Lieta C‑471/18 P

Vācijas Federatīvā Republika

pret

Esso Raffinage

Eiropas Ķimikāliju aģentūru

Tiesas (trešā palāta) 2021. gada 21. janvāra spriedums

Apelācija – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – Regula (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) – 5. un 6. pants – Vispārējs ķīmikāliju reģistrācijas pienākums – 41. un 42. pants – Reģistrācijas pieteikumu izvērtēšana un reģistrētāju iesniegtās informācijas atbilstības pārbaude – Paziņojums par neatbilstību – Pārsūdzams tiesību akts – Interese celt prasību – Locus standi – Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) un valsts iestāžu attiecīgās kompetences – ECHA pienākums pārbaudīt papildu informācijas, ko reģistrētāji iesnieguši pēc tās lūguma, pareizību – ECHA pilnvaras pieņemt šajā ziņā atbilstošu lēmumu – 1. pants – Cilvēku veselības un vides aizsardzības mērķis – 13. un 25. pants – Testu ar dzīvniekiem izmantošana – Alternatīvu metožu attīstīšana

  1. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Eiropas ķimikāliju aģentūras (ECHA) vēstule, kurā ietverts paziņojums par neatbilstību pēc dokumentācijas izvērtēšanas lēmuma – Iekļaušana

    (LESD 263. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006 41. un 42. pants)

    (skat. 63.–65. punktu)

  2. Tiesību aktu tuvināšana – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula – Novērtējuma procedūra – Reģistrācijas pieteikuma atbilstības pārbaude – Dokumentācijas neatbilstība – Sekas – Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) pilnvaras pieņemt atbilstošu lēmumu – Kompetences sadalījums starp ECHA un dalībvalstīm

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 3. punkts un 42. panta 1. punkts)

    (skat. 82., 83., 86., 88. un 90. punktu)

  3. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Radušās un pastāvošas intereses nepieciešamība – Novērtēšana prasības celšanas brīdī – Prasība, kas prasītājam var dot labumu – Pierādīšanas pienākums

    (LESD 263. pants)

    (skat. 101. punktu)

  4. Tiesību aktu tuvināšana – Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana un licencēšana – REACH regula – Novērtējuma procedūra – Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) lēmums, ar kuru tiek pieprasīta papildu informācija saistībā ar vielas izvērtēšanu – Iespēja jebkuram reģistrētājam iesniegt standartinformācijas pielāgojumus – Ikviena reģistrētāja pienākums, cik vien iespējams, iesniegt informāciju, kas iegūta ar citiem līdzekļiem, nevis testiem ar dzīvniekiem

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006 41. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un 3. punkts un 42. panta 1. punkts)

    (skat. 126.–129. un 132. punktu)

Rezumējums

Esso Raffinage (turpmāk tekstā – “Esso”) iesniedza Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz tās ražotu ķīmisko vielu.

ECHA ar 2012. gada 6. novembra lēmumu lūdza Esso gada laikā iesniegt tai papildu informāciju. Atbildot Esso iesniedza ECHA citu informāciju, nevis to, kas bija pieprasīta, tomēr uzskatīdama, ka iesniegtā informācija ir alternatīva informācija pieprasītajai.

2015. gada 1. aprīlīECHA nosūtīja ministère de l’Écologie, du Développement durable, des Transports et du Logement [Vides, ilgtspējīgas attīstības, transporta un mājokļu ministrijai] (Francija) vēstuli ar nosaukumu “Paziņojums par neatbilstību pēc dokumentācijas izvērtēšanas lēmuma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006” (turpmāk tekstā – “strīdīgā vēstule”). Šajā vēstulē ECHA konstatēja, ka Esso nav izpildījusi savus pienākumus ( 1 ).

Vispārējā tiesa, apmierinot Esso celto prasību, pēc tam, kad tā to bija atzinusi par pieņemamu, atcēla strīdīgo vēstuli. Tiesa, saņēmusi Vācijas Federatīvās Republikas apelācijas sūdzību, to noraida, precizējot apjomu ECHA pilnvarām pieņemt lēmumus pēc tam, kad ir pārbaudīta ķīmisko vielu reģistrācijas pieteikumos ietvertās informācijas atbilstība.

Tiesas vērtējums

Pirmām kārtām, Tiesa pārbauda Vispārējās tiesas vērtējumus par Esso prasības pieņemamību, it īpaši no strīdīgās vēstules apstrīdamības viedokļa. Šajā ziņā Tiesa vispirms atgādina, ka, lai noteiktu, vai akts rada saistošas tiesiskās sekas, var tikt ņemti vērā, pirmkārt, tādi objektīvie kritēriji kā attiecīgā akta saturs, tā pieņemšanas konteksts, kā arī tā autora pilnvaras un, otrkārt, subjektīvi kritēriji saistībā ar nodomu, kas licis Savienības iestādei, organizācijai vai struktūrai, kura ir apstrīdētā akta autore, to pieņemt. Tomēr šim subjektīvajam kritērijam var būt tikai papildu loma salīdzinājumā ar minētajiem objektīvajiem kritērijiem, līdz ar to tam nevar piešķirt nedz lielāku nozīmi kā pēdējiem minētajiem, nedz arī ar to var apšaubīt no tā izrietošo pārsūdzētā akta seku vērtējumu.

Pēc tam Tiesa konstatēja, ka Savienības likumdevējs, paredzot, ka ECHA var pieņemt “attiecīgus lēmumus” ( 2 ), ir piešķīris tai pilnvaras radīt juridiski saistošas sekas no tās informācijas pārbaudes, ko ir iesniedzis reģistrētājs, kuram iepriekš tika paziņots lēmums, ar ko tam tika lūgts nodrošināt reģistrācijas pieteikuma atbilstību REACH regulas ( 3 ) prasībām. Tātad ECHA var lemt par to, vai attiecīgā informācija atbilst šīm prasībām un vai reģistrētājs ir izpildījis attiecīgos pienākumus. Tajos ietilpst ne tikai pienākums ievērot lēmumu, ar kuru tika pieprasīts iesniegt attiecīgo informāciju, bet, galu galā, arī pienākums ķīmisko vielu ražotājiem vai importētājiem, kuru saražotais vai importētais daudzums gadā ir viena tonna vai vairāk ( 4 ), izpildīt visas prasības, kas piemērojamas šo pēdējo minēto vielu reģistrācijai. Šajā ziņā Tiesa uzsver, ka Savienības likumdevējs ir ieviesis ķīmisko vielu reģistrācijas un novērtēšanas procedūru ar mērķi ļaut ECHA pārliecināties, ka ražotāji ievēro šos pienākumus, pretējā gadījumā nosakot sodus. Šajā ziņā dalībvalstīm ir pienākums noteikt attiecīgajiem uzņēmumiem piemērojamo sodu sistēmu un veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tās īstenošanu ( 5 ) gadījumā, ja ECHA konstatē, ka šie uzņēmumi nav izpildījuši REACH regulā ( 6 ) paredzētos pienākumus. Tātad Tiesa secināja, ka Vispārējā tiesa ir pamatoti atzinusi, ka pilnvaras pieņemt tādu lēmumu, ar ko tiek konstatēta šo pienākumu neizpilde, kā tas ir strīdīgajā vēstulē, ir ECHA, nevis – kā to apgalvo Vācijas Federatīvā Republika – dalībvalstīm.

Visbeidzot Tiesa konstatē, ka šo kompetenču sadalījuma starp ECHA un dalībvalstīm analīzi apstiprina REACH regulas mērķi. Ar to ir izveidota ķīmisko vielu, kas ražotas, importētas vai laistas tirgu Savienībā, integrētā kontroles sistēma, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzības augstu līmeni. Viens no šīs sistēmas būtiskiem elementiem ir ECHA – centrālas un neatkarīgas vienības – izveidošana, kuras uzdevums visupirms ir pieņemt minēto vielu reģistrācijas pieteikumus, kā arī šo pieteikumu atjaunināšanu, pēc tam – pārbaudīt to pilnīgumu, kā arī nepilnības gadījumā tos noraidīt un, visbeidzot, vajadzības gadījumā, pēc tam, kad reģistrācijas pieteikums ir ticis pabeigts, pārbaudīt tajā ietvertās informācijas saderību ar šajā jomā piemērojamajām prasībām ( 7 ).

Otrkārt, Tiesa izskata Vispārējās tiesas vērtējumus attiecībā uz to, kā ECHA īsteno savu lēmumpieņemšanas kompetenci. Šajā ziņā Tiesa vispirms norāda, ka ECHA pienākums izvērtēt tai iesniegto ķīmisko vielu reģistrācijas pieteikumus un pārbaudīt tajos ietvertās informācijas atbilstību gadījumā, ja reģistrētājs ir iesniedzis “standartinformācijas pielāgojumus”, attiecas arī uz jautājumu, vai šie pielāgojumi un to pamatojumi ir saderīgi ar tos reglamentējošajiem noteikumiem. Ikvienam reģistrētājam ir iespēja savā reģistrācijas pieteikumā iesniegt informāciju, kas atšķiras no prasītās “standartinformācijas”, sauktu par “standartinformācijas pielāgojumiem”, ar nosacījumu, ka tiek ievērotas šo pielāgojumu prasības. Turpinājumā Tiesa konstatē, ka iespēja reģistrētājiem izmantot šādus “pielāgojumus” ķīmisko vielu reģistrācijas un novērtēšanas procedūras vēlākās stadijās, it īpaši tad, kad ECHA ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru tiek lūgts papildināt reģistrācijas pieteikumu ar pētījumu, kas ietver testus ar dzīvniekiem, izriet no attiecīgajiem REACH regulas vispārīgajiem noteikumiem un no testu ar dzīvniekiem ierobežošanas pamatprincipa, kā var secināt no vispārējiem noteikumiem. It īpaši šajā regulā ir noteikts pienākums, “kad vien iespējams”, izmantot informāciju, kas iegūta ar citiem līdzekļiem, nevis izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, un veikt šādus izmēģinājumus “tikai pēdējām kārtām”. Visbeidzot Tiesa norāda, ka ECHA ir jāizvērtē šie pielāgojumi un jālemj par to atbilstību REACH regulā paredzētajai procesuālajai un lēmumu pieņemšanas kārtībai, ko tā šajā lietā nav izdarījusi – kā to pamatoti ir norādījusi Vispārējā tiesa.

( 1 ) Pienākumi, kas izriet no 2012. gada 6. novembra lēmuma, kā arī no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp., un labojums – OV 2007, L 136, 3. lpp.) (turpmāk tekstā – “REACH regula”), 5. panta un 41. panta 4. punkta.

( 2 ) REACH regulas 42. panta 1. punkts.

( 3 ) Saskaņā ar REACH regulas 41. panta 3. punktu pieņemts lēmums.

( 4 ) REACH regulas 5. pants un 6. panta 1. punkts.

( 5 ) REACH regulas 125. un 126. pants, skatot tos šīs regulas 121. un 122. apsvēruma gaismā.

( 6 ) REACH regulas 51. pants.

( 7 ) REACH regulas 6., 20., 22., 41. un 42. pants, kā arī 19., 20. un 44. apsvērums.