31.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 249/48


Prasība, kas celta 2017. gada 16. jūnijā – HeidelbergCement un Schwenk Zement/Komisija

(Lieta T-380/17)

(2017/C 249/65)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: HeidelbergCement AG (Heidelberga, Vācija) un Schwenk Zement KG (Ulma, Vācija) (pārstāvji – U. Denzel, C. von Köckritz, P. Pichler, M. Raible, U. Soltész, G. Wecker un H. Weiß, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 5. aprīļa Lēmumu C(2017) 1650 final, ar kuru koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību (lieta M. 7878 – HeidelbergCement/Schwenk/Cemex Hungary/Cemex Croatia);

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanas izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza septiņus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija neesot bijusi kompetenta pieņemt lēmumu attiecībā uz attiecīgo darījumu, jo šim darījumam neesot Savienības mēroga. Komisija esot kļūdījusies tiesību piemērošanā un pārkāpusi Padomes Regulas Nr. 139/2004 (1) (“ESKR”) 1. pantu, par “attiecīgajiem uzņēmumiem” uzskatot HeidelbergCement un Schwenk, nevis Duna-Dráva Cement – tiešo ieguvēju.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi ESKR 2. un 8. pantu, ka arī esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā un pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu konkrētā ģeogrāfiskā tirgus noteikšanā.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi ESKR 2. panta 2. un 3. punktu, jo tā esot aizliegusi darījumu, nekonstatējot būtisku šķēršļu esamību efektīvai konkurencei nozīmīgajā iekšējā tirgus daļā.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, izvērtējot attiecīgā darījuma ietekmi uz konkurenci.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, izvērtējot un noraidot piedāvāto korekcijas pasākumu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi vairākas procesuālās kļūdas un tādēļ pārkāpusi būtiskas procesuālās prasības, prasītāju tiesības uz aizstāvību un to pamattiesības, kā arī labas pārvaldības principu un rūpības pienākumu.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas kompetencē neesot bijis aizliegt Cemex Hungary iegādi pēc tam kad tā, saskaņā ar ESKR 4. panta 4. punktu Ungārijas darījuma daļu bija nosūtījusi pārskatīšanai Ungārijas konkurences iestādei.


(1)  Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV 2004, L 24, 1. lpp.).