16.10.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/34

Prasība, kas celta 2017. gada 31. jūlijā – Haswani/Padome

(Lieta T-477/17)

(2017/C 347/43)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: George Haswani (Yabroud, Sīrija) (pārstāvis – G. Karouni, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai:

—

atcelt 2016. gada 27. maija Lēmumu (KĀDP) 2016/850, ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju;

—

atcelt Padomes 2016. gada 27. maija Īstenošanas regulu (ES) 2016/840, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā;

—

atcelt Padomes 2017. gada 29. maija Lēmumu (KĀDP) 2017/917, ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju;

—

atcelt Padomes 2017. gada 29. maija Īstenošanas regulu (ES) 2017/907, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā;

—

atcelt Padomes 2017. gada 10. jūlija Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2017/1245, ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju;

—

atcelt Padomes 2017. gada 10. jūlija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2017/1241, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā;

—

līdz ar to

—

pieņemt rīkojumu izdzēst George Haswani vārdu no iepriekš minēto tiesību aktu pielikumiem;

—

piespriest Padomei samaksāt EUR 100 000 kā atlīdzību par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu;

—

piespriest Padomei segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītāja norādītos tiesāšanās izdevumus, ko viņš apņemas pamatot tiesvedības laikā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums, kas izriet no LESD 296. panta otrās daļas. Prasītājs pārmet Eiropas Savienības Padomei, ka tā esot norādījusi tikai vājus un vispārīgus apsvērumus, specifiski un konkrēti nenorādot iemeslus, kuru dēļ tā, īstenot savu novērtējuma brīvību, uzskata, ka attiecībā uz prasītāju ir jāpiemēro aplūkotie ierobežojošie pasākumi. Tādējādi nav izvirzīts neviens konkrēts un objektīvs elements, kas tiktu pārmests prasītājai un kas varētu pamatot attiecīgos pasākumus.

2.

Otrais pamats attiecas uz samērīguma prasību, pārkāpjot pamattiesības. Prasītājs uzskata, ka strīdīgajiem pasākumiem ir jābūt spēkā neesošiem, jo tie ir nesamērīgi, ievērojot norādīto mērķi, un ir nesamērīga iejaukšanās brīvībā veikt uzņēmējdarbību un īpašumtiesībās, kas ir paredzētas, attiecīgi, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pantā. Nesamērīgums izrietot no tā, ka pasākumi attiecas uz jebkādu nozīmīgu saimniecisko darbību, neparedzot nekādu citu kritēriju.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā un pierādījumu neesamība, jo Padome savu ierobežojošo pasākumu secīgo pamatojumu esot secinājusi no elementiem, kam acīmredzami nav faktiska pamata, jo izvirzītajiem faktiem nav nekāda nopietna pamata.

4.

Ceturtais pamats attiecas uz zaudējumu atlīdzības prasību, jo noteiktu smagu un nepierādītu faktu piedēvēšana radīja prasītājam, kā arī viņā ģimenei draudus, kas parāda nodarītā kaitējuma nozīmīgumu un tādējādi pamato zaudējumu atlīdzības prasību.