Tiesas (virspalāta) 2021. gada 2. marta spriedums (Naczelny Sąd Administracyjny (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – A.B., C.D., E.F., G.H., I.J./Krajowa Rada Sądownictwa

(Lieta C-824/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LES 2. pants un 19. panta 1. punkta otrā daļa - Tiesiskums - Efektīva tiesību aizsardzība tiesā - Tiesnešu neatkarības princips - Procedūra iecelšanai Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa, Polija) tiesneša amatā - Polijas Republikas prezidenta, pamatojoties uz Valsts tiesu padomes rezolūciju, veikta iecelšana amatā - Šīs padomes neatkarības neesamība - Šādas rezolūcijas pieejamās pārsūdzības tiesā efektivitātes neesamība - Trybunał Konstytucyjny (Konstitucionālā tiesa, Polija) spriedums, ar ko ir atcelta tiesību norma, uz kuru ir balstīta iesniedzējtiesas kompetence - Tāda tiesību akta pieņemšana, kurā ipso jure tiek noteikta tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas izskatāmajās lietās un nākotnē šādās lietās tiek izslēgta jebkāda pārsūdzības iespēja - LESD 267. pants - Valsts tiesu iespēja un/vai pienākums iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu un to uzturēt - LES 4. panta 3. punkts - Lojālas sadarbības princips - Savienības tiesību pārākums - Pilnvaras nepiemērot Savienības tiesībām neatbilstošas valsts tiesību normas)

(2021/C 148/03)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Naczelny Sąd Administracyjny

Pamatlietas puses

Prasītāji: A.B., C.D., E.F., G.H., I.J.

Atbildētāja: Krajowa Rada Sądownictwa

Piedaloties: Prokurator Generalny, Rzecznik Praw Obywatelskich

Rezolutīvā daļa

Ja pastāv tādi grozījumi valsts tiesību sistēmā, kuri, pirmkārt, atņem valsts tiesai kompetenci kā pirmajai un pēdējai instancei izskatīt pārsūdzību, ko iesnieguši kandidāti uz tiesnešu amatiem tādā tiesā kā Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa, Polija), par tādas struktūras kā Krajowa Rada Sądownictwa (Valsts tiesu padome, Polija) lēmumiem nevirzīt viņu kandidatūru, bet Polijas Republikas prezidentam virzīt citas kandidatūras iecelšanai šajos amatos, ar kuriem, otrkārt, ipso jure tiek izbeigta tiesvedība pirms sprieduma taisīšanas par šādām pārsūdzībām, ja tās joprojām ir izskatīšanā, izslēdzot iespēju turpināt tās izskatīt vai atkārtoti iesniegt, un kuri, treškārt, šādi liedz tādai valsts tiesai iespēju saņemt atbildi uz Tiesai uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem:

—

LESD 267. pants un LES 4. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj šādus grozījumus, ja izrādās – un tas iesniedzējtiesai ir jānovērtē, pamatojoties uz visiem atbilstošajiem elementiem –, ka šo grozījumu konkrētās sekas ir tādas, ka Tiesai ir liegts lemt par prejudiciālajiem jautājumiem, kādus tai ir uzdevusi šī tiesa, un ir izslēgta jebkāda iespēja valsts tiesai nākotnē atkārtoti iesniegt analoģiskus jautājumus;

—

LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj šādus grozījumus, ja izrādās – un tas iesniedzējtiesai ir jānovērtē, pamatojoties uz visiem atbilstošajiem elementiem –, ka šie grozījumi var radīt pamatotas šaubas attiecīgajām personām par, pamatojoties uz minētajiem Krajowa Rada Sądownictwa (Valsts tiesu padome) lēmumiem, Polijas Republikas prezidenta iecelto tiesnešu ārēju neietekmējamību un it īpaši par to, vai tos nevar tieši vai netieši ietekmēt Polijas likumdošanas vara un izpildvara, un par viņu neitralitāti attiecībā pret izvērtējamām interesēm un tādējādi var izraisīt to, ka šie tiesneši nešķiet neatkarīgi vai objektīvi, un tas var apdraudēt paļāvību, kāda tiesai ir jārada indivīdos demokrātiskā un tiesiskā sabiedrībā.

Minēto pantu pārkāpuma konstatēšanas gadījumā Savienības tiesību pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to iesniedzējtiesai ir noteikts pienākums nepiemērot attiecīgos grozījumus neatkarīgi no tā, vai tiem ir likumiska vai konstitucionāla izcelsme, un līdz ar to turpināt īstenot savu kompetenci izskatīt tajā pirms šo grozījumu veikšanas ierosinātās lietas.

LES 19. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tai ir pretrunā tādas tiesību normas, ar kurām tiek grozīts spēkā esošais valsts tiesību stāvoklis un saskaņā ar kurām:

—

pirmkārt, lai arī kandidāts uz tiesneša amatu tādā tiesā kā Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa) ir cēlis prasību par tādas struktūras kā Krajowa Rada Sądownictwa (Valsts tiesu padome) lēmumu nevirzīt viņa kandidatūru, bet gan virzīt citu kandidatūru Polijas Republikas prezidentam, šim lēmumam ir galīgs raksturs, ciktāl tajā ir norādīti šie citi kandidāti, un līdz ar to šī prasība nav šķērslis tam, lai šos kandidātus ieceltu Polijas Republikas prezidents, un ka šī pēdējā minētā lēmuma iespējama atcelšana, ciktāl ar to prasītājs nav virzīts iecelšanai amatā, nevar izraisīt prasītāja situācijas jaunu vērtējumu, lai viņu iespējami ieceltu attiecīgajā amatā, un,

—	otrkārt, šāda prasība nevar tikt balstīta uz pamatu, ka ir nepareizi izvērtēts, vai kandidāti atbilst kritērijiem, kas ņemti vērā, pieņemot lēmumu par virzīšanu iecelšanai amatā,

ja izrādās – un tas iesniedzējtiesai ir jānovērtē, pamatojoties uz visiem atbilstošajiem elementiem –, ka šie noteikumi var radīt pamatotas šaubas attiecīgajām personām par, pamatojoties uz minētajiem Krajowa Rada Sądownictwa (Valsts tiesu padome) lēmumiem, Polijas Republikas prezidenta iecelto tiesnešu ārēju neietekmējamību un it īpaši to, vai tos nevar tieši vai netieši ietekmēt Polijas likumdošanas vara un izpildvara, un par viņu neitralitāti attiecībā pret izvērtējamām interesēm un tādējādi var izraisīt to, ka šie tiesneši nešķiet neatkarīgi vai objektīvi, un tas var apdraudēt paļāvību, kāda tiesai ir jārada indivīdos demokrātiskā un tiesiskā sabiedrībā.

Pierādīta LES 19. panta 1. punkta otrās daļas pārkāpuma gadījumā Savienības tiesību pārākuma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to iesniedzējtiesai ir noteikts pienākums nepiemērot minētās tiesību normas, tā vietā piemērojot agrāk spēkā esošās valsts tiesību normas, pašai īstenojot šajās pēdējās minētajās tiesību normās paredzēto pārbaudi tiesā.

(1) OV C 164, 13.5.2019.