1

2015. gada 20. martā prasītāja Kwizda Holding GmbH iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “UROAKUT”.

3

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 5. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “uztura bagātinātāji un diētiskie izstrādājumi; medicīniskie un veterinārie izstrādājumi un preces”.

4

Preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2015. gada 26. martaBulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 2015/058.

5

2015. gada 26. jūnijā persona, kas iestājusies lietā, Dermapharm GmbH, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punkta a) apakšpunktu (tagad Regulas Nr. 2017/1001 46. panta 1. punkta a) apakšpunkts), iesniedza iebildumu pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā minētajām precēm.

6

Iebildums bija balstīts uz šādām agrākām preču zīmēm:

7

Iebildums tika pamatots ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzēto pamatu.

8

2016. gada 3. maijā Iebildumu nodaļa pilnībā apmierināja iebildumu, noraidīja reģistrācijas pieteikumu un piesprieda prasītājai atlīdzināt izdevumus.

9

2016. gada 4. jūlijā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu (tagad Regulas 2017/1001 66.–71. pants), iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

10

Ar 2017. gada 7. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas ceturtā padome noraidīja apelācijas sūdzību un apstiprināja attiecīgā reģistrācijas pieteikuma noraidīšanu. Uzskatot, ka konkrēto sabiedrības daļu veido plaša vācu valodā runājoša sabiedrība, kas dzīvo Vācijā un Austrijā un kas ir samērā informēta, uzmanīga un apdomīga, un medicīnas un farmācijas jomā specializēta sabiedrība, kurai ir augsts uzmanības līmenis, Apelācijas padome apstiprināja attiecīgo preču identiskumu vai ļoti līdzīgo raksturu. Turpinājumā tā apstiprināja Iebildumu nodaļas secinājumu, saskaņā ar kuru attiecīgajiem apzīmējumiem ir vidusmēra līdzība no vizuālā un fonētiskā viedokļa, jo tiem ir kopējs sākotnējais elements “uro”, sakritīga struktūra un līdzīgs garums. No konceptuālā viedokļa Apelācijas padome uzskatīja, ka, kopumā aplūkotiem, apzīmējumiem nav nekādas nozīmes no konkrētā sabiedrības daļas skatpunkta tādējādi, ka apzīmējumu sākuma [daļas] sakritība ir “zināmas konceptuālas līdzības” pamatā. Tādēļ, ņemot vērā agrāko preču zīmju vidusmēra atšķirtspēju, Apelācijas padome secināja, ka pastāv sajaukšanas iespēja, tostarp sabiedrībai, kura ir specializējusies un kurai ir augsts uzmanības līmenis.

11

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

12

EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

13

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

14

Tā būtībā apgalvo, ka Apelācijas padome kļūdaini ir secinājusi, ka saistībā ar agrākajām preču zīmēm un reģistrācijai pieteikto preču zīmi konkrētajai sabiedrības daļai pastāv sajaukšanas iespēja.

15

EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

16

Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības ar agrāko preču zīmi dēļ un preču vai pakalpojumu, ko aptver abas preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ietver asociācijas iespēju ar agrāko preču zīmi.

17

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēju veido iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kuriem ir nozīme konkrētajā lietā, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un aptverto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. spriedumus, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker, C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 33. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2016. gada 22. septembris, Sun Cali/EUIPO – Abercrombie & Fitch Europe (SUN CALI), T‑512/15, EU:T:2016:527, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

18

Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas mērķiem sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (skat. spriedumus, 2009. gada 22. janvāris, Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (easyHotel), T‑316/07, EU:T:2009:14, 42. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2016. gada 22. septembris, SUN CALI, T‑512/15, EU:T:2016:527, 45. punkts).

19

Šo apsvērumu gaismā ir jāizvērtē, vai Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts nozīmē.

20

No apstrīdētā lēmuma 12. punkta var tikt skaidri izsecināts, ka Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka attiecīgā teritorija ir Vācija un Austrija, proti, teritorijas, kurās agrākās preču zīmes ir aizsargātas. Šis vērtējums, kas turklāt nav apstrīdēts, ir jāapstiprina.

21

Saskaņā ar judikatūru, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, ir jāņem vērā samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs attiecīgās preču kategorijas vidusmēra patērētājs. Ir jāņem vērā arī tas, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (spriedums, 2009. gada 3. septembris, Aceites del Sur‑Coosur/Koipe, C‑498/07 P, EU:C:2009:503, 74. punkts; skat. arī spriedumu, 2007. gada 13. februāris, Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (RESPICUR), T‑256/04, EU:T:2007:46, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

22

Šajā lietā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 12. un 21. punktā ir konstatējusi, ka konkrētā sabiedrības daļa ir vāciski runājoša sabiedrība Vācijā un Austrijā un ka attiecīgās preces, kas ietilpst 5. klasē, ir paredzētas, pirmkārt, plašai sabiedrībai, kuru ir jāuzskata par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu un kurai ir vidusmēra uzmanības līmenis, un, otrkārt, medicīnas un farmācijas jomā specializētai sabiedrība, kurai ir augsts uzmanības līmenis.

23

Lai gan prasītāja neapšauba konkrētās sabiedrības daļas definīciju, tā tomēr apstrīd Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru attiecīgais vidusmēra patērētājs veido daļu no “plašas sabiedrības”, kurai ir vidusmēra uzmanības līmenis. Prasītāja apgalvo, ka medicīnas un diētiskie izstrādājumi un uztura bagātinātāji ir paredzēti sabiedrībai, kurai ir īpašas diētiskas vajadzības, tādējādi gan specializētai sabiedrībai, gan vidusmēra patērētājam būs paaugstināts vai augstāks uzmanības līmenis saistībā ar attiecīgajām precēm neatkarīgi no tā, vai to iegādei ir vai nav vajadzīga recepte.

24

EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

25

Vispirms ir jāatgādina, ka, ja attiecīgās preces ir zāles vai farmaceitiskie produkti, konkrēto sabiedrības daļu veido, pirmkārt, medicīnas profesionāļi un, otrkārt, pacienti kā šo preču galapatērētāji (skat. spriedumus, 2010. gada 15. decembris, Novartis/ITSB – Sanochemia Pharmazeutika (TOLPOSAN), T‑331/09, EU:T:2010:520, 21. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2017. gada 5. oktobris, ForestPharma/ITSB – Ipsen Pharma (COLINEB), T‑36/17, nav publicēts, EU:T:2017:690, 49. punkts). Tātad šī konkrētās sabiedrības daļas definīcija, kā to ir konstatējusi Apelācijas padome, ir jāapstiprina.

26

Turpinājumā no judikatūras izriet, ka, pirmkārt, medicīnas profesionāļiem, izrakstot zāles, ir augsts uzmanības līmenis. Otrkārt, no tā izriet, ka saistībā ar galapatērētājiem gadījumos, kad farmaceitiskie produkti tiek pārdoti bez receptes, ir jāpieņem, ka šie produkti interesē patērētājus, kuri ir uzskatāmi par samērā informētiem, uzmanīgiem un apdomīgiem, jo šie produkti ietekmē viņu veselības stāvokli un šie patērētāji mazāk var sajaukt dažādas šo produktu kategorijas. Turklāt pat gadījumā, ja ārsta recepte būtu obligāta, patērētājiem var būt augsts uzmanības līmenis attiecīgo produktu parakstīšanas gadījumā, jo šie ir farmaceitiskie produkti. Tādējādi zāles, kas izsniegtas ar vai bez ārsta receptes, var tikt uzskatītas par tādām, attiecībā uz kurām tiek pievērsta augstāka uzmanības pakāpe no samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu patērētāju puses (skat. spriedumu, 2010. gada 15. decembris, TOLPOSAN, T‑331/09, EU:T:2010:520, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

No šīs pašas judikatūras izriet, ka šie apsvērumi ir piemērojami arī tad, kad attiecīgie farmaceitiskie produkti ir paredzēti vieglu slimību vai traucējumu ārstēšanai (spriedums, 2015. gada 13. maijs, Ferring/ITSB – Kora (Koragel), T‑169/14, nav publicēts, EU:T:2015:280, 31. punkts), kā tas ir atsevišķu urīnceļu slimību gadījumos.

28

Tāpat tas ir saistībā ar diētiskiem izstrādājumiem kopumā, kā arī uztura bagātinātājiem, kuri nav zāles šaurā nozīmē, taču tomēr ir preces, kas ietilpst veselības jomā un kopumā ir paredzētas, lai uzlabotu veselības stāvokli, un kas var tikt uzskatītas par tādām, kurām tiek pievērsta augstāka uzmanības pakāpe no samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu patērētāju puses (spriedums, 2015. gada 26. novembris, Bionecs/ITSB – Fidia farmaceutici (BIONECS), T‑262/14, nav publicēts, EU:T:2015:888, 19. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2009. gada 15. decembris, Trubion Pharmaceuticals/ITSB – Merck (TRUBION), T‑412/08, nav publicēts, EU:T:2009:507, 28. punkts).

29

Šajā gadījumā ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptverto preču, kas ietilpst 5. klasē, kopējā iezīme ir tāda, ka tās galvenokārt tiek pārdotas, pamatojoties uz veselības jomas profesionāļa, ārsta, kas izraksta recepti, farmaceita vai veterināra ieteikumu vai starpniecību. Ņemot vērā to tiešo ietekmi uz lietotāja veselību un to patoloģiju īpatnības, kuru ārstēšanai tās ir paredzētas, ir jāuzskata, ka patērētāji parasti būs labi informēti un īpaši uzmanīgi un apdomīgi, tādējādi konkrētai sabiedrības daļai – gan plašai sabiedrībai, gan profesionāļiem – būs augsts uzmanības līmenis (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2014. gada 9. aprīlis, Farmaceutisk Laboratorium Ferring/ITSB – Tillotts Pharma (OCTASA), T‑501/12, nav publicēts, EU:T:2014:194, 32. punkts, un 2017. gada 13. decembris, Laboratorios Ern/ITSB – Ascendo Medienagentur (SLIMDYNAMICS), T‑700/16, nav publicēts, EU:T:2017:896, 24. punkts).

30

No iepriekš izklāstītā izriet, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 21. punktā kļūdaini ir uzskatījusi, ka kādai daļai no konkrētās sabiedrības ir vienīgi vidusmēra uzmanības līmenis.

31

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai novērtētu attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp tiem. Šie faktori it īpaši ietver to raksturu, funkcionālo uzdevumu, lietojumu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu. Var tikt ņemti vērā arī tādi citi faktori kā attiecīgo preču izplatīšanas kanāli (skat. spriedumus, 2016. gada 21. janvāris, Hesse/ITSB, C‑50/15 P, EU:C:2016:34, 21. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2007. gada 11. jūlijs, El Corte Inglés/ITSB – Bolaños Sabri (PiraÑAM diseño original Juan Bolaños), T‑443/05, EU:T:2007:219, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Šajā gadījumā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 14. un 15. punktā ir uzskatījusi, ka apstrīdētās preces, kas ietilpst 5. klasē, ir vai nu identiskas, vai ļoti līdzīgas precēm, kuras aptver agrākās preču zīmes.

33

Šie apsvērumi, kurus turklāt prasītāja nav apstrīdējusi, ir jāapstiprina.

34

Ar konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību saistītās sajaukšanas iespējas visaptverošajam vērtējumam ir jābūt balstītam uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā noteicošā loma ir preču zīmju uztverei, kāda ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam. Vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neveic tās dažādo elementu pārbaudi (skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker, C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

35

Lai noteiktu kāda preču zīmes elementa atšķirtspēju, ir jāvērtē šī elementa izteiktākā vai mazāk izteiktā spēja identificēt preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem reģistrēta preču zīme, kā tādus, kas ir no noteikta uzņēmuma, un tādējādi nošķirt šīs preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Veicot šo vērtējumu, it īpaši ir jāņem vērā attiecīgā elementa raksturīgās iezīmes, lai noskaidrotu, vai tam vispār ir vai nav atšķirtspēja attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, saistībā ar kuriem ir tikusi reģistrēta preču zīme (spriedumi, 2006. gada 13. jūnijs, Inex/ITSB – Wiseman (Govs ādas attēls), T‑153/03, EU:T:2006:157, 35. punkts, un 2012. gada 12. jūlijs, Winzer Pharma/ITSB – Alcon (BAÑOFTAL), T‑346/09, nav publicēts, EU:T:2012:368, 78. punkts).

36

Šajā gadījumā Apelācijas padome uzskatīja, ka konfliktējošiem apzīmējumiem ir vidusmēra vizuāla un fonētiska līdzība, kā arī “zināma konceptuāla līdzība”. Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā ir piebildusi, ka agrākajām preču zīmēm ir vidusmēra raksturīgā atšķirtspēja un ka nav acīmredzamas norādes, ka terminam “urocys” kopumā būtu aprakstošas konotācijas.

37

Prasītāja apstrīd šo apgalvojumu un apgalvo, ka elements “uro” ir vienīgi aprakstošs un starp konfliktējošajiem apzīmējumiem ir būtiskas atšķirības no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa.

38

EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

39

Vispirms ir jāatgādina, ka, lai gan patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neizvērtē tās dažādas detaļas, tomēr, uztverot vārdisku apzīmējumu, viņš to sadala vārdiskos elementos, kuriem, viņa ieskatā, ir konkrēta nozīme vai kuri ir līdzīgi vārdiem, kurus viņš zina (skat. spriedumu, 2013. gada 6. septembris, Eurocool Logistik/ITSB – Lenger (EUROCOOL), T‑599/10, nav publicēts, EU:T:2013:399, 104. punkts un tajā minētā judikatūra).

40

Turklāt, lai gan konfliktējošie apzīmējumi ir sakritīgi tādā ziņā, ka tajos ir sākuma elements “uro”, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka divu preču zīmju līdzības vērtējums nevar tikt veikts, ņemot vērā tikai kādu vienu kombinēta apzīmējuma sastāvdaļu un salīdzinot to ar otru apzīmējumu. Tieši pretēji, salīdzinājums ir jāveic, attiecīgo apzīmējumu izvērtējumā katru no tiem aplūkojot kopumā, kas neizslēdz, ka zināmos apstākļos kopiespaidā var dominēt viena vai vairākas to sastāvdaļas (skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker, C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

41

Tas, ka kāda kombinētas preču zīmes sastāvdaļa ir identiska kādai citai preču zīmei, ļauj uzskatīt šīs preču zīmes par līdzīgām vienīgi tad, ja šī sastāvdaļa ir dominējošais elements kombinētās preču zīmes radītajā kopiespaidā (skat. spriedumu, 2015. gada 13. maijs, easyGroup IP Licensing/ITSB – TUI (easyAir‑tours), T‑608/13, nav publicēts, EU:T:2015:282, 50. punkts un tajā minētā judikatūra). Vienīgi tad, ja visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas ir nenozīmīgas, līdzības vērtējums var tikt veikts, pamatojoties tikai uz dominējošo sastāvdaļu (spriedums, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker, C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 42. punkts).

42

Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka nav apstrīdēts, ka elements “uro” attiecas vienīgi uz uroloģijas jomu. Kā to būtībā norāda EUIPO, līdzko konkrētā sabiedrības daļa uztver šo elementu kā norādi uz uroloģiju, tas vairs netiks uztverts kā attiecīgās preces tieši aprakstošs, bet lielākais kā mājienu saturošs. Līdz ar to Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 18. punktā pamatoti ir uzskatījusi, ka elements “uro” ir mājienu saturoša norāde uz uroloģijas jomu.

43

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka tā sauktās “uzvedinošās” preču zīmes ir ierastas medikamentu nozarē. Norādes uz produktu piemērošanas jomu un darbīgajām vielām ir plašāk izplatītas farmakoloģijas jomā (spriedums, 2011. gada 14. jūlijs, Winzer Pharma/ITSB – Alcon (OFTAL CUSI), T‑160/09, nav publicēts, EU:T:2011:379, 80. punkts). Konkrētā sabiedrības daļa sapratīs, ka izstrādājumi un zāles, kuru nosaukums sākas ar vārdisku elementu “uro”, ir paredzētas urīnceļu traucējumu ārstēšanai. Līdz ar to šī sabiedrības daļa šo elementu drīzāk uztvers kā norādi uz preču lietošanas mērķi, nevis kā komerciālas izcelsmes norādi. Sākuma elementam “uro” tādējādi ir vāja atšķirtspēja, ciktāl ar to tiek dots mājiens uz attiecīgās preces īpašībām.

44

Saistībā ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes papildelementu “akut” ir jākonstatē, ka, pretēji prasītājas apgalvotajam, tas nevar tikt uzskatīts par mājienu saturošu norādi, kuras interpretācijai vajadzīga būtiska piepūle. Vāciski runājošajai konkrētās sabiedrības daļai šis aprakstošais vārds un tā vispārējā izmantošana vācu valodā nozīmē “steidzams, drīzs, ļoti aktuāls”.

45

Saistībā ar agrāko preču zīmju elementu “cys” ir jāuzskata, ka to vismaz specializētā medicīnas un farmācijas nozares sabiedrība uztvers kā mājienu saturošu norādi uz vārdu “cistīts” vai vārdu “cisteīns”. Tādējādi Apelācijas padome, arī nepieļaujot kļūdu, apstrīdētā lēmuma 22. punktā ir apstiprinājusi, ka agrākajām preču zīmēm ir vidusmēra raksturīgā atšķirtspēja un ka vārdam “urocys”, aplūkotam kopumā, nav acīmredzamas aprakstošas konotācijas.

46

No iepriekš izklāstītā izriet, ka, lai salīdzinātu konfliktējošos apzīmējumus, apzīmējumi ir jāņem vērā kopumā, tostarp papildelementi “akut” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un “cys” agrākajās preču zīmēs.

47

Saistībā ar divu preču zīmju salīdzinājumu no vizuālā viedokļa vispirms ir jāatgādina, ka nekas neliedz pārbaudīt vizuālās līdzības esamību starp vārdisku preču zīmi un grafisku preču zīmi, ņemot vērā, ka šo divu veidu preču zīmēm ir grafiska konfigurācija, kas var radīt vizuālu iespaidu (skat. spriedumu, 2005. gada 4. maijs, Chum/ITSB – Star TV (STAR TV), T‑359/02, EU:T:2005:156, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

48

Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 18. punktā norādīja, ka vācu valodā runājošā sabiedrība uztver konfliktējošos apzīmējumus kā sākuma elementa “uro” un papildelementa “akut” vai “cys” kombināciju. Apelācijas padome piebilst, ka šis sākuma elements nevar tikt neņemts vērā, vēl jo vairāk tāpēc, ka tas atrodas apzīmējumu sākumā un būtiski sekmē to radītā kopiespaida noteikšanu. Neraugoties uz atšķirībām starp elementiem “akut” un “cys” burtu un zilbju skaita ziņā, Apelācijas padome ir konstatējusi, ka apzīmējumi to kopiespaidā ir sakritīgi savā sākuma daļā un struktūrā un tie ir gandrīz vienāda garuma, līdz ar ko tiem ir vidusmēra vizuālā līdzība.

49

Prasītāja apstrīd šo vērtējumu, norādot, ka agrāko preču zīmju elementam “cys” un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementam “akut” nav neviena kopīga burta un tiem ir atšķirīgs garums, burtu skaits, burtu kārtība un zilbju struktūra. Prasītāja piebilst, ka Apelācijas padome nav ņēmusi vērā agrāko preču zīmju “daļēji grafisko” raksturu un nav ņēmusi vērā lielā burta “C”, kas izvietots agrāko preču zīmju vidū, grafisko īpatnību, sadalot apzīmējumu “urocys” no vizuālā viedokļa, savukārt vārds “uroakut” tiek uztverts kā viendabīgs.

50

EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

51

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, lai gan jau ir ticis nospriests, ka no vizuālā viedokļa preču zīmes sākuma daļai parasti ir lielāka nozīme nekā tās beigu daļai (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2010. gada 3. septembris, Companhia Muller de Bebidas/ITSB – Missiato Industria e Comercio (61 A NOSSA ALEGRIA), T‑472/08, EU:T:2010:347, 62. punkts, un 2017. gada 20. novembris, Stada Arzneimittel/EUIPO – Urgo recherche innovation et développement (Immunostad), T‑403/16, nav publicēts, EU:T:2017:824, 31. punkts un tajā minētā judikatūra) tādējādi, ka patērētājs parasti pievērš lielāku uzmanību preču zīmes sākuma daļai nekā tā beigām (skat. spriedumu, 2011. gada 19. maijs, PJ Hungary/ITSB – Pepekillo (PEPEQUILLO), T‑580/08, EU:T:2011:227, 77. punkts un tajā minētā judikatūra), šāds apsvērums nevar būt spēkā visos gadījumos (skat. spriedumu, 2007. gada 16. maijs, Trek Bicycle/ITSB – Audi (ALLTREK), T‑158/05, nav publicēts, EU:T:2007:143, 70. punkts un tajā minētā judikatūra).

52

Šajā gadījumā kopīgā elementa “uro” esamība vien neļauj secināt par konfliktējošo apzīmējumu vizuālo līdzību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 22. februāris, International Gaming Projects/EUIPO – Zitro IP (TRIPLE TURBO), T‑210/17, nav publicēts, EU:T:2018:91, 51. punkts).

53

Turklāt ir jākonstatē, ka no vizuālā viedokļa konfliktējošajiem apzīmējumiem ir noteikts daudzums atšķirību. Elements “akut” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un elements “cys” agrākajās preču zīmēs, būdami ļoti atšķirīgi viens no otra, it īpaši pievērš sabiedrības uzmanību un nav nenozīmīgi saistībā ar konfliktējošo apzīmējumu vizuālo salīdzinājumu.

54

Pirmkārt, ir jānorāda, ka vārdam “akut” un vārdam “cys” nav neviena kopīga burta. Otrkārt, elements “akut” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir garāks par sākuma elementu “uro” un ietver četrus no septiņiem vārda “uroakut” burtiem, turpretim elements “uro” ir puse no vārda “urocys”. Treškārt, agrāko preču zīmju grafiskais elements, ko veido lielais “C” burts vārda vidū, ievieš dalījumu no vizuālā viedokļa, savukārt vārds “uroakut” tiks uztverts kā viendabīgs.

55

Tādēļ ir jānorāda, ka konfliktējošie apzīmējumi ir daļēji identiski sākuma elementa “uro” sakritīguma dēļ, ko prasītāja turklāt neapstrīd, un to vizuālā līdzība aprobežojas vienīgi ar šī kopīgā elementa esamību. Atšķirības starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, kas izriet no papildelementu “akut” un “cys” esamības, nenozīmīgi ietekmē konfliktējošo preču zīmju radīto kopiespaidu.

56

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāapstiprina Apelācijas padomes konstatējums, saskaņā ar kuru konfliktējošajiem apzīmējumiem, aplūkotiem kopumā, ir vidusmēra līdzība no vizuālā viedokļa.

57

Saistībā ar fonētisko salīdzinājumu ir jānorāda, ka Apelācijas padome ir pamatojusies uz tiem pašiem apsvērumiem kā tie, kas ir izklāstīti iepriekš 48. punktā.

58

Prasītāja apgalvo, ka agrāko preču zīmju izrunā ir zīmīgs atšķirtspējīgais elements “cys”, kuram nav nekā kopēja ar vārdisko elementu “akut”. Tā iebilst pret apgalvojumu, saskaņā ar kuru burts “c” tiekot izrunāts kā “k”, un uzsver zilbju skaita atšķirību starp agrākajām preču zīmēm, kurām ir trīs zilbes, un reģistrācijai pieteikto preču zīmi, kurai ir četras zilbes, un līdz ar to intonācijas būtiski atšķiras.

59

EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

60

Ir jānorāda, ka agrākās preču zīmes sastāv no trīs zilbēm, proti, “u”, “ro” un “cys”, savukārt reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv no četrām zilbēm, proti, “u”, “ro”, “a” un “kut”, tādējādi to garums, ritms un intonācija atšķiras, un ka konfliktējošie apzīmējumi ir fonētiski sakritīgi vienīgi divās pirmajās zilbēs. Turklāt burta “c” kā svelpjoša līdzskaņa iespējamā izruna agrāko preču zīmju elementā “cys” var akcentēt fonētisko atšķirību starp konfliktējošajiem apzīmējumiem.

61

Taču jau ir ticis nospriests, ka atšķirīgs zilbju skaits nav pietiekams, lai izslēgtu fonētiskās līdzības esamību starp konfliktējošajiem apzīmējumiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 19. maijs, PEPEQUILLO, T‑580/08, EU:T:2011:227, 79. punkts un tajā minētā judikatūra). Taču šajā lietā konfliktējošo apzīmējumu abas pirmās zilbes “u” un “ro” ir identiskas. Turklāt nav apstrīdēts, ka tās tiek izrunātas vienādi.

62

Tādēļ, ņemot vērā konfliktējošo apzīmējumu fonētisko identiskumu, kas izriet no kopīgā elementa “uro”, iepriekš 60. punktā norādītās atšķirības nav pietiekamas, lai izslēgtu to, ka attiecīgajam patērētājam rodas priekšstats, saskaņā ar kuru šīm preču zīmēm, vērtētām kopā, ir noteikta fonētiskā līdzība.

63

Šajā gadījumā Apelācijas padome ir atzinusi vienīgi vidusmēra fonētisko līdzību starp konfliktējošajiem apzīmējumiem tieši tāpēc, ka pastāv atšķirība pārējo reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementu izrunā; tādēļ tas ir jāapstiprina.

64

Saistībā ar konceptuālo līdzību Apelācijas padome konstatēja, ka konkrētā sabiedrības daļa – gan specializējusies sabiedrība, gan mērķa galapatērētājs – uztvertu sākuma elementu “uro” kā mājienu saturošu norādi uz to, ka attiecīgās preces attiecas uz uroloģijas jomu. Apelācijas padome atzina atšķirības starp elementu “akut” un elementu “cys”, jo pirmais no tiem ir aprakstošs attiecībā uz to, kas parādās pēkšņi, ātrā un intensīvā veidā, un otrais ir tāds, kuru vismaz specializējusies sabiedrība uztvers kā mājienu saturošu norādi uz vārdu “cistīts” vai vārdu “cisteīns”. Tomēr, lai gan apstrīdētā lēmuma 19. punktā ir norādīts, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem, aplūkotiem kopumā, nav nekādas nozīmes no plašas vācu valodā runājošās sabiedrības viedokļa, Apelācijas padome tomēr ir secinājusi, ka pastāv “zināma konceptuāla līdzība”, ņemot vērā sākuma elementa “uro” sakritīgumu.

65

Prasītāja apstrīd šo vērtējumu, uzsverot skaidru konceptuālo atšķirību esamību starp reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementu “akut”, kas, pēc tās domām, ir norāde, kura satur mājienu, nevis vienīgi aprakstoša, jo prece var tikt konkrēti izmantota saistībā ar slimībām, kas parādās pēkšņi vai attīstās ātri un intensīvi, un agrāko preču zīmju elementu “cys”, ar kuru tiek norādīts uz preventīvos nolūkos izmantotiem izstrādājumiem. Saistībā ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi prasītāja piebilst, ka vācu valodā runājoša sabiedrība saprot vārda “akut” jēgu atšķirībā no elementa “cys”, jo vidusmēra patērētājam nav pazīstami jēdzieni “cistīts” vai “cisteīns”.

66

EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

67

Saistībā ar konkrēto sabiedrības daļu ir jāapstiprina Apelācijas padomes analīze, kuru prasītāja turklāt nav atspēkojusi, saskaņā ar kuru abiem konfliktējošajiem apzīmējumiem kopīgais elements “uro” ir tāds, kas var tikt uztverts kā norāde uz uroloģiju.

68

Ir arī jāuzskata, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 18. punktā pamatoti ir norādījusi, ka vismaz specializējusies sabiedrība var uztvert elementu “cys” kā mājienu saturošu norādi uz vārdu “cistīts” vai vārdu “cisteīns”, ko turklāt prasītāja neapstrīd. Tāpat, kā jau ir ticis konstatēts iepriekš 44. punktā, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskais elements “akut” ir vācu valodā vispārēji izmantots vārds, kas ir tulkojams kā “steidzams, drīzs, ļoti aktuāls”.

69

Katrā ziņā konfliktējošajiem apzīmējumiem ir vāja konceptuālā līdzība, kas izriet no dažādām nozīmēm, kuras rada papildelementi “akut” un “cys”.

70

Šajā gadījumā ir jānorāda, ka Apelācijas padome vienīgi ir konstatējusi “zināmas konceptuālās līdzības” esamību no konkrētās sabiedrības daļas skatpunkta, tādēļ tas ir jāapstiprina.

71

Visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums paredz zināmu vērā ņemamo faktoru, it īpaši preču zīmju līdzības un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu līdzības, savstarpēju saistību. Tādējādi nenozīmīgu aptverto preču vai pakalpojumu līdzību var kompensēt preču zīmju augstā līdzības pakāpe, un otrādi (spriedumi, 1998. gada 29. septembris, Canon, C‑39/97, EU:C:1998:442, 17. punkts, un 2006. gada 14. decembris, Mast‑Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (VENADO ar rāmi u.c.), T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03, EU:T:2006:397, 74. punkts).

72

Kā tas izriet no Regulas Nr. 207/2009 preambulas astotā apsvēruma (tagad Regulas 2017/1001 vienpadsmitais apsvērums), sajaukšanas iespējas vērtējums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, it īpaši no tā, vai preču zīme attiecīgajā tirgū sabiedrībai ir pazīstama. Tā kā sajaukšanas iespēja ir jo lielāka, jo nozīmīgāka izrādās preču zīmes atšķirtspēja, tām preču zīmēm, kurām ir augsta atšķirtspēja – tām raksturīgo iezīmju dēļ vai pateicoties to atpazīstamībai sabiedrībā – ir plašāka aizsardzība nekā tām, kuru atšķirtspēja ir vājāka (pēc analoģijas skat. spriedumus, 1997. gada 11. novembris, SABEL, C‑251/95, EU:C:1997:528, 24. punkts; 1998. gada 29. septembris, Canon, C‑39/97, EU:C:1998:442, 18. punkts, un 1999. gada 22. jūnijs, Lloyd Schuhfabrik Meyer, C‑342/97, EU:C:1999:323, 20. punkts).

73

Šajā gadījumā Apelācijas padome, vispirms norādījusi, ka agrāko preču zīmju raksturīgā atšķirtspēja ir jāuzskata par vidusmēra, apstrīdētā lēmuma 23. punktā ir secinājusi, ka konkrētajai sabiedrības daļai, tostarp tai, kura ir specializējusies un kurai ir augsts uzmanības līmenis, pastāv sajaukšanas iespēja. Tā ir pamatojusi šo secinājumu ar vidusmēra vizuālo un fonētisko līdzību un zināmu konceptuālo līdzību starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, kā arī attiecīgo preču identisko vai ļoti līdzīgo raksturu.

74

Prasītāja apgalvo, ka citu līdzību neesamības gadījumā aprakstošā elementa “uro” sakritība vien neļauj secināt, ka pastāv sajaukšanas iespēja, vēl jo vairāk tāpēc, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir būtiskas atšķirības no fonētiskā, vizuālā un konceptuālā viedokļa.

75

Prasītāja piebilst, ka elementa “uro” tīri aprakstošais raksturs “vājina” agrāko preču zīmju atšķirtspēju; tā sekas esot to aizsardzības apjoma samazināšanās.

76

EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

77

Šajā gadījumā no iepriekš minētā izriet, ka, pirmkārt, attiecīgās 5. klasē ietilpstošās preces ir identiskas vai ļoti līdzīgas un, otrkārt, kā tas izriet no šī sprieduma 34.–70. punkta, konfliktējošajām preču zīmēm, aplūkotām kopumā, ir zināma līdzības pakāpe no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa.

78

Saskaņā ar judikatūru visaptverošā sajaukšanas iespējas vērtējumā konfliktējošo apzīmējumu vizuālajiem, fonētiskajiem un konceptuālajiem aspektiem ne vienmēr ir vienāda nozīme un šo apzīmējumu līdzīgo vai atšķirīgo elementu nozīmīgums var būt atkarīgs no to raksturīgajām iezīmēm (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2004. gada 6. oktobris, New Look/ITSB – Naulover (NLSPORT, NLJEANS, NLACTIVE un NLCollection), T‑117/03 līdz T‑119/03 un T‑171/03, EU:T:2004:293, 49. punkts).

79

Turklāt, ja divu apzīmējumu līdzīgie elementi izriet no tā, ka šiem apzīmējumiem ir kopīga sastāvdaļa ar vāju atšķirtspēju, šādu līdzīgo elementu ietekme uz visaptverošu sajaukšanas iespējas vērtējumu arī ir vāja (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 13. decembris, Cabrera Sánchez/ITSB – Industrias Cárnicas Valle (el charcutero artesano), T‑242/06, nav publicēts, EU:T:2007:391, 85. punkts; 2012. gada 13. jūlijs, Caixa Geral de Depósitos/ITSB – Caixa d’Estalvis i Pensions de Barcelona (la Caixa), T‑255/09, nav publicēts, EU:T:2012:383, 79. punkts, un 2015. gada 4. marts, FSA/ITSB – Motokit Veículos e Acessórios (FSA K‑FORCE), T‑558/13, nav publicēts, EU:T:2015:135, 49.–52. punkts).

80

Taču šajā lietā ir jāatgādina, kā jau ir ticis konstatēts iepriekš 43. punktā, ka abiem konfliktējošajiem apzīmējumiem kopīgajam sākuma elementam “uro” ir vāja atšķirtspēja.

81

Turklāt, kā tas it īpaši izriet no šī sprieduma 53., 60. un 69. punkta, konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās un konceptuālās atšķirības, ko rada papildelementi “akut” un “cys”, nav nebūtiskas apzīmējumu kopiespaidā no konkrētā sabiedrības daļas viedokļa, bet gan kompensē vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības, kas izriet vienīgi no kopējā elementa “uro” esamības un idejas, uz kuru tas norāda, un tas vēl jo vairāk tā ir tāpēc, ka konkrētā sabiedrības daļa pievērsīs paaugstinātu uzmanības līmeni.

82

Tādēļ ir jāsecina, ka no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa konfliktējošie apzīmējumi to kopiespaidā kopumā ir atšķirīgi, tādējādi Apelācijas padome nepamatoti ir secinājusi, ka konkrētajai sabiedrības daļai pastāv sajaukšanas iespēja saistībā ar 5. klasē ietilpstošajām un ar konfliktējošo apzīmējumu aptvertajām precēm.

83

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.

84

Saistībā ar prasītājas prasījumu daļu, ar kuru tiek lūgts grozīt apstrīdēto lēmumu un noraidīt iebildumus, ir jānorāda, ka ar šo prasījumu daļu prasītāja būtībā lūdz Vispārējo tiesu pieņemt lēmumu, kuru, pēc tās domām, EUIPO būtu bijis jāpieņem, proti, lēmumu, ar kuru tiek konstatēts, ka nav izpildīti nosacījumi personas, kas iestājusies lietā, iebildumu apmierināšanai. Līdz ar to prasītāja lūdz Vispārējo tiesu izmantot savas [lēmumu] grozīšanas pilnvaras, kā tas ir paredzēts Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punktā (tagad Regulas 2017/1001 72. panta 3. punkts).

85

Turklāt ir jāatgādina, ka Vispārējai tiesai atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punktam atzītās grozīšanas pilnvaras nepiešķir tai pilnvaras veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru apelācijas padome vēl nav paudusi nostāju. Līdz ar to [lēmumu] grozīšanas pilnvaru īstenošana principā ir veicama vienīgi situācijās, kurās Vispārējā tiesa pēc apelācijas padomes veiktā vērtējuma kontroles var, pamatojoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesību apstākļiem, noteikt, kāds lēmums apelācijas padomei bija jāpieņem (spriedums, 2011. gada 5. jūlijs, Edwin/ITSB, C‑263/09 P, EU:C:2011:452, 72. punkts).

86

Šajā lietā ir jāsecina, ka ir izpildīti Vispārējās tiesas grozīšanas pilnvaru īstenošanas nosacījumi. No šī sprieduma 21.–83. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka Apelācijas padomei bija jākonstatē, pretēji Iebildumu nodaļas konstatētajam, ka šajā lietā nav sajaukšanas iespējas. Līdz ar to iebildums ir jānoraida.

87

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

88

Tā kā EUIPO spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus atbilstoši tās prasījumiem.

89

Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 3. punktu persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

90

Turklāt prasītāja lūdza piespriest EUIPO atlīdzināt izdevumus, kas tai radušies procesā Apelācijas padomē. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 190. panta 2. punktu nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu apelācijas padomē, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem, līdz ar to šis prasītājas prasījums ir pieņemams.

91

Tomēr tas neattiecas uz izdevumiem, kas radušies procesā Iebildumu nodaļā. Tādējādi prasītājas prasījums attiecībā uz izdevumiem saistībā ar procesu Iebildumu nodaļā, kas nav uzskatāmi par atlīdzināmiem izdevumiem, ir nepieņemams.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

nospriež: