–

A. Moens vārdā – N. Leys, advocaat,

–

Ryanair Ltd vārdā – C. Price, advokāts,

–

Vācijas valdības vārdā – sākotnēji T. Henze un M. Hellmann, kā arī A. Berg, pēc tam M. Hellmann un A. Berg, pārstāvji,

–

Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,

–

Eiropas Komisijas vārdā – J. Hottiaux un N. Yerrell, pārstāves,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.), 5. panta 3. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp André Moens un Ryanair Ldt, gaisa pārvadātāju, saistībā ar pēdējā minētā atteikumu izmaksāt kompensāciju šim pasažierim, kura lidojums ilgi kavējās.

3

Regulas Nr. 261/2004 14. un 15. apsvērumā ir noteikts:

4

Šīs regulas 5. pantā “Atcelšana” ir noteikts:

“1.   Ja atceļ lidojumu, attiecīgajiem pasažieriem:

[..]

3.   Apkalpojošajam gaisa pārvadātājam nav jāmaksā kompensācija saskaņā ar 7. pantu, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi.

[..]”

5

Minētās regulas 7. panta “Tiesības saņemt kompensāciju” 1. punktā ir paredzēts:

“Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju šādā apmērā:

[..].”

6

A. Moens pie gaisa pārvadātāja Ryanair rezervēja lidojumu no Trevizo (Itālija) uz Šarlruā [Charleroi] (Beļģija).

7

Šis lidojums tika veikts 2015. gada 21. decembrī ar ielidošanas kavēšanos par četrām stundām un divdesmit trijām minūtēm, un šīs kavēšanās iemesls bija uz Trevizo lidostas skrejceļa izlijusi degviela, kā dēļ minētais skrejceļš tika slēgts uz vairāk kā divām stundām un līdz ar to minēto lidojumu apkalpojošā lidaparāta pacelšanās tika pārcelta.

8

Šīs vairāk nekā trīs stundas ilgās kavēšanās dēļ A. Moens lūdza Ryanair izmaksāt viņam kompensāciju 250 EUR apmērā, kā paredzēts Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā, lasot to kopā ar tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

9

Tā kā Ryanair šo lūgumu neapmierināja, jo lidojuma ilgās kavēšanās iemesls esot “ārkārtējs apstāklis” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē, A. Moens vērsās juge de paix du troisième canton de Charleroi [Šarlruā trešā kantona miertiesā] (Beļģija), lai panāktu prasītās kompensācijas samaksu.

10

Tādēļ minētā tiesa vaicā, vai uz Trevizo lidostas skrejceļa izlijusi degviela, kas ir šādas kavēšanās iemesls, ir kvalificējama kā “ārkārtējs apstāklis” minētās normas izpratnē.

11

Šajos apstākļos juge de paix du troisième canton de Charleroi nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

12

Vispirms ir jānorāda, ka no iesniedzējtiesas sniegtās informācijas neizriet, ka uz pacelšanās skrejceļa izlijusī degviela, kas bija pamatlietā aplūkotas lidojuma ilgās kavēšanās iemesls, bija izlijusi no šo lidojumu apkalpojošā gaisa pārvadātāja, proti, Ryanair, lidmašīnas.

13

Šādos apstākļos pirmais un otrais jautājums ir jāizprot tādējādi, ka iesniedzējtiesas norādītajā izpratnē ir kopīgi jāizvērtē, vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot kopā ar tās 14. un 15. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka degviela uz lidostas skrejceļa, kas bija iemesls tā slēgšanai un līdz ar to lidojumu no vai uz šo lidostu ilgas kavēšanās iemesls, ietilpst jēdzienā “ārkārtēji apstākļi” šīs normas izpratnē, ja attiecīgā degviela nav izlijusi no šo lidojumu apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidaparāta.

14

Lidojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā, proti, ja kavēšanās ir trīs vai vairāk stundas, Savienības likumdevējs ir paredzējis strukturēt gaisa pārvadātājiem Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punktā paredzētos pienākumus (spriedums, 2017. gada 4. maijs, Pešková un Peška, C‑315/15, EU:C:2017:342, 19. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

15

Saskaņā ar šīs regulas 14. un 15. apsvērumu, kā arī 5. panta 3. punktu, atkāpjoties no šī panta 1. punkta, gaisa pārvadātājs ir atbrīvots no sava pienākuma izmaksāt pasažieriem kompensācijas atbilstoši Regulas Nr. 261/2004 7. pantam, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu vai arī trīs vai vairāk stundu ilgu kavēšanos ir izraisījuši “ārkārtēji apstākļi”, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi, vai šādu apstākļu iestāšanās gadījumā tas ir veicis situācijai atbilstošus pasākumus, izmantojot visus tā rīcībā esošos personāla vai materiālos un finanšu resursus, lai pēc iespējas izvairītos no attiecīgā lidojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās (spriedums, 2019. gada 4. aprīlis, Germanwings, C‑501/17, EU:C:2019:288, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

16

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru par “ārkārtējiem apstākļiem” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē ir kvalificējami notikumi, kuri to rakstura vai iemesla dēļ nav raksturīgi attiecīgā gaisa pārvadātāja parastai darbībai un ir ārpus šī pārvadātāja faktiskās kontroles (spriedums, 2019. gada 4. aprīlis, Germanwings, C‑501/17, EU:C:2019:288, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).

17

Šajā ziņā ir jānorāda, ka kvalificēšana par “ārkārtēju apstākli” šīs normas nozīmē ir jāizdara, balstoties tikai uz apstākli, kas ir lidojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās pamatā, un iepriekš nav jāizvērtē – kā, šķiet, to iztēlojas iesniedzējtiesa –, vai attiecīgais apstāklis ir “notikums”2008. gada 22. decembra sprieduma Wallentin‑Hermann (C‑549/07, EU:C:2008:771) 22. punkta izpratnē.

18

Attiecībā uz to, vai uz lidostas skrejceļa izlijusi degviela, kas bija iemesls tā slēgšanai un līdz ar to lidojumu no vai uz šo lidostu ilgas kavēšanās iemesls, ietilpst jēdzienā “ārkārtēji apstākļi” šīs normas izpratnē, ja attiecīgā degviela nav izlijusi no šo lidojumu apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidaparāta, ir jānorāda, ka šādu apstākli pēc definīcijas nevar uzskatīt par nesaraujami saistītu ar lidaparāta, ar ko tika izpildīts šis lidojums, darbību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 4. aprīlis, Germanwings, C‑501/17, EU:C:2019:288, 24. punkts).

19

Tādēļ nevar uzskatīt, ka šāds apstāklis tā rakstura vai izcelsmes dēļ ir nesaraujami saistīts ar attiecīgā gaisa pārvadātāja parasto darbību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2019. gada 4. aprīlis, Germanwings, C‑501/17, EU:C:2019:288, 26. punkts).

20

Turklāt attiecīgajam gaisa pārvadātājam uz šo apstākli nav nekādas ietekmes, jo skrejceļu uzturēšana nekādā veidā neietilpst tā pienākumos (šajā ziņā skat. spriedumu, 2019. gada 4. aprīlis, Germanwings, C‑501/17, EU:C:2019:288, 26. punkts), un gaisa pārvadātājiem ir jāievēro kompetento lidostas struktūru lēmums slēgt lidostas skrejceļus.

21

Līdz ar to uz lidostas skrejceļa izlijusi degviela, kas bija iemesls tā slēgšanai un līdz ar to lidojumu no vai uz šo lidostu ilgas kavēšanās iemesls, ir kvalificējama kā “ārkārtēji apstākļi” Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkta izpratnē.

22

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo un otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot kopā ar tās 14. un 15. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka uz lidostas skrejceļa izlijusi degviela, kas bija iemesls tā slēgšanai un līdz ar to lidojumu no vai uz šo lidostu ilgas kavēšanās iemesls, ietilpst jēdzienā “ārkārtēji apstākļi” šīs normas izpratnē, ja attiecīgā degviela nav izlijusi no šo lidojumu apkalpojošā gaisa pārvadātāja lidaparāta.

23

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot kopā ar tās 14. un 15. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka uz lidostas skrejceļa izlijusi degviela, kas bija iemesls tā slēgšanai, par kuru ir konstatēts, ka tas ir “ārkārtējs apstāklis”, ir uzskatāma par apstākli, no kura būtu iespējams izvairīties, pat veicot visus iespējamos pasākumus šīs normas izpratnē.

24

Jāatgādina, kā norādīts arī šī sprieduma 15. punktā, ka gaisa pārvadātājs ir atbrīvots no Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 7. pantā paredzētā kompensācijas izmaksāšanas pasažieriem pienākuma, ja tas var pierādīt, ka lidojuma atcelšanu vai kavēšanos, kas vienāda vai ilgāka par trim stundām, ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, no kuriem nevarētu izvairīties pat tad, ja tiktu veikti visi iespējamie pasākumi.

25

Visi ārkārtējie apstākļi neatbrīvo no pienākuma, un tam, kas vēlas uz tiem atsaukties, ir jāpierāda, ka turklāt no tiem katrā ziņā nevarētu izvairīties, veicot situācijai atbilstošus pasākumus, proti, pasākumus, kas šo ārkārtējo apstākļu rašanās brīdī atbilst attiecīgā gaisa pārvadātāja it īpaši tehniski un ekonomiski izpildāmiem nosacījumiem (spriedums, 2017. gada 4. maijs, Pešková un Peška, C‑315/15, EU:C:2017:342, 28. punkts).

26

Tādējādi tam ir jāpierāda, ka, pat veltot visu tā rīcībā esošo personālu vai materiālus un finanšu līdzekļus, tas acīmredzami nebūtu varējis, neuzņemoties attiecīgajā brīdī uzņēmuma spējām neatbilstošus upurus, novērst, ka ārkārtējie apstākļi, kas viņu skar, izraisa lidojuma atcelšanu vai tā kavēšanos, kas vienāda vai ilgāka par trim stundām (spriedums, 2017. gada 4. maijs, Pešková un Peška, C‑315/15, EU:C:2017:342, 29. punkts).

27

Tādējādi Tiesa ir apstiprinājusi individualizētu un elastīgu “iespējamo pasākumu” jēdzienu, atstājot valsts tiesas ziņā pārliecināties, vai attiecīgās lietas apstākļos var uzskatīt, ka gaisa pārvadātājs ir veicis situācijai atbilstošus pasākumus (spriedums, 2017. gada 4. maijs, Pešková un Peška, C‑315/15, EU:C:2017:342, 30. punkts), tomēr norādot, ka ir jāņem vērā tikai tie pasākumi, kuri tam tik tiešām var būt jāveic, izslēdzot pasākumus, kuri ietilpst tādu trešo personu, piemēram, lidostu pārvaldītāju vai kompetento gaisa satiksmes dispečeru, kompetencē (spriedums, 2017. gada 4. maijs, Pešková un Peška, C‑315/15, EU:C:2017:342, 43. punkts).

28

Šajā gadījumā, kā secinājumu 35. un 36. punktā norāda arī ģenerāladvokāts, kad gaisa pārvadātājs uzzina par lidostas struktūru lēmumu slēgt lidostas pacelšanās skrejceļu, tam ir šis lēmums jāievēro un jāgaida šo struktūru lēmums skrejceļu atkal atvērt vai veikt kādu citu pasākumu. Tādēļ tādam gaisa pārvadātājam kā pamatlietā nebija iespējas veikt visus iespējamos pasākumus, lai izvairītos no attiecīgajiem ārkārtējiem apstākļiem.

29

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot kopā ar tās 14. un 15. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka uz lidostas skrejceļa izlijusi degviela, kas bija iemesls tā slēgšanai, par kuru ir konstatēts, ka tas ir “ārkārtējs apstāklis”, ir uzskatāma par apstākli, no kura nebūtu iespējams izvairīties, pat veicot visus iespējamos pasākumus šīs normas izpratnē.

30

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: