Lieta T‑254/18

China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 19. maija spriedums

Dempings – Konkrētu Ķīnas izcelsmes čuguna izstrādājumu imports – Galīgais antidempinga maksājums – Atcelšanas prasība – Pieņemamība – Apvienība – Locus standi – Interese celt prasību – Kaitējuma noteikšana – Importa apjoma aprēķins – Makroekonomiskie un mikroekonomiskie rādītāji – Izlase – Savienības rūpniecības nozares ražošanas izmaksu aprēķins – Grupas ietvaros noteiktās cenas – Cēloņsakarība – Analīze aplikšanas ar nodokli un neaplikšanas ar nodokli gadījumos – Kaitējuma segmentētas analīzes neesamība – Cenu samazinājuma nozīmes novērtēšana – Konfidencialitātes ievērošana attiecībā uz informāciju – Tiesības uz aizstāvību – PKN pēc PKN metode – Ražojumu salīdzināmība – Normālās vērtības aprēķināšana – Analoga valsts – PVN korekcija – Pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas noteikšana

1. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Profesionālas apvienības tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvībai prasība – Individuāli celta prasība – Prasība, lai nodrošinātu apvienības procesuālās tiesības – Pieņemamība – Apvienībai, iespējams, kļūdaini piešķirts tādas ieinteresētās puses statuss, kurai piemīt procesuālās tiesības administratīvajā procesā un apstrīdētajā regulā – Kļūda, kas izvirzīta, lai pamatotu prasības nepieņemamību, negrozot vai neatceļot apstrīdēto regulu – Ietekmes neesamība

   (LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 6. panta 5. un 7. punkts un 20. panta 1. un 2. punkts; Komisijas Regula 2018/140)

   (skat. 47.–76. un 432. punktu)

2. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Profesionālas apvienības tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvībai prasība – Pieņemamība – Nosacījumi – Tādas pārstāvības nepieciešamība, kas aptver visu procesu, tostarp administratīvo stadiju – Neesamība – Apvienības reprezentatīvā rakstura nepieciešamība dalībvalstu kopējās juridiskās tradīcijas izpratnē – Neesamība – Īpaša biedru izsniegta pilnvarojuma nepieciešamība – Neesamība

   (LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 2. pants; Komisijas Regula 2018/140)

   (skat. 83.–92., 94.–104. un 126.–128. punktu)

3. Atcelšanas prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Piemērojamība – Antidempinga regulas atcelšana, ciktāl ar to tiek noteikts antidempinga maksājums atsevišķu sabiedrību ražojumiem – Atcelšanas sekas attiecībā uz citu sabiedrību ražojumiem piemērojamā antidempinga maksājuma spēkā esamību – Neesamība

   (LESD 263. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/1036; Komisijas Regula 2018/140)

   (skat. 109.–112. punktu)

4. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus – Regulā norādītie vai priekšizmeklēšanas skartie uzņēmumi, kas ražo un eksportē – Pieņemamība

   (LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/1036; Komisijas Regulas 2018/140 1. panta 2. punkts)

   (skat. 118.–121. un 132. punktu)

5. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums – Vērā ņemami faktori – Importa par dempinga cenām apjoms – Importa apjoma aprēķins – Aprēķināšanas metode – Komisijas rīcības brīvība – Izmantoto datu ticamības apstrīdēšana – Pierādīšanas pienākums

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 1. panta 1. punkts un 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Komisijas Regula 2018/140)

   (skat. 169.–172. un 175.–196. punktu)

6. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšana – Iestāžu rūpības pienākums – Apjoms – Komisijas pienākums pēc savas ierosmes pārbaudīt visu pieejamo informāciju – Ierobežojumi

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 6. panta 3. un 4. punkts; Komisijas Regula 2018/140)

   (skat. 198.–209. punktu)

7. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšanas norise – Komisijas pienākums pārbaudīt ieinteresēto pušu sniegtās informācijas pareizību – Ierobežojumi – Ieinteresēto pušu brīvprātīga sadarbība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 6. panta 8. punkts un 16. panta 1. punkts; Komisijas Regula 2018/140)

   (skat. 220.–227. un 246.–252. punktu)

8. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums – Pārbaude Komisijā – Izmeklēšanas norise – Izlase – Izlases atlase – Apspriešanās ar ieinteresētajām personām – Piemērojamība

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 17. panta 2. punkts; Komisijas Regula 2018/140)

   (skat. 278.–285. punktu)

9. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums – Pārbaude Komisijā – Izmeklēšanas norise – Izlase – Izlases atlase – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pierādīšanas pienākums

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 4. panta 1. punkts un 17. panta 1. un 2. punkts; Komisijas Regula 2018/140)

   (skat. 289.–299. punktu)

10. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums – Cēloņsakarības noteikšana – Iestāžu pienākumi – Vērā ņemami faktori – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pierādīšanas pienākums

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 3. panta 2., 3., 6. un 7. punkts; Komisijas Regula 2018/140)

    (skat. 337.–341., 347.–351. un 362.–366. punktu)

11. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums – Zaudējumu rādītāju analīze, pamatojoties uz konkrētās preces tirgus segmenta analīzi – Nosacījumi – Pierādīšanas pienākums

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 3. panta 6. un 7. punkts; Komisijas Regula 2018/140)

    (skat. 377.–397. punktu)

12. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums – Cenu samazinājuma starpības aprēķins – Izlase – Izlases atlase – Komisijas rīcības brīvība – Komisijas pienākums pierādīt cenu samazinājuma esamību katram izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdotajam ražojumu veidam – Izslēgšana – Nosacījums – Savstarpēji aizstājami ražojumi

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 3. pants un 17. panta 1. un 2. punkts; Komisijas Regula 2018/140)

    (skat. 407.–417. un 420.–425. punktu)

13. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga procedūra – Tiesības uz aizstāvību – Iestāžu pienākums sniegt informāciju – Piemērojamība – Konkrētas informācijas nesniegšana – Ieinteresēto pušu pienākums dot iestādēm iespēju novērtēt problēmas, kas izriet no šīs nesniegšanas

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 5. panta 10. punkts; Komisijas Regula 2018/140)

    (skat. 435.–438. un 567. punktu)

14. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga procedūra – Tiesības uz aizstāvību – Procesuālo tiesību, kas apvienībai piešķirtas izmeklēšanas laikā, pārkāpums – Apvienības biedra atsaukšanās iespēja – Nosacījumi – Apvienības nodoma rīkoties kā dažu tās biedru pārstāvei izmeklēšanas laikā paušana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/1036)

    (skat. 440.–447. punktu)

15. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšana – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Iestāžu pienākums sniegt attiecīgajiem uzņēmumiem informāciju un ievērot informācijas konfidencialitāti, apvienojot šos pienākumus – Informēšanas pienākuma neizpilde – Nosacījumi – Atteikums sniegt informāciju, kas var būt noderīga uzņēmuma aizstāvībai

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 6. panta 7. punkts, 19. panta 1.–5. punkts un 20. pants; Komisijas Regula 2018/140)

    (skat. 451.–469., 474.–503., 507.–513., 523.–533. un 536.–541. punktu)

16. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums – Nepieciešamība preces ar būtiskām atšķirībām to īpašību un cenu ziņā sagrupēt vairāk vai mazāk homogēnās kategorijās – Kodifikācija, kuras rezultātā rodas acīmredzami neatbilstošu ražojumu kategorijas – Pierādīšanas pienākums

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 2. panta 10. punkts; Komisijas Regula 2018/140)

    (skat. 550.–554. punktu)

17. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums – Korekcijas – Pierādīšanas pienākums

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 2. panta 10. punkts)

    (skat. 577.–583. punktu)

18. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums – Iestāžu rīcības brīvība – Salīdzināšana vienādā tirdzniecības līmenī – Eksporta cenas un normālās vērtības, “ieskaitot pievienotās vērtības nodokli”, ņemšana vērā – Simetrija – Aprēķina metodes taisnīgums

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 2. panta 10. punkta b) un k) apakšpunkts; Komisijas Regula 2018/140)

    (skat. 591.–600. punktu)

19. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Imports no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas – Atsauce uz cenu trešā valstī ar tirgus ekonomiku – Normālās vērtības noteikšanā izmantojamie kritēriji – Korekcijas

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts un 10. punkts; Komisijas Regula 2018/140)

    (skat. 603.–609. punktu)

20. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Imports no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas – Valstīm ar tirgus ekonomiku paredzēto noteikumu piemērošana – Ierobežojumi

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 2. panta 1. punkts–7. punkta a) apakšpunkts; Komisijas Regula 2018/140)

    (skat. 618.–621. punktu)

21. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Imports no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas – Atsauce uz cenu trešā valstī ar tirgus ekonomiku – Normālās vērtības noteikšanā izmantojamie kritēriji – Iespēja ņemt vērā pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas – Nosacījumi

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/1036 2. panta 1. punkts– 7. punkta a) apakšpunkts)

    (skat. 622.–625. punktu)

Rezumējums

Pēc tam, kad Eiropas Savienības ražotāji bija iesnieguši sūdzību Eiropas Komisijā, pēdējā minētā pēc 2016. gada 10. decembrī uzsāktās izmeklēšanas pabeigšanas pieņēma Īstenošanas regulu 2017/1480 ( 1 ), ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes čuguna ražojumu (turpmāk tekstā – “attiecīgais ražojums”) importam. Savukārt attiecībā uz identisku ražojumu importu no Indijas Republikas Komisija provizoriski nekonstatēja nekādu dempinga praksi. Antidempinga procedūras beigās Komisija pieņēma Īstenošanas regulu 2018/140 ( 2 ), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes čuguna ražojumu importam un izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz šo pašu ražojumu importu no Indijas.

Saskaņā ar Ķīnas tiesībām dibinātā apvienība China Chamber of Commerce for Import and Export of Machinery and Electronic Products (turpmāk tekstā – “CCCME”), kuras biedri ir attiecīgā ražojuma Ķīnas ražotāji eksportētāji, kā arī citi Ķīnas ražotāji eksportētāji, cēla prasību atcelt Īstenošanas regulu 2018/140.

Noraidot šo prasību, Vispārējā tiesa precizē atcelšanas prasības, ko cēlusi apvienība savu biedru vārdā, pieņemamības nosacījumus. Turklāt tā paskaidro noteikumus par apvienības piekļuvi noteiktai informācijai, ko Komisija ieguvusi antidempinga izmeklēšanas laikā, un sniedz precizējumus par dažādo kaitējuma, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei, rādītāju vērtējumu, kā arī par Komisijas iespēju koriģēt cenas normālo vērtību, kas noteikta, piemērojot analogās valsts metodi.

Vispārējās tiesas vērtējums

Attiecībā uz CCCME celtās atcelšanas prasības pieņemamību Vispārējā tiesa vispirms norāda, ka apvienības iespēja rīkoties tās biedru vārdā ir balstīta uz būtisku priekšrocību, ko sniedz šāda rīcība, ļaujot izvairīties no tā, ka apvienības biedri, kas pārstāv savas intereses, ceļ lielu skaitu prasību par tiem pašiem aktiem. Lai šī priekšrocība pastāvētu, ir nepieciešams un pietiek ar to, ka, pirmkārt, aplūkotā apvienība rīkojas tās biedru vārdā, un, otrkārt, ka prasības celšanu atļauj tai statūtos piešķirtās pilnvaras. Tā kā šajā gadījumā šīs abas prasības ir izpildītas, Vispārējā tiesa noraida Komisijas izvirzīto argumentu, ka trešo pieņemamības nosacījumu, kas ir saistīts ar aplūkotās apvienības reprezentatīvo raksturu dalībvalstu kopējās juridiskās tradīcijas izpratnē, Tiesa esot atzinusi spriedumā Padome/Growth Energy un Renewable Fuels Association ( 3 ). Turklāt CCCME nav vajadzīgas īpašas pilnvaras vai atļauja no biedriem, kuru intereses tā aizstāv, lai tai tiktu atzīts locus standi Savienības tiesās.

Attiecībā uz pirmo pieņemamības nosacījumu, saskaņā ar kuru CCCME ir jārīkojas tās biedru vārdā, Vispārējā tiesa noraida arī to Komisijas argumentu, ka vienīgi pārstāvība, kas attiecas uz visu procesu kopumā, arī administratīvo stadiju, ļautu apvienībai celt prasību tās biedru vārdā. Attiecībā uz argumentiem, kurus CCCME var izvirzīt atcelšanas prasības pamatojumam, Vispārējā tiesa turklāt norāda, ka apvienība, kuras statūtu mērķos ir ietverta tās biedru interešu aizstāvība, var izvirzīt ikvienu pamatu, kas var apstrīdēt attiecībā uz tiem pieņemto tirdzniecības aizsardzības pasākumu tiesiskumu.

Pēc būtības Vispārējā tiesa tostarp noraida pamatu, kas balstīts uz to, ka Komisija esot atteikusies paziņot CCCME informāciju, kas ir noderīga dempinga un kaitējuma noteikšanai, piemēram, detalizētu normālās vērtības aprēķinu, dempinga starpību, Ķīnas importa ietekmi uz cenām, kaitējumu un kaitējuma novēršanas līmeni. Atgādinot, ka prasība neizpaust konfidenciālu informāciju nevar liegt tiesības uz aizstāvību pēc būtības, Vispārējā tiesa norāda, ka pamatregulā ( 4 ) ir paredzēta garantiju sistēma, kurai ir divi mērķi, proti, pirmkārt, ļaut ieinteresētajām personām efektīvi aizstāvēt savas intereses un, otrkārt, aizsargāt izmeklēšanas laikā iegūtās informācijas konfidencialitāti. Lai uzsvērtu šos abus mērķus, pamatregulā ir pieprasīts, pirmkārt, lai lietas dalībnieks, kurš pieprasa ievērot paziņotās informācijas konfidencialitāti, iesniegtu nekonfidenciālu kopsavilkumu, kuram ir jābūt pietiekami sīki izstrādātam, lai ieinteresētās personas varētu pieņemamā veidā saprast minētās informācijas būtību ( 5 ), un, otrkārt, lai iestādes izpaustu vispārēju informāciju, tostarp iemeslus, kas pamato lēmumus, kuri ir pieņemti, pamatojoties uz pamatregulu ( 6 ). Tā kā šajā gadījumā CCCME pieprasītajam aprēķinu kopumam ir konfidenciāls raksturs, kas ir jāaizsargā, Vispārējā tiesa konstatē, ka, ņemot vērā tai paziņoto informāciju, šai apvienībai bija iespēja sniegt tās aizstāvībai noderīgas norādes.

Attiecībā uz importa apjoma aprēķinu Vispārējā tiesa turklāt nosprieda, ka Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, savu vērtējumu ierobežojot vienīgi ar datiem, kas iegūti no Eurostat datu bāzes. Šajā ziņā, lai gan bija jāveic korekcijas, lai atrisinātu noteiktas problēmas, Vispārējā tiesa norāda, ka Komisijas izmantoto datu ticamību var apstrīdēt tikai ar apstākļiem, kas var izraisīt konkrētas šaubas par šīs iestādes izmantotās metodes vai datu ticamību. Ja prasītājs vēlas, lai viņa prasība tiktu apmierināta, nevar vienīgi iesniegt alternatīvus skaitļus, , piemēram, skaitļus, kas iegūti, pamatojoties uz to valstu muitas iestāžu datiem, kas ir strīdīgā importa izcelsmes pamatā. Turklāt Vispārējā tiesa atgādina, ka Komisijai ir plaša rīcības brīvība, analizējot datus, tostarp Eurostat iesniegtos datus.

Attiecībā uz nepieciešamību veikt Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma segmentētu analīzi, lai novērtētu dažādus kaitējuma rādītājus, Vispārējā tiesa precizē, ka šāda analīze var būt pamatota, ja izmeklēšanā esošie ražojumi nav savstarpēji aizstājami un ja imports par dempinga cenām var vairāk skart vienu vai vairākus segmentus. Tomēr ar to vien, ka ražojumi ietilpst dažādos preču klāstos, nepietiek, lai pierādītu, ka tie nav savstarpēji aizstājami un ka līdz ar to ir iespējams veikt segmentētu analīzi, jo ražojumiem, kas ietilpst dažādos preču klāstos, var būt vienādas funkcijas vai tie var apmierināt vienas un tās pašas vajadzības. Turklāt Vispārējā tiesa konstatē, ka nav pierādījumu par iespējamām klientu specifiskām un atšķirīgām vajadzībām, kurām atbilstu katra no šo ražojumu kategorijām. Attiecībā uz pārējās Savienības Austrumeiropas segmentāciju, ņemot vērā, kā apgalvots, mazāk attīstītos konkurences apstākļus šajā Savienības daļā, Vispārējā tiesa uzsver, ka nav pierādījumu, ka šāda veida apstākļi konkrētajā gadījumā pamatotu Rietumeiropas nozarei nodarītā kaitējuma un Austrumeiropas nozarei radītā kaitējuma atsevišķus novērtējumus.

Vispārējā tiesa noraida arī iebildumu, kas attiecas uz kļūdām importa cenu samazinājuma novērtējumā salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma cenu. Šajā ziņā prasītāji pārmeta Komisijai, pirmkārt, izlases reprezentativitātes neesamību un, otrkārt, dažu izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdoto ražojumu veidu neņemšanu vērā, kaut arī salīdzināms importētā ražojuma veids nepastāv. Vispārējā tiesa vispirms norāda, ka Komisijai ar pamatregulu plaša mēroga lietās ir atļauts ierobežot izmeklēšanu ar noteiktu personu skaitu, izmantojot izlases metodi ( 7 ). Tā kā šajā lietā Komisija izveidoja izlasi atbilstoši pamatregulā paredzētajiem noteikumiem, konstatētais cenu samazinājums attiecībā uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdevumiem ir jāuzskata par reprezentatīvu attiecībā uz visu Savienības ražošanas nozari. Turklāt Vispārējā tiesa precizē, ka katra izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdotā ražojuma veida analīze netiek prasīta tādos gadījumos kā šajā lietā, kad attiecīgais ražojums aptver daudzveidīgus ražojumu veidus, kas joprojām ir savstarpēji aizstājami. Šo principu turklāt ir apstiprinājusi arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Apelācijas institūcija ( 8 ), kura uzskata, ka par izmeklēšanu atbildīgajai iestādei nav jāpierāda cenu samazinājuma pastāvēšana attiecībā uz katru izmeklēšanā esošo ražojuma veidu vai attiecībā uz visu preču klāstu, kas veido līdzīgu valsts ražojumu. Šādos apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka cenu samazinājuma starpības esamība, kas ir robežās no 31,6 % līdz 39,2 % un attiecas uz 62,6 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjoma, šajā lietā šķiet pietiekama, lai secinātu, ka pastāv ievērojams cenu samazinājums salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares līdzīga ražojuma cenu.

Visbeidzot, attiecībā uz iespēju veikt attiecīgā ražojuma normālās vērtības pievienotās vērtības nodokļa (PVN) korekciju, ja Komisija izmanto analogās valsts metodi, Vispārējā tiesa atgādina, ka šīs metodes izmantošanas mērķis ir nepieļaut valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas, esošo cenu un izmaksu ņemšanu vērā, ciktāl šie parametri nav parasts tirgū darbojošos spēku rezultāts. Tas tomēr nenozīmē, ka šādi noteiktajai normālajai vērtībai nevar piemērot nekādas korekcijas ( 9 ). Pamatregulā nekas nenorāda uz to, ka analogās valsts metodes izmantošana būtu pamats vispārīgai atkāpei no prasības veikt korekcijas salīdzināmības nolūkā. Tomēr gadījumā, ja ir paredzētas normālās vērtības korekcijas, iestādes analīzē nedrīkst no jauna iekļaut elementus, kas ir saistīti ar parametriem, kuri šajā valstī nav parasts tirgū darbojošos spēku rezultāts. Šajā lietā Vispārējā tiesa secina, ka Ķīnas Tautas Republikā piemērojamās PVN likmes piemērošana normālajai vērtībai nenozīmē, ka, aprēķinot normālo vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz analogās valsts metodi, tiek ieviests vai no jauna ieviests Ķīnas režīma izkropļojošais elements.

( 1 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1480 (2017. gada 16. augusts), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes čuguna izstrādājumu importam (OV 2017, L 211, 14. lpp.).

( 2 ) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/140 (2018. gada 29. janvāris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes čuguna izstrādājumu importam, un izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Indijas izcelsmes čuguna izstrādājumu importu (OV 2018, L 25, 6. lpp.).

( 3 ) Spriedums, 2019. gada 28. februāris, Padome/Growth Energy un Renewable Fuels Association (C‑465/16 P, EU:C:2019:155).

( 4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp., turpmāk tekstā – “pamatregula”).

( 5 ) Pamatregulas 19. panta 2. punkts.

( 6 ) Pamatregulas 19. panta 4. punkts.

( 7 ) Pamatregulas 17. pants.

( 8 ) PTO Apelācijas institūcijas secinājumi strīdā “Ķīna – Pasākumi, ar kuriem tiek noteikti antidempinga maksājumi Japānas izcelsmes augsta snieguma standartu nerūsējošā tērauda “HP‑SSST” bezšuvju caurulēm” (WT/DS 454/AB/R un WT/DS 460/AB/R, 2015. gada 14. oktobra ziņojums).

( 9 ) Pamatregulas 2. panta 10. punkts.