|
12.2.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 52/17 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 15. novembrī iesniedza Augstākā tiesa (Latvija) – SIA “KPMG Baltics”, likvidējamās AS “Latvijas Krājbanka” administratore
(Lieta C-639/17)
(2018/C 052/23)
Tiesvedības valoda – latviešu
Iesniedzējtiesa
Augstākā tiesa
Lietas dalībnieki pamata procesā
Kasācijas sūdzības iesniedzēja: SIA “KPMG Baltics”, likvidējamās AS “Latvijas Krājbanka” administratore
Otrā puse kasācijas tiesvedībā: SIA “Ķipars AI”
Prejudiciālie jautājumi
|
1) |
Vai “pārveduma rīkojums” Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvas 98/26/EK (1) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/44/EK (2), izpratnē nozīmē noguldītāja dotu maksājuma rīkojumu kredītiestādei par naudas līdzekļu pārskaitīšanu uz citu kredītiestādi? |
|
2) |
Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvas 98/26/EK, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2009/44/EK, 3. panta 1. punktā noteiktais: “Pārveduma rīkojumiem un maksājuma ieskaitam ir juridisks spēks, un tie ir trešajām personām saistoši pat tad, ja sākta maksātnespējas procedūra pret dalībnieku, ja vien pārveduma rīkojumi ievadīti sistēmā pirms šādas maksātnespējas procedūras sākšanas saskaņā ar 6. panta 1. punktu. Šo noteikumu piemēro pat tad, ja maksātnespējas procedūra ir sākta pret (attiecīgās sistēmas vai sadarbībspējīgas sistēmas) dalībnieku vai sadarbībspējīgas sistēmas operatoru, kas nav dalībnieks.” ir interpretējams tādējādi, ka tāds rīkojums kā pamatlietā uzskatāms par “ievadītu sistēmā” un bija jāizpilda? |
(1) OV 1998, L 166, 45. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 6. nod., 3. sēj., 107. lpp.