Lieta T‑571/17 RENV

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 21. jūnija spriedums

Civildienests – Līgumdarbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums – Līguma izbeigšana – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkta i) apakšpunkts – Nepietiekama profesionalitāte – Ar dienesta interesēm nesaderīga uzvedība dienestā un attieksme pret darbu – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības tikt uzklausītam – Tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu – Civildienesta noteikumu 42.a pants – Direktīvas 2010/18/ES un Direktīvas 2002/14/EK minimālo prasību piemērošana Savienības ierēdņiem un darbiniekiem – Pamattiesību hartas 27., 30. un 33. pants – Darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām – Civildienesta noteikumu 24.b pants – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Aizsardzība nepamatotas atlaišanas gadījumā – Galīgu aktu pakārtoti veikta apstrīdēšana – Nepieņemamība – Samērīguma princips – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Atbildība

Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma izbeigšana – Pienākums norādīt pamatojumu un tiesību uz aizstāvību ievērošana – Apjoms

(LESD 296. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkts; Civildienesta noteikumu 25. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkta i) apakšpunkts)

(skat. 35., 36., 50., 51., 62., 63., 69. un 70. punktu)
Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma izbeigšana – Pamatojums, kas balstīts uz nepietiekamu profesionalitāti – Pienākums iepriekš veikt ierēdņiem piemērojamo nepietiekamas profesionalitātes procedūru – Neesamība – Disciplināra pārkāpuma vai nolaidības uzdevumu izpildē nepieciešamība – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 51. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkta i) apakšpunkts)

(skat. 58., 376. un 379. punktu)
Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Atvaļinājumi – Bērna kopšanas atvaļinājums – Pārskatītais “BUSINESSEUROPE”, “UEAPME”, “CEEP” un EAK Pamatnolīgums par bērna kopšanas atvaļinājumu – Direktīva 2010/18 – Aizsardzība pret mazāk labvēlīgu attieksmi vai atlaišanu bērna kopšanas atvaļinājuma pieteikuma vai šāda atvaļinājuma izmantošanas dēļ – Ņemšana vērā, Savienības tiesai interpretējot Civildienesta noteikumu normas

(LESD 288. panta trešā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 33. panta 2. punkts; Civildienesta noteikumu 1.e panta 2. punkts un 42.a pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 16. pants un 80. panta 4. punkts; Padomes Direktīvas 2010/18 pielikuma 5. klauzulas 4. punkts)

(skat. 77.–88. un 118.–121. punktu)
Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma izbeigšana – Pamatojums, kas balstīts uz darbinieka nepietiekamu profesionalitāti vai nopietnu disciplināro pārkāpumu – Darbinieks bērna kopšanas atvaļinājumā – Līguma izbeigšana, nesagaidot atgriešanos darbā – Pieļaujamība – Robežas – Aizliegums atlaist no darba bērna kopšanas atvaļinājuma pieteikuma vai šāda atvaļinājuma izmantošanas dēļ

(Civildienesta noteikumu 42.a pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a pants, 16. pants un 47. panta b) punkta ii) apakšpunkts un c) punkta i) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 723/2004, 2. apsvērums; Padomes Direktīvas 96/34 pielikuma 2. klauzulas 4. punkts, un Padomes Direktīvas 2010/18 pielikuma 5. klauzulas 4. punkts)

(skat. 93.–113., 117., 122.–126. un 142. punktu)
Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma izbeigšana – Uz vairākiem pamatojumiem balstīts vispārējs konstatējums par nepietiekamu profesionalitāti – Vairākos apstrīdētā lēmuma pamatojumos pieļautas nelikumības – Atcelšana – Robežas – Tādu likumīgu vai neapstrīdētu pamatojumu esamība, kas ir pietiekami būtiski, lai pamatotu apstrīdēto lēmumu

(skat. 145., 352. un 360. punktu)
Iestāžu akti – Direktīvas – Direktīva 2002/14, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai – Administrācijai noteikts pienākums ievērot direktīvas minimālās prasības

(LESD 288. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27. pants; Civildienesta noteikumu 9. panta 3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/14 1. panta 1. punkts, 2. panta f) un g) punkts un 4. pants)

(skat. 150.–156. punktu)
Ierēdņi – Pārstāvība – Personāla pārstāvju aizsardzība – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 24.b pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/14 7. pants)

(skat. 158.–162. punktu)
Ierēdņi – Pārstāvība – Personāla pārstāvju aizsardzība – Līgumdarbinieka līguma izbeigšana – Darbinieka norīkošana darbam arodbiedrībā 50 % apmērā – Pamatojums, ņemot vērā to, ka darbinieks nav izpildījis pienākumu savlaicīgi informēt priekšniecību par piedalīšanos arodbiedrības sanāksmēs – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 60. pants un II pielikuma 1. panta sestā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/14 7. pants)

(skat. 171.–175., 313. un 314. punktu)
Ierēdņi – Administrācijas akti – Spēkā esamības prezumpcija – Apstrīdēšana – Pierādīšanas pienākums

(skat. 190. un 191. punktu)
Ierēdņu celta prasība – Pamati – Pamats par pārmērīgu tiesvedības ilgumu Savienības tiesās – Tiesas veikta Vispārējās tiesas nolēmuma atcelšana un lietas nodošana atpakaļ Vispārējai tiesai – Vispārējās tiesas sastāva, kas izskata lietu pēc tās nodošanas atpakaļ, jurisdikcijas neesamība

(LESD 256. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa; Tiesas statūtu 61. pants)

(skat. 200.–202. punktu)
Ierēdņi – Darba apstākļi – Nepilna darba laika darbs – Atļauja – Iespēja ieinteresētajai personai lūgt atļaujas atsaukumu, pirms ir beidzies termiņš, par ko bija vienošanās

(Civildienesta noteikumu 55.a pants un IVa pielikuma 2. panta pirmā daļa; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 16. un 91. pants)

(skat. 210.–212. punktu)
Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma izbeigšana – Pamatojums, kas balstīts uz nepietiekamu profesionalitāti – Administrācijas veikts konstatējums – Iespēja pamatoties uz faktiem, kas konstatēti trīs iepriekšējo gadu laikā – Pienākums balstīties tikai uz atkārtotiem pārkāpumiem, kas norādīti darbinieka novērtējuma ziņojumos – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkta i) apakšpunkts)

(skat. 222.–228., 364. un 372. punktu)
Ierēdņu celta prasība – Termiņi – Absolūts raksturs – Agrāka lēmuma, kas nav apstrīdēts noteiktajos termiņos, pakārtoti veikta apstrīdēšana – Termiņa izbeigšanās – Atsākšana – Nosacījums – Jauns fakts

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

(skat. 234. un 235. punktu)
Ierēdņu celta prasība – Termiņi – Agrāka lēmuma, kas nav apstrīdēts noteiktajos termiņos, pakārtoti veikta apstrīdēšana – Pamats, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un ar ko tiek apstrīdēti secinājumi, kurus administrācija izdarījusi no agrāka tiesību akta, kas nav apstrīdēts noteiktajos termiņos – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

(skat. 236. un 260. punktu)
Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma izbeigšana – Pamatojums, kas balstīts uz prombūtnes no dienesta apliecinošu dokumentu iesniegšanai noteiktā termiņa atkārtotu un nepamatotu neievērošanu – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu 57. panta otrā daļa, 60. pants un V pielikuma 6. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 16. pants, 47. panta c) punkta i) apakšpunkts un 91. pants)

(skat. 251.–255. punktu)
Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma izbeigšana – Pamatojums, kas balstīts uz pienākuma izpildīt priekšnieka dotu rīkojumu neizpildi – Pieļaujamība – Robežas – Rīkojums, kas ir acīmredzami nelikumīgs vai pārkāpj piemērojamos drošības standartus

(Civildienesta noteikumu 21. panta pirmā daļa un 21.a pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. un 81. pants)

(skat. 292.–295. punktu)
Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma izbeigšana – Pamatojums, kas balstīts uz apzināti vai nolaidības dēļ pieļautu pārkāpumu – Administrācijas plašā rīcības brīvība – Vienpusēja izbeigšana – Pieļaujamība – Pienākums ierosināt disciplinārlietu – Neesamība – Izņēmums – Atlaišana no darba bez uzteikuma smaga pārkāpuma gadījumā

(Civildienesta noteikumu IX pielikums; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta b) un c) punkts un 49.–50.a pants)

(skat. 388.–390. punktu)

Rezumējums

Prasītāja UG ir bijusī Komisijas līgumdarbiniece. Prasītājas uz nenoteiktu laiku noslēgtais līgums tika izbeigts viņas pakalpojumu līmeņa nepietiekamā rakstura un neapmierinošās uzvedības dēļ, pildot dienesta pienākumus vairāku gadu garumā.

Dienā, kad pieņemts Komisijas lēmums par viņas līguma izbeigšanu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), prasītāja bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Tajā pašā datumā un jau vairākus gadus viņa īstenoja arodbiedrības pilnvaras un bija atbrīvota no saviem [tiešajiem] darba pienākumiem 50 % apmērā.

Vispārējā tiesā celtajā prasībā prasītāja lūdza atcelt apstrīdēto lēmumu un atlīdzināt materiālo un morālo kaitējumu, kas, kā prasītāja apgalvo, viņai esot nodarīts. Vispārējā tiesa apmierināja prasību ( 1 ) un atcēla minēto lēmumu.

Apmierinot Komisijas iesniegto apelācijas sūdzību, Tiesa ( 2 ) atcēla Vispārējās tiesas spriedumu, ciktāl ar to, pirmām kārtām, tika atcelts apstrīdētais lēmums, otrām kārtām, konstatēta tāda nelikumība, kuras dēļ var iestāties Komisijas atbildība, un, trešām kārtām, kā nepieņemams noraidīts prasītājas prasījums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Turklāt Tiesa nodeva lietu atpakaļ Vispārējai tiesai.

Vispārējā tiesa, lemjot paplašinātā sastāvā, noraida pret apstrīdēto lēmumu celto prasību un sniedz precizējumus par kompetentās iestādes pienākumu, pieņemot šādu lēmumu, ņemt vērā minimālās prasības, kas ietvertas 5. klauzulas 4. punktā pārskatītajā Pamatnolīgumā par bērna kopšanas atvaļinājumu ( 3 ), kas kļuva piemērojams ar Direktīvu 2010/18 ( 4 ), kā arī minimālās prasības, kuras ietvertas 7. pantā Direktīvā 2002/14 ( 5 ), piemērojot attiecīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 33. un 27. pantu, kuros garantētas, attiecīgi, pamattiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu un darba ņēmēju pamattiesības uz informāciju un konsultācijām.

Vispārējās tiesas vērtējums

Iesākumā Vispārējā tiesa atgādina, ka tai ir jādod priekšroka tādai Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “PDNK”) normu interpretācijai, kas ļauj nodrošināt šo normu saderību ar Savienības sociālo tiesību principiem, kuri ir skaidri noteikti Hartā, un integrēt Civildienesta noteikumos un PDNK Savienības atvasināto tiesību normu saturu, jo šīs normas ir minimālās aizsardzības normas, kas vajadzības gadījumā var papildināt pārējās Civildienesta noteikumu normas.

Par pamatnolīguma 5. klauzulas 4. punktā ietvertajām minimālajām prasībām

Pamatnolīguma 5. klauzulas 4. punktā ietvertās minimālās prasības, kas atspoguļo un precizē Hartas 33. panta 2. punktā nostiprinātās pamattiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu, ciktāl tās visiem darba ņēmējiem garantē aizsardzību pret mazāk labvēlīgu attieksmi vai atlaišanu pieteikuma par bērna kopšanas atvaļinājumu vai šā atvaļinājuma izmantošanas dēļ, ir jāatzīst par Civildienesta noteikumu neatņemamu daļu, un tās ir jāpiemēro Savienības iestāžu ierēdņiem un darbiniekiem ar atrunu, ka Civildienesta noteikumos nav tiem labvēlīgāku normu.

Šajā ziņā Civildienesta noteikumu un PDNK normas, tās aplūkojot kopā ar šīm minimālām prasībām, neliedz kompetentajai iestādei pieņemt lēmumu par ierēdņa atlaišanu vai līgumdarbinieka vai pagaidu darbinieka līguma izbeigšanu, it īpaši nepietiekamas profesionalitātes dēļ, pat ja šis darbinieks šā lēmuma pieņemšanas dienā ir bērna kopšanas atvaļinājumā un viņam savā amatā vai pie saviem pienākumiem principā ir jāatgriežas šā atvaļinājuma beigās.

Proti, nedz pamatnolīguma 5. klauzulas 4. punkta mērķis, nedz sekas nav aizliegt darba devējam pieņemt lēmumu par darba ņēmēja atlaišanu, pat ja šā lēmuma pieņemšanas datumā šis darba ņēmējs izmanto bērna kopšanas atvaļinājumu, it īpaši tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar šajā pieteikumā lūgtā atvaļinājuma sākuma un beigu datumu vai šā atvaļinājuma ilgumu, ja vien šīs atlaišanas pamatā nav minētā atvaļinājuma pieteikums vai izmantošana un tiek izpildīti pārējie nosacījumi, kuri paredzēti piemērojamajos tiesību aktos vai noteikumos.

Par Direktīvas 2002/14 7. pantā ietvertajām minimālajām prasībām

Ar Direktīvu 2002/14 izveidotā vispārējā sistēma darbinieku informēšanai un uzklausīšanai ir tādu Savienības tiesību vispārējo principu izpausme, kuri paredzēti Hartas 27. pantā un kuri ir saistoši iestādēm. Konkrētāk, ar šīs direktīvas normām ir noteiktas minimālās prasības par darba ņēmēju informēšanu un apspriešanos ar viņiem, neskarot darba ņēmējiem labvēlīgākas normas, turklāt darba ņēmēju informēšanu un apspriešanos ar viņiem organizē ar personāla pārstāvju starpniecību, kā paredzēts piemērojamajos tiesību aktos vai praksē.

Tādējādi, no vienas puses, Savienības iestādēm ir jāpieņem, ka arodbiedrības un profesionālās apvienības veic savus pārstāvības un konsultāciju uzdevumus visās jomās, kas interesē personālu, un, no otras puses, šīs iestādes nekādā veidā nedrīkst sodīt ierēdņus vai darbiniekus viņu darbības arodbiedrībā dēļ.

Tomēr ierēdnim vai darbiniekam, kuram ir norīkojums darbam arodbiedrībā 50 % apmērā, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 60. pantu ir jāsaņem sava priekšnieka iepriekšēja atļauja, lai varētu neierasties savā dienestā, bet piedalīties sanāksmēs, uz kurām tas ir aicināts atbilstoši savām arodbiedrības pilnvarām vai personāla pārstāvja pilnvarām. Vajadzības gadījumā priekšniecība var atteikt ieinteresētās personas dalību šajās sanāksmēs, izmantojot rakstisku un pamatotu lēmumu. Civildienesta noteikumu 60. pantā paredzētajam pienākumam saņemt iepriekšēju atļauju piemēro atkāpi tikai slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, bet ne piedalīšanās personāla pārstāvībā arodbiedrībā vai pārstāvības struktūras sanāksmēs gadījumā.

Līdz ar to apstrīdētais lēmums varēja būt pamatots ar to, ka prasītāja nav ievērojusi pienākumu pirms personāla komiteju, kuru locekle tā bija, sanāksmēm savlaicīgi informēt priekšniecību par savu dalību minētajās sanāksmēs, tādējādi nepārkāpjot Direktīvas 2002/14 7. panta minimālās prasības, jo šāds pamatojums nebalstās uz to, ka prasītāja pildīja personāla pārstāves pienākumus, bet gan uz to, ka viņai piešķirto pilnvaru īstenošanai tā neievēroja dienesta organizācijas nosacījumus.

Par Savienības tiesas pārbaudes apjomu

Attiecībā uz pagaidu darbinieka vai līgumdarbinieka līguma uz nenoteiktu laiku izbeigšanu atbilstoši PDNK 47. panta c) punkta i) apakšpunktam, ievērojot līgumā paredzēto uzteikuma termiņu, administrācijai ir plaša novērtējuma brīvība, un Savienības tiesas pārbaudei tādējādi ir jāattiecas tikai uz to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vai pilnvaru nepareiza izmantošana.

Turklāt no Savienības iestāžu aktu likumības prezumpcijas principa izriet, ka pagaidu darbiniekam vai līgumdarbiniekam, attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par atlaišanu un kurš ceļ prasību Savienības tiesā, ir jāpierāda šāda lēmuma prettiesiskums.

Šajā ziņā no Hartas 30. panta, atbilstoši kuram ikvienam darba ņēmējam nepamatotas atlaišanas gadījumā ir tiesības uz aizstāvību, nevar secināt ne to, ka Vispārējai tiesai būtu pienākums veikt precīzāku pārbaudi nekā pārbaude attiecībā uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ne to, ka tai būtu pienākums attiecināt uz konkrēto iestādi šāda lēmuma likumības pierādīšanas pienākumu.

Turklāt, vērtējot atcelšanas prasījumus, kam attiecīgā gadījumā pievienoti prasījumi par kaitējuma atlīdzību, – pēc tam, kad Tiesa ir nodevusi lietu atpakaļ izskatīšanai saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. pantu, – Vispārējās tiesas iztiesāšanas sastāvs, kas lemj par šiem prasījumiem, nav kompetents vērtēt tiesvedības, iespējams, pārmērīgo ilgumu un sekojoši nevar meklēt līdzekli tā izlabošanai, tostarp mainot savas pārbaudes par lēmuma, kuru lūdz atcelt, likumību apjomu.

Par atlaišanas pamatošanu ar nepietiekamu profesionalitāti

Tādu lēmumu par pagaidu darbinieka vai līgumdarbinieka atlaišanu, kurš pamatots ar PDNK 47. panta c) punkta i) apakšpunktu un kurš būtībā izriet no attiecīgajai personai pārmestās nepietiekamās profesionalitātes, var pamatot, atsaucoties uz precīzu un saskanīgu apstākļu kopumu, ko attiecīgā gadījumā pierāda vairāki gada novērtējuma ziņojumi, kuros atklājas sniegto pakalpojumu nepietiekamība, lai arī, skatīti atsevišķi, šie apstākļi nešķistu pietiekami smagi, lai pamatotu šādu pasākumu.

Proti, ierēdņa vai pagaidu darbinieka, vai līgumdarbinieka nepietiekamā profesionalitāte ir jāvērtē, ņemot vērā it īpaši viņa kompetenci, sniegumu un uzvedību dienestā.

Šajā ziņā tāda termiņa neievērošana, it īpaši atkārtoti, no ierēdņa vai pagaidu darbinieka, vai līgumdarbinieka puses, kas tam noteikts prombūtni no dienesta pamatojošu dokumentu iesniegšanai, var raksturot attiecīgā ierēdņa vai darbinieka neatbilstīgu rīcību.

Turklāt, tā kā pat pēc analoģijas līgumdarbiniekiem nepiemēro Civildienesta noteikumu 51. pantu, neviena PDNK norma administrācijai nenosaka pienākumu, pieņemot lēmumu par līgumdarbinieka atlaišanu nepietiekamas profesionalitātes dēļ, balstīties tikai uz atkārtotiem pārkāpumiem, kam vajadzētu būt norādītiem attiecīgā darbinieka novērtējuma ziņojumos.

Visbeidzot, lai gan pagaidu darbinieka vai līgumdarbinieka kļūda vai nolaidība viņam galvenokārt noteikto pienākumu izpildē attiecīgā gadījumā var būt iemesls disciplinārsodam, tomēr, arī tad, ja šādas kļūdas vai nolaidības nav, administrācija var izbeigt pagaidu darbinieka vai līgumdarbinieka līgumu nepietiekamas profesionalitātes dēļ, ja attiecīgā darbinieka vispārējā rīcība tās neatbilstīgā rakstura dēļ un vairākus gadus pēc kārtas negatīvi ietekmē iestādes, kura to nodarbina, pakalpojumu pienācīgu sniegšanu.

Par tāda lēmuma par atlaišanu nepietiekamas profesionalitātes dēļ, kurā ir vairāki pamatojumi, prettiesisko pamatojumu neitralizēšanu

Vairāku pamatojumu gadījumā, pat ja viens vai vairāki apstrīdētā akta pamatojumi nav pamatoti, šis trūkums nevar izraisīt šā akta atcelšanu, ja viens vai vairāki citi pamatojumi ir pietiekami, lai likumīgi pamatotu minēto aktu neatkarīgi no prettiesiskajiem pamatojumiem.

Tādējādi, ja Vispārējā tiesa vērtē tāda lēmuma par atlaišanu nepietiekamas profesionalitātes konstatējuma dēļ, kurš balstīts uz vairākiem pamatojumiem, likumību, tai ir jānosaka, vai nelikumības, kas atklātas, vērtējot noteiktus pamatus, izraisa apstrīdētā lēmuma atcelšanu, un vai pamatojumi, kuri nav apstrīdēti vai kuru nelikumība nav pierādīta, ir pietiekami būtiski, lai pamatotu vispārējo konstatējumu par nepietiekamu profesionalitāti un likumīgi pamatotu minēto lēmumu, neatkarīgi no pamatojumiem, par ko Vispārējā tiesa ir konstatējusi, ka tie ir prettiesiski.

( 1 ) Spriedums, 2020. gada 2. aprīlis, UG/Komisija (T‑571/17, nav publicēts, EU:T:2020:141).

( 2 ) Spriedums, 2021. gada 25. novembris, Komisija/UG (C‑249/20 P, nav publicēts, EU:C:2021:964).

( 3 ) Pārskatītais Pamatnolīgums par bērna kopšanas atvaļinājumu, ko 2009. gada 18. jūnijā noslēdza Eiropas starpnozaru sociālo partneru organizācijas (BUSINESSEUROPE, UEAPME, CEEP un EAK) (turpmāk tekstā – “pamatnolīgums”).

( 4 ) Padomes Direktīva 2010/18/ES (2010. gada 8. marts), ar ko īsteno pārskatīto BUSINESSEUROPE, UEAPME, CEEP un ETUC [EAK] Pamatnolīgumu par vecāku [bērna kopšanas] atvaļinājumu un atceļ Direktīvu 96/34/EK (OV 2010, L 68, 13. lpp.).

( 5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā [– Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgā deklarācija par darbinieku pārstāvību] (OV 2002, L 80, 29. lpp.).