1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (“Roma II”), 16. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda valsts tiesību norma kā tā, kas tiek aplūkota pamatlietā, kurā prasībai par kaitējuma, kas izriet no negadījuma, atlīdzību ir paredzēts trīs gadu noilguma termiņš, nevar tikt uzskatīta par prevalējošu imperatīvu normu šī panta izpratnē, ja vien tiesa, kura izskata lietu, pamatojoties uz šīs tiesību normas redakcijas, vispārējās sistēmas, mērķu, kā arī šīs tiesību normas pieņemšanas konteksta detalizētu analīzi, konstatē, ka tai ir tāda nozīme valsts tiesību sistēmā, kura pamato atkāpi no piemērojamajām tiesībām, kuras ir noteiktas, piemērojot šīs regulas 4. pantu.

2)

Regulas Nr. 864/2007 27. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/103/EK (2009. gada 16. septembris) par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību 28. pants, kā tas ir transponēts valsts tiesībās, nav uzskatāms par Savienības tiesību normu, kurā ir paredzēti noteikumi par tiesību normu kolīziju attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām šī 27. panta izpratnē.