201711170461556072017/C 412/536962017TC41220171204LV01LVINFO_JUDICIAL20171009373821

Lieta T-696/17: Prasība, kas celta 2017. gada 9. oktobrī – Havenbedrijf Antwerpen un Maatschappij van de Brugse Zeehaven/Komisija


C4122017LV3710120171009LV0053371382

Prasība, kas celta 2017. gada 9. oktobrī – Havenbedrijf Antwerpen un Maatschappij van de Brugse Zeehaven/Komisija

(Lieta T-696/17)

2017/C 412/53Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Havenbedrijf Antwerpen NV (Antverpene, Beļģija) un Maatschappij van de Brugse Zeehaven NV (Zēbrige, Beļģija) (pārstāvji – P. Wytinck, W. Panis un I. Letten, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas lūdz Vispārējo tiesu:

—

atzīt prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu;

—

atzīt par spēkā neesošu Eiropas Komisijas 2017. gada 27. jūlija Lēmumu C(2017) 5174 final par valsts atbalstu Nr. SA.38393 (2016/C, ex 2015/E) – Ostu aplikšana ar nodokļiem, ko īstenojusi Beļģija;

—

pakārtoti, noteikt pārejas laikposmu līdz brīdim, kad Komisija būs pabeigusi izmeklēšanu par dažādu ES ostu nodokļu režīmu, kas katrā ziņā var sasniegt 1 pilnu gadu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza četrus pamatus.

1.

Pirmais pamats – LESD 107. panta un 296. panta pārkāpums

—

Komisija pārkāpj LESD 107. pantu, jo tā nepamatoti uzskata, ka pastāv “tirgus”, kurā ostas iestādes sniedz savus pakalpojumus.

—

Ostu iestāžu galvenās darbības, proti, piekļuves ostām nodrošināšana un zemes gabalu piešķiršana koncesijas ceļā, ir darbības, kuras pēc sava rakstura nav saimnieciskas darbības. Kā minimums, Komisija nav pienācīgi pamatojusi pretēju secinājumu, tādējādi pārkāpjot LESD 296. pantu.

2.

Otrais pamats – LESD 107. panta pārkāpums, jo Komisija ir kļūdaini kvalificējusi pasākumu kā selektīvu.

Ostu iestāžu pakļaušana juridisko personu nodokļu režīmam nav atkāpe no “atsauces sistēmas”, jo juridisko personu nodokļi paši par sevi ir atsauces sistēma. Ostu iestāžu aplikšana ar juridisko personu nodokļiem ir izskaidrojama ar to, ka ostu pārvaldība kā publiska joma ir publisks uzdevums, kas nav aplikts ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Ostu iestādes būtībā sniedz publisku pakalpojumu, negūstot peļņu, atbilstoši likumdevēja nosacījumiem un administratīvā uzraudzībā.

3.

Trešais pamats – LESD 107. panta pārkāpums, jo atkāpe no atsauces sistēmas katrā ziņā ir pamatota.

Pat ja uzņēmumu ienākuma nodokli uzskatītu par Beļģijas atsauces sistēmu (quod non), tās nepiemērošana ostu iestādēm ir pamatota. Tas izriet no nodokļu sistēmas kopējās saskaņotības, kā arī no tā, ka prasītājas nav līdzīgā faktiskā un juridiskā situācijā, kāda ir uzņēmumiem, kas maksā uzņēmumu ienākuma nodokli. Turklāt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai būtu sodoša iedarbība.

4.

Ceturtais pamats, vēl pakārtotāk, – lūgums noteikt pārejas laikposmu līdz brīdim, kad Komisija būs pabeigusi izmeklēšanu par dažādu ES ostu nodokļu režīmu, kas katrā ziņā var sasniegt 1 pilnu gadu.

—

Lietā pret Nīderlandi Komisija piešķīra Nīderlandes likumdevējam vienu pilnu gadu tiesiskā regulējuma pielāgošanai, un tādējādi ostām arī bija viens gads, lai sagatavotos jaunai situācijai. Nav nekāda pamatojuma, kādēļ prasītājām būtu piešķirams īsāks laikposms, lai pielāgotos jaunajai situācijai.

—

Aizliedzot pasākumu vienā dalībvalstī, kamēr ostas to var vēl saņemt citās dalībvalstīs, nedod nekādu labumu level playing field (konkurencei līdzvērtīgos apstākļos). Tieši pretēji, tā vietā, lai novērstu nevienlīdzību, tas tieši rada nevienlīdzīgu situāciju ostu starpā dažādās dalībvalstīs.