Apvienotās lietas C‑529/18 P un C‑531/18 P

PJ
un
PC

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Tiesas (trešā palāta) 2022. gada 24. marta spriedums

Apelācija – Savienības tiesību principi – Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. pants – Lietas dalībnieku pārstāvība tiešajās prasībās Savienības tiesās – Advokāts, kuram attiecībā pret prasītāju ir trešās personas statuss – Neatkarības prasība – Advokāts, kurš kā līdzstrādnieks strādā birojā – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants

  1. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Advokāta paraksts – Jēdziens “advokāts” – Autonoma interpretācija

    (Tiesas statūtu 19. panta trešā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 51. panta 1. punkts)

    (skat. 58. un 60. punktu)

  2. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Parakstītājam izvirzītie nosacījumi – Trešo personu statuss salīdzinājumā ar lietas dalībniekiem – Lietas dalībnieks, ko pārstāv advokāts, kuru nodarbina ar šo lietas dalībnieku saistīta organizācija – Lietas dalībnieks, kas var faktiski kontrolēt advokātu – Neatkarības prasības neievērošana

    (Tiesas statūtu 19. pants)

    (skat. 61.–69.,72., 74. un 79.–81. punktu)

  3. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Parakstītājam izvirzītie nosacījumi – Trešo personu statuss salīdzinājumā ar lietas dalībniekiem – Pārstāvība ar tāda advokāta palīdzību, kuram nav trešās personas statusa – Nepieņemamība – Novēršana pēc prasības celšanai noteiktā termiņa beigām – Nepieļaujamība

    (Tiesas Statūtu 19. panta trešā daļa un 21. panta otrā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 55. panta 1. un 3. punkts un 78. panta 6. punkts)

    (skat. 88.–90. punktu)

Rezumējums

PJ bija Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Erdmann & Rossi” īpašnieks. Pēc Erdmann & Rossi GmbH pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) atcēla šo preču zīmi.

PJ Vispārējā tiesā cēla prasību atcelt šo lēmumu. Pieteikumu par lietas ierosināšanu parakstīja S. Vispārējā tiesa atgādināja, ka prasība par advokāta neatkarību nozīmē, ka starp advokātu un viņa klientu nav nekādu darba attiecību. Tā piebilda, ka lietas dalībnieka advokātam arī nevajadzētu būt personīgai saiknei ar lietu vai pat uzturēt ekonomiskas vai strukturālas attiecības ar klientu.

Šajā gadījumā, norādījusi, ka PJ ir līdzdibinātājs un viens no diviem advokātu biroja dalībniekiem, kuru tas bija pilnvarojis nodrošināt savu pārstāvību ar šo biroju pārstāvošā S. starpniecību, Vispārējā tiesa noraidīja prasību kā nepieņemamu, pamatojoties uz to, ka pieteikumu par lietas ierosināšanu nebija parakstījis neatkarīgs advokāts ( 1 ).

Tiesa PJ apelācijas sūdzību noraida un, aizstājot pamatojumu, nospriež, ka saikne, kas pastāv starp advokātu biroja līdzstrādnieku un viņa klientu, tā paša biroja līdzdalībnieku un līdzdibinātāju, acīmredzami aizskar advokāta neatkarību ( 2 ).

Tiesas vērtējums

Vispirms Tiesa atgādina, ka lietas dalībniekam nav atļauts pašam celt prasību Savienības tiesā, bet tam ir jāizmanto trešās personas pakalpojumi. Pārstāvības uzdevumu var veikt vienīgi advokāts, lai, cik vien labi iespējams, aizsargātu un aizstāvētu pilnvarotāja intereses, pilnīgi neatkarīgi un ievērojot likumu, kā arī profesionālos un ētikas noteikumus.

Šajā ziņā advokāta neatkarība ir jāsaprot nevis kā jebkādas saiknes neesamība ar viņa klientu, bet gan kā tādas saiknes neesamība, kura acīmredzami apdraud viņa spēju nodrošināt viņam uzticēto aizstāvības uzdevumu, cik vien labi iespējams, kalpojot sava klienta interesēm.

Turpinājumā Tiesa uzsver, ka nepieņemamības gadījumi sakarā ar pārstāvības uzdevuma neizpildi ir jāierobežo līdz gadījumiem, kad ir skaidrs, ka advokāts nespēj veikt savu uzdevumu aizstāvēt klientu tā, lai tas būtu klienta interesēs, un tāpēc viņš ir jāatbrīvo no pārstāvības klienta interesēs. Tādējādi vienīgi ar to, ka starp advokātu un viņa klientu pastāv jebkādas civiltiesiskas līgumattiecības, nepietiek, lai uzskatītu, ka šis advokāts ir situācijā, kas acīmredzami mazina viņa spēju aizstāvēt klienta intereses.

Visbeidzot Tiesa norāda – ir jāpieņem, ka advokāts, kurš ir līdzstrādnieks birojā, pat ja viņš savu profesiju veic saskaņā ar darba līgumu, izpilda tādas pašas neatkarības prasības kā advokāts, kurš strādā individuāli vai kā dalībnieks birojā. Tomēr ir jāveic nošķiršana atkarībā no pārstāvētā klienta situācijas.

Situācija, kad klients ir fiziska vai juridiska persona, kas ir trešā persona attiecībā pret advokātu biroju, kurā attiecīgais darbinieks pilda savus pienākumus, nerada īpašas neatkarības problēmas. Savukārt situācija, kad klients, kas ir fiziska persona, pats ir advokātu biroja dalībnieks un dibinātājs un tādējādi var faktiski kontrolēt līdzstrādnieku, ir atšķirīga. Pēdējā minētajā situācijā ir jāuzskata, ka saikne, kas pastāv starp advokātu līdzstrādnieku un klientu partneri, ir tāda, kas acīmredzami apdraud advokāta neatkarību.

( 1 ) Rīkojums, 2018. gada 30. maijs, PJ/EUIPO – Erdmann & Rossi (Erdmann & Rossi) (T‑664/16, EU:T:2018:517).

( 2 ) Eiropas Savienības Tiesas statūtu 19. panta trešās daļas izpratnē.