Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 13. decembrīToni Klement iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2017. gada 10. oktobra spriedumu lietā T-211/14 RENV Toni Klement/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

(Lieta C-698/17 P)

(2018/C 134/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzību iesniedzējs: Toni Klement (pārstāvis: J. Weiser, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs būtībā izvirza trīs apelācijas sūdzības pamatus.

Kā pirmo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza nepietiekamu pamatojumu attiecībā uz apstrīdētās trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēju. Pārsūdzētajā spriedumā neesot ietverts nekāds pamatojums, kādēļ apstrīdētajai trīsdimensiju preču zīmei būtu piešķirama īpaši augsta atšķirtspēja, lai gan tās forma esot tīri tehniska. Līdz ar to sprieduma pamatojums esot neskaidrs un nesaprotams būtiskā aspektā, un tātad tajā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.

Kā otro apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza pārsūdzētā sprieduma pretrunīgu un nepietiekamu pamatojumu attiecībā uz vārdiskā elementa “Bullerjan”, kas tiek pievienots apstrīdētajai preču zīmei tās izmantošanas laikā, atšķirtspēju. Pārsūdzētajā spriedumā neesot nekādu norāžu par to, kādu atšķirtspējas pakāpi Vispārējā tiesa ir piešķīrusi pievienotajam vārdiskajam elementam. Bez pievienotā vārdiskā elementa atšķirtspējas noteikšanas nevarot tikt novērtēts, vai tas ietekmē apstrīdētās preču zīmes atšķirtspēju. Turklāt pārsūdzētais spriedums šajā aspektā esot pretrunīgs. Piemēram, no vienas puses, Vispārējā tiesa uzskatot, ka vārdiskais elements varot atvieglot preču komerciālās izcelsmes noteikšanu, no otras puses, tā norādot, ka tas neietekmējot apstrīdētās trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēju. Tomēr komerciālās izcelsmes noteikšanas atvieglojums un atšķirtspējas neesamība esot viens otru izslēdzoši aspekti.

Kā trešo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza nepareizu juridisko vērtējumu, nosakot apstrīdētās trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēju. Lai noteiktu trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspējas pakāpi, esot jāsalīdzina aizsargātā forma ar tirgū pieejamām formām. Tomēr Vispārējā tiesa savā pamatojumā esot balstījusies nevis uz pastāvošajām formām, bet gan uz “krāsns formu vispārēji”. Taču šāda vidusmēra krāsns forma nepastāvot.