1

2013. gada 23. septembrī persona, kas iestājusies lietā, Intersnack Group GmbH & Co. KG, iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “Exxtra Deep”.

3

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 29., 30. un 31. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

4

2014. gada 3. februārī vārdiskais apzīmējums “Exxtra Deep” tika reģistrēts kā Eiropas Savienības preču zīme Nr. 012161981 attiecībā uz šā sprieduma 3. punktā minētajām precēm (turpmāk tekstā – “apstrīdētā preču zīme”).

5

2014. gada 24. novembrī prasītāja, PepsiCo, Inc., iesniedza pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktam (tagad Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts), pamatojot ar to, ka šī preču zīme esot reģistrēta, pārkāpjot minētās regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts).

6

Ar 2016. gada 11. februāra lēmumu Anulēšanas nodaļa apmierināja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu attiecībā uz “izmantojot ekstrūzijas un granulu veidošanas procesus, kā arī citā veidā izgatavotiem vai pagatavotiem dārzeņu un kartupeļu produktiem kā uzkodām; grauzdētiem, žāvētiem, sālītiem, ar garšvielām pārkaisītiem, pārklātiem un apstrādātiem riekstiem, Indijas riekstiem, pistācijām, mandelēm, zemesriekstiem, kokosriekstiem (žāvētiem)”, kas ietilpst 29. klasē, un precēm, kas raksturojamas kā “ekstrūzijas un granulu veidošanas procesos, kā arī citos veidos izgatavoti vai pagatavoti tapiokas, maniokas, rīsu, kukurūzas, kviešu vai citi graudaugu produkti, sāļi un saldskābi cepumi”, kas ietilpst 30. klasē.

7

Anulēšanas nodaļa tostarp norādīja, ka vārds “deep”, kas nozīmē “dziļš”, tiek lietots, lai raksturotu čipsu viļņveidīgas dziļas rievas, kas atbilst formai, kuru daudzi čipsu ražotāji izmanto saviem produktiem. Tādēļ tā secināja, ka konkrētā sabiedrības daļa vārdkopu “exxtra deep” uztvers kā čipsu viļņveidīgas formas aprakstu. Tomēr tā uzskatīja, ka šis apsvērums attiecas tikai uz čipsiem un čipsiem līdzīgiem produktiem, kuri var tikt pārdoti viļņveidīgā formā. Savukārt attiecībā uz citiem produktiem tā secināja, ka apstrīdētā preču zīme nav aprakstoša. Tā atzīmēja, ka it īpaši žāvēti augļi un dārzeņi netiek pārdoti, tos sagriežot viļņveidīgā formā, kā tas ir čipsu gadījumā. Līdz ar to tā secināja, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācija ir jāatstāj spēkā attiecībā uz precēm “konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi”, kas ietilpst 29. klasē.

8

2016. gada 11. martā prasītāja iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu. Tā lūdza atcelt minēto lēmumu, ciktāl apstrīdētā preču zīme nav tikusi atzīta par spēkā neesošu attiecībā uz “konservētiem, žāvētiem un termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem”, kas ietilpst 29. klasē.

9

Ar 2016. gada 24. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas ceturtā padome noraidīja prasītājas apelācijas sūdzību. Tā secināja, ka apstrīdētā preču zīme nav aprakstoša un tai ir atšķirtspēja attiecībā uz precēm “konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi”, kas ietilpst 29. klasē. Šajā ziņā tā visupirms norādīja, ka – atšķirībā no kartupeļu čipsiem – augļiem un dārzeņiem parasti nav viļņveidīgas formas. Pēc tam tā atgādināja, ka kartupeļu čipsi vai uzkodas var tikt izgatavotas no dārzeņiem, taču paši nav uzskatāmi par dārzeņiem. Līdz ar to konkrētā sabiedrības daļa varot, lielākais, apstrīdēto preču zīmi uztvert kā mājienu uz dārzeņu un augļu īpašu griezuma veidu, bet ne kā šo preču īpašību aprakstu. Tādējādi nekas neliecinot, ka vārds “deep” pēc būtības ir aprakstošs attiecībā uz dārzeņiem vai augļiem. Tātad esot nepieciešama otrreizēja garīgā piepūle, lai konkrētā sabiedrības daļa secinātu, ka šis vārds apraksta konservētu, žāvētu un termiski apstrādātu augļu vai dārzeņu specifisku griezuma veidu.

10

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

11

EUIPO lūdz Vispārējo tiesu piespriest katram lietas dalībniekam segt savus tiesāšanās izdevumus pašam.

12

Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

13

Starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka A.7. līdz A.17. pielikums, kas pievienoti prasības pieteikumam, pirmo reizi tika iesniegti tiesvedībā Vispārējā tiesā.

14

A.7. pielikuma, kurā ietverts EUIPO Iebildumu nodaļas lēmums, pieņemamību lietas dalībnieki neapstrīd. Savukārt gan persona, kas iestājusies lietā, gan EUIPO apstrīd, ka būtu pieņemami dažādi izvilkumi no Vikipēdijas tīmekļvietnes (A.10., A.13. un A.16. pielikums), no kāda kulinārijas emuāra (A.15. pielikums), no kāda tiešsaistes diskusiju foruma (A.14. pielikums) un no kādas pārtikai veltītas tīmekļvietnes (A.17. pielikums). Personas, kas iestājusies lietā, ieskatā tas pats attiecas uz prasītājas iesniegto trīs izvilkumu no tiešsaistes vārdnīcām “dictionary.com” (A.9. un A.12. pielikums) un Cambridge English Dictionary (A.11. pielikums) pieņemamību. Visbeidzot tas attiecas arī uz A.8. pielikumu, ko veido prasītājas iesniegtais izvilkums no EUIPO tīmekļvietnes, kurš ilustrē EUIPO praksi saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 28. panta 8. punkta (tagad Regulas 2017/1001 33. panta 8. punkts) piemērošanu.

15

Pirmkārt, A.7. pielikums, ņemot vērā, ka tas būtībā nav pierādījums, jo tas attiecas uz EUIPO lēmumpieņemšanas praksi, uz kuru lietas dalībniekam ir tiesības atsaukties, ir jāatzīst par pieņemamu. Šis secinājums attiecas arī uz A.8. pielikumu, kurā ir atspoguļots veids, kādā EUIPO ir īstenojis Regulas Nr. 207/2009 28. panta 8. punktu, konkrētajā gadījumā – publicējot otro tādu izteikumu neizsmeļošu sarakstu, kas nav uzskatāmi par tādiem, uz kuriem skaidri attiecas klašu virsrakstu burtiskā nozīme, minētajā pantā paredzēto paziņojumu mērķiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2015. gada 2. jūlijs, BH Stores/ITSB – Alex Toys (ALEX), T‑657/13, EU:T:2015:449, 26. punkts, un 2016. gada 18. marts, Karl‑May‑Verlag/ITSB – Constantin Film Produktion (WINNETOU), T‑501/13, EU:T:2016:161, 18. punkts).

16

Otrkārt, pārējie prasības pieteikuma pielikumi, kas pirmoreiz iesniegti tiesvedībā Vispārējā tiesā, nevar tikt ņemti vērā. Proti, prasības izskatīšana Vispārējā tiesā ir vērsta uz to, lai kontrolētu EUIPO apelācijas padomju lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 207/2009 65. panta izpratnē (tagad Regulas 2017/1001 72. pants), un tāpēc Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāizvērtē faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kuri pirmo reizi tiek iesniegti tiesvedībā šajā tiesā. Tāpēc iepriekš minētie dokumenti ir jānoraida, nepastāvot vajadzībai izskatīt to pierādījuma spēku (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 2. jūlijs, ALEX, T‑657/13, EU:T:2015:449, 25. punkts).

17

Šo secinājumu nevar atspēkot prasītājas minētais apstāklis, ka ar pierādījumiem, kas pirmo reizi ir iesniegti tiesvedībā Vispārējā tiesā, vienīgi tiekot papildināti elementi, kas jau iesniegti EUIPO, un tie esot vērsti uz to, lai ilustrētu vispārzināmus faktus.

18

Vispirms fakts, ka ar attiecīgajiem pielikumiem vienīgi tiek “papildināti” agrāk iesniegtie elementi, nemaina apstākli, ka Apelācijas padomes rīcībā nebija minētajos dokumentos ietvertās informācijas (spriedums, 2017. gada 26. jūlijs, Staatliche Porzellan-Manufaktur Meissen/EUIPO, C‑471/16 P, nav publicēts, EU:C:2017:602, 26. un 27. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumus, 2017. gada 23. marts, Vignerons de la Méditerranée/EUIPO – Bodegas Grupo Yllera (LE VAL FRANCE), T‑216/16, nav publicēts, EU:T:2017:201, 42. punkts, un 2017. gada 14. decembris, GeoClimaDesign/EUIPO – GEO (GEO), T‑280/16, nav publicēts, EU:T:2017:913, 19. un 20. punkts).

19

Tālāk saistībā ar argumentu par faktu, uz kuriem prasītāja atsaucas tiesvedībā Vispārējā tiesā, vispārzināmo raksturu no judikatūras izriet, ka, no vienas puses, EUIPO instances var pamatot savus lēmumus ar vispārzināmiem faktiem, uz kuriem pieteikuma iesniedzējs nav atsaucies, un tām nav pienākuma pierādīt šo faktu patiesumu, bet, no otras puses, pieteikuma iesniedzējs, attiecībā pret kuru EUIPO izmanto šādus vispārzināmus faktus, var apstrīdēt to patiesumu tiesvedībā Vispārējā tiesā (spriedums, 2006. gada 22. jūnijs, Storck/ITSB, C‑25/05 P, EU:C:2006:422, 50.–52. punkts), un līdz ar to EUIPO šādās situācijās, ņemot vērā pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu, ir tiesīgs iesniegt Vispārējai tiesai dokumentus, lai apliecinātu tāda vispārzināma fakta patiesumu, kas nav ticis pierādīts apstrīdētajā lēmumā (spriedums, 2011. gada 10. novembris, LG Electronics/ITSB, C‑88/11 P, nav publicēts, EU:C:2011:727, 29. punkts). Turpretim pieteikuma iesniedzējam nevar tikt atzītas tiesības pirmo reizi tiesvedībā Vispārējā tiesā iesniegt dokumentus, pamatojoties uz to vien, ka ar tiem ir domāts ilustrēt vispārzināmus faktus, attiecībā uz kuriem tas turklāt neapgalvo, ka tie būtu minēti apstrīdētajā lēmumā (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2014. gada 17. jūlijs, MOL/ITSB, C‑468/13 P, nav publicēts, EU:C:2014:2116, 42. punkts, un spriedumu, 2016. gada 5. februāris, Kicktipp/ITSB – Italiana Calzature (kicktipp), T‑135/14, EU:T:2016:69, 113. un 114. punkts). Proti, gadījumā, ja tiktu pieļautas šādas tiesības, līdz ar to tiktu samazināts tvērums pieteikuma iesniedzēja pienākumam jau procesa EUIPO stadijā iesniegt visus pierādījumus, lai pamatotu savus pamatus un argumentus. Šajā lietā, kā ir atzinusi pati prasītāja, procesā Apelācijas padomē tā jau ir atsaukusies uz faktu – attiecībā uz kuru tiek apgalvots, ka tas ir vispārzināms –, ka kartupeļu čipsi pieder pie konservētiem, žāvētiem un termiski apstrādātiem dārzeņiem, un dokumenti, kas pirmo reizi iesniegti tiesvedībā Vispārējā tiesā, pēc pašas prasītājas teiktā lielākoties “papildina” jau iesniegtos pierādījumus.

20

Tādēļ A.9. līdz A.17. pielikums ir jānoraida.

21

Vispirms ir jāprecizē, ka tiesvedībā Vispārējā tiesā, tāpat kā tas jau bija procesā Apelācijas padomē, strīds attiecas tikai uz precēm, attiecībā uz kurām EUIPO instances nav atzinušas apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamību, proti, “konservētiem, žāvētiem un termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem”, kas ietilpst 29. klasē.

22

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus. Pirmais pamats attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpumu. Otrais pamats attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 28. panta 2., 4. un 5. punkta (tagad Regulas 2017/1001 33. panta 2., 4. un 5. punkts) pārkāpumu.

23

Pirmā pamata atbalstam prasītāja vispirms apgalvo, ka ir “neloģiski un pilnīgi kļūdaini” secināt, ka izteikums “exxtra deep” ir aprakstošs attiecībā uz kartupeļu čipsiem un citiem dārzeņu čipsiem, bet nav aprakstošs attiecībā uz “konservētiem, žāvētiem un termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem”. Šīs pēdējās minētās preces atbilstot vispārīgajam apzīmējumam, kas iekļauts Nicas klasifikācijas 29. klases virsrakstā, kurš esot joprojām jāuzskata par tādu, kas ietver kartupeļu čipsus un citus dārzeņu čipsus.

24

Tā piebilst, ka 1999. gadā EUIPO Iebildumu nodaļa iebildumu procesā starp prasītāju un personu, kas iestājusies lietā, konstatēja, ka izteikums “kartupeļu čipsi” ir aptverts ar “žāvētiem dārzeņiem” un ka šīs preces tātad ir identiskas. Šis lēmums esot ticis apstiprināts ar EUIPO Apelācijas padomes lēmumu un Vispārējās tiesas 2005. gada 21. aprīļa spriedumu PepsiCo/ITSB – Intersnack Knabber-Gebäck (RUFFLES) (T‑269/02, EU:T:2005:138). Ar pierādījumu, kas iesniegts pirms tiesvedības mutvārdu daļas pabeigšanas, prasītāja ir norādījusi arī uz EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 22. marta lēmumu lietā R 1659/2016‑4, kurā šī padome, izskatot personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzību par reģistrācijas atteikumu, secināja, ka “konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi” var būt čipsu formā.

25

Turklāt prasītāja apgalvo, pirmkārt, ka kartupeļu čipsi ir atsevišķi minēti Nicas klasifikācijas 29. klases alfabētiskajā sarakstā un, otrkārt, ka tie nav iekļauti nevienā no EUIPO publicētajiem sarakstiem, kas attiecas uz minētajā alfabētiskajā sarakstā esošiem izteikumiem, uz kuriem neattiecas Nicas klasifikācijas klašu virsrakstos ietvertie vispārīgie apzīmējumi. Šajā ziņā prasītāja norāda uz EUIPO izpilddirektora 2016. gada 8. februāra paziņojumu Nr. 1/2016, EUIPO tīmekļvietnē esošo dokumentu ar nosaukumu “Paziņojumi saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 28. panta 8. punktu”, kā arī tam pievienotajiem sarakstiem ar izteikumiem, kuri nav uzskatāmi par tādiem, uz ko skaidri attiecas attiecīgo klašu virsrakstu burtiskā nozīme.

26

Prasītājas ieskatā fakts, ka kartupeļu čipsi nav iekļauti nevienā no iepriekš minētajiem sarakstiem, nozīmē, ka EUIPO tos ir uzskatījis par tādiem, uz ko “skaidri attiecas” Nicas klasifikācijas 29. klases virsrakstā ietvertie vispārīgie apzīmējumi.

27

Tāpat, lai pierādītu, ka kartupeļu čipsi ir aptverti ar 29. klasē ietilpstošajiem “konservētiem, žāvētiem un termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem”, prasītāja, pirmkārt, apgalvo, ka kartupeļi ir dārzeņi, otrkārt, ka čipsi ar viļņveidīgām dziļām rievām vai krekeri var tikt izgatavoti no citiem dārzeņiem, kas nav kartupeļi vai augļi, un, treškārt, ka čipsi var būt cepti, žāvēti vai termiski apstrādāti – neatkarīgi no tā, vai runa ir par čipsiem, kas izgatavoti no kartupeļiem, citiem dārzeņiem vai augļiem.

28

Pēc prasītājas domām, tātad nav nekādu šaubu, ka kartupeļu čipsi ir uzskatāmi par žāvētiem un termiski apstrādātiem dārzeņiem. Tādēļ Apelācijas padomes secinājums, ka apstrīdētā preču zīme ir aprakstoša attiecībā uz kartupeļu čipsiem, esot bijis jāpiemēro arī attiecībā uz žāvētiem un termiski apstrādātiem dārzeņiem. Prasītāja piebilst, ka žāvēšana un termiskā apstrāde ir konservēšanas metodes un ka vārds “konservēts” nebūtu jāsaprot tādējādi, ka tas attiecas tikai uz vārdu “konservi” tādā nozīmē kā pārtikas produkti konservos vai ievārījums.

29

Līdz ar to esot grūti saprast atšķirību, ko noteikusi Apelācijas padome starp “kartupeļu čipsiem un uzkodām, kas izgatavotas no dārzeņiem”, no vienas puses, un “dārzeņiem un augļiem”, no otras puses. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka 29. klasē ietilpstošie “konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi” ir pārstrādes produkti un tātad nav svaigi dārzeņi vai augļi, kuri ietilpst 31. klasē. Prasītājas ieskatā, ja kartupeļu čipsi ir identiski “konservētiem, žāvētiem un termiski apstrādātiem dārzeņiem” un ja kartupeļu čipsiem ir raksturīga īpašība, ka tiem ir viļņveidīga forma ar dziļām vai pat ļoti dziļām rievām, kā Apelācijas padome to esot atzinusi, nevarot tikt apgalvots, ka viļņveidīga forma ar “dziļām” rievām nav “konservētu, žāvētu un termiski apstrādātu augļu un dārzeņu” īpašība. Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu, šos produktus reducējot līdz to izejvielām – tā vietā, lai ņemtu vērā gala produktu.

30

Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka apstāklis, ka apstrīdētā preču zīme ietver arī konkrētas uzkodas, vien nenozīmē, ka uz šīm precēm nav attiecināmi Nicas klasifikācijas 29. klases virsrakstā ietvertie vispārīgie apzīmējumi. Tā esot ierasta prakse – to preču sarakstā, attiecībā uz kurām tiek pieteikta preču zīmes reģistrācija, iekļaut gan vispārīgos apzīmējumus, gan arī konkrētas preces, kas ir aptvertas ar šiem vispārīgajiem apzīmējumiem. Šādā gadījumā, ja preču zīme ir skaidri aprakstoša attiecībā uz konkrētām precēm, tā neesot reģistrējama arī attiecībā uz vispārīgo apzīmējumu, kas aptver šīs preces.

31

EUIPO vispirms atgādina, ka saskaņā ar tā pastāvīgo praksi iebildums, kas balstīts uz aprakstošu raksturu, ir piemērojams ne tikai precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pieteikto preču zīmi veidojošie vārdi ir tieši aprakstoši, bet arī plašākai kategorijai, kas vismaz potenciāli ietver kādu identificējamu apakškategoriju vai konkrētas preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir tieši aprakstoša. Ciktāl preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs nav veicis pietiekamu norobežošanu, iebildums, kas balstīts uz aprakstošu raksturu, noteikti attiecoties uz plašāku kategoriju pašu par sevi. Šo praksi esot pastāvīgi apstiprinājušas Eiropas Savienības tiesas.

32

Turpinājumā EUIPO norāda, ka galvenais jautājums šajā lietā ir tas, vai 29. klasē ietilpstošo preču “konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi” vispārīgā kategorija aptver šajā pašā klasē ietilpstošās konkrētās preces “izmantojot ekstrūzijas un granulu veidošanas procesus, kā arī citā veidā izgatavoti vai pagatavoti dārzeņu un kartupeļu produkti kā uzkodas; grauzdēti, žāvēti, sālīti, ar garšvielām pārkaisīti, pārklāti un apstrādāti rieksti, Indijas rieksti, pistācijas, mandeles, zemesrieksti, kokosrieksti (žāvēti)”, attiecībā uz kurām apstrīdētā preču zīme tika atzīta par spēkā neesošu, pamatojoties uz to, ka tā ir aprakstoša un tātad tai nav atšķirtspējas.

33

EUIPO ieskatā:

34

Persona, kas iestājusies lietā, vispirms atgādina, ka apstrīdētā preču zīme ir tikusi reģistrēta attiecībā uz “kartupeļu produktiem kā uzkodām” un “konservētiem, žāvētiem un termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem”. Tālāk tā apgalvo, ka starp pirmajām un otrajām minētajām precēm pastāv atšķirība to būtības un izgatavošanas veida ziņā. Pirmkārt, starp dārzeņiem un dārzeņu produktiem pastāvot atšķirība to būtības ziņā. Otrkārt, “kartupeļu produkti kā uzkodas” tiekot izgatavoti, “izmantojot ekstrūzijas un granulu veidošanas procesus, kā arī citā veidā izgatavo[jot] vai pagatavo[jot]”, savukārt “augļi un dārzeņi” tiek “konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti”.

35

Kartupeļu čipsi nepārprotami ietilpstot to kartupeļu produktu kategorijā, kas iegūti, izmantojot ekstrūzijas un granulu veidošanas procesus, kā arī citā veidā izgatavojot vai pagatavojot. Kā pamatoti esot norādījusi Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 17. punktā, kartupeļu čipsi ir nevis dārzeņi, bet gan drīzāk produkti, kas izgatavoti no dārzeņiem. Tādējādi esot kļūdaini apgalvot, ka kartupeļu čipsi ietilpst “konservētu, žāvētu un termiski apstrādātu augļu un dārzeņu” kategorijā.

36

Tādēļ persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka Apelācijas padome pamatoti uzskatīja, ka attiecīgā sabiedrības daļa nevarētu – nepastarpināti un bez tālākām pārdomām – uztvert apstrīdēto preču zīmi kā attiecīgās preces aprakstošu. Kartupeļi neatkarīgi no tā, vai tie tiek konservēti, žāvēti vai termiski apstrādāti, varot tikt sagriezti, sasmalcināti vai pagatavoti dažādos veidos, bet – kā dārzeņi – tie nevarot tikt aprakstīti ar vārdu “dziļš”. Esot nepieciešama otrreizēja garīgā piepūle, kas nekādi nevarot būt nepastarpināta, lai varētu secināt, ka vārds “deep” apraksta specifisku apstrīdēto preču griezuma veidu. Izteikums “exxtra deep” esot nekonkrēts attiecībā uz konkrētajām precēm un sniedzot, lielākais, tikai mājienu uz īpašu veidu, kādā tiek sagriezti dārzeņi vai augļi.

37

Ar tiesas sēdes laikā iesniegto pierādījumu persona, kas iestājusies lietā, norādīja uz EUIPO Iebildumu nodaļas 2004. gada 30. augusta lēmumu lietā 2940/2004, kurā minētā nodaļa, izvērtējot līdzību starp žāvētiem augļiem un dārzeņiem, no vienas puses, un kartupeļu čipsiem, no otras puses, Padomes Regulas (EK) Nr. 40/94 (1993. gada 20. decembris) par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (kļuvis par Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un tas savukārt – par Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu), secināja, ka šīs divas preces atšķiras pēc savas būtības un to mērķa.

38

Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nereģistrē “preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības”.

39

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam ir vispārējo interešu mērķis, kas prasa, lai visi varētu brīvi izmantot norādes vai apzīmējumus, kas apraksta preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, īpašības (skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūnijs, MacLean-Fogg/ITSB (LOKTHREAD), T‑339/05, nav publicēts, EU:T:2007:172, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

40

Turklāt apzīmējumi vai norādes, kas komercdarbībā var tikt izmantoti, lai norādītu uz reģistrācijai pieteiktās preces vai pakalpojuma īpašībām, saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir uzskatāmi par tādiem, kas nespēj pildīt preču zīmes pamatfunkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi, lai ļautu patērētājam, kurš iegādājas ar preču zīmi apzīmēto preci vai pakalpojumu, vēlākas iegādes gadījumā izdarīt tādu pašu izvēli, ja pieredze izrādās pozitīva, vai izdarīt citu izvēli, ja tā izrādās negatīva (skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūnijs, LOKTHREAD, T‑339/05, nav publicēts, EU:T:2007:172, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

41

No tā izriet, ka, lai uz apzīmējumu attiektos šajā normā paredzētais aizliegums, tam jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai ļautu konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez tālākām pārdomām uztvert attiecīgo preču vai pakalpojumu aprakstu vai kādas to īpašības aprakstu (spriedumi, 2007. gada 12. jūnijs, LOKTHREAD, T‑339/05, nav publicēts, EU:T:2007:172, 29. punkts; 2011. gada 7. jūlijs, Cree/ITSB (TRUEWHITE), T‑208/10, nav publicēts, EU:T:2011:340, 14. punkts, un 2016. gada 14. janvāris, Zitro IP/ITSB (TRIPLE BONUS), T‑318/15, nav publicēts, EU:T:2016:1, 20. punkts).

42

Ņemot vērā šā sprieduma 39.–41. punktā minētos noteikumus un judikatūru, apzīmējuma aprakstošā rakstura izvērtējumu var veikt vienīgi, no vienas puses, saistībā ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem un, no otras puses, attiecībā uz to, kā šo apzīmējumu uztver konkrētā sabiedrības daļa (skat. spriedumu, 2015. gada 15. janvāris, MEM/ITSB (MONACO), T‑197/13, EU:T:2015:16, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).

43

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru preču zīmes aprakstoša rakstura atzīšana attiecas ne tikai uz precēm, attiecībā uz kurām tā ir tieši aprakstoša, bet arī, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs nav veicis atbilstošu norobežošanu, uz plašāku kategoriju, pie kuras šīs preces pieder (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2009. gada 15. septembris, Wella/ITSB (TAME IT), T‑471/07, EU:T:2009:328, 18. punkts; 2010. gada 16. decembris, Fidelio/ITSB (Hallux), T‑286/08, EU:T:2010:528, 37. punkts, un 2015. gada 15. jūlijs, Australian Gold/ITSB – Effect Management & Holding (HOT), T‑611/13, EU:T:2015:492, 44. punkts).

44

Visbeidzot ir jāatgādina, ka pastāv noteikta pārklāšanās starp Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas jomu, jo šīs regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajiem apzīmējumiem, kas ir aprakstoši attiecībā uz noteiktām precēm un pakalpojumiem, noteikti nav arī atšķirtspējas attiecībā uz šīm pašām precēm un pakalpojumiem šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (skat. spriedumu, 2013. gada 3. jūlijs, Airbus/ITSB (NEO), T‑236/12, EU:T:2013:343, 42. un 44. punkts un tajos minētā judikatūra).

45

Vispirms ir jākonstatē, ka prasītāja neapstrīd apstrīdētā lēmuma 14. punktā ietverto Apelācijas padomes vērtējumu attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu, kas, ņemot vērā attiecīgās preces un apstrīdēto preču zīmi veidojošos vārdiskos elementus angļu valodā, ir plaša angļu valodā runājoša Savienības sabiedrība, kura izrāda zemu uzmanības līmeni. Tā arī neapstrīd izteikuma “exxtra deep” nozīmi, kāda tā izriet no apstrīdētā lēmuma 14. punkta, proti, “ārkārtīgi dziļš”.

46

Prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka, kamēr tā ir atzinusi apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz 29. klasē ietilpstošajiem “izmantojot ekstrūzijas un granulu veidošanas procesus, kā arī citā veidā izgatavotiem vai pagatavotiem dārzeņu un kartupeļu produktiem kā uzkodām”, tajā pašā laikā šī padome ir izslēgusi aprakstošu raksturu attiecībā uz šajā pašā klasē ietilpstošajiem “konservētiem, žāvētiem un termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem”, lai gan pirmās minētās preces esot aptvertas ar vispārīgo kategoriju, ko veido otrās minētās preces. Tādējādi prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka apstāklim, ka apstrīdētās preču zīmes aprakstošais raksturs tika atzīts attiecībā uz noteiktām konkrētām precēm, šī padome neesot noteikusi sekas saistībā ar vērtējumu par šīs preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz citām precēm, kas ietilpst plašākā preču kategorijā.

47

Kā to skaidri norādījis EUIPO, galvenais jautājums, uz kuru būtu jāatbild šajā lietā, ir tas, vai “izmantojot ekstrūzijas un granulu veidošanas procesus, kā arī citā veidā izgatavoti vai pagatavoti dārzeņu un kartupeļu produkti kā uzkodas” ir aptverti ar kategoriju “konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi”.

48

29. klasē ietilpstošo preču, attiecībā uz kurām tika reģistrēta apstrīdētā preču zīme, aprakstā (skat. šā sprieduma 3. punktu) nekas neļauj a priori konstatēt, ka “izmantojot ekstrūzijas un granulu veidošanas procesus, kā arī citā veidā izgatavoti vai pagatavoti dārzeņu un kartupeļu produkti kā uzkodas” ir aptverti ar kategoriju “konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi”. Pirmkārt, šīs divas preču kategorijas ir atdalītas ar semikolu. Semikols nosaka nošķiršanu starp divām dažādām preču kategorijām, kas ietilpst vienā un tajā pašā klasē – atšķirībā no komatiem, ar kuriem tiek atdalīti izstrādājumi, kas ietilpst vienā un tajā pašā preču kategorijā (spriedums, 2014. gada 15. maijs, Louis Vuitton Malletier/ITSB, C‑97/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:324, 96. punkts). Otrkārt, nav lietoti tādi vārdi vai izteikumi kā, piemēram, “tostarp”, “ieskaitot” vai “it īpaši”, kas ļautu uzskatīt, ka viena no kategorijām ir iekļauta otrā kategorijā (saistībā ar vārdu “tostarp” skat. spriedumu, 2015. gada 15. jūlijs, HOT, T‑611/13, EU:T:2015:492, 45. punkts; saistībā ar vārdkopu “it īpaši” skat. arī spriedumus, 2005. gada 8. jūnijs, Wilfer/ITSB (ROCKBASS), T‑315/03, EU:T:2005:211, 3. un 64. punkts, un 2008. gada 12. novembris, Scil proteins/ITSB – Indena (affilene), T‑87/07, nav publicēts, EU:T:2008:487, 38. un 39. punkts, un visbeidzot saistībā ar vārdu “ieskaitot” skat. spriedumu, 2014. gada 15. maijs, Louis Vuitton Malletier/ITSB, C‑97/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:324, 97. punkts).

49

Tālāk, kā to norāda prasītāja, ir jākonstatē, ka kategorija “konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi” atbilst vienam no vispārīgajiem apzīmējumiem Nicas klasifikācijas 29. klases virsrakstā (“Gaļa, zivis, mājputni un medījumi; gaļas ekstrakti; konservēti, saldēti, žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi, kompoti; olas, piens un piena produkti; pārtikas eļļas un tauki”).

50

Tomēr šis apsvērums vien neļauj secināt, ka “izmantojot ekstrūzijas un granulu veidošanas procesus, kā arī citā veidā izgatavoti vai pagatavoti dārzeņu un kartupeļu produkti kā uzkodas” ir aptverti ar kategoriju “konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi”.

51

Šajā ziņā ir jānorāda, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā vairs nebija spēkā EUIPO izpilddirektora 2003. gada 16. jūnija Paziņojums Nr. 4/03 par klašu virsrakstu izmantošanu preču un pakalpojumu sarakstos Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu un reģistrācijas mērķiem, saskaņā ar kuru it īpaši “konkrēta vispārīgā apzīmējuma, kas ietverts klases virsrakstā, izmantošana attiecas uz visām precēm vai pakalpojumiem, kuri ir aptverti ar šo vispārīgo apzīmējumu un kuri ir pareizi klasificēti tajā pašā klasē” (minētā paziņojuma IV punkta otrā daļa).

52

Ar EUIPO izpilddirektora 2012. gada 20. jūnija Paziņojumu Nr. 2/12 par klašu virsrakstu izmantošanu preču un pakalpojumu sarakstos Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu un reģistrācijas mērķiem tika atcelts Paziņojums Nr. 4/03, un tā VIII punktā ir definēta burtiskā pieeja, saskaņā ar kuru vispārīgā apzīmējuma tekstam tiek piešķirta dabiska un parasta nozīme. EUIPO izpilddirektora 2013. gada 26. novembra Paziņojuma Nr. 1/13 II punkta i) apakšpunkta otrajā daļā ir apstiprināts, ka šī pieeja ir piemērojama arī tad, ja reģistrācijas pieteikumā ir izmantoti tikai daži no klases virsrakstā ietvertajiem vispārīgajiem apzīmējumiem. Visbeidzot likumdevējs ir apstiprinājis šo tā saukto “burtisko” pieeju ar grozījumiem, kuri ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2424 (2015. gada 16. decembris), ar ko groza Regulu Nr. 207/2009, Komisijas Regulu (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 2869/95 par maksām, kas jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (OV 2015, L 341, 21. lpp.), ir izdarīti Regulas Nr. 207/2009 28. panta 5. punktā, kurā ir noteikts, ka “Nicas klasifikācijas klašu virsrakstu vispārīgo apzīmējumu [lietojumu] interpretē tā, ka tie aptver visas preces [..], uz ko skaidri attiecas apzīmējuma [..] burtiskā nozīme”.

53

Tātad, runājot par apstrīdēto preču zīmi, 29. klases virsrakstā iekļautā vispārīgā apzīmējuma lietošana it īpaši nevar tikt interpretēta tādējādi, ka tas aptver visas preces vai pakalpojumus, kuri iekļauti 29. klases alfabētiskajā sarakstā Nicas klasifikācijas izdevumā, kas bija spēkā pieteikuma iesniegšanas brīdī, un uz kuriem attiecas šis vispārīgais apzīmējums. Turpretim tieši atbilstoši šā sprieduma 52. punktā izklāstītajai pieejai ir jāizvērtē, vai “izmantojot ekstrūzijas un granulu veidošanas procesus, kā arī citā veidā izgatavoti vai pagatavoti dārzeņu un kartupeļu produkti kā uzkodas” ir aptverti ar kategoriju “konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi”, attiecībā uz kuru ir pieteikta apstrīdētā preču zīme.

54

Pirmkārt, kā tas ir skaidri norādīts 29. klasē ietilpstošo preču, uz kurām attiecas apstrīdētā preču zīme, sarakstā, uzkodas (tostarp čipsi) tiek izgatavoti no kartupeļiem, attiecībā uz kuriem, kā par to liecina tostarp Oxford English Dictionary sniegtā definīcija, kuru prasītāja iesniegusi procesā EUIPO un saskaņā ar kuru par dārzeņiem ir uzskatāmi “jebkādi dzīvi organismi, kas nav dzīvnieki; specifiski norāda uz piederību pie augu valsts”, nevar noliegt, ka tie pieder pie dārzeņiem. Persona, kas iestājusies lietā, šo faktu neapstrīd.

55

Otrkārt, kā to uzsver prasītāja, čipsi var tikt izgatavoti no citiem dārzeņiem, kas nav kartupeļi vai augļi.

56

Treškārt, nekas neliedz no dārzeņiem vai augļiem izgatavotos čipsus uzskatīt par žāvētiem vai termiski apstrādātiem dārzeņiem vai augļiem. Kā norāda prasītāja, čipsi var tikt cepti, žāvēti vai termiski apstrādāti.

57

Ceturtkārt, kā pamatoti norāda prasītāja, 29. klasē ietilpstošie augļi un dārzeņi ir “konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti”. Tie nav svaigi augļi, uz kuriem attiecas 31. klase. Taču tieši no konservētiem, žāvētiem un termiski apstrādātiem dārzeņiem un augļiem tiek izgatavoti čipsi vai, plašāk, “izmantojot ekstrūzijas un granulu veidošanas procesus, kā arī citā veidā izgatavoti vai pagatavoti dārzeņu un kartupeļu produkti kā uzkodas”.

58

Tādējādi prasītājas norādīto iemeslu dēļ, kurus EUIPO neapstrīd, ir jāsecina, ka 29. klasē ietilpstošie “izmantojot ekstrūzijas un granulu veidošanas procesus, kā arī citā veidā izgatavoti vai pagatavoti dārzeņu un kartupeļu produkti kā uzkodas” ir aptverti ar kategoriju “konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi”, kuri ietilpst tajā pašā klasē.

59

Turklāt, lai gan apelācijas padomju lēmumu tiesiskums ir vērtējams, pamatojoties tikai uz Regulu Nr. 207/2009, nevis EUIPO agrāko lēmumpieņemšanas praksi (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 26. aprīlis, Alcon/ITSB, C‑412/05 P, EU:C:2007:252, 65. punkts; 2012. gada 2. maijs, Universal Display/ITSB (UniversalPHOLED), T‑435/11, nav publicēts, EU:T:2012:210, 37. punkts, un 2017. gada 22. marts, Intercontinental Exchange Holdings/EUIPO (BRENT INDEX), T‑430/16, nav publicēts, EU:T:2017:198, 43. punkts), tomēr ir jāatgādina, ka, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes un labas pārvaldības principus, EUIPO ir jāņem vērā jau pieņemtie lēmumi un īpaši uzmanīgi jāizskata jautājums par to, vai ir vai nav jālemj tāpat (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 11. maijs, Bammer/EUIPO – mydays (MÄNNERSPIELPLATZ), T‑372/16, nav publicēts, EU:T:2017:331, 60. punkts).

60

Konkrētajā gadījumā Iebildumu nodaļas 1999. gada 23. novembra lēmuma (skat. šā sprieduma 24. punktu), uz kuru atsaucas prasītāja, faktiskais konteksts ir ļoti tuvs šīs lietas kontekstam. No vienas puses, tāpat kā tas ir šajā lietā, runa bija par procesu starp prasītāju un personu, kas iestājusies lietā. No otras puses, jautājums – kā šajā lietā – bija par to, vai kartupeļu čipsi iekļaujas vispārīgākā žāvētu dārzeņu kategorijā.

61

Iebildumu nodaļa bija secinājusi, ka “kartupeļu čipsi” ir aptverti ar žāvētiem dārzeņiem un ka šīs preces tātad ir identiskas. Kā norāda prasītāja – un EUIPO pret to neiebilst – minēto Iebildumu nodaļas lēmumu nav atcēlusi nedz Apelācijas padome, nedz Vispārējā tiesa 2005. gada 21. aprīļa spriedumā RUFFLES (T‑269/02, EU:T:2005:138).

62

Runājot par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 22. marta lēmumu (skat. šā sprieduma 24. punktu), kas pieņemts jau pēc apstrīdētā lēmuma, patiešām ir jāatzīmē, kā to izdarījusi EUIPO tiesas sēdē, ka minētajā lēmumā nav lemts par jautājumu, vai “izmantojot ekstrūzijas un granulu veidošanas procesus, kā arī citā veidā izgatavoti vai pagatavoti dārzeņu un kartupeļu produkti kā uzkodas” ir aptverti ar kategoriju “konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi”. Turpretim tā ir secinājusi, ka apzīmējums “#CHIPS” ir aprakstošs tostarp attiecībā uz “konservētiem, žāvētiem un termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem”, ciktāl tie var būt čipsu formā. Tātad, tieši ņemot vērā, kā konkrētā sabiedrības daļa uztvertu mājienu uz šo aplūkojamo augļu un dārzeņu īpašo griezuma veidu – čipsu formā –, Apelācijas padome secināja, ka apzīmējumam “#CHIPS” ir aprakstošs raksturs, savukārt apstrīdētajā lēmumā šī pati apelācijas padome ir izslēgusi iespēju, ka šis īpašais griezuma veids varētu būt attiecīgo preču “īpašība”, kas paredzēta Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Līdz ar to prasītājas minētais EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 22. marta lēmums liecina par vismaz zināmu nekonsekvenci EUIPO nesenajā lēmumpieņemšanas praksē attiecībā uz “konservētiem, žāvētiem un termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem”.

63

Runājot par Iebildumu nodaļas 2004. gada 30. augusta lēmumu, kuru persona, kas iestājusies lietā, pirmo reizi minēja tiesas sēdē (skat. šā sprieduma 37. punktu), ir jānorāda, ka tas ar EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2005. gada 1. jūlija lēmumu lietā R 804/2004‑1 tika atcelts tieši tādēļ, ka Iebildumu nodaļa nebija pareizi izvērtējusi līdzību starp žāvētiem augļiem un dārzeņiem, no vienas puses, un kartupeļu čipsiem, no otras puses, un bija secinājusi, ka šāda līdzība nepastāv.

64

Ņemot vērā iepriekš minēto, tātad ir jākonstatē, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu, jo šī padome apstāklim, ka apstrīdētajai preču zīmei ir ticis atzīts aprakstošs raksturs attiecībā uz 29. klasē ietilpstošajiem “izmantojot ekstrūzijas un granulu veidošanas procesus, kā arī citā veidā izgatavotiem vai pagatavotiem dārzeņu un kartupeļu produktiem kā uzkodām”, nav noteikusi sekas saistībā ar vērtējumu par šīs preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz “konservētiem, žāvētiem un termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem”, kas ietilpst tajā pašā klasē.

65

Turklāt, kā atgādināts šī sprieduma 44. punktā, aprakstošajiem apzīmējumiem, kas minēti Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, nav arī atšķirtspējas šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

66

Līdz ar to pirmais prasības pamats ir pilnībā jāapmierina un, nepastāvot vajadzībai lemt par otro prasību pamatu, jāatceļ apstrīdētais lēmums, ciktāl ar to ir noraidīta prasītājas apelācijas sūdzība, ar kuru tā bija lūgusi atcelt Anulēšanas nodaļas lēmumu, ciktāl ar to apstrīdētā preču zīme netika atzīta par spēkā neesošu attiecībā uz “konservētiem, žāvētiem un termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem”, kas ietilpst 29. klasē.

67

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

68

Tā kā EUIPO nolēmums ir nelabvēlīgs, jo apstrīdētais lēmums ir atcelts, un prasītāja ir lūgusi tam piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, EUIPO ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

69

Tā kā personai, kas iestājusies lietā, nolēmums ir nelabvēlīgs, tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

nospriež: