17.7.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 231/27

Prasība, kas celta 2017. gada 20. februārī – Crédit Agricole un Crédit Agricole Corporate and Investment Bank/Komisija

(Lieta T-113/17)

(2017/C 231/34)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Crédit Agricole SA (Montrouge, Francija), Crédit Agricole Corporate and Investment Bank (Montrouge) (pārstāvji – J.-P. Tran Thiet, advokāts, M. Powell, solicitor, J. Jourdan un J.-J. Lemonnier, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

Galvenokārt:

—	atcelt Lēmuma 1. panta a) punktu un līdz ar to arī 2. panta a) punktu;

—	katrā ziņā atcelt Lēmuma 2. panta a) punktu;

pakārtoti:

—	ievērojami samazināt prasītajiem piespriesto naudas sodu, īstenojot neierobežotas jurisdikcijas pilnvaras atbilstoši LESD 261. pantam un Regulas Nr. 1/2003 31. pantam;

papildus:

—	atcelt uzklausīšanas amatpersonas 2014. gada 2. oktobra, 2015. gada 4. marta, 2015. gada 27. marta, 2015. gada 29. jūlija un 2016. gada 19. septembra lēmumus un līdz ar to atcelt Lēmuma 1. panta a) punktu un 2. panta a) punktu;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību tiek lūgts daļēji atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 7. decembra Lēmumu C(2016) 8530 final par LESD 101. panta piemērošanas procedūru lietā par Euro procentu likmju atvasinātajiem instrumentiem (AT.39914 – EIRD), ar kuru prasītājiem ir ticis noteikts naudas sods EUR 114 654 000 apmērā, kā arī, pakārtoti, ļoti ievērojami samazināt sankciju.

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza desmit pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots tiesību piekļūt tiesai un sacīkstes principa pārkāpums.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots objektivitātes pienākuma neizpilde un nevainīguma prezumpcijas pārkāpums.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar pārsūdzēto lēmumu neesot pierādīta prasītāju līdzdalība apgalvotajās manipulāciju darbībās.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā ierobežojumi kļūdaini tiek kvalificēti atkarībā no minētās darbības veida.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā esot uzskatījusi, ka visas darbības kopā veido vienotu pārkāpumu.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā neesot juridiski pietiekami ņemtas vērā prasītāju zināšanas par kopējo plānu un to vēlmi tajā iesaistīties.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo tajā apgalvotais prasītāju pārkāpums ir ticis atzīts par turpinātu, lai arī tas sliktākajā gadījumā ir uzskatāms par atkārtotu.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka pārsūdzētajā lēmumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo tajā prasītājiem ir piedēvētas tirgotāju darbības.

9.	Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija naudas sodu esot piemērojusi, pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, labas pārvaldības principu, pienākumu norādīt pamatojumu, tiesības uz aizstāvību un samērīguma principu.

10.	Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējai tiesai esot vajadzējis samazināt naudas soda apmēru, kas esot nesamērīgs attiecībā pret darbību smagumu un ilgumu.