19.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 195/10

1)

[V]ai Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek noteikts krimināllietu tiesai nepiemērot valsts tiesību normu par noilgumu, kas ievērojamā skaitā lietu nepieļauj uzsākt kriminālprocesu par liela apmēra krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, vai kurā ir paredzēts īsāks noilguma termiņš krāpšanai, kura apdraud Savienības finanšu intereses, nekā tas, kāds tiek paredzēts par krāpšanu, kas apdraud valsts finanšu intereses, kā arī ja šādai nepiemērošanai trūkst pietiekami konkrēta juridiska pamata;

2)

vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek noteikts krimināllietu tiesai nepiemērot valsts tiesību normu par noilgumu, kas ievērojamā skaitā lietu nepieļauj uzsākt kriminālprocesu par liela apmēra krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, vai kurā ir paredzēts īsāks noilguma termiņš krāpšanai, kura apdraud Savienības finanšu intereses, nekā tas, kāds tiek paredzēts par krāpšanu, kas apdraud valsts finanšu intereses, kā arī ja dalībvalsts tiesiskajā regulējumā noilgums ir daļa no materiālajām krimināltiesību normām un uz to attiecas likumības princips;

3)

vai Eiropas Savienības Tiesas (virspalāta) 2015. gada 8. septembra spriedums C-105/14, Taricco, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek noteikts krimināllietu tiesai nepiemērot valsts tiesību normu par noilgumu, kas ievērojamā skaitā lietu nepieļauj uzsākt kriminālprocesu par liela apmēra krāpšanu, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses, vai kurā ir paredzēts īsāks noilguma termiņš krāpšanai, kura apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses, nekā tas, kas tiek paredzēts par krāpšanu, kas apdraud valsts finanšu intereses, kā arī ja šāda nepiemērošana ir pretrunā dalībvalsts augstākajiem konstitucionālajiem principiem vai personas neatņemamām tiesībām, kas ir atzītas dalībvalsts konstitūcijā.