–

Ministério Público vārdā – J. V. de Almeida,

–

Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes, M. Figueiredo un F. Batista, pārstāvji,

–

Eiropas Komisijas vārdā – M. Farrajota un A. Tokár, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 58. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.), kas grozīta ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2170 (2015. gada 24. novembris) (OV 2015, L 307, 5. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 2014/24”).

2

Šis lūgums tika iesniegts apelācijas tiesvedībā, kuru uzsākusi Secretaria Regional de Saúde dos Açores (Azoru salu Veselības sekretariāts, Portugāle) (turpmāk tekstā – “Veselības sekretariāts”) pret Secção Regional dos Açores do Tribunal de Contas (Revīzijas palātas Azoru salu reģionālā nodaļa, Portugāle) (turpmāk tekstā – “SRATC”) 2016. gada 26. septembra lēmumu Nr. 7/2016 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kurš pieņemts iepriekšējas revīzijas procedūrā Nr. 51/2016 un ar kuru ir atteikts izsniegt apstiprinājumu publiskajam būvdarbu līgumam par Velasas veselības centra [Centro de Saúde de Velas] (Portugāle) ēkas atjaunošanu un uzlabošanu, kas tika noslēgts starp Azoru salu autonomā reģiona [Região Autónoma dos Açores] (turpmāk tekstā – “AS autonomais reģions”] Veselības sekretariātu un Afavias – Engenharia e Construções – Açores, S.A. (turpmāk tekstā – “Afavias”) par summu 1387000,00 EUR.

3

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 94. pantu “Lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu saturs”:

“Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu papildus Tiesai uzdoto prejudiciālo jautājumu formulējumam ietver:

4

Direktīvas 2014/24 58. panta “Atlases kritēriji” 4. punktā ir noteikts:

“Attiecībā uz tehniskajām un profesionālajām spējām līgumslēdzējas iestādes var noteikt prasības, kas nodrošina, ka ekonomikas dalībnieku rīcībā ir cilvēkresursi un tehniskie resursi, un pieredze, kas vajadzīgi, lai pildītu līgumu saskaņā ar atbilstīgu kvalitātes standartu.

Līgumslēdzējas iestādes var jo īpaši prasīt, lai ekonomikas dalībniekiem būtu pietiekams pieredzes līmenis, ko pierāda atbilstīgas atsauksmes par iepriekšējos gados pildītajiem līgumiem. Līgumslēdzēja iestāde var pieņemt, ka ekonomikas dalībniekam nav nepieciešamo profesionālo spēju, ja līgumslēdzēja iestāde ir konstatējusi, ka ekonomikas dalībniekam ir interešu konflikts, kas var negatīvi ietekmēt līguma izpildi.

Iepirkumu procedūrās par piegādēm, kam vajadzīgi izvietošanas vai uzstādīšanas darbi, pakalpojumi vai būvdarbi, ekonomikas dalībnieku profesionālo spēju sniegt pakalpojumu vai nodrošināt uzstādīšanu, vai veikt būvdarbus var novērtēt, ņemot vērā to prasmes, efektivitāti, pieredzi un uzticamību.”

5

Konstitūcijas 214. pantā ir noteikts:

“1.   Tribunal de Contas [Revīzijas palāta] ir valsts pēdējās instances iestāde, kurai ir kompetence spriest par valsts izdevumu tiesiskumu un veikt tai saskaņā ar likumu pakļauto pārskatu revīziju. Tās kompetencē tostarp ietilpst:

2.   Tribunal de Contas priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir četri gadi – ar 133. panta m) apakšpunktā minēto atrunu.

3.   likumā paredzētajos apstākļos Tribunal de Contas var lemt decentralizētā veidā, reģionālās nodaļās.

4.   Azoru un Madeiras autonomos reģionos ir izveidotas Tribunal de Contas [Revīzijas palātas] nodaļas, kas likumā paredzētajos apstākļos izskata lietas pēc būtības attiecīgajā reģionā.”

6

No Likuma par Tribunal de Contas (Revīzijas palāta) organizāciju un procedūru, kas tika apstiprināts ar 1997. gada 26. augusta Likumu Nr. 98/97 (Diário da República I, sērija I‑A, Nr. 196, 1997. gada 26. augusts; turpmāk tekstā – “LOPTC”), 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta izriet, ka Tribunal de Contas (Revīzijas palāta) pienākums tostarp ir veikt iepriekšēju revīziju par jebkāda veida aktu un līgumu, kas ietver izdevumus vai kas rada tiešus vai netiešus pienākumus vai atbildību 2. panta 1. punktā un 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajām iestādēm, kā arī valsts vai citas valsts struktūras izveidotām citām jebkāda rakstura organizācijām sākotnēji valsts administrācijai piederošo administratīvo pienākumu izpildei, kurām tika tieši vai netieši uzticēts veikt finanšu pienākumus, tostarp tos izveidojošās struktūras garantijas sniegšanas veidā, tiesiskumu un budžetāro pamatotību.

7

LOPTC 96. panta 1. punktā ir paredzēts:

“1.   Galīgos lēmumus par apstiprinājuma atteikumu, piešķiršanu vai izņēmumu vai lēmumus par pārskaitījumiem, tostarp reģionālo palātu izdotos, var apstrīdēt, iesniedzot prasību [Palātas] 1. nodaļas Plēnumā:

8

2015. gada 29. decembra Reģionālā leģislatīvā dekrēta Nr. 27/2015/A, ar kuru apstiprina publisko līgumu tiesisko režīmu [AS autonomajā reģionā] un transponē Direktīvu 2014/24 Azoru tiesību sistēmā (Diário da República, 1. sērija, Nr. 253, 2015. gada 29. decembris; turpmāk tekstā – “Reģionālais dekrēts Nr. 27/2015/A”), 40. pantā “Atbilstību apliecinoši dokumenti” tostarp ir paredzēts:

“3.   Papildus tam, kas ir minēts iepriekšējā pantā, uzaicinājumā uz konkursu vai paziņojumā par līgumu arī var tikt noteikta prasība pierādīt atbilstību citiem nosacījumiem attiecībā uz pretendenta tehniskās un profesionālās iespējas izpildīt līgumu atbilstoši noteikumiem, kas ir paredzēti nākamajos punktos.

[..]

5.   Lai pierādītu tehniskās un profesionālās iespējas, reģionālās līgumslēdzējas iestādes var prasīt:

6.   Ja jāpiemēro 3.–5. punktā noteiktie nosacījumi, reģionālām līgumslēdzējām iestādēm ir pienākums paziņojumā par līgumu norādīt prasīto saimniecisko, finansiālo, tehnisko un/vai profesionālo stāvokli un to apliecinošos dokumentus.”

9

Saskaņā ar Reģionālā dekrēta Nr. 27/2015/A 100. panta 1. punktu un 104. pantu tas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī un ir piemērojams publiskā iepirkuma procedūrām, kas tiek uzsāktas pēc šī datuma.

10

Ar 2016. gada 8. marta lēmumu veselības ministrs atļāva uzsākt iepirkuma procedūru, lai piešķirtu publiska būvdarbu līguma slēgšanas tiesības Velasas veselības centra ēkas, kas atrodas uz Azoru arhipelāga salas, atjaunošanai un uzlabošanai par kopējo summu apmēram 1400000,00 EUR, nepieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

11

Šajā procedūrā paziņojums par līgumu, kas publicēts AS autonomā reģiona Jornal Oficial da República2016. gada 11. martā (II sērija, Nr. 50), ietver 8.3. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuru atbilstoši Reģionālā dekrēta Nr. 27/2015/A 40. panta 3. punktam par izraudzītiem pretendentiem var būt tikai tādi saimnieciskās darbības subjekti, kas dokumentu iesniegšanas posmā pierāda, ka tie ir īstenojuši trīs būvdarbus AS autonomajā reģionā, no kuriem katra vērtība bijusi vairāk kā 750000,00 EUR (turpmāk tekstā – “ģeogrāfiskais pielaišanas kritērijs”).

12

Turklāt no minētā paziņojuma par līgumu 25.1. panta e) punkta izriet, ka izraudzītajam pretendentam it īpaši pielaišanas [pie konkursa] stadijā ir jāiesniedz atsauksmes, kuras izsnieguši attiecīgo trīs būvdarbu vadītāji un kurās ir konstatēta ģeogrāfiskā pielaišanas kritērija izpilde.

13

Ar AS autonomā reģiona valdes 2016. gada 30. marta Dekrētu Nr. 44/2016 tika apstiprināts veselības ministra 2016. gada 8. marta lēmums par uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publicēšanu un procedūras dokumentu apstiprināšanu.

14

Ar valdes 2016. gada 7. jūnija Lēmumu Nr. 116/2016 līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas Afavias – vienam no diviem pretendentiem, kas bija atsaukušies uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus.

15

Ar Afavias noslēgtais līgums tika iesniegts apstiprināšanai SRATC, lai tā veiktu iepriekšēju revīziju atbilstoši Konstitūcijas 214. panta 1. punktam.

16

Ar apstrīdēto lēmumu SRATC atteica piešķirt iepriekšēju apstiprinājumu šim līgumam tādēļ, ka ģeogrāfiskajā pielaišanas kritērijā, kas prasīts paziņojumā par līgumu, ir pārkāpts Reģionālā dekrēta Nr. 27/2015/A 40. panta 3. punkts un 5. punkta c) apakšpunkts. Turklāt, pēc SRATC domām, šāds kritērijs neļauj pierādīt izraudzītā pretendenta tehniskās un profesionālās iespējas minētā iepirkuma līguma izpildei. Šādos apstākļos konkrētais iepirkuma līgums var ierobežot konkurenci, it īpaši neievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu.

17

Pamatojot savu apstrīdētā lēmuma apelācijas sūdzību Tribunal de Contas (Revīzijas palāta), Veselības sekretariāts apgalvo, ka ģeogrāfiskais pielaišanas kritērijs ir ievērots atbilstoši Reģionālā dekrēta Nr. 27/2015/A 40. pantam, kurš atbilst gan Direktīvas 2014/24 58. pantam, gan šīs direktīvas XII pielikumam.

18

Tribunal de Contas (Revīzijas palāta) uzskata, ka likt pretendentiem iesniegt pierādījumu par viņu pagātnes pieredzi nozīmē pierādīt viņu tehniskās un profesionālās iespējas konkrētā iepirkuma līguma izpildei. Tomēr, ja vien nav neievēroti pārskatāmības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principi, tai šķiet pārmērīgi prasīt no pretendentiem, lai tie pierādītu savu pieredzi šī iepirkuma līguma priekšmetu veidojošajā jomā tikai konkrētā valstī vai reģionā.

19

Tomēr Direktīvas 2014/24 58. panta 4. punkts neļauj noteikt, vai “apliecinātas atsauksmes par pretendenta iepriekšējos gados izpildītajiem līgumiem, kas pierāda pietiekamu atbilstīgas pieredzes līmeni, lai labi izpildītu līgumu”, un kas ir pieminētas Reģionālā dekrēta Nr. 27/2015/A 40. panta 5. punkta c) apakšpunktā, ļauj konkrētajā procedūrā iekļaut ģeogrāfisku pielaišanas kritēriju, kurš attiecas tikai uz iepriekš veikto darbu izpildi AS autonomā reģionā. Turklāt iesniedzējtiesa konstatē, ka šajā jomā nav Tiesas judikatūras.

20

Šajos apstākļos Tribunal de Contas (Revīzijas palāta) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas 2014/24 58. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tādi valsts tiesību akti, kādi ir ietverti Reģionālā dekrēta Nr. 27/2015/A 40. panta 3. punktā un 5. punkta c) apakšpunktā, ar kuru publiskā iepirkuma procedūrā kā pielaišanas nosacījumu ir atļauts noteikt ģeogrāfisku kritēriju, saskaņā ar kuru šajā autonomajā reģionā iepriekšējos gados ir jābūt veiktiem trim būvdarbiem?”

21

Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punktu, ja lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemams, Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, neveicot tālākas procesuālās darbības, jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

22

Šajā lietā ir jāpiemēro šis noteikums.

23

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 267. pantā noteiktā procedūra ir instruments sadarbībai starp Tiesu un dalībvalstu tiesām, ar ko pirmā pēdējām sniedz norādes jautājumos par Savienības tiesību interpretāciju, kuras tām nepieciešamas, lai izspriestu tajās izskatāmos strīdus (skat. it īpaši spriedumu, 2012. gada 27. novembris, Pringle, C‑370/12, EU:C:2012:756, 83. punkts, kā arī rīkojumu, 2016. gada 8. septembris, Google Ireland un Google Italy, C‑322/15, EU:C:2016:672, 14. punkts).

24

No tā izriet, ka, lai būtu tiesības vērsties Tiesā prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, iestādei, kas iesniedz prejudiciālu jautājumu, ir jābūt kvalificējamai kā “tiesai” LESD 267. panta izpratnē, ko Tiesa pārbauda, pamatojoties uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

25

Prasības attiecībā uz lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu saturu ir skaidri noteiktas Tiesas Reglamenta 94. pantā, kam LESD 267. pantā paredzētās sadarbības ietvaros iesniedzējtiesai ir jābūt zināmam un kas tai ir stingri jāievēro (skat. rīkojumus, 2014. gada 3. jūlijs, Talasca, C‑19/14, EU:C:2014:2049, 21. punkts, kā arī 2016. gada 8. septembris, Google Ireland un Google Italy, C‑322/15, EU:C:2016:672, 15. punkts).

26

Turklāt šīs prasības ir atgādinātas Ieteikumu valsts tiesām saistībā ar prejudiciālās tiesvedības ierosināšanu (OV 2016, C 439, 1. lpp.) 13. un 15. punktā.

27

Lai gan tās ir paredzētas, lai ļautu dalībvalstu valdībām, kā arī citām ieinteresētām personām iesniegt savus apsvērumus atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23. pantam, informācijai, kam jābūt ietvertai lēmumā lūgt prejudiciālu nolēmumu, ir jāļauj arī Tiesai, no vienas puses, pārbaudīt šāda pieteikuma pieņemamību un, no otras puses, sniegt lietderīgas atbildes uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem.

28

Ņemot vērā, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir kā pamatojums tiesvedībai Tiesai, šajā pieteikumā noteikti valsts tiesai jāizklāsta pamatlietas faktiskie un tiesiskie apstākļi.

29

Šis pienākums ir it īpaši jāievēro konkrētās jomās, kurām raksturīgi sarežģīti faktiskie un tiesiskie apstākļi (šajā ziņā skat. spriedumu, 1993. gada 26. janvāris, Telemarsicabruzzo u.c., no C‑320/90 līdz C‑322/90, EU:C:1993:26, 7. punkts; rīkojumu, 1993. gada 19. marts, Banchero, C‑157/92, EU:C:1993:107, 5. punkts, kā arī spriedumu, 2013. gada 12. decembris, Ragn‑Sells, C‑292/12, EU:C:2013:820, 39. punkts), bet arī tad, ja iestādei, kas iesniedz prejudiciālu jautājumu, ar likumu ir piešķirtas atšķirīga rakstura funkcijas.

30

Šajā pēdējā gadījumā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamība nevar būt atkarīga no jautājuma, vai valsts iestādi, kas iesniedz prejudiciālu jautājumu, var kvalificēt par “valsts tiesu” LESD 267. panta izpratnē, ja tā veic tiesas funkcijas, bet šāda kvalifikācija nav atzīstama, kad tā veic citas funkcijas, tostarp administratīva rakstura (skat. rīkojumu, 1999. gada 26. novembris, ANAS, C‑192/98, EU:C:1999:589, 22. punkts).

31

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, lai novērtētu, vai iestāde, kas iesniedz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ir “tiesa” LESD 267. panta izpratnē – kas ir vienīgi Savienības tiesību jautājums –, Tiesa ņem vērā vairāku faktu kopumu, piemēram, vai iestāde ir izveidota ar likumu, vai tā ir pastāvīga, vai tās pieņemtie nolēmumi ir saistoši, vai tiesvedība tajā notiek atbilstoši sacīkstes principam, vai tā piemēro tiesību normas, kā arī vai tā ir neatkarīga (šajā ziņā skat. spriedumus, 1997. gada 17. septembris, Dorsch Consult, C‑54/96, EU:C:1997:413, 23. punkts; 2012. gada 19. decembris, Epitropos tou Elegktikou Synedriou, C‑363/11, EU:C:2012:825, 18. punkts, un 2018. gada 27. februāris, Associação Sindical dos Juízes Portugueses, C‑64/16, EU:C:2018:117, 38. punkts).

32

Turklāt valsts tiesas jēdziens LESD 267. panta izpratnē pēc savas būtības nevar norādīt uz to, ka iestādei ir neatkarīgas personas īpašības attiecībā pret to, kura pieņēmusi pārsūdzēto lēmumu (spriedumi, 1993. gada 30. marts, Corbiau, C‑24/92, EU:C:1993:118, 15. punkts, un 2006. gada 19. septembris, Wilson, C‑506/04, EU:C:2006:587, 49. punkts).

33

Visbeidzot valsts iestādes var vērsties Tiesā tikai tad, ja tās izskata strīdu un tām ir jāspriež procedūrā, kuras mērķis ir saņemt nolēmumu ar tiesas nolēmuma raksturu (skat. rīkojumus, 1986. gada 5. marts, Greis Unterweger, 318/85, EU:C:1986:106, 4. punkts, un 1999. gada 26. novembris, ANAS, C‑192/98, EU:C:1999:589, 21. punkts, kā arī 2012. gada 19. decembris, Epitropos tou Elegktikou Synedriou, C‑363/11, EU:C:2012:825, 19. punkts).

34

Taču šajā lietā nedz lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, nedz tās atbildē uz jautājumu, ko Tiesa uzdevusi 2017. gada 5. oktobra lūgumā sniegt informāciju, Tribunal de Contas (Revīzijas palāta) nav konstatējusi, ka pamatlietā tai bija “valsts tiesas” īpašības LESD 267. panta izpratnē.

35

Faktiski pamatlietā skaidri neizriet, ka nolēmums, kuru pieņems Tribunal de Contas (Revīzijas palāta) tiesiskuma un budžetārās pamatotības iepriekšējas revīzijas procedūrā pamatlietā, iekļausies tiesas funkcijā, nevis tikai vienkārši administratīvajā funkcijā (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2012. gada 19. decembris, Epitropos tou Elegktikou Synedriou, C‑363/11, EU:C:2012:825, 28. punkts).

36

Turklāt no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem neizriet, ka Tribunal de Contas (Revīzijas palāta) būtu neatkarīgas personas īpašības attiecībā uz iestādi, kas pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, un tādējādi, ka šīs iestādes plēnumā celtā prasība, pamatojoties uz LOPTC 96. panta 1. punktu, par šo apstrīdēto lēmumu nav tikai administratīva pārsūdzība padotības kārtībā (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2002. gada 30. maijs, Schmid, C‑516/99, EU:C:2002:313, 37. punkts, un 2012. gada 19. decembris, Epitropos tou Elegktikou Synedriou, C‑363/11, EU:C:2012:825, 23. punkts).

37

Pamatojoties uz Tribunal de Contas (Revīzijas palāta) iesniegto informāciju atbildē uz šo Tiesas nosūtīto lūgumu sniegt informāciju, tātad nevar konstatēt, ka pamatlietā tā veic tiesas funkcijas.

38

No tā izriet, ka Tribunal de Contas (Revīzijas palāta) iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāatzīst par acīmredzami nepieņemamu.

39

Pārējā daļā jākonstatē, ka Tribunal de Contas (Revīzijas palāta) nav norādījusi nepieciešamo informāciju, kas ļautu Tiesai pārbaudīt, vai pamatlietā pastāvēja konkrētas pārrobežu intereses. Taču, kā tas ir atgādināts šī rīkojuma 23.–25. punktā, no Reglamenta 94. panta izriet, ka Tiesai lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu jābūt spējīgai rast faktu izklāstu, uz kuriem balstīti jautājumi, kā arī saikni, ko tā konstatējusi tostarp starp šiem datiem un jautājumiem. Līdz ar to nepieciešamo elementu, kas ļauj veikt noteiktas pārrobežu intereses esamības pārbaudi, konstatējumi, tāpat kā vispārīgi visi konstatējumi, kuri jāveic valsts tiesām un no kuriem ir atkarīga atvasināta tiesību akta vai Savienības primāro tiesību piemērojamība, ir jāveic pirms vēršanās Tiesā (skat. spriedumu, 2014. gada 11. decembris, Azienda sanitaria locale n. 5 Spezzino u.c., C‑113/13, EU:C:2014:2440, 47. punkts).

40

Noteiktas pārrobežu intereses esamība nevar tikt secināta hipotētiski no zināmiem elementiem, kas, aplūkoti abstrakti, varētu būt netiešie pierādījumi šajā ziņā, bet tai ir skaidri jāizriet no attiecīgā iepirkuma līguma apstākļu konkrēta vērtējuma (spriedums, 2016. gada 6. oktobris, Tecnoedi Costruzioni, C‑318/15, EU:C:2016:747, 22. punkts).

41

Taču, lai gan Azoru arhipelāgs ir ģeogrāfiski izolēts, lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nav ietverts neviens elements, no kura skaidri izrietētu tas, ka pastāv konkrētas pārrobežu intereses.

42

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Tribunal de Contas (Revīzijas palāta) iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir jāatzīst par acīmredzami nepieņemamu.

43

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Tribunal de Contas (Revīzijas palāta, Portugāle) iesniegusi ar lēmumu, kas pieņemts 2017. gada 17. janvārī, ir acīmredzami nepieņemams.