Apvienotās lietas C‑807/18 un C‑39/19

Telenor Magyarország Zrt.

pret

Nemzeti Média- és Hírközlési Hatóság Elnöke

(Fővárosi Törvényszék lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 15. septembra spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Elektroniskie sakari – Regula (ES) 2015/2120 – 3. pants – Piekļuve atvērtam internetam – 3. panta 1. punkts – Tiešo lietotāju tiesības – Tiesības piekļūt lietojumprogrammām un pakalpojumiem, kā arī tās izmantot – Tiesības nodrošināt lietojumprogrammas un pakalpojumus – 3. panta 2. punkts – Tādu vienošanos un komercprakses aizliegums, kas ierobežo tiešo lietotāju tiesību īstenošanu – Jēdzieni “vienošanās”, “komercprakse”, “tiešie lietotāji” un “patērētāji” – Tiešo lietotāju tiesību īstenošanas ierobežojuma esamības novērtējums – Kārtība – 3. panta 3. punkts – Pienākums nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret datplūsmu – Iespēja īstenot saprātīgus datplūsmas pārvaldības pasākumus – Aizliegums veikt datplūsmas bloķēšanas vai palēnināšanas pasākumus – Izņēmumi – Komercprakse, saskaņā ar kuru tiek piedāvāti tarifu plāni, paredzot, ka klienti, kas tos abonē, iegādājas paketi, kura tiem dod tiesības bez ierobežojumiem izmantot noteiktu datu apjomu tādējādi, ka dažu konkrētu lietojumprogrammu un pakalpojumu, uz ko attiecas “nulles tarifs”, izmantošanā radītā datplūsma netiek ierēķināta minētajā datu apjomā, un ka, tiklīdz šis datu apjoms ir patērēts, tie var bez ierobežojumiem turpināt izmantot šīs konkrētās lietojumprogrammas un pakalpojumus, savukārt attiecībā uz pārējām lietojumprogrammām un pakalpojumiem tiek piemēroti datplūsmas bloķēšanas vai palēnināšanas pasākumi

Tiesību aktu tuvināšana – Telekomunikāciju nozare – Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi – Pasākumi saistībā ar piekļuvi atvērtam internetam – Regula 2015/2120 – Tiešo lietotāju tiesības – Tādu vienošanos un komercprakses aizliegums, kas ierobežo šo tiesību īstenošanu – Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā tarifu plānus, ar kuriem tiek dota priekšroka piekļuvei noteiktām konkrētām lietojumprogrammām un pakalpojumiem – “Nulles tarifa” piemērošana šīm konkrētajām lietojumprogrammām un pakalpojumiem – Pakalpojumu sniedzēja veikta datplūsmas bloķēšanas vai palēnināšanas pasākumu piemērošana saistībā ar citu pieejamo lietojumprogrammu un pakalpojumu izmantošanu, tiklīdz ir patērēts iegādātais datu apjoms – Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2015/2120 3. panta 1. un 2. punkts)

(skat. 27.–46. un 54. punktu un rezolutīvo daļu)
Tiesību aktu tuvināšana – Telekomunikāciju nozare – Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi – Pasākumi saistībā ar piekļuvi atvērtam internetam – Regula 2015/2120 – Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēju pienākumi – Vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme pret datplūsmu – Interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā tarifu plānus, ar kuriem tiek dota priekšroka piekļuvei noteiktām konkrētām lietojumprogrammām un pakalpojumiem – “Nulles tarifa” piemērošana šīm konkrētajām lietojumprogrammām un pakalpojumiem – Pakalpojumu sniedzēja veikta datplūsmas bloķēšanas vai palēnināšanās pasākumu piemērošana saistībā ar citu pieejamo lietojumprogrammu un pakalpojumu izmantošanu, tiklīdz ir patērēts iegādātais datu apjoms – Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkts)

(skat. 47.–54. punktu un rezolutīvo daļu)

Rezumējums

Tiesa pirmo reizi interpretē Savienības regulu par “interneta neitralitāti”

Šīs regulas 3. pantā noteiktās prasības par interneta lietotāju tiesību aizsardzību un nediskriminējošu attieksmi pret datplūsmu liedz interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējam dot priekšroku noteiktām lietojumprogrammām un pakalpojumiem, izmantojot piedāvājumus, ar kuriem uz šīm lietojumprogrammām un pakalpojumiem tiek attiecināts “nulles tarifs”, savukārt attiecībā uz pārējo lietojumprogrammu un pakalpojumu izmantošanu tiek piemēroti bloķēšanas vai palēnināšanas pasākumi

Ungārijā reģistrēta sabiedrība Telenor sniedz tostarp interneta piekļuves pakalpojumus. Tās klientiem piedāvāto pakalpojumu vidū ir divi preferenciālās piekļuves tarifu plāni (tā sauktais “nulles tarifs”), kuru īpatnība ir tā, ka noteiktu konkrētu lietojumprogrammu un pakalpojumu izmantošanā radītā datplūsma netiek ierēķināta klientu iegādātā datu apjoma patēriņā. Turklāt, tiklīdz šis datu apjoms ir patērēts, klienti var bez ierobežojumiem turpināt izmantot šīs konkrētās lietojumprogrammas un pakalpojumus, savukārt pārējām pieejamajām lietojumprogrammām un pakalpojumiem tiek piemēroti datplūsmas bloķēšanas vai palēnināšanas pasākumi.

Pēc tam, kad Ungārijas plašsaziņas līdzekļu un komunikāciju iestāde bija sākusi divas procedūras, lai pārbaudītu šo divu tarifu plānu atbilstību Regulai 2015/2120, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam ( 1 ), tā pieņēma divus lēmumus, kuros secināja, ka šie tarifu plāni neatbilst šīs regulas 3. panta 3. punktā noteiktajam vispārējam pienākumam par vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret datplūsmu un ka Telenor tie ir jāizbeidz.

Izskatot divas Telenor prasības, Fővárosi Törvényszék (Galvaspilsētas Budapeštas tiesa, Ungārija) nolēma lūgt Tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu, lai noskaidrotu, kā būtu jāinterpretē un jāpiemēro Regulas 2015/2120 3. panta 1. un 2. punkts, kuros interneta piekļuves pakalpojumu tiešajiem lietotājiem tiek garantētas noteiktas tiesības ( 2 ) un ar kuriem šādu pakalpojumu sniedzējiem ir aizliegts ieviest vienošanās vai komercpraksi, kas ierobežo šo tiesību īstenošanu, kā arī šī 3. panta 3. punkts, kurā ir noteikts vispārējs pienākums nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret datplūsmu.

Savā 2020. gada 15. septembra spriedumā Tiesa, lemjot virspalātā, pirmo reizi interpretēja Regulu 2015/2120, kurā ir nostiprināts interneta atvērtības pamatprincips (plašāk zināms kā “tīkla neitralitāte”).

Runājot, pirmkārt, par Regulas 2015/2120 3. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu, interpretāciju, Tiesa norādīja – otrajā no šīm tiesību normām ir paredzēts, ka tiesības, kas tajā ir garantētas interneta piekļuves pakalpojumu tiešajiem lietotājiem, ir īstenojamas, “izmantojot savu interneta piekļuves pakalpojumu”, un ka pirmajā no šīm tiesību normām ir prasīts, lai šāds pakalpojums neierobežotu šo tiesību īstenošanu. Turklāt no minētās regulas 3. panta 2. punkta izriet, ka konkrēta interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēja pakalpojumi no minētās prasības skatpunkta ir jānovērtē valsts regulatīvajām iestādēm ( 3 ), tām rīkojoties kompetento valsts tiesu kontrolē, ņemot vērā gan vienošanās, ko šis pakalpojumu sniedzējs ir noslēdzis ar tiešajiem lietotājiem, gan minētā pakalpojumu sniedzēja veikto komercpraksi.

Šajā kontekstā Tiesa pēc tam, kad tā bija sniegusi vispārīgu precizējumu kopumu par Regulā 2015/2120 ietverto jēdzienu “vienošanās”, “komercprakse” un “tiešie lietotāji” ( 4 ) nozīmi, secināja, ka tādu vienošanos noslēgšana, saskaņā ar kurām konkrēti klienti abonē tarifu plānus, kuros papildus “nulles tarifam” ir paredzēti datplūsmas bloķēšanas vai palēnināšanas pasākumi saistībā ar tādu pakalpojumu un lietojumprogrammu izmantošanu, kas nav konkrētie pakalpojumi un lietojumprogrammas, uz ko attiecas šis “nulles tarifs”, var ierobežot tiešo lietotāju tiesību īstenošanu šīs regulas 3. panta 2. punkta izpratnē nozīmīgā tirgus daļā. Proti, šādi tarifu plāni var izraisīt to, ka lietojumprogrammas un pakalpojumus, kuriem dota priekšroka, izmanto plašāk un – attiecīgi – pārējās pieejamās lietojumprogrammas un pakalpojumus, ņemot vērā pasākumus, ar kuriem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējs padara šo piekļuvi tehniski sarežģītāku vai pat neiespējamu, izmanto retāk. Turklāt, jo lielāks ir to klientu skaits, kas noslēdz šādas vienošanās, jo lielākā mērā šo vienošanos kumulatīvā ietekme, ņemot vērā tās mērogu, var būtiski ierobežot tiešo lietotāju tiesību īstenošanu vai pat apdraudēt pašu šo tiesību būtību.

Otrkārt, saistībā ar Regulas 2015/2120 3. panta 3. punkta interpretāciju Tiesa ir norādījusi – lai konstatētu nesaderību ar šo tiesību normu, nav nepieciešams nekāds novērtējums par datplūsmas bloķēšanas vai palēnināšanas pasākumu ietekmi uz tiešo lietotāju tiesību īstenošanu. Proti, šajā tiesību normā šāda prasība nav paredzēta, lai novērtētu, vai ir ievērots tajā paredzētais vispārējais pienākums nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret datplūsmu. Turklāt Tiesa ir nospriedusi – ja datplūsmas palēnināšanas vai bloķēšanas pasākumi ir balstīti nevis uz noteiktu konkrētu datplūsmas kategoriju objektīvi atšķirīgām pakalpojumu tehniskās kvalitātes prasībām, bet gan uz komerciāliem apsvērumiem, šie pasākumi paši par sevi ir jāuzskata par nesaderīgiem ar minēto tiesību normu.

Tādēļ ar tādiem tarifu plāniem kā tie, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, vispārīgi runājot, var tikt pārkāpts gan Regulas 2015/2120 3. panta 2. punkts, gan šī panta 3. punkts, un jāprecizē, ka kompetentās valsts iestādes un tiesas var tos pārbaudīt, uzreiz par pamatu ņemot otro no šīm tiesību normām.

( 1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem un Regulu (ES) Nr. 531/2012 par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā (OV 2015, L 310, 1. lpp.).

( 2 ) Tiešo lietotāju tiesības piekļūt lietojumprogrammām, saturam un pakalpojumiem un tos izmantot, kā arī tiesības nodrošināt lietojumprogrammas, saturu un pakalpojumus un lietot pašu izvēlētas galiekārtas.

( 3 ) Uz Regulas 2015/2120 5. panta pamata.

( 4 ) Šis pēdējais minētais jēdziens aptver visas fiziskas vai juridiskas personas, kas izmanto vai pieprasa publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu. Turklāt šis jēdziens ietver gan fiziskas vai juridiskas personas, kuras izmanto vai pieprasa interneta piekļuves pakalpojumus, lai piekļūtu saturam, lietojumprogrammām un pakalpojumiem, gan tās, kuras izmanto piekļuvi internetam, lai nodrošinātu saturu, lietojumprogrammas un pakalpojumus.