1)

Padomes Sestās direktīvas 82/891/EEK (1982. gada 17. decembris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/63/EK (2007. gada 13. novembris), 12. pants, lasot to kopā ar šīs direktīvas 21. un 22. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tas, ka pēc sadalīšanas īstenošanas sadalāmās sabiedrības kreditori – kuriem prasījuma tiesības bija pirms šīs sadalīšanas un kuri nav izmantojuši valsts tiesiskajā regulējumā, piemērojot minēto 12. pantu, paredzētos kreditoru tiesību aizsardzības līdzekļus – var celt actio pauliana, lai panāktu to, ka tiek atzīts, ka minētā sadalīšana attiecībā uz viņiem nerada tiesiskas sekas, un celt izpildes vai aizsardzības prasības attiecībā uz jaunizveidotajai sabiedrībai nodoto mantu.

2)

Direktīvas 82/891, kas grozīta ar Direktīvu 2007/63, 19. pants, lasot to kopā ar minētās Direktīvas 82/891 21. un 22. pantu, kurā ir paredzēta sadalīšanas anulēšanas kārtība, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā nav tas, ka pēc sadalīšanas īstenošanas sadalāmās sabiedrības kreditori ceļ actio pauliana, kas neskar šīs sadalīšanas spēkā esamību, bet ļauj to tikai padarīt par tādu, kura ir neiedarbīga attiecībā pret tās kreditoriem.