8.10.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 364/4 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 30. jūlijā iesniedza Administrativen sad Sofia-grad (Bulgārija) – BT/Balgarska narodna banka
(Lieta C-501/18)
(2018/C 364/05)
Tiesvedības valoda – bulgāru
Iesniedzējtiesa
Administrativen sad Sofia-grad
Pamatlietas puses
Prasītāja: BT
Atbildētāja: Balgarska narodna banka
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai no Savienības līdzvērtības un efektivitātes principiem izriet, ka valsts tiesai ir pienākums pēc savas iniciatīvas uzskatīt, ka prasība ir tikusi celta pret dalībvalsti par pienākuma, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punkta, neizpildi, ja prasības pamatā ir dalībvalsts ārpuslīgumiskā atbildība par kaitējumu, kas ir ticis nodarīts ar Savienības tiesību pārkāpumu, kuru ir izdarījusi dalībvalsts iestāde, un
|
2) |
Vai no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (1), 27. apsvēruma izriet, ka, pamatojoties uz regulas 17. panta 3. punktu sniegts ieteikums, kurā ir ticis konstatēts dalībvalsts centrālās bankas izdarīts Savienības tiesību pārkāpums saistībā ar termiņiem garantēto noguldījumu izmaksai attiecīgās kredītiestādēs noguldītājiem, tādos apstākļos, kādi tie ir pamatlietā:
|
3) |
Vai no Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, 2004. gada 12. oktobris, Paul u.c. (C-222/02, EU:C:2004:606, 38., 39., 43. un 49.–51. punkts), 1996. gada 5. marts, Brasserie du pêcheur un Factortame (C-46/93 un C-48/93, EU:C:1996:79, 42. un 51. punkts), 2000. gada 15. jūnijs, Dorsch Consult/Padome un Komisija (C-237/98 P, EU:C:2000:321, 19. punkts), un 1971. gada 2. decembris, Zuckerfabrik Schöppenstedt/Padome (5/71, EU:C:1971:116, 11. punkts), arī ņemot vērā šobrīd spēkā esošās pamatlietā piemērojamās Savienības tiesības, izriet, ka:
|
4) |
Vai no Direktīvas 94/19 10. panta 1. punkta, lasot to kopā ar 1. panta 3) punkta i) apakšpunktu un 7. panta 6. punktu, interpretācijas un juridiskajiem apsvērumiem Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedumā Vervloet u.c. (C-76/15, EU:C:2016:975, 82.–84. punkts) izriet, ka direktīvas tiesību normu piemērošanas jomā ietilpst noguldītāji:
|
Vai no šīs direktīvas vai citām Savienības tiesību normām izriet, ka valsts tiesa drīkst neņemt vērā šādu noguldījumu līguma noteikumu un drīkst pārbaudīt noguldītāja prasību par procentu izmaksu saistībā ar termiņā nenotikušu noguldījumu garantētajā apmērā izmaksu atbilstoši šim līgumam, neņemot vērā priekšnoteikumus, kas ir izvirzīti attiecībā uz ārpuslīgumisko atbildību par kaitējumu, kas ir ticis nodarīts ar Savienības tiesību pārkāpumu, un pamatojoties uz Direktīvas 94/19 7. panta 6. punktu?
(1) iropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV 2010, L 331, 12. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV 1994, L 135, 5. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK (2001. gada 4. aprīlis) par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (OV 2001, L 125, 15. lpp.).