1.

Vai ar Direktīvas 2016/343 ( 1 ) 3. pantu, 4. panta 1. punkta otro teikumu, 10. pantu, preambulas 16. apsvēruma ceturto un piekto teikumu un 48. apsvērumu, kā arī [Eiropas Savienības pamattiesību] hartas 47. un 48. pantu ir saderīga valsts judikatūra, saskaņā ar kuru drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanas turpināšana (četrus mēnešus pēc apsūdzētā aizturēšanas) ir atkarīga no tā, vai pastāv “pamatotas aizdomas”, kas saprotamas kā tikai “pirmšķietams” konstatējums, ka apsūdzētais ir varējis izdarīt konkrēto noziedzīgo nodarījumu?

Ja tas tā nav, vai ar iepriekš minētajām normām ir saderīga valsts judikatūra, saskaņā ar kuru “pamatotas aizdomas” ir saprotamas kā liela varbūtība, ka apsūdzētais ir izdarījis konkrēto noziedzīgo nodarījumu?

2.

Vai ar Direktīvas 2016/343 4. panta 1. punkta otro teikumu, 10. pantu, preambulas 16. apsvēruma ceturto un piekto teikumu un 48. apsvērumu, kā arī [Eiropas Savienības pamattiesību] hartas 47. pantu ir saderīga valsts judikatūra, saskaņā ar kuru tiesai, kas izskata lūgumu par jau piemērotā drošības līdzekļa – apcietinājuma – grozīšanu, ir jāpamato savs lēmums, nesalīdzinot apsūdzošus un attaisnojošus pierādījumus, pat ja apsūdzētās personas advokāts ir sniedzis argumentus šajā ziņā – vienīgais šī aizlieguma iemesls ir tas, ka tiesnesim ir jāsaglabā sava neatkarība gadījumā, ja nākotnē šī lieta viņam tiktu iedalīta izskatīšanai pēc būtības?

Ja tas tā nav, vai ar iepriekš minētajām [ES tiesību] normām ir saderīga valsts judikatūra, saskaņā ar kuru tiesai ir jāveic detalizētāks un precīzāks pierādījumu izvērtējums un jāsniedz skaidra atbilde uz apsūdzētās personas advokāta argumentiem pat, ja tā uzņemas risku, ka tā nevarēs nedz izskatīt lietu, nedz pieņemt galīgo nolēmumu par [apsūdzētās personas] vainu gadījumā, kad attiecīgā lieta tai tiek iedalīta izskatīšanai pēc būtības, – kas nozīmētu, ka šo lietu pēc būtības izskatīs cits tiesnesis?