–

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz M. Santoro, avvocato dello Stato,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Armenia un F. Tomat, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV 2003, L 283, 51. lpp.), 7. panta 2. un 3. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Autoservizi Giordano società cooperativa un Agenzia delle Dogane e dei Monopoli – Ufficio di Palermo (Muitas un monopolu dienests – Palermo Muitas birojs, Itālija, turpmāk tekstā ‑ “Muitas un monopolu dienests”) par šīs iestādes atteikumu piemērot Autoservizi Giordano samazinātu akcīzes nodokļa likmi komerciālai gāzeļļai, ko izmanto par degvielu, par 2017. gada trešo ceturksni.

3

Direktīvas 2003/96 2.–7., 9., 11., 12. un 24. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]

[..]

4

Direktīvas 2003/96 4. pantā ir paredzēts:

“1.   Nodokļu līmeņi, kurus dalībvalstis piemēro 2. pantā minētajiem energoproduktiem un elektroenerģijai, nedrīkst būt zemāki par šajā direktīvā aprakstītajiem nodokļu līmeņiem.

2.   Šajā direktīvā “nodokļu līmenis” ir kopējā maksa, ko uzliek attiecībā uz visiem netiešajiem nodokļiem (izņemot PVN), kurus tieši vai netieši aprēķina atbilstoši energoproduktu un elektroenerģijas daudzumam, laižot apgrozībā.”

5

Saskaņā ar šīs direktīvas 7. pantu:

“1.   No 2004. gada 1. janvāra un no 2010. gada 1. janvāra minimālais nodokļu līmenis motordegvielai tiek noteikts tā, kā norādīts I pielikuma A tabulā.

Ne vēlāk kā 2012. gada 1. janvārī pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un priekšlikumu, Padome vienprātīgi pieņem lēmumu par minimālajiem nodokļu līmeņiem, kas piemērojami gāzeļļai turpmākajā laika posmā, kas sākas 2013. gada 1. janvārī.

2.   Dalībvalstis var diferencēt par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālu un nekomerciālu izmantošanu, ja tiek ievēroti Kopienas minimālie līmeņi un par degvielu izmantojamās komerciālās gāzeļļas likme nav zemāka par valsts nodokļu līmeni, kas ir spēkā 2003. gada 1. janvārī, neatkarīgi no šajā direktīvā noteiktajiem izņēmumiem šim izmantošanas veidam.

3.   “Komerciāla gāzeļļa, ko izmanto par degvielu” ir gāzeļļa, ko izmanto par degvielu šādiem nolūkiem:

4.   Neatkarīgi no 2. punkta dalībvalstis, kuras ievieš ceļu lietotāju maksas sistēmu mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai sakabinātiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi preču autopārvadājumiem, var piemērot samazinātu likmi šajos transportlīdzekļos izmantotajai gāzeļļai, kas ir zemāka par valsts nodokļu likmi, kura ir spēkā 2003. gada 1. janvārī, kamēr vispārējais nodokļu slogs ir kopumā ekvivalents, ja tiek ievēroti Kopienas minimālie līmeņi un ja 2003. gada 1. janvārī spēkā esošais valsts nodokļu līmenis par degvielu izmantojamai gāzeļļai ir vismaz divreiz augstāks nekā 2004. gada 1. janvārī piemērojamais minimālais nodokļu līmenis.”

6

2007. gada 2. februāradecreto legislativo n. 26 – Attuazione della direttiva 2003/96/CE che ristruttura il quadro comunitario per la tassazione dei prodotti energetici e dell’elettricità (Leģislatīvais dekrēts Nr. 26, ar ko transponē Direktīvu 2003/96) (2007. gada 22. martaGURI Nr. 68 kārtējais pielikums, 5. lpp.) 6. pantā ir noteikta akcīzes nodokļa likme gāzeļļai, ko izmanto par degvielu.

7

1995. gada 26. oktobra decreto legislativo n. 504 – Testo unico delle disposizioni legislative concernenti le imposte sulla produzione e sui consumi e relative sanzioni penali e amministrative (Leģislatīvais dekrēts Nr. 504, ar ko izveido to tiesību normu konsolidēto tekstu, kuras attiecas uz ražošanas un patēriņa nodokļiem un ar tiem saistītajiem kriminālsodiem un administratīvajiem sodiem) (1995. gada 29. novembraGURI Nr. 279 kārtējais pielikums, 5. lpp.; turpmāk tekstā – “Leģislatīvais dekrēts Nr. 504/1995”) 24.ter pantā “Komerciālā gāzeļļa”, kas ir ieviests ar 2016. gada 22. oktobradecreto-legge n. 193 – Disposizioni urgenti in materia fiscale e per il finanziamento di esigenze indifferibili (Dekrētlikums Nr. 193 par steidzamiem un neatliekamiem pasākumiem finanšu jomā), kurš ar grozījumiem ir ticis pārveidots ar 2016. gada 1. decembra Likumu Nr. 225 (2016. gada 2. decembraGURI Nr. 282 kārtējais pielikums), ir paredzēts:

“1.   Komerciālā gāzeļļa, ko izmanto par degvielu, tiek aplikta ar akcīzes nodokli, piemērojot likmi, kura šai vajadzībai ir norādīta šī konsolidētā teksta A tabulas 4.-bis punktā.

2.   “Komerciālā gāzeļļa, ko izmanto par degvielu” ir gāzeļļa, kuru izmanto transportlīdzekļiem, izņemot tos, kas pieder euro 2 vai zemākai kategorijai un ko lieto īpašnieks vai kāds cits saistībā ar citām tiesībām, kuras garantē tā pieejamību vienīgi šādiem mērķiem:

3.   Par komerciālu uzskata arī gāzeļļu, ko izmanto pasažieru pārvadājumos, ko veic valsts iestādes vai uzņēmumi, pa trošu ceļiem, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus.

4.   Kompensācija par nodokļu slogu, kas izriet no palielināta akcīzes nodokļa likmes komerciālajai gāzeļļai, tiek noteikta apmērā, kurš ir vienāds ar starpību starp akcīzes nodokļa likmi gāzeļļai, ko izmanto par degvielu, kura ir minēta I pielikumā, un to, kas minēta šī panta 1. punktā. Lai saņemtu šādu kompensāciju, subjekti, kas minēti 2. un 3. punktā, iesniedz deklarāciju kompetentā Muitas un monopolu aģentūras birojā mēneša laikā pēc katra kalendārā ceturkšņa, kurā ir noticis komerciālās gāzeļļas patēriņš.

[..]”

8

Autoservizi Giordano veic pasažieru pārvadājumus, piedāvājot autobusu nomu ar vadītāju.

9

Šī sabiedrība lūdza Muitas un monopolu aģentūrai par 2017. gada trešo ceturksni piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi komerciālajai gāzeļļai, ko izmanto par degvielu, kas ir paredzēta Leģislatīvā dekrēta Nr. 504/1995 24.ter pantā.

10

Muitas un monopolu aģentūra noraidīja šo lūgumu, pamatojoties uz to, ka pasažieru pārvadāšana, piedāvājot autobusu nomu ar vadītāju, kādu veic Autoservizi Giordano, neietilpst nevienā no pārvadājumu darbību kategorijām, kurām saskaņā ar Leģislatīvā dekrēta Nr. 504/1995 24.ter pantu ir piemērojama samazināta akcīzes nodokļa likme komerciālajai gāzeļļai, ko izmanto par degvielu.

11

Autoservizi Giordano apstrīdēja šo atteikumu Commissione tributaria provinciale di Palermo (Palermo provinces Nodokļu lietu tiesa, Itālija).

12

Savas prasības pamatojumam Autoservizi Giordano apgalvo, ka samazinātas akcīzes nodokļa likmes piemērošana izriet no Direktīvas 2003/96 7. panta tiešas piemērošanas un ka līdz ar to Leģislatīvā dekrēta Nr. 504/1995 24.ter pantā minētais ierobežojums ir patvaļīgs un nelikumīgs.

13

Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka Direktīvas 2003/96 7. pantā katrai dalībvalstij ir atstāta rīcības brīvība attiecībā uz iespēju nošķirt gāzeļļas komerciālu un nekomerciālu izmantošanu. Tomēr tā norāda, ka šajā pantā dalībvalstīm šķietami nav piešķirta tāda pati rīcības brīvība, kad tās nolemj paredzēt samazinātu akcīzes nodokļa likmi komerciālai gāzeļļai, ko izmanto par degvielu, jo šai kategorijai ir jāatbilst minētajā pantā ietvertajai jēdziena “komerciāla gāzeļļa” definīcijai.

14

Turklāt iesniedzējtiesa uzskata, ka, piešķirot samazinātu akcīzes nodokļa likmi komerciālai gāzeļļai, ko izmanto par degvielu, tikai attiecībā uz noteiktām darbībām un nepiešķirot šādu samazinātu likmi attiecībā uz citām darbībām, tādām kā autobusu ar vadītāju noma privāto pasažieru pārvadājumu nozarē, ar Leģislatīvā dekrēta Nr. 504/1995 24.ter pantu tiek ierobežota Direktīvas 2003/96 7. panta 3. punkta b) apakšpunkta, kurā ir atsauce uz “pasažieru pārvadājumiem, veicot regulārus vai neregulārus pakalpojumus”, piemērošanas joma.

15

Visbeidzot iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai privātpersonas var tieši atsaukties uz Direktīvas 2003/96 7. pantu, vēršoties pret Itālijas iestādēm, lai tām tiktu atļauts piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi un saņemt nepamatoti samaksātā akcīzes nodokļa atmaksu. Tā uzsver, ka gadījumā, ja tas tā ir, Itālijas tiesības būtu grūti uzskatīt par saderīgām ar šo tiesību normu.

16

Šajā ziņā iesniedzējtiesa lūdz Tiesu noteikt, vai rīcības brīvība, kas dalībvalstīm ir atzīta Direktīvas 2003/96 7. panta 2. punktā, nozīmē, ka šī paša panta 3. punkts, ar kuru jēdzienā “komerciāla gāzeļļa” ir iekļauta gāzeļļa, kas paredzēta “neregulāriem pasažieru pārvadājumiem”, nav pietiekami skaidrs, precīzs un beznosacījuma.

17

Šādos apstākļos Commissione tributaria provinciale di Palermo (Palermo provinces nodokļu lietu tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

18

Vispirms ir jānorāda, ka no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka prasītāja pamatlietā ir privāts uzņēmums, nevis valsts uzņēmums. Līdz ar to, neraugoties uz pirmā jautājuma formulējumu, šajā lietā ir jānosaka, pirmkārt, vai Direktīvas 2003/96 7. panta 2. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka to piemērošanas jomā ietilpst privāts uzņēmums, kas veic pasažieru pārvadājumus, piedāvājot autobusu nomas ar vadītāju pakalpojumus, un, otrkārt, vai šī tiesību norma pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēta samazināta akcīzes nodokļa likme komerciālai gāzeļļai, ko izmanto par degvielu regulāros pasažieru pārvadājumos, tomēr neparedzot šādu samazinātu likmi gāzeļļai, ko izmanto neregulāros pasažieru pārvadājumos.

19

Attiecībā uz pirmā jautājuma pirmo daļu ir jānorāda, ka šīs direktīvas 7. panta 2. punktā ir paredzēts, ka attiecībā uz nodokļu līmeni dalībvalstis var diferencēt par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālu un nekomerciālu izmantošanu, ja tiek ievēroti Kopienas minimālie līmeņi un ja par degvielu izmantojamās komerciālās gāzeļļas likme nav zemāka par valsts nodokļu līmeni. Savukārt minētās direktīvas 7. panta 3. punktā ir precizēts, kas ir jāsaprot ar “komerciālu gāzeļļu, ko izmanto par degvielu”, un tostarp tā b) apakšpunktā ir minēta gāzeļļa, ko izmanto par degvielu regulāros vai neregulāros pasažieru pārvadājumos, izmantojot M2 vai M3 kategorijas mehānisko transportlīdzekli Direktīvas 70/156 izpratnē.

20

Kā secinājumu 21. punktā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts, no Direktīvas 2003/96 7. panta 3. punkta izriet, ka jēdzienu “komerciāla gāzeļļa, ko izmanto par degvielu” Savienības likumdevējs ir definējis, atsaucoties nevis uz subjektu, kas izmanto gāzeļļu, publisko vai privāto raksturu, bet gan uz mērķi, kādam gāzeļļa tiek izmantota, proti, preču un pasažieru pārvadāšana, izmantojot noteiktus mehāniskos transportlīdzekļus.

21

Līdz ar to šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka tās piemērošanas jomā ietilpst privāts uzņēmums, kas veic pasažieru pārvadājumus, sniedzot autobusu nomas ar vadītāju pakalpojumus, ar nosacījumu, ka šī uzņēmuma iznomātie transportlīdzekļi ir M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļi Direktīvas 70/156 izpratnē.

22

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, lai noteiktu Savienības tiesību normas piemērojamību, ir jāņem vērā gan tās formulējums, gan konteksts, gan arī tās mērķi (spriedums, 2018. gada 19. aprīlis, CMR, C‑645/16, EU:C:2018:262, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Attiecībā uz Direktīvas 2003/96 7. panta 2. un 3. punkta formulējumu ir jānorāda, ka šī panta 2. punktā ar zināmiem nosacījumiem dalībvalstīm ir atļauts diferencēt par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālu un nekomerciālu izmantošanu un ka minētā panta 3. punkta b) apakšpunktā ir precizēts, ka jēdziens “komerciāla gāzeļļa, ko izmanto par degvielu” ietver gāzeļļu, kuru izmanto par degvielu “regulāriem vai neregulāriem pasažieru pārvadājumiem”.

24

Ir jāuzsver, ka jēdzieni “regulāri” un “neregulāri”, kas ietverti Direktīvas 2003/96 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā izteicienā “regulāri vai neregulāri pasažieru pārvadājumi”, ir saistīti ar sakārtojuma saikli “vai”. Šajā ziņā ir taisnība, ka no valodas viedokļa saiklim “vai” var piemist gan alternatīva, gan kumulatīva nozīme (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 12. jūlijs, Komisija/Francija, C‑304/02, EU:C:2005:444, 83. punkts, kā arī 2019. gada 14. maijs, M u.c. (Bēgļa statusa atcelšana), C‑391/16, C‑77/17 un C‑78/17, EU:C:2019:403, 102. punkts).

25

Tomēr, kā to būtībā apgalvo Itālijas valdība, ja Savienības likumdevējs būtu vēlējies, lai samazināta akcīzes nodokļa likme komerciālai gāzeļļai būtu piemērojama jebkurai pasažieru pārvadājumu darbībai, nenošķirot regulārus pārvadājumus no neregulāriem pārvadājumiem, tas Direktīvas 2003/96 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā būtu izmantojis izteicienu “pasažieru pārvadājumi”. Izteiciena “regulāri vai neregulāri pasažieru pārvadājumi” izmantošana tādējādi norāda, ka regulāriem pasažieru pārvadājumiem un neregulāriem pasažieru pārvadājumiem, kas ir saistīti ar sakārtojuma saikli “vai”, nav obligāti kumulatīvi jāpiemēro samazinātā akcīzes nodokļa likme, bet tā var tikt piemērota arī alternatīvi.

26

Attiecībā uz Direktīvas 2003/96 sistēmu no šīs direktīvas 3. apsvēruma un 4. panta izriet, ka ar to nav veikta pilnīga akcīzes nodokļa likmju saskaņošana energoproduktiem un elektroenerģijai, bet ir tikai noteikti saskaņoti minimālie nodokļu līmeņi. Turklāt, kā secinājumu 30. un 31. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, papildus minētās direktīvas 7. panta 2. punktam tās 5., 14.–17. un 19. pantā dalībvalstīm ir paredzēta iespēja ieviest diferencētas nodokļu likmes, atbrīvojumus no akcīzes nodokļa vai tā samazinājumus. Šīs tiesību normas liecina, ka Savienības likumdevējs dalībvalstīm ir atstājis zināmu rīcības brīvību akcīzes nodokļa jomā.

27

Tādējādi Direktīvas 2003/96 sistēma liecina par labu tādai šīs direktīvas 7. panta 3. punkta b) apakšpunkta interpretācijai, saskaņā ar kuru samazinātas akcīzes nodokļa likmes piemērošanai nav obligāti jāietver regulārie un neregulārie pasažieru pārvadājumi, bet tā var tikt attiecināta arī tikai uz vienu no šiem pasažieru pārvadājumu veidiem.

28

Attiecībā uz Direktīvas 2003/96 mērķiem ir jānorāda, pirmkārt, ka no šīs direktīvas 9. un 11. apsvēruma izriet, ka šajā direktīvā ir paredzēts dot dalībvalstīm zināmu rīcības brīvību, lai tās varētu definēt un īstenot politiku atbilstoši saviem apstākļiem, un lemt par kārtību, kas ieviešama saistībā ar minētās direktīvas izpildi, ir katras dalībvalsts ziņā (spriedums, 2017. gada 18. janvāris, IRCCS – Fondazione Santa Lucia, C‑189/15, EU:C:2017:17, 50. punkts).

29

Kā secinājumu 41. punktā būtībā ir norādījis ģenerāladvokāts, atzīstot dalībvalstīm iespēju paredzēt samazinātu akcīzes nodokļa likmi gāzeļļai, ko izmanto regulāros pasažieru pārvadājumos, bet nepiemērot šo pašu samazināto akcīzes nodokļa likmi gāzeļļai, ko izmanto neregulāros pasažieru pārvadājumos, tām tiek ļauts īstenot politiku atbilstoši valstī pastāvošajiem apstākļiem, it īpaši transporta un teritoriju pieejamības jomā.

30

Otrkārt, paredzot saskaņotu nodokļu sistēmu energoproduktiem un elektroenerģijai, Direktīvas 2003/96 mērķis, kā tas izriet no tās 2.–5. un 24. apsvēruma, ir veicināt iekšējā tirgus pareizu darbību enerģētikas nozarē, tostarp novēršot konkurences izkropļojumus (spriedums, 2018. gada 7. marts, Cristal Union, C‑31/17, EU:C:2018:168, 29. punkts un tajā minētā judikatūra). It īpaši no minētās direktīvas 3. apsvēruma izriet, ka, lai nodrošinātu šo pareizo iekšējā tirgus darbību, tajā ir noteikti minimālie Kopienas nodokļu līmeņi.

31

Ciktāl tiek ievēroti Kopienas minimālie nodokļu līmeņi, šis mērķis neliedz Direktīvas 2003/96 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu interpretēt tādējādi, ka dalībvalstis var piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi tikai regulāriem pasažieru pārvadājumiem.

32

Treškārt, Direktīvas 2003/96 mērķis, kā izriet no tās 6., 7., 11. un 12. apsvēruma, ir veicināt arī vides politikas mērķus (spriedums, 2018. gada 7. marts, Cristal Union, C‑31/17, EU:C:2018:168, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

33

Kā ir uzsvērusi Itālijas valdība, šie mērķi liecina par labu tādai Direktīvas 2003/96 7. panta 2. un 3. punkta interpretācijai, saskaņā ar kuru šis pants neliedz valsts likumdevējam paredzēt samazinātu akcīzes nodokļa likmi komerciālai gāzeļļai, ko izmanto par degvielu regulāros pasažieru pārvadājumos, tomēr neparedzot šādu likmi neregulāriem pasažieru pārvadājumiem. Tā kā samazināta akcīzes nodokļa likme komerciālai gāzeļļai, ko izmanto par degvielu, samazina ar gāzeļļas patēriņu saistītās izmaksas, šādas priekšrocības saņēmēju skaita samazināšana var mudināt ierobežot šo patēriņu attiecībā uz tiem pasažieru pārvadājumu veidiem, uz kuriem tā neattiecas, un tādējādi tā veicina vides politikas mērķus, ko ir iecerēts sasniegt ar šo direktīvu.

34

Līdz ar to attiecībā uz pirmā jautājuma otro daļu ir jāuzskata, ka, ņemot vērā gan Direktīvas 2003/96 7. panta 2. un 3. punkta formulējumu, gan minētās direktīvas sistēmu un mērķus, pēdējā minētā tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka tai nav pretrunā tādi valsts tiesību akti, kuros komerciālai gāzeļļai, ko izmanto par degvielu regulāros pasažieru pārvadājumos, ir paredzēta samazināta akcīzes nodokļa likme, tomēr neparedzot šādu likmi gāzeļļai, ko izmanto par degvielu neregulāros pasažieru pārvadājumos.

35

Tomēr, kā Komisija būtībā ir atgādinājusi savos rakstveida apsvērumos, dalībvalstīm, īstenojot savas pilnvaras Direktīvas 2003/96 7. panta 2. un 3. punkta īstenošanai, ir jāievēro vispārējie tiesību principi, kas ir daļa no Savienības tiesību sistēmas, tostarp vienlīdzīgas attieksmes princips (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2016. gada 2. jūnijs, Polihim‑SS, C‑355/14, EU:C:2016:403, 59. punkts, kā arī 2017. gada 9. novembris, AZ, C‑499/16, EU:C:2017:846, 29. un 30. punkts).

36

Tādējādi pamatlietā aplūkotā valsts tiesiskā regulējuma atbilstība Savienības tiesībām ir atkarīga no vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanas, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Tomēr Tiesa var sniegt norādes valsts tiesai, lai palīdzētu atrisināt tās izskatīšanā esošo lietu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2018. gada 21. novembris, Fontana, C‑648/16, EU:C:2018:932, 37. un 38. punkts).

37

No pastāvīgās judikatūras izriet, ka vienlīdzīgas attieksmes princips paredz, ka salīdzināmas situācijas nedrīkst tikt aplūkotas atšķirīgi, bet atšķirīgas situācijas nedrīkst tikt aplūkotas vienādi, ja vien šāda pieeja nav objektīvi pamatota (spriedums, 2019. gada 3. decembris, Čehijas Republika/Parlaments un Padome, C‑482/17, EU:C:2019:1035, 164. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

38

Šis princips nepieļauj atšķirīgu attieksmi no akcīzes nodokļa viedokļa pret līdzīgām precēm vai līdzīgiem pakalpojumiem, starp kuriem pastāv savstarpēja konkurence (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 27. jūnijs, Belgisch Syndicaat van Chiropraxie u.c.C‑597/17, EU:C:2019:544, 47. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

39

Lai noteiktu, vai preces vai pakalpojumi ir līdzīgi, galvenokārt ir jāņem vērā vidusmēra patērētāja viedoklis. Preces vai pakalpojumi ir līdzīgi, ja tiem ir līdzīgas iezīmes un no patērētāju viedokļa tie atbilst vienādām vajadzībām, pamatojoties uz kritēriju par izmantošanas salīdzināmību, un ja pastāvošās atšķirības nozīmīgi neiespaido vidusmēra patērētāja lēmumu izmantot vienu vai otru no šīm precēm vai pakalpojumiem (spriedums, 2019. gada 27. jūnijs, Belgisch Syndicaat van Chiropraxie u.c., C‑597/17, EU:C:2019:544, 48. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

40

Šajā gadījumā regulārie pasažieru pārvadājumu pakalpojumi pēc definīcijas nodrošina pasažieru pārvadājumus noteiktos laika intervālos pa noteiktiem maršrutiem, pasažieriem iekāpjot un izkāpjot iepriekš noteiktās pieturvietās, savukārt neregulārie pasažieru pārvadājumu pakalpojumi atbilst īpašām vajadzībām. Turklāt uzņēmējiem, kas sniedz regulāros pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, parasti ir uzticēti sabiedriskā pakalpojuma uzdevumi.

41

Tādējādi, tā kā regulārie pasažieru pārvadājumu pakalpojumi un neregulārie pasažieru pārvadājumu pakalpojumi šķietami neatbilst vienām un tām pašām vajadzībām, nevar konstatēt, ka ar pamatlietā aplūkotajiem valsts tiesību aktiem tiktu pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, bet tas tomēr ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

42

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2003/96 7. panta 2. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, tā piemērošanas jomā ietilpst privāts uzņēmums, kas veic pasažieru pārvadājumu darbību, sniedzot autobusu nomas ar vadītāju pakalpojumus, ar nosacījumu, ka šī uzņēmuma iznomātie transportlīdzekļi ir M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļi Direktīvas 70/156 izpratnē, un, otrkārt, ka tam nav pretrunā tādi valsts tiesību akti, kuros komerciālai gāzeļļai, ko izmanto par degvielu regulārajos pasažieru pārvadājumos, ir paredzēta samazināta akcīzes nodokļa likme, tomēr neparedzot šādu likmi gāzeļļai, ko izmanto par degvielu neregulārajos pasažieru pārvadājumos, ar nosacījumu, ka šie tiesību akti atbilst vienlīdzīgas attieksmes principam, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

43

Ar otro un trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai privātpersona var tieši atsaukties uz Direktīvas 2003/96 7. panta 2. un 3. punktu, vēršoties pret Itālijas iestādēm.

44

Ņemot vērā atbildi uz pirmo jautājumu, uz šiem abiem jautājumiem nav jāatbild.

45

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Padomes Direktīvas 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 7. panta 2. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, tā piemērošanas jomā ietilpst privāts uzņēmums, kas veic pasažieru pārvadājumu darbību, sniedzot autobusu nomas ar vadītāju pakalpojumus, ar nosacījumu, ka šī uzņēmuma iznomātie transportlīdzekļi ir M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļi Padomes Direktīvas 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu izpratnē, un, otrkārt, ka tam nav pretrunā tādi valsts tiesību akti, kuros komerciālai gāzeļļai, ko izmanto par degvielu regulārajos pasažieru pārvadājumos, ir paredzēta samazināta akcīzes nodokļa likme, tomēr neparedzot šādu likmi gāzeļļai, ko izmanto par degvielu neregulārajos pasažieru pārvadājumos, ar nosacījumu, ka šie tiesību akti atbilst vienlīdzīgas attieksmes principam, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.