajā nav norādīts pamatojums un tas katrā ziņā nav pamatots ar drošiem izmeklēšanas faktiem;

—

atzīt, ka Itālijas veselības aprūpes sistēmai ir piemērojams vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma (VTNP) režīms un tādējādi principi, kas ir minēti Tiesas 2003. gada spriedumā lietā Altmark saistībā ar LESD 106. un 107. pantu valsts atbalsta piemērošanas nolūkā. Tādējādi ir jāpārbauda Lacio [Lazio] reģiona darbība saistībā ar atlīdzību publiskām struktūrām, kuram būtu bijis jāievēro iepriekš minētajās tiesību normās noteiktie principi un tādējādi maksājumi publiskām veselības aprūpes iestādēm jāierobežo ar izmaksu kompensāciju saskaņā ar spriedumā Altmark noteiktajiem kritērijiem, kas tiek piemēroti tā sauktajam vidējam uzņēmumam, pārmērīgo finansējumu atzīstot par pārmērīgu kompensāciju;

—

atzīt, ka reģionam ir jāmaksā prasītājai atlīdzība saskaņā ar vidēja uzņēmuma principu un tādējādi arī ņemot vērā darbaspēka izmaksu pieaugumu saistībā ar visiem darbiniekiem, kas strādāja minētajā struktūrā laikposmā no 2005. līdz 2006. gadam, nosakot šo par parametru nākamajiem gadiem;

—

ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir radušies prasītājai.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka angļu valoda galīgā lēmuma sagatavošanai ir izmantota kā autentiskā valoda.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts pamatojums. Komisija nav pilnībā aplūkojusi dažus būtiskus jautājuma aspektus un nav atspēkojusi dažus prasītājas izvirzītos iebildumus, kas bija pierādīti ar iesniegtajiem dokumentiem. Komisijai ir pienākums atbildēt uz visiem prasītājas uzdotajiem jautājumiem saskaņā ar pārskatāmības un labticības principiem.

3.

Ar trešo pamatu prasītāja apstrīd to, ka Itālijas tiesību sistēmā veselības aprūpes sistēmai ir raksturīgs veselības aprūpes universālais raksturs, proti, ka 100 % no veselības aprūpes pakalpojumiem sniedz valsts veselības aprūpes dienests. Turklāt prasītāja pārmet, ka Komisijai nav pierādījumu, ka Itālijas valsts finansētu un tātad segtu 100 % no savu pilsoņu veselības aprūpes izmaksām, un šis aspekts pilnībā neatbilst faktiskajiem apstākļiem. Prasītāja apgalvo, ka universālais raksturs nav abstrakts jēdziens, bet tas ir konkrēti jāidentificē, tam ir jābūt pārbaudāmam, uztveramam, un nevar pieņemt, ka tas pastāvētu tikai tāpēc, ka tā apgalvo Itālijas valdība.