Lieta T‑123/18
Bayer Intellectual Property GmbH
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju
Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2019. gada 14. februāra spriedums
Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas attēlo sirdi, reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Jēdziens – Vērtēšanas kritēriji
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 13. un 14. punktu)
Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Atšķirtspējas vērtējums – Kritēriji – Konkrētās sabiedrības daļas uztvere – Sabiedrības daļas uzmanības līmenis
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 17. punktu)
Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Grafiska preču zīme, kas attēlo sirdi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 23.–32. punktu)
Eiropas Savienības preču zīme – Biroja lēmumi – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Labas pārvaldības princips – Biroja agrākā lēmumpieņemšanas prakse – Tiesiskuma princips – Strikta un pilnīga izvērtējuma nepieciešamība katrā konkrētā gadījumā
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2017/1001)
(skat. 34. un 35. punktu)
Eiropas Savienības preču zīme – Biroja lēmumi – Tiesiskums – Biroja agrākā lēmumpieņemšanas prakse – Nediskriminācijas princips – Ietekmes neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2017/1001)
(skat. 36. punktu)
Rezumējums
Lietā, kurā pasludināts 2019. gada 14. februāra spriedums Bayer Intellectual Property/EUIPO (T‑123/18), Vispārējā tiesa izskatīja prasību par Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes lēmumu, ar kuru tika noraidīta apelācijas sūdzība par pārbaudītāja lēmumu, ar kuru tas bija atteicis grafiskas preču zīmes, kura attēlo sirdi, reģistrāciju. Apelācijas padome norādīja, ka konkrētā sabiedrības daļa uztvers reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā sirds attēlu un līdz ar to kā norādi uz faktu, ka attiecīgie pakalpojumi attiecas uz kardioloģijas jomu.
Pirmkārt, Vispārējā tiesa atgādina, ka preču zīmei ir jāļauj konkrētajai sabiedrības daļai bez īpašas uzmanības pievēršanas atšķirt ar šo preču zīmi aptvertās preces no citu uzņēmumu precēm tā, lai preču zīmes reģistrācijai nepieciešamais atšķirtspējas slieksnis nebūtu atkarīgs no konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmeņa.
Otrkārt, Vispārējā tiesa atgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru EUIPO sava kompetence ir jāīsteno atbilstoši tādiem vispārējiem Savienības tiesību principiem kā vienlīdzīgas attieksmes princips un labas pārvaldības princips. Lai gan, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu un labas pārvaldības principu, EUIPO, izskatot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumus, ir jāņem vērā lēmumi, kas jau pieņemti par līdzīgiem pieteikumiem, un īpaši uzmanīgi jāapsver, ir vai nav jālemj tādā pat veidā, tomēr šo principu piemērošana ir jāsaskaņo ar tiesiskuma ievērošanu. Turklāt tiesiskās drošības un, konkrēti, labas pārvaldības interesēs visu reģistrācijas pieteikumu izvērtējumam ir jābūt striktam un pilnīgam, lai preču zīmes netiktu nepamatoti reģistrētas vai anulētas. Šādi šis izvērtējums ir jāveic katrā konkrētajā gadījumā. Proti, apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācija ir atkarīga no specifiskiem kritērijiem, kuri piemērojami izskatāmās lietas faktiskajiem apstākļiem un ir domāti, lai pārbaudītu, vai uz attiecīgo apzīmējumu neattiecas atteikuma pamatojums.
Vispārējā tiesa norāda, ka no šiem principiem izriet, ka, pirmkārt, apelācijas padomēm, kad tās nolemj izdarīt vērtējumu, kas atšķiras no tā, kāds izdarīts agrākos lēmumos attiecībā uz līdzīgiem pieteikumiem, uz kuriem veikta atsauce apelācijas procesā, ir skaidri jāpamato šī atšķirība salīdzinājumā ar minētajiem lēmumiem. Tomēr šāds pienākums norādīt pamatojumu attiecībā uz atšķirībām salīdzinājumā ar iepriekšpieņemtajiem lēmumiem ir mazāk nozīmīgs tāda izvērtējuma gadījumā, kas ir atkarīgs tikai no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, nevis faktisko apstākļu konstatējumu gadījumā, kuri nav atkarīgi no šīs pašas preču zīmes. Otrkārt, tā norāda, ka no minētās judikatūras arī izriet, ka lēmumi, kas apelācijas padomēm ir jāpieņem saskaņā ar Regulu 2017/1001 attiecībā uz apzīmējuma kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju, tiek pieņemti, īstenojot saistošo kompetenci, nevis rīcības brīvību, un šo apelācijas padomju lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties vienīgi uz šo regulu atbilstoši tam, kā to ir interpretējusi Savienības tiesa. Līdz ar to apelācijas padomēm nav saistoši iepriekšējie EUIPO lēmumi.
Šajā gadījumā Vispārējā tiesa, pirmkārt, norāda, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas izvērtējums ir tieši atkarīgs no šīs preču zīmes, nevis no faktisko apstākļu konstatējumiem, uz kuriem atsaucas prasītāja. Tādējādi Apelācijas padome varēja vienīgi norādīt, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nevar pienācīgi atsaukties uz agrākiem EUIPO lēmumiem, lai atspēkotu secinājumu, saskaņā ar kuru uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais atteikuma pamats. Turklāt tā norāda, ka nevar apstrīdēt, ka Apelācijas padome katrā ziņā skaidri ir norādījusi iemeslu, kādēļ tā atkāpās no agrākajā lēmumā izmantotā risinājuma, uz kuru atsaucas prasītāja. Būtībā tā norādīja, ka attiecīgās preces nav tieši saistītas ar kardioloģiju, tādējādi atšķirībā no šajā lietā aplūkotajiem pakalpojumiem šīm precēm nav “tiešas un uzreiz atpazīstamas saiknes ar cilvēka sirdi”. Otrkārt, Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītāja nevar apstrīdēt šīs argumentācijas pamatotību, neapšaubot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamatotību. Tādējādi tā norāda, ka Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecas atteikuma pamats, kas balstīts uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.