Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 27. septembra spriedums –
FR

(lieta C‑422/18 PPU) ( 1 )

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība – Tiesas Reglamenta 99. pants – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai – Direktīva 2013/32/ES – 46. pants – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 18. pants, 19. panta 2. punkts un 47. pants – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību – Lēmums, ar kuru noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta otrā tiesu instance – Pilnībā apturoša iedarbība, kas tiek attiecināta vienīgi uz prasībām pirmajā instancē

Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Patvēruma politika – Procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai – Direktīva 2013/32 – Tiesības efektīvi vērsties tiesā – Lēmums, ar kuru noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums un noteikts pienākums atgriezties – Valsts tiesiskais regulējums, kurā par šādu lēmumu paredzēta apelācijas sūdzība bez apturošas iedarbības – Pieļaujamība – Robežas – Līdzvērtības un efektivitātes principu ievērošana

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 18. pants, 19. panta 2. punkts un 47. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115 13. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32 46. pants)

(skat. 32.–47. punktu un rezolutīvo daļu)

Rezolutīvā daļa

Savienības tiesības, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai tiesību normas, skatot tās kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tām nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā ir paredzēta apelācijas tiesvedība par pirmās instances spriedumu, ar ko apstiprināts kompetentās administratīvās iestādes lēmums, ar kuru ir noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums, nepiešķirot tam pilnībā apturošu iedarbību, bet saskaņā ar kuru tiesa, kas pasludinājusi šo spriedumu, pamatojoties uz ieinteresētās personas pieteikumu, var apturēt tā izpildi, pēc tam, kad tā ir izvērtējusi apelācijas sūdzībā par minēto spriedumu izvirzīto pamatu pamatojamību, taču nevis būtiska un neatgriezeniska kaitējuma risku, kāds rodas pieteikuma iesniedzējam tā izpildes rezultātā.

( 1 ) OV C 311, 3.9.2018.