10.7.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 221/3

1)

Vai, lai noteiktu aizdevuma līguma summu, tāds formulējums, kāds ir apstrīdētā līguma I/1. punktā un II/1. punktā, kuros summa 64 731 CHF apmērā ir norādīta kā orientējoša vērtība, vienlaikus norādot maksimālo summu 8 280 000 HUF apmērā kā pieprasīto finansējumu, un kurš saista aizdevuma summas noteikšanu ar puses, kas noslēdz līgumu ar patērētāju, juridisku deklarāciju, kā arī ar datiem, kas ir reģistrēti tās uzskaites dokumentos, atbilst Direktīvas 93/13/EEK (1) 4. panta 2. punkta un 5. panta prasībām par vienkāršu, skaidri saprotamu valodu?

2)

Gadījumā, ja līguma I/1. punktā un II/1. punktā paredzētā noteikšana nav izteikta vienkāršā, skaidri saprotamā valodā, tādējādi, ka rodas iespēja izvērtēt šo noteikumu negodīgo raksturu – un gadījumā, ja tiek konstatēts to negodīgais raksturs, vai var atzīt par spēkā neesošu visu līgumu kopumā, ņemot vērā to, ka valsts tiesībās, līguma priekšmeta nenoteikšanas sekas ir līguma kā tāda spēkā neesamība?

3)

Gadījumā, ja varētu tikt atzīta līguma spēkā esamība, vai summu varētu noteikt tādā veidā, kas patērētājam ir visizdevīgākais?