1)

Vai Direktīvas 93/13/EEK ( 1 ) pielikuma 1. punkta q) apakšpunkts kā Savienības tiesību norma, kam ir uz sabiedrisko kārtību balstītas normas statuss, ir jāinterpretē kā vispārējs aizliegums, kas padara jebkādu turpmāku analīzi par nevajadzīgu, ar kuru aizdevējam ir liegts uzspiest aizņēmējam, kurš atbilst patērētāja statusam, līguma nosacījumu standartveida nosacījuma vai nosacījuma, kas nav atsevišķi apspriests, formā, ja šāda noteikuma mērķis vai sekas ir pierādīšanas pienākuma apvēršana?

2)

Ja līguma noteikuma mērķis vai sekas ir jāvērtē pamatojoties uz Direktīvas [93/13] pielikuma 1. punkta q) apakšpunktu, vai turpmāk minētie līgumu noteikumu veidi var tikt uzskatīt par tādiem, kas liedz patērētājiem īstenot savas tiesības?

3)

Gadījumā, ja ir jālemj, vai Direktīvas [93/13] pielikumā minētie līguma noteikumi ir negodīga rakstura arī atbilstoši šīs direktīvas 3. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, vai šīs direktīvas 5. pantā noteiktā skaidra un saprotama formulējuma prasība ir izpildīta tāda līguma noteikuma gadījumā, kas ietekmē patērētāja lēmumus par līguma izpildi, ar aizdevēju radušos strīdu atrisināšanu tiesas vai ārpustiesas procedūrā, vai arī tiesību īstenošanu, kurš lai gan ir skaidri formulēts no gramatiskā viedokļa, tomēr šī noteikuma tiesiskās sekas var noteikt vienīgi interpretējot valsts tiesību normas, par kurām līguma noslēgšanas laikā tiesas vēl nebija izstrādājušas pastāvīgu judikatūru, un par kurām pastāvīga judikatūra nav izstrādāta arī turpmākajos gados?

4)

Vai Direktīvas [93/13] pielikuma 1. punkta m) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atsevišķi neapspriests līguma noteikums var būt negodīgs arī tad, ja pusei, kas noslēdz līgumu ar patērētāju, ar to ir piešķirtas tiesības vienpusēji noteikt, vai patērētājam sniegtais pakalpojums atbilst līguma noteikumos paredzētajam, un ja patērētājs piekrīt minētā noteikuma saistošajam spēkam, vēl pirms līdzēji ir sākuši to pildīt?