7.5.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/17

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 6. februārīSophie Montel iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2017. gada 29. novembra spriedumu lietā T-634/16 Montel/Parlaments

(Lieta C-84/18 P)

(2018/C 161/20)

Tiesvedības valoda –franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Sophie Montel (pārstāvis: G. Sauveur, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

—	Grozīt pārsūdzēto spriedumu; attiecīgi:

—	Atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 24. jūnija lēmumu, kas paziņots 2016. gada 6. jūlijā un kurā ir precizēts, “ka Sophie Montel ir nepamatoti izmaksāta summa 77 276,42 EUR apmērā”, un kurā šīs iestādes kompetentajam kredītrīkotājam un grāmatvedim ir uzdots šo summu atgūt.

—	Vienlaikus atcelt paziņojumu par parādu Nr. 2016-897, ko 2016. gada 4. jūlijā parakstījis tas pats finanšu ģenerāldirektors.

—

Atbilstoši lemt par summu, kāda apelācijas sūdzības iesniedzējai ir piešķirama kā atlīdzība par morālo kaitējumu, ko viņai ir radījušas nepamatotās apsūdzības, kuras izvirzītas pirms jebkāda izmeklēšanas atzinuma, kaitējums viņas tēlam un ļoti lielās grūtības, ko viņas personiskajā un politiskajā dzīvē ir izraisījis apstrīdētais lēmums.

—	Atbilstoši lemt par summu, kāda apelācijas sūdzības iesniedzējai ir piešķirama, sedzot viņas tiesāšanās izmaksas.

—	Piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka tiesību akta izdevējam nebija kompetences

—	Finanšu jautājumi ir Eiropas Parlamenta Prezidija, nevis ģenerālsekretāra kompetencē

—	Ģenerālsekretāra pilnvarojuma neesamība

—	Iebilde par prettiesiskumu, jo ir apdraudēta parlamentāriešu neatkarība un ir aizskartas tiesības uz objektīvu iztiesāšanu

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts princips “electa una via”

—	Parlamenta priekšsēdētājs ir vērsies OLAF un Francijas tiesās

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību

—	Parlamenta priekšsēdētājs ir pārkāpis nevainīguma prezumpciju

—	Parlamenta administrācija ir gan tiesnese, gan lietas dalībniece

—	Parlamenta izvirzīto iebildumu maiņa tiesvedības gaitā

—	Ģenerālsekretāra atteikums uzklausīt apelācijas sūdzības iesniedzēju

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi pierādīšanas pienākuma pāreja

—	Parlaments ir licis apelācijas sūdzības iesniedzējai pierādīt, ka tā ir izpildījusi pienākumus, lai gan tam nebija nekādu ziņu, kuru dēļ varētu pamatoti apgalvot, ka ir notikusi pienākumu neizpilde

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav pietiekama pamatojuma

—	Vienīgais norādītais pamatojums ir organizatoriskās struktūras publikācija, lai gan tā neko nepierāda

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir aizskarti tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principi

—	Nevienā tiesību normā nav norādīts iesniedzamo dokumentu saraksts, un tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēja ir pakļauta Parlamenta patvaļai

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir aizskartas deputātu palīgu pilsoņa tiesības

—	Parlaments aizliedz palīgiem veikt politisku darbību

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir bijusi diskriminējoša attieksme, “Fumus persecutionis” un pilnvaru nepareiza izmantošana

—	Apelācijas sūdzības iesniedzēja ir cietusi no šīs procedūras Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja izrādītās politiskās nelabvēlības dēļ

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka ir apdraudēta deputātu neatkarība

—	Deputātu palīga darbs neaprobežojas ar likumdošanas darbu

10.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka nav pietiekamu faktu

—	Parlaments ir tikai atbildējis, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas paziņotie dokumenti neko nepierādot, lai gan šie dokumenti pierādīja palīga darbu

—	Parlaments nespēj pierādīt savus apgalvojumus

11.

Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips

—	organizatoriskā struktūra (kas bija sākums Parlamenta priekšsēdētāja sāktajām procedūrām) tika publicēta 2015. gada februārī, bet nepamatoto maksājumu atgūšana notika 2014. gada augustā