25.9.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/2

1)

Vai patvēruma meklētājs ir aizbēdzis Regulas (ES) Nr. 604/2013 (1) 29. panta 2. punkta otrā teikuma izpratnē, ja viņš ir nolūkā novērst vai apgrūtināt pārsūtīšanu mērķtiecīgi un apzināti izvairījies no valsts iestāžu, kuru kompetencē ir pārsūtīšanas veikšana, piekļuves viņam, vai arī pietiek ar to, ka viņš jau ilgāku laiku neuzturas viņam piešķirtajā dzīvesvietā, iestāde par viņa prombūtni nav informēta un tāpēc plānotā pārsūtīšana nav īstenojama?

Vai attiecīgā persona var atsaukties uz pareizu tiesību normas piemērošanu un tiesvedībā par pārsūtīšanas lēmumu iebilst, ka ir beidzies pārsūtīšanai paredzētais sešu mēnešu termiņš, jo viņš nav bijis aizbēdzis?

2)

Vai Regulas (ES) Nr. 604/2013 29. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētais termiņš ir pagarināms vienīgi tādējādi, ka pārsūtītāja dalībvalsts vēl pirms termiņa beigām informē atbildīgo dalībvalsti par to, ka attiecīgā persona ir aizbēgusi, vienlaikus nosaucot konkrētu termiņu, līdz kuram tiks veikta pārsūtīšana un kurš nedrīkst pārsniegt 18 mēnešus, vai arī pagarināšana ir iespējama vienīgi tādējādi, ka iesaistītās dalībvalstis pagarināto termiņu nosaka vienojoties?

3)

Vai patvēruma meklētāja pārsūtīšana uz atbildīgo dalībvalsti nav pieļaujama, ja starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanas gadījumā minētajā valstī no tajā sagaidāmo dzīves apstākļu viedokļa viņam draudētu ievērojams risks piedzīvot tādu izturēšanos, kāda ir paredzēta Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 4. pantā?

Vai šie jautājumi vispār ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā?

Pēc kādiem Savienības tiesību kritērijiem ir jāvērtē personas, kurai ir piešķirts starptautiskās aizsardzības statuss, dzīves apstākļi?