Apvienotās lietas C‑542/18 RX‑II un C‑543/18 RX‑II

Erik Simpson
pret
Eiropas Savienības Padomi

un

HG
pret
Eiropas Komisiju

Tiesas spriedums (virspalāta) 2020. gada 26. martā

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu Simpson/Padome (T‑646/16 P) un HG/Komisija (T‑693/16 P) pārskatīšana – Civildienests – Iztiesāšanas sastāva, kas pasludināja spriedumu pirmajā instancē, izveide – Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesneša iecelšanas procedūra – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants – Tiesību aktos noteikta tiesa – Tiesiskuma papildu pārbaude – Savienības tiesību vienotības un konsekvences apdraudējums

  1. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Pamattiesības – Ievērošana, ko nodrošina Savienības tiesa – Likumīgas tiesas princips – Pārkāpums Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesneša iecelšanas procedūrā – Pārbaude pēc Savienības tiesas ierosmes

    (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)

    (skat. 55.–58. punktu)

  2. Civildienesta tiesa – Šīs tiesas tiesneša iecelšanas procedūra – Padomes novērtēšanas brīvība – Robežas – Publiskajā aicinājumā pieteikties konkursam paredzēto nosacījumu un procedūras noteikumu, kas pieņemti novērtējuma brīvības īstenošanai, ievērošana

    (LESD 257. panta ceturtā daļa, Tiesas statūtu I pielikuma 3. punkts)

    (skat. 61. un 68. punktu)

  3. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Tiesnešu neatkarības princips – Apjoms

    (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa)

    (skat. 71.,73., 74. un 80. punktu)

  4. Pamattiesības – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Atzīšana Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrajā daļā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 1. punktā – Vienāda nozīme un piemērojamība – Hartas nodrošinātās aizsardzības līmenis, kas neievēro konvencijā garantēto

    (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa, 52. panta 3. punkts un 53. pants)

    (skat. 72. punktu)

  5. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Pamattiesības – Ievērošana, ko nodrošina Savienības tiesa – Likumīgas tiesas princips – Pārkāpums Eiropas Savienības Civildienesta tiesas tiesneša iecelšanas procedūrā – Minētā principa pārkāpums – Neesamība

    (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa)

    (skat. 75., 77.–79. un 81.–83. punktu)

  6. Pārskatīšana – Savienības tiesību vienotības vai konsekvences apdraudējuma konstatēšana – Vērtēšanas kritēriji – Sekas, kurām no tā jāizriet – Sprieduma atcelšana un lietas nodošana atpakaļ apelācijas instances tiesai

    (Tiesas statūtu 62. panta pirmā daļa)

    (skat. 84.–87., 89. un 90. punktu)

Rezumējums

Savā 2020. gada 26. marta spriedumā Simpson/Padome un HG/Komisija, pārskatīšana (apvienotās lietas C‑542/18 RX II un C‑543/18 RX II) Tiesas virspalāta pārskatīja ( 1 ) Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 19. jūlija spriedumus Simpson/Padome (T‑646/16 P) un HG/Komisija (T‑693/16 P) ( 2 ) (turpmāk tekstā – “pārskatāmie spriedumi”). Tā nosprieda, ka Vispārējā tiesa, uzskatīdama, ka procedūrā, ar kuru tika iecelts viens no Civildienesta tiesas tiesnešiem, pieļautais pārkāpums ir izraisījis likumīgas tiesas principa pārkāpumu ( 3 ), ir apdraudējusi Savienības tiesību vienotību un konsekvenci. Atzīstot, ka šajā tiesneša iecelšanas procedūrā ir pieļauts pārkāpums, Tiesa uzskatīja, ka šis pārkāpums vien nevar attaisnot to, ka tiek atcelti lēmumi, kurus pieņēmis Civildienesta tiesas iztiesāšanas sastāvs, kurā bija norīkots attiecīgais tiesnesis. Pārskatāmie spriedumi tika atcelti un lietas nodotas atpakaļ Vispārējai tiesai.

Šajā lietā, tuvojoties divu Civildienesta tiesas tiesnešu – S. Van Raepenbusch un H. Kreppel – pilnvaru termiņa beigām, 2013. gada 3. decembrī tika publicēts publisks aicinājums pieteikties konkursam. Pēc šīs publiskā aicinājuma atlases komiteja ( 4 ) izveidoja sarakstu ar sešiem kandidātiem. Tuvojoties Civildienesta tiesas trešā tiesneša – tiesneses I. Rofes i Pujol – pilnvaru termiņa beigām, publisks aicinājums pieteikties konkursam netika publicēts.

2016. gada 22. martā Eiropas Savienības Padome Civildienesta tiesā iecēla trīs tiesnešus: S. Van Raepenbusch, J. Sant’Anna un A. Kornezov. Padome izmantoja kandidātu sarakstu, kurš bija izveidots pēc 2013. gada 3. decembra publiskā aicinājuma pieteikties konkursam, lai ieceltu tiesnešus šajos trīs amatos, ieskaitot tiesneses I. Rofes i Pujol iepriekš ieņemtajā amatā (turpmāk tekstā – “trešais amats”), lai arī šis aicinājums pieteikties konkursam neattiecās uz šo amatu. J. Sant’Anna un A. Kornezov tika norīkoti uz Civildienesta tiesas otro palātu uz laika posmu no 2016. gada 14. aprīļa līdz 31. augustam.

Pēc apelācijas sūdzībām Vispārējā tiesā divi Civildienesta tiesas otrās palātas pasludinātie nolēmumi ( 5 ) (turpmāk tekstā – “pārsūdzētie nolēmumi”) tika atcelti ar pārskatāmajiem spriedumiem tādēļ, ka iztiesāšanas sastāva izveide bija bijusi prettiesiska. Ar 2018. gada 17. septembra lēmumiem ( 6 ) Tiesas pārskatīšanas palāta uzskatīja, ka attiecīgie spriedumi ir jāpārskata, lai noteiktu, vai tie apdraud Savienības tiesību vienotību vai konsekvenci.

Pirmkārt, Tiesa precizēja, ka pamats par tiesas iztiesāšanas sastāva, kurš pieņēmis apstrīdētos nolēmumus, izveides prettiesiskumu Vispārējai tiesai ir jāpārbauda pēc savas ierosmes. Proti, garantijas lietas izskatīšanai neatkarīgā, objektīvā un tiesību aktos noteiktā tiesā, un it īpaši tās, kas definē gan tiesas, gan tās iztiesāšanas sastāva jēdzienu, ir tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu stūrakmens. Tas nozīmē, ka ikvienai tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai, ņemot vērā lietas iztiesāšanas sastāvu, tā ir uzskatāma par šādu tiesu, ja par šo jautājumu tiek izteiktas būtiskas šaubas. Taču šādas šaubas bija šajā lietā, jo iztiesāšanas sastāva izveides prettiesiskums tika konstatēts iepriekšējā Vispārējās tiesas spriedumā ( 7 ). No tā izriet, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu, pēc savas ierosmes pārskatāmajos spriedumos pārbaudot šī sastāva izveides tiesiskumu.

Otrkārt, Tiesa konstatēja, ka pārkāpums amatā iecelšanas procedūrā ir radies tikai tādēļ, ka Padome bija pārkāpusi 2013. gada 3. decembra publisko aicinājumu pieteikties konkursam. Šajā ziņā Tiesa apstiprināja, ka Padome ir pārkāpusi tiesisko regulējumu, ko tā pati bija noteikusi, publicēdama šo publisko aicinājumu pieteikties konkursam, un kas tai bija jāievēro. Tomēr šī saraksta izmantošana iecelšanai trešajā amatā, pārējā daļā, šķiet, atbilst noteikumiem, kas reglamentē Civildienesta tiesas tiesnešu iecelšanas procedūru. It īpaši – konkrētajā sarakstā bija iekļauts vismaz divas reizes vairāk kandidātu nekā tiesnešu, kas tikuši iecelti amatā uz šī saraksta pamata. Turklāt neviens apstāklis neļauj apšaubīt, ka ir tikusi ievērota prasība, ka Civildienesta tiesas tiesneši tiek izraudzīti no personām, kuru neatkarība nav apšaubāma un kuras atbilst prasītajām spējām attiecībā uz tiesnešu amatiem, vai ka sarakstā ir jānorāda kandidāti, kam ir vispiemērotākā augstos amatos gūta darba pieredze. Konkrētais pārkāpums turklāt nekādā veidā neļauj uzskatīt, ka tiesneša iecelšana trešajā amatā varētu novest pie nelīdzsvarota Civildienesta tiesas sastāva no ģeogrāfiskās sadales vai valstu tiesību sistēmu pārstāvības viedokļa.

Treškārt, Tiesa nosprieda, ka minētais pārkāpums nav Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrās daļas pirmajā teikumā noteiktā likumīgas tiesas principa pārkāpums. Proti, pārkāpums, kas pieļauts, ieceļot tiesnešus attiecīgajā tiesu sistēmā, ir uzskatāms par šī principa pārkāpumu it īpaši tad, ja šī pārkāpuma dabas un nopietnības dēļ rodas patiess risks, ka citi varas atzari, it īpaši izpildvara, var īstenot nepamatotu rīcības brīvību, apdraudot iecelšanas procesā panāktā rezultāta integritāti un tādējādi indivīdiem radot pamatotas šaubas par attiecīgā tiesneša vai tiesnešu neatkarību un objektivitāti.

Taču tiesneša iecelšana trešajā amatā tika veikta, ievērojot pamatnoteikumus, ar kuriem tiek regulēta tiesnešu iecelšana Civildienesta tiesā. Šādos apstākļos ar to vien, ka Padome ir izmantojusi sarakstu, kas tika izveidots pēc 2013. gada 3. decembra publiskā aicinājuma pieteikties konkursam, lai aizpildītu trešo amata vietu, nepietiek, lai pierādītu, ka ir ticis pieļauts tāds Civildienesta tiesas tiesnešu iecelšanas procedūras pamatnormas pārkāpums, kura daba un nopietnība varētu radīt reālu risku, ka Padome ir nepamatoti izmantojusi savas pilnvaras, apdraudot iecelšanas procesā panāktā rezultāta integritāti un tādējādi indivīdiem radot pamatotas šaubas par trešajā amatā ieceltā tiesneša – vai pat palātas, kurā tas ir norīkots, – neatkarību un objektivitāti. Līdz ar to Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atceldama apstrīdētos lēmumus tikai konkrētās iecelšanas amatā procedūras pārkāpuma dēļ.

Ceturtkārt un visbeidzot, Tiesa konstatēja, ka pārskatāmajos spriedumos pieļautā tiesību kļūda rada aizskārumu Savienības tiesību vienotībai un konsekvencei. Proti, minētie spriedumi var būt precedents, ietekmējot citas lietas, kurās tiek apstrīdēta iztiesāšanas sastāva locekļa iecelšana, un, vispārīgāk, tiesības uz neatkarīgu, objektīvu un tiesību aktos iepriekš noteiktu tiesu. Taču šīm tiesībām ir fundamentāls un transversāls raksturs Savienības tiesību sistēmā, kuru interpretācija, kā arī saskaņotība, ir jānodrošina Tiesai.

( 1 ) Eiropas Savienības Vispārējās tiesas apelācijā pieņemtos nolēmumus, kas vērsti pret Civildienesta tiesas nolēmumiem, pēc pirmā ģenerāladvokāta priekšlikuma izņēmuma kārtā var pārskatīt Tiesā, ja pastāv nozīmīgs Savienības tiesību vienotības un konsekvences apdraudējuma risks. Pārskatīšanas procedūra ir paredzēta LESD 256. panta 2. punktā un Eiropas Savienības Tiesas statūtu 62. un turpmākajos pantos.

( 2 ) Vispārējās tiesas spriedumi, 2018. gada 19. jūlijs, Simpson/Padome (T‑646/16 P, nav publicēts, EU:T:2018:493) un HG/Komisija (T‑693/16 P, nav publicēts, EU:T:2018:492).

( 3 ) Likumīgas tiesas princips ir noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrās daļas pirmajā teikumā. Šajā pantā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā.

( 4 ) Atlases komiteja ir minēta Eiropas Savienības Tiesas statūtu I pielikuma 3. panta 3. punktā. Tai bija jāsniedz savs atzinums par kandidātu atbilstību Civildienesta tiesas tiesneša amata izpildei un šim atzinumam jāpievieno to kandidātu saraksts, kuriem ir vispiemērotākā darba pieredze.

( 5 ) Civildienesta tiesas rīkojums, 2016. gada 24. jūnijs, Simpson/Padome (F‑142/11 RENV, EU:F:2016:136) un Civildienesta tiesas spriedums, 2016. gada 19. jūlijs, HG/Komisija (F‑149/15, EU:F:2016:155).

( 6 ) Tiesas lēmumi, 2018. gada 17. septembris, Simpson/Padome, pārskatīšana (C‑542/18 RX, EU:C:2018:763), un HG/Komisija, pārskatīšana (C‑543/18 RX, EU:C:2018:764).

( 7 ) Spriedums, 2018. gada 23. janvāris, FV/Padome (T‑639/16 P, EU:T:2018:22).