22.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 161/10


Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 27. februārī iesniedza Conseil d'État (Francija) – Messer France SAS, Praxair tiesību pārņēmēja/Premier ministre, Commission de régulation de l’énergie, Ministre de l'économie et des finances, Ministre de l’environnement, de l’énergie et de la mer

(Lieta C-103/17)

(2017/C 161/13)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Messer France SAS, Praxair tiesību pārņēmēja

Atbildētāji kasācijas instancē: Premier ministre, Commission de régulation de l’énergie, Ministre de l'économie et des finances, Ministre de l’environnement, de l’énergie et de la mer

Prejudiciālie jautājumi

1)

Ja dalībvalsts pēc 2003. gada 27. oktobra Direktīvas 2003/96/EK (1) stāšanās spēkā sākotnēji nepieņēma nevienu tiesību normu, lai noteiktu akcīzes nodokli elektroenerģijas patēriņam, bet saglabāja iepriekš noteiktos šim patēriņam uzliktos netiešos nodokļus, kā arī vietējos nodokļus:

vai attiecīgo nodokļu uzlikšanas saderība ar 1992. gada 25. februāra Direktīvu 92/12/EEK (2) un 2003. gada 27. oktobra direktīvu ir jāvērtē, ņemot vērā 1992. gada 25. februāra direktīvas 3. panta 2. punktā “cita netieša nodokļa” esamībai izvirzītos nosacījumus, proti, viena vai vairāku īpašu nolūku sasniegšanu un konkrētu akcīzes vai pievienotās vērtības nodoklim piemērojamu noteikumu par aplikšanu ar nodokli ievērošanu;

vai “cita netieša nodokļa” saglabāšana ir iespējama tikai tad, ja pastāv saskaņots akcīzes nodoklis, un, visbeidzot, vai šajā gadījumā var uzskatīt, ka attiecīgais maksājums ir šāds akcīzes nodoklis, kura saderība ar abām šīm direktīvām tātad ir jāvērtē, ņemot vērā visus tajās paredzētos saskaņošanas noteikumus?

2)

Vai tāds maksājums, kurš ir uzlikts elektroenerģijas patēriņam un no kura gūtie ieņēmumi tiek vienlaikus piešķirti, lai finansētu izdevumus, kas ir saistīti ar elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamus enerģijas avotus un koģenerāciju, un ar to, ka ir ieviesta tarifu ģeogrāfiskā izlīdzināšana un samazināta elektroenerģijas cena apdraudētības situācijā esošām mājsaimniecībām, ir jāuzlūko kā tāds, ar ko tiek sasniegti īpaši nolūki 1992. gada 25. februāra direktīvas 3. panta 2. punkta noteikumu, kas ir pārņemti 2008. gada 16. decembra direktīvas (3) 1. panta 2. punktā, izpratnē?

3)

Gadījumā, ja tikai daži no izvirzītajiem nolūkiem varētu tikt kvalificēti kā īpaši nolūki šo tiesību normu izpratnē, vai nodokļu maksātāji tomēr var pretendēt uz pilnīgu strīdīgā maksājuma atlīdzināšanu, vai tikai uz daļēju atlīdzināšanu atkarībā no tā, kāda daļa no kopējām ar maksājumu finansētajām izmaksām neatbilstu īpašam nolūkam?

4)

Gadījumā, ja atbilstoši uz iepriekšējiem jautājumiem sniegtajai atbildei maksājuma par elektroenerģijas sabiedriskajiem pakalpojumiem shēma būtu pilnīgi vai daļēji nesaderīga ar Savienības tiesībās paredzētajiem noteikumiem par nodokļu uzlikšanu elektroenerģijai, vai 2003. gada 27. oktobra direktīvas 18. panta 10. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka 2003. gada 27. oktobra direktīvā paredzēto minimālo likmju ievērošana ir vienīgais pienākums, kas līdz 2009. gada 1. janvārim attiecībā uz Franciju izriet no Savienības tiesībās paredzētajiem noteikumiem par nodokļu uzlikšanu elektroenerģijai?


(1)  Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 51. lpp.).

(2)  Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīva 92/12/EEK par vispārēju režīmu akcīzes precēm un par šādu preču glabāšanu, apriti un uzraudzību (OV L 76, 1. lpp.).

(3)  Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 12. lpp.).