Lieta T‑440/17

Arca Capital Bohemia a.s.

pret

Eiropas Komisiju

Piekļuve dokumentiem — Regula (EK) Nr. 1049/2001 — Ar valsts atbalsta kontroles procedūru saistīti dokumenti — Piekļuves atteikums — Izņēmums saistībā ar trešo personu komerciālo interešu aizsardzību — Izņēmums saistībā ar pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas mērķu aizsardzību — Vispārējās konfidencialitātes prezumpcija — Pienākums veikt konkrētu un individuālu pārbaudi — Sevišķas sabiedrības intereses

Kopsavilkums — Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 11. decembra spriedums

  1. Prasība atcelt tiesību aktu — Pārsūdzami tiesību akti — Jēdziens — Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas — Šo seku vērtējums, ņemot vērā tiesību akta būtību

    (LESD 263. pants)

  2. Prasība atcelt tiesību aktu — Pārsūdzami tiesību akti — Jēdziens — Lēmums atteikt piekļuvi iestādes dokumentiem pēc sākotnējā pieteikuma iesniegšanas — Izslēgšana — Izņēmumi

    (LESD 263. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 7. panta 1. punkts)

  3. Eiropas Savienības iestādes — Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem — Regula Nr. 1049/2001 — Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem — Pienākums piešķirt daļēju piekļuvi datiem, uz kuriem izņēmumi neattiecas — Piemērošana dokumentiem, kas ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas vispārējā prezumpcija par piekļuves atteikumu — Izslēgšana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkts)

  4. Eiropas Savienības iestādes — Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem — Regula Nr. 1049/2001 — Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem — Piekļuves atteikums — Iestādes pienākums veikt dokumentu konkrētu un individuālu pārbaudi — Iespēja balstīties uz vispārīgām prezumpcijām, kas piemērojamas attiecībā uz noteiktām dokumentu kategorijām — Ierobežojumi — Šīs prezumpcijas atspēkošana — Vajadzība atsaukties uz apstākļiem, lai pierādītu sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, kas prevalē pār iemesliem, kuri pamato piekļuves atteikumu

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)

  5. Eiropas Savienības iestādes — Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem — Regula Nr. 1049/2001 — Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem — Komerciālo interešu aizsardzība — Apjoms — Piemērošana ar valsts atbalsta kontroles procedūru saistītiem administratīvu lietu materiāliem — Vispārēja prezumpcija par izņēmuma no tiesībām piekļūt visiem administratīvās lietas materiāliem piemērošanu — Prezumpcijas uzturēšana pēc procedūras pabeigšanas

    (LESD 108. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts pirmais ievilkums; Padomes Regulas 2015/1589 30. pants)

  6. Eiropas Savienības iestādes — Pienākumi — Dienesta noslēpuma ievērošana — Apjoms

    (LESD 108. un 339. pants; Padomes Regula 2015/1589; Komisijas paziņojuma 2003/C 297/03 10. un 11. apsvērums)

  7. Tiesvedība — Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā — Pamats, kas pirmoreiz ir norādīts replikas stadijā — Nepieņemamība

    (Vispārējās tiesas Reglamenta 84. panta 1. punkts)

  8. Eiropas Savienības iestādes — Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem — Regula Nr. 1049/2001 — Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem — Komerciālo interešu aizsardzība — Sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato dokumentu publiskošanu — Jēdziens — Intereses saistībā ar valsts līdzekļu pārvaldes kontroli un privatizācijas procedūras kontroli, kā arī ar iespējamajiem draudiem banku sektoram dalībvalstī — Tādu apsvērumu apšaubīšana, ko Komisija ir paudusi saistībā ar lēmumu valsts atbalsta jomā — Izslēgšana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums)

  9. Eiropas Savienības iestādes — Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem — Regula Nr. 1049/2001 — Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem — Sabiedrības intereses, kas pamato dokumentu publiskošanu — Atsaukšanās uz pārskatāmības principu — Nepieciešamība izvirzīt ar lietu saistītus īpašus apsvērumus

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)

  10. Eiropas Savienības iestādes — Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem — Regula Nr. 1049/2001 — Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem — Sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato dokumentu publiskošanu — Jēdziens — Pieteikuma iesniedzēja īpašās intereses — Izslēgšana

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)

  1.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 15. un 16. punktu)

  2.  Atbilde uz sākotnējo pieteikumu Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 7. panta 1. punkta izpratnē ir tikai pirmā nostāja, kas principā nav apstrīdama, jo tā nerada juridiskas sekas, ja nav ārkārtas apstākļu. Citādi tas ir tostarp gadījumā, kad atbildē uz sākotnējo pieteikumu ir formas trūkumi un tajā prasītāja nav informēta par savām tiesībām iesniegt atkārtotu pieteikumu vai ja iestāde ieņem galīgo nostāju atbildē uz sākotnējo pieteikumu.

    (skat. 19. un 20. punktu)

  3.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 31. –33. punktu)

  4.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 35.–37., 56., 60., 61. un 72. punktu)

  5.  Interpretējot Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzēto izņēmumu, ir jāatzīst, ka pastāv vispārēja prezumpcija, saskaņā ar kuru ar valsts atbalsta pārbaudes procedūru saistītu administratīvas lietas dokumentu publiskošana principā apdraudētu uzņēmumu, uz ko attiecas šī procedūra, komerciālās intereses.

    Tiesības iepazīties ar administratīvās lietas materiāliem kontroles procedūrā atbilstoši LESD 108. panta 2. punktam un tiesības piekļūt dokumentiem atbilstoši Regulai Nr. 1049/2001 ir juridiski atšķirīgas, bet tās tomēr ir attiecināmas uz funkcionāli līdzvērtīgām situācijām. Neatkarīgi no piekļuves lietas materiāliem juridiskā pamata, tā ieinteresētajām personām ļauj iegūt visus Komisijai iesniegtos apsvērumus un dokumentus. Šai sakarā tiesiskajā regulējumā, ar kuru valsts atbalsta kontroles procedūra tiek regulēta, ir paredzēti stingri noteikumi attiecībā uz šajā procedūrā iegūtās sensitīvās vai izstrādātās informācijas apstrādi, jo ar Regulas 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 30. pantu tiek prasīts, lai atbilstoši šai regulai iegūtā informācija, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, netiku izpausta.

    Šajos apstākļos vispārēja piekļuve, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001, ar administratīvo lietu saistītajiem dokumentiem valsts atbalsta kontroles procedūrā apdraudētu līdzsvaru, ko Savienības likumdevējs Regulā 2015/1589 ir centies nodrošināt starp pienākumu attiecīgajai dalībvalstij un, vajadzības gadījumā, trešo personu gribu nodot Komisijai komercnoslēpumu iespējami ietverošu sensitīvu informāciju, lai pēdējā varētu izvērtēt valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, no vienas puses, un pastiprināto aizsardzības garantiju šādā veidā Komisijai nodotajai informācijai atbilstoši profesionālajam un darījumu noslēpumam, no otras puses. Lai arī personas, kas nav valsts atbalsta pārbaudes skartā dalībvalsts un kas ir vienīgā, kurai saskaņā ar tiesisko regulējumu par valsts atbalstu ir tiesības piekļūt lietas materiāliem šajā procedūrā, var saņemt piekļuvi dokumentiem, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001, ar šo tiesisko regulējumu ieviestā sistēma tiek apšaubīta.

    Šis secinājums rodas neatkarīgi no jautājuma par to, vai piekļuves pieteikums attiecas uz jau pabeigtu vai nenoslēgušos procedūru. Faktiski, ņemot vērā ar valsts atbalsta kontroli saistītā procedūrā aizsargātās intereses, sensitīvas informācijas publiskošana par šajā procedūrā iesaistīto uzņēmumu ekonomiskajām aktivitātēm, it īpaši par atbalsta saņēmēju, var apdraudēt to komerciālās intereses neatkarīgi no tā, ka LESD 108. panta piemērošanas procedūra jau ir noslēgusies.

    (skat. 41., 42., 44.–46. un 48. punktu)

  6.  Informācija, uz kuru attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, var būt kā konfidenciāla informācija, tā arī komercnoslēpums. Kā izriet no Komisijas paziņojuma par dienesta noslēpumu valsts atbalsta lēmumos 10. un 11. apsvēruma, darījumu noslēpums lietas materiālos par valsts atbalsta kontroles procedūru, kas pirmām kārtām attiecas uz atbalsta saņēmēju, bet arī uz trešajām personām, it īpaši var attiekties uz ražošanas un izplatīšanas izmaksu novērtēšanas metodēm, ražošanas noslēpumu un ražošanas tehniku, piegādes avotiem, saražotajiem un pārdotajiem apjomiem, tirgus daļām, klientu un izplatītāju sarakstiem, komercstratēģijām, pašizmaksas uzbūvi, pārdošanas politiku un informāciju par uzņēmuma iekšējo organizāciju.

    No šīs informācijas, kas neietilpst publiskajā jomā, labumu var gūt citi uzņēmumi, jā tā ir tikusi izpausta, jo ar to uzņēmumam, kura rīcībā ir šāda informācija, tiek piešķirta ekonomiska, stratēģiska vai organizatoriska un strukturāla priekšrocība. Šāda informācijas publiskošana tādējādi var apdraudēt atbalsta saņēmēja vai citas valsts atbalsta pārbaudes procedūrā iesaistītas trešās personas komerciālās intereses. Tā kā šī informācija tiek iegūta atbilstoši Regulai Nr. 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, uz to tādējādi attiecas dienesta noslēpums.

    (skat. 53. un 54. punktu)

  7.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 63. punktu)

  8.  Tam, kurš norāda uz sevišķu sabiedrības interešu esamību, kas pamato dokumentu publiskošanu saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 2. punktu, ir konkrēti jāatsaucas uz apstākļiem, kas pamato attiecīgo dokumentu publiskošanu.

    Runājot par dokumentiem, kas attiecas uz valsts atbalsta pārbaudes procedūru, kura ir noslēgusies ar Komisijas lēmumu, konstatējot valsts atbalsta valsts banku privatizācijā un restrukturizācijā saderīgumu ar iekšējo tirgu, prasītāja nevar pamatoti atsaukties uz interesēm saistībā ar valsts līdzekļu pārvaldes kontroli un privatizācijas procedūras kontroli, kā arī uz to, kas tieši varētu izrietēt no iespējamajiem draudiem banku sektoram attiecīgajā dalībvalstī privatizācijas darījumu nelikumības dēļ. Prasītāja tiesvedībā Savienības tiesā par lēmumu atteikt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem nevar apšaubīt Komisijas vērtējumu saistībā ar atbalsta saderīgumu, paužot apgalvojumus par attiecīgās dalībvalsts pieņemto pasākumu iespējamo nelikumību. Ne prasītājai, ne Savienības tiesai šai sakarā nav jāiesaistās.

    Tieši otrādi – ja ir aizsāktas valstu procedūras tostarp par valsts bankas privatizācijas darījumos iesaistīto dažu personu pieļautām kļūdām, tieši šo procedūru ietvaros var tikt nodrošināta sabiedrības interešu aizsardzība saistībā ar to, kā valsts struktūras kontrolē valsts līdzekļu pārvaldi. Prasītājas pieprasītā piekļuve dokumentiem var tādējādi ietilpt privātās interesēs personīgās pārliecības stiprināšanai, kas pausta atkārtotajā pieteikumā un prasības pieteikumā, kurš ir vērsts pret nelikumībām attiecīgās dalībvalsts struktūru darbībās, un, attiecīgajā gadījumā, tās pierādīt tās aizsāktajās tiesvedībās vai publiski akcentēt šajās procedūrās iespējamās pieļautās kļūdas.

    (skat. 73., 79.–81. punktu)

  9.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 76. punktu)

  10.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 82. –84. punktu)