Lieta T‑337/17

(spriedums publicēts izvilkumu veidā)

Air France‑KLM

pret

Eiropas Komisiju

Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 30. marta spriedums

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Kravu gaisa pārvadājumu tirgus – Lēmums, ar ko konstatēts LESD 101. panta, EEZ līguma 53. panta un Kopienas un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. panta pārkāpums – Kravu gaisa pārvadājumu pakalpojumu cenu elementu (degvielas piemaksa, drošības piemaksa, komisijas maksa par piemaksām) saskaņošana – Informācijas apmaiņa – Komisijas teritoriālā kompetence – Vienots un turpināts pārkāpums – Vainojamība prettiesiskā rīcībā – Nosacījumi atbrīvojuma no naudas soda piešķiršanai – Vienlīdzīga attieksme – Pienākums norādīt pamatojumu – Naudas soda apmērs – Pārdošanas apjoma vērtība – Pārkāpuma smagums – Dalības pārkāpumā ilgums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Pretkonkurences rīcības veicināšana no valsts iestāžu puses – Samērīgums – Neierobežota kompetence

1. Konkurence – Transports – Konkurences tiesību normas – Gaisa transports – Regula Nr. 411/2004 – Piemērošanas joma – Maršruti starp Savienību un trešām valstīm un maršruti EEZ teritorijā, izņemot maršrutus starp Savienību un trešām valstīm – Ienākošie kravu gaisa pārvadājumu pakalpojumi – Iekļaušana

(LESD 101. un 102. pants; EEZ līguma 53. un 54. pants, XIII pielikums un 21. protokols, kā tie grozīti ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 40/2005; Padomes Regulas Nr. 1/2003 32. panta c) punkts un Padomes Regulas Nr. 411/2004 1. un 3. pants)

(skat. 90.–97. punktu)

2. Konkurence – Savienības tiesību normas – Teritoriālā piemērojamība – Komisijas kompetence – Pieļaujamība atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām – Ļaunprātīgas rīcības īstenošana vai raksturīgās sekas EEZ teritorijā – Alternatīvi līdzekļi – Nepastarpinātu, būtisku un paredzamu seku kritērijs – Piemērojamība tādas rīcības gadījumā, kuras mērķis ir ierobežot konkurenci

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants)

(skat. 99.–101., 116., 118.–127., 138.–140., 146.–154., 156.–158. un 167.–173. punktu)

3. Atcelšanas prasība – Pamati – Iestādes, kas pieņēmusi apstrīdēto aktu, kompetences neesamība – Pārbaude pēc Savienības tiesas ierosmes – Nosacījums – Sacīkstes principa ievērošana

(LESD 263. pants)

(skat. 188. un 189. punktu)

4. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – To pārkāpumu noteikšana, par kuriem noteiktas sankcijas – Prasības, kas izriet no efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principa – Lēmuma rezolutīvās daļas skaidrība un precizitāte – Vērtējums – Rezolutīvās daļas formulējuma prioritāte attiecībā pret motīviem

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; EK un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. pants un 11. panta 2. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)

(skat. 195., 196. un 200.–205. punktu)

5. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atbildības noteikšana – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Novērtēšanas kritēriji – Izšķirošas ietekmes attiecībā uz meitasuzņēmuma rīcību faktiska īstenošana, kas var tikt izsecināta no netiešo pierādījumu kopuma par ekonomiskajām, organizatoriskajām un juridiskajām saiknēm ar tā mātesuzņēmumu – Apstākļi, kas ļauj apstiprināt izšķirošas ietekmes esamību – Gandrīz visa meitasuzņēmuma kapitāla un apmēram puses tā balsstiesību piederēšana – Ietekme uz stratēģisko izvēli – Pilnvaru apvienošana mātesuzņēmuma un meitasuzņēmuma sabiedrības struktūrās

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; EK un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

(skat. 220., 221., 255. un 270.–278. punktu)

6. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atbildības noteikšana – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Novērtēšanas kritēriji – Prezumpcija par mātesuzņēmuma īstenotu izšķirošu ietekmi uz tam pilnībā piederošiem meitasuzņēmumiem – Atspēkojamība – Mātesuzņēmuma pienākums sniegt pretējus pierādījumus – Nepietiekami pierādījumi, lai atspēkotu prezumpciju

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; EK un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

(skat. 223., 224., 254., 256. un 258.–268. punktu)

7. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Lēmums, ar kuru uzliek naudas sodu par konkurences tiesību normu pārkāpumu un kurš attiecas uz vairākiem adresātiem – Meitasuzņēmuma darbību attiecināšana uz mātesuzņēmumu – Nepieciešamība norādīt pietiekamu pamatojumu – Prezumpcijas par to, ka mātesuzņēmums faktiski īsteno izšķirošu ietekmi pār tam pilnībā piederošu meitasuzņēmumu, apvienošana ar citiem pierādījumiem

(LESD 101. panta 1. punkts un 296. pants; EEZ līguma 53. pants; EK un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

(skat. 224.–228. punktu)

8. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atbildības noteikšana – Mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi – Ekonomiska vienība – Meitasuzņēmuma izdarīts pārkāpums – Mātesuzņēmuma atzīšana par vainojamu, pamatojoties uz izšķirošas ietekmes īstenošanu kopš šā meitasuzņēmuma iegādes – Mātesuzņēmuma pārveide par holdingu un sabiedrības nosaukuma maiņa – Ietekmes neesamība

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; EK un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

(skat. 243.–248. punktu)

9. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atbildības noteikšana – Juridiska persona, kas atbildīga par uzņēmuma darbību pārkāpuma laikā – Šīs juridiskās personas pārveide par holdingu, vienlaikus nododot operacionālās darbības citai sabiedrībai, kura pieder šai juridiskajai personai – Holdinga sabiedrības kā tiesību un saistību pārņēmējas atbildība – Atbilstība personiskās atbildības un sodu un sankciju individualizācijas principiem

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; EK un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)

(skat. 245., 303., 309.–313. un 318. punktu)

10. Atcelšanas prasība – Mātesuzņēmuma un tā meitasuzņēmuma atsevišķi celtas prasības par Komisijas lēmumu, kurā tie vainoti pirms tiem pastāvējušas sabiedrības pārkāpjošā rīcībā – Mātesuzņēmuma kā tiesību un saistību pārņēmēja atbildība – Mātesuzņēmuma apstrīdēta tā vainošana meitasuzņēmuma strīdīgajā rīcībā tiesību un saistību pārņēmēja statusa dēļ – Iebilduma nepieņemamība

(LESD 101. un 263. pants; EEZ līguma 53. pants; EK un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. pants)

(skat. 313. un 314. punktu)

11. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Tādas informācijas un pierādījumu izmantošana, ko uzņēmums sniedzis pieteikumā par atbrīvojumu no naudas soda – Pieļaujamība neatkarīgi no pieteikuma par iecietības programmas piemērošanu izskatīšanas rezultāta

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; EK un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. pants; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 11. punkta b) apakšpunkts un 33. punkts un Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 31. un 37. punkts)

(skat. 326.–338. punktu)

12. Konkurence – Naudas sodi – Izvērtēšana pēc uzņēmuma individuālās rīcības – Soda neesamības sekas attiecībā pret citu saimnieciskās darbības subjektu – Neesamība – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana, kurai jābūt saskaņotai ar tiesiskuma principa ievērošanu – Pienākuma norādīt pamatojumu tvērums

(LESD 101. un 296. pants; EEZ līguma 53. pants; EK un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. pants)

(skat. 347., 351., 352. un 357.–361. punktu)

13. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārdošanas apjoma vērtības noteikšana – Pārdošanas apjoms, kas īstenots tiešā vai netiešā saistībā ar pārkāpumu – Aizliegta vienošanās kravu gaisa pārvadājumu pakalpojumu nozarē – Aizliegta vienošanās attiecībā uz vairākiem kravu pārvadājumu pakalpojumu cenu elementiem – Ar kravu pārvadājumiem saistītā pārdošanas apjoma kopējās summas ņemšana vērā – Pieļaujamība – Samērīguma un noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības principu pārkāpums – Neesamība

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; EK un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 6. un 13. punkts)

(skat. 401.–408., 410.–421. un 423.–430. punktu)

14. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārdošanas apjoma vērtības noteikšana – Vienīgi pārdošanas apjoma, kas tiešā vai netiešā saistībā ar pārkāpumu ir īstenots attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā, vērtības ņemšana vērā – Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā realizētais pārdošanas apjoms – Aizliegta vienošanās kravu gaisa pārvadājumu pakalpojumu nozarē – Ienākošo kravu pārvadājumu pakalpojumu pārdošanas apjoma vērtības ņemšana vērā – Pieļaujamība

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; EK un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. punkts)

(skat. 439.–451. punktu)

15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārkāpuma smagums – Vērtējuma kritēriji – Pārkāpuma raksturs – Horizontāla aizliegta vienošanās par cenām – Šāda pārkāpuma smagums, kas pamato augsta smaguma koeficienta izvēli

(skat. 470.–475. punktu)

16. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms – Pierādījums par pārkāpuma pārtraukumu

(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants; EK un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants un 23. panta 2. un 3. punkts)

(skat. 534.–547. punktu)

17. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas korekcija – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Dalība, kas ir notikusi, iespējams, piespiedu kārtā – Komisijas pienākuma norādīt pamatojumu apjoms

(LESD 101. panta 1. punkts un 296. pants; EEZ līguma 53. pants; EK un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 29. punkts)

(skat. 553., 554. un 564.–576. punktu)

18. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Tvērums – Ierobežojums – Diskriminācijas aizlieguma principa ievērošana – Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai ņemšana vērā

(LESD 261. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)

(skat. 586.–592. punktu)

Rezumējums

Prasītāja Air France‑KLM ir sabiedrība, kas izveidojusies bijušās sabiedrības Air France pārveides par holdingu, kā arī darbības jomas un sabiedrības nosaukuma maiņas rezultātā. Tai pieder 100 % balsstiesību un ekonomisko tiesību sabiedrībā Air France (turpmāk tekstā – “Air France”) un 49 % balsstiesību un 93,63 % ekonomisko tiesību sabiedrībā Koninklijke Luchtvaartmaatschappij N. V. (turpmāk tekstā – “KLM”), divās gaisa transporta sabiedrībās, kas darbojas kravu gaisa pārvadājumu pakalpojumu tirgū.

Prasītāja, Air France un KLM ir starp Komisijas Lēmuma C(2017) 1742 final (2017. gada 17. marts) par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu, EEZ līguma 53. pantu un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu 8. pantu (Lieta AT.39258 – Kravu gaisa pārvadājumi) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) 19 adresātiem. Šajā lēmumā Eiropas Komisija konstatēja šo normu vienotu un turpinātu pārkāpumu, ar kuru aplūkojamie uzņēmumi laikā no 1999. līdz 2006. gadam bija saskaņojuši rīcību attiecībā uz cenu noteikšanu par kravu pārvadājumu pakalpojumiem visā pasaulē. Tāpēc, atzīstot prasītāju par atbildīgu par šo pārkāpumu attiecībā uz Air France darbībām laikā no 1999. gada 7. decembra līdz 2006. gada 14. februārim un KLM darbībām laikā no 2004. gada 5. maija līdz 2006. gada 14. februārim, Komisija tai uzlika divus naudas sodus – vienu, kas noteikts 182 920 000 EUR apmērā, solidāri ar Air France un otru, kas noteikts 124 440 000 EUR apmērā, solidāri ar KLM.

2005. gada 7. decembrī Komisija atbilstoši tās 2002. gada paziņojumam par iecietību (1) saņēma pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, ko bija iesniegusi Lufthansa un divi no tās meitasuzņēmumiem (turpmāk tekstā – “Lufthansa”). Šajā pieteikumā bija minēta pretkonkurences saziņas esamība starp vairākiem nozares uzņēmumiem (turpmāk tekstā – “pārvadātāji”) attiecībā uz vairākiem šajā nozarē sniegto pakalpojumu cenas veidojošiem elementiem; tie ir: “degvielas” un “drošības” piemaksu ieviešana, kā arī būtībā atteikums piešķirt ekspeditoriem atlaides par šīm piemaksām. Komisijas apkopoto elementu un veiktās izmeklēšanas rezultātā tā 2007. gada 19. decembrī nosūtīja paziņojumu par iebildumiem 27 pārvadātājiem un pēc tam 2010. gada 9. novembrī attiecībā uz 21 pārvadātāju, tostarp prasītāju, Air France un KLM, pieņēma pirmo lēmumu (2). Šo lēmumu Vispārējā tiesa tomēr ar 2015. gada 16. decembra spriedumiem (3) atcēla atbilstoši attiecīgajiem šajā nolūkā izvirzītajiem prasījumiem minētā lēmuma pamatojumā pieļauto pretrunu dēļ.

Šajā spriedumā Vispārējā tiesa noraida gan prasījumus par apstrīdētā lēmuma atcelšanu, gan arī prasījumus, ar kuriem tiecas panākt prasītājai uzlikto naudas sodu apmēra samazinājumu. Tādējādi tā apstiprina tostarp motīvus, kas izmantoti, lai vainotu prasītāju aplūkojamajās tās meitasuzņēmumu un bijušās sabiedrības Air France darbībās. Vispārējā tiesa tomēr veic precizējumus par tādu pierādījumu izmantošanu, kurus uzņēmums sniedzis saistībā ar pieteikumu par atbrīvojumu no naudas sodiem, par Komisijas teritoriālās kompetences apjomu tādas prakses gadījumā, kas daļēji veikta ārpus Savienības, un par naudas sodu apmēra noteikšanas kritēriju piemērošanu šādos apstākļos.

Vispārējās tiesas vērtējums

Pirmkārt, Vispārējā tiesa nospriež, ka Komisija nav pārsniegusi savas teritoriālās kompetences robežas, konstatējot LESD 101. panta, EEZ līguma 53. panta, kā arī EK un Šveices nolīguma par gaisa transportu 8. panta vienota un turpināta pārkāpuma esamību atkarībā no attiecīgajiem maršrutiem un apstrīdētajā lēmumā aprakstītajās teritoriālajās un laika robežās (4).

Otrkārt, Vispārējā tiesa konstatē, ka nav kritizējams tas, ka Komisija vainoja prasītāju Air France un KLM prettiesiskajās darbībās. Pirmām kārtām, tā norāda, ka prasītāju varēja atzīt par atbildīgu par bijušās sabiedrības Air France prettiesiskajām darbībām un no 2004. gada 5. maija, datuma, kurā sabiedrību KLM iegādājās bijusī sabiedrība Air France, – par KLM prettiesiskajām darbībām. Vispārējās tiesas ieskatā prasītāja un bijusī sabiedrība Air France ir viena un tā pati juridiskā persona, no kurām otrā “kļuva” par pirmo 2004. gada 15. septembrī, pārveidojoties par holdinga sabiedrību un vienlaikus nomainot sabiedrības nosaukumu un darbības jomu.

Attiecībā uz Air France darbībām pēc šā datuma, no vienas puses, Vispārējā tiesa atgādina – apstāklis, ka prasītājai piederēja viss tās meitasuzņēmuma kapitāls un ar akcijām saistītās balsstiesības, ļāva prezumēt izšķirošas ietekmes īstenošanu pār to. Komisija juridiski pietiekami un bez kļūdu pieļaušanas ir izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ neviens no prasītājas izvirzītajiem elementiem neļauj atspēkot šo prezumpciju. No otras puses, Komisija pamatoti ir balstījusies uz virkni netiešu pierādījumu, ar kuriem tiecās pierādīt, ka prasītāja īstenoja izšķirošu ietekmi pār Air France; šie netiešie pierādījumi ir: prasītājas vadības, pārvaldības un kontroles pilnvaras attiecībā uz tās darbībām, vienotas Air France un KLM struktūras esamība īpaši attiecībā uz kravu pārvadājumiem un vairāku vadītāju funkciju apvienojums starp prasītāju un Air France.

Attiecībā uz KLM Komisija neizmantoja prezumpciju par izšķirošas ietekmes īstenošanu, bet tā varēja balstīties uz līdzīgiem netiešiem pierādījumiem kā attiecībā uz Air France izmantotie, lai secinātu, ka KLM tirgū nerīkojās autonomi.

Treškārt, atbildot uz pamatu, ar kuru prasītāja apgalvoja, ka pierādījumi, ko Lufthansa bija sniegusi saistībā ar savu pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda, esot jāizņem no lietas materiāliem nepieļaujamības šai sabiedrībai saņemt minēto atbrīvojumu dēļ, ņemot vērā tās pārkāpjošās rīcības apgalvoto turpināšanu, Vispārējā tiesa norāda, ka atbrīvojuma no naudas sodiem piešķiršanas nosacījumi neietekmē pierādījumu iegūšanas likumību, no kuras attiecīgā gadījumā ir atkarīga Komisijas iespēja tos izmantot. Katrā ziņā Vispārējā tiesa norāda – ja saistībā ar pieteikumu par atbrīvojumu no naudas soda iesniegtu pierādījumu izmantošana tiktu pakļauta nosacījumam, ka ir jābūt ievērotiem šiem nosacījumiem, tas apdraudētu iecietības procedūras lietderīgo iedarbību.

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa pārbauda prasītājas iebildumus attiecībā uz Komisijas tai uzlikto naudas sodu apmēra noteikšanu, it īpaši tos, kas skar vienotā un turpinātā pārkāpuma smaguma un ilguma ņemšanu vērā no Komisijas puses, atbilstoši 2006. gada pamatnostādnēs (5) aprakstītajiem nosacījumiem. Šajā ziņā, pirmām kārtām, smaguma koeficienta 16 % izvēle diapazonā no 0 līdz 30 % tika novērtēta kā tāda, kurā nav pieļautas kļūdas. No vienas puses, šāds smaguma koeficients ir ļoti labvēlīgs prasītājai, ņemot vērā strīdīgajām darbībām, kuras kvalificējamas kā nolīgums vai horizontāla darbība cenu jomā, piemītošo kaitējuma pakāpi. No otras puses, prasītāja vai nu nebija apstrīdējusi, vai arī tai nebija izdevies likt apšaubīt nevienu no trim papildu faktoriem, uz kuriem Komisija balstījās, nosakot smaguma koeficientu, proti, apsūdzēto pārvadātāju kopējās tirgus daļas, vienotā un turpinātā pārkāpuma ģeogrāfisko tvērumu un strīdīgo darbību īstenošanu. Otrām kārtām, ciktāl prasītāja atsaucas uz to, ka nav pietiekamu pierādījumu Air France nepārtrauktai dalībai pārkāpumā visā aplūkojamajā laikposmā, Vispārējā tiesa konstatē, ka nav tiešu pierādījumu par koluzīvās saziņas turpināšanos vienpadsmit mēnešu un trīspadsmit dienu ilgā laikā pārkāpuma laikposmā. Tomēr, tā kā nenotika nekāda Air France publiska norobežošanās un nav pierādījumu, ka tā šajā laikposmā būtu atsākusi tirgū rīkoties atbilstoši lojālas konkurences prasībām un neatkarīgi, Vispārējā tiesa uzsver, ka šos apstākļus nevar vērtēt kā Air France dalības vienotajā un turpinātajā pārkāpumā pārtraukumu, bet gan tie skaidrojami ar pārkāpuma raksturu un kravu pārvadājumu tirgus un aizliegtās vienošanās darbību.

Visbeidzot, Vispārējā tiesa, neatkāpjoties no apstrīdētajā lēmumā Komisijas izmantotās aprēķina metodes, noraida prasījumus, ar kuriem tiecas panākt uzlikto naudas sodu apmēra samazinājumu.

1 Komisijas paziņojums par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu gadījumos [aizliegtu vienošanos lietās] (OV 2002, C 45, 3. lpp.).

2 Komisijas Lēmums C(2010) 7694, galīgā redakcija (2010. gada 9. novembris), par procedūru saskaņā ar LESD 101. pantu, EEZ līguma 53. pantu un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par gaisa transportu 8. pantu (Lieta COMP/39258 – Airfreight [Kravu gaisa pārvadājumi]).

3 Spriedumi, 2015. gada 16. decembris, Air Canada/Komisija (T‑9/11, nav publicēts, EU:T:2015:994), Koninklijke Luchtvaart Maatschappij/Komisija (T‑28/11, nav publicēts, EU:T:2015:995), Japan Airlines/Komisija (T‑36/11, nav publicēts, EU:T:2015:992), Cathay Pacific Airways/Komisija (T‑38/11, nav publicēts, EU:T:2015:985), Cargolux Airlines/Komisija (T‑39/11, nav publicēts, EU:T:2015:991), Latam Airlines Group un Lan Cargo/Komisija (T‑40/11, nav publicēts, EU:T:2015:986), Singapore Airlines un Singapore Airlines Cargo Pte/Komisija (T‑43/11, nav publicēts, EU:T:2015:989), Deutsche Lufthansa u.c./Komisija (T‑46/11, nav publicēts, EU:T:2015:987), British Airways/Komisija (T‑48/11, nav publicēts, EU:T:2015:988), SAS Cargo Group u.c./Komisija (T‑56/11, nav publicēts, EU:T:2015:990), Air France‑KLM/Komisija (T‑62/11, nav publicēts, EU:T:2015:996), Air France/Komisija (T‑63/11, nav publicēts, EU:T:2015:993) un Martinair Holland/Komisija (T‑67/11, nav publicēts, EU:T:2015:984).

4 Šajā nozīmē skat. 2022. gada 30. marta sprieduma Japan Airlines/Komisija (T‑340/17) izklāstu.

5 Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.).